VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Anda Rožukalne
RSU Komunikācijas fakultātes profesore
13. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Politika
6
6

Sabiedrisko mediju sabrukuma vai/un pārmaiņu rudens?

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Salīdzinot ar citām valstīm, arī ar tuvākajiem kaimiņiem Baltijā, Latvijā sabiedriskajiem medijiem ir mazāka ietekme, arī vājš auditorijas atbalsts, un tāpēc šobrīd tiem ir salīdzinoši viegli atņemt iespēju izdzīvot. Tā nav nejaušība, tas nav recesijas radīts pārpratums, bet gadiem ilgi vadīta procesa sekas un rezultāts. Situāciju varētu mainīt tikai tad, ja iesaistītās puses – uzraugi, finansējuma dalītāji un auditorija – mainītu savu attieksmi pret to, kas ir sabiedriskie mediji. Jāmainās sistēmai, tad arī iespējama izaugsme.

Uzraudzība cietusi fiasko

Es piekrītu tiem, kas saka: beidzot ir pienācis pēdējais brīdis, lai glābtu Latvijas sabiedriskos medijus, kam kritiski samazināts finansējums nākamajam gadam – no 13,6 milj. latu šogad uz 6,7 milj. latu 2010. gadā. Sarunā par sabiedrisko mediju nākotni pie Valda Dombrovska, tā lielākoties tika saskatīta skaitļos, nevis pēc būtības. Dominēja nepieciešamība taupīt taupīšanas pēc, jo citādi neesot iespējams. Tāpēc arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanā atsevišķi politiķi saskata nevis iespēju radīt ietekmīgu mediju, bet gan viegli apslēptu ceļu, kā ietaupīt un sabiedriskajai apraidei piešķirt vēl mazāk naudas.

Sabiedriskie mediji jau gadiem ilgi ir nostādīti līdzās komercmedijiem, liekot tiem gan piepildīt sabiedrības vajadzības, gan pelnīt konkurences pilnā tirgus situācijā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī līdz šim LR un LTV ikdiena bijusi izdzīvošanas režīms, ko piekopa ar nedaudzu politisku spēku izvēlētā NRTP. Padomei ir bijusi politiskā pasūtījuma izpildītājas loma, jo tieši ar to NRTP tikusi galā vislabāk. Pārējie pienākumi – nacionālā pasūtījuma kvalitātes nodrošināšana, likumdošanas sakārtošana, adekvāta finansējuma lobēšana, valodas aizstāvēšana – vienmēr palikuši pusdarīto darbu sarakstā.

"Sabiedriskajiem medijiem ir mazāka ietekme, arī vājš auditorijas atbalsts, un tāpēc šobrīd tiem ir salīdzinoši viegli atņemt iespēju izdzīvot."

Tāpēc NRTP arī jāmainās – tās locekļu skaita samazināšanas idejai pretī vajadzētu likt jau daudzkārt apspriestu un jaunā audiovizuālo mediju likumprojekta dažādās stadijās pavīdējušo ideju par plašākas sabiedrības uzraudzību, par mediju pārstāvjiem un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem uzraudzības institūcijā, kura tad spētu adekvāti funkcionēt, apliecinot, ka sabiedriskie mediji „pieder” nevis politiski angažētiem diriģentiem, bet gan sabiedrībai.

Šajā kontekstā apšaubāms un slikti izdiskutēts izskatās arī projekts, kura rezultātā cita saimnieka rokās var nonākt LR2 kanāls. Nestrīdēsimies par tajā raidīto dziesmu kvalitāti, jo strīda pamats ir vismaz ceturtā daļa no visas Latvijas radio auditorijas, kas tagad tiks piedāvāta pārdošanai citam LR2 kanāla turētājam, kas to savukārt varēs piedāvāt reklāmdevējiem un pārdot neskaitāmas reizes. Tas ir izdevīgs darījums šī pasākuma uzvarētājam, bet noplicinošs Latvijas sabiedrisko mediju struktūrai. Kas gan teicis, ka sabiedriskajam medijam nepiestāv piedāvāt izklaidi, ja tieši tādā veidā izklaidēt citi kanāli nemāk? Arī šī projekta aktīvs virzītājs ir pašreizējā NRTP.

Pārmaiņas numur 2

Lai ietekmētu sistēmas maiņu, pārmaiņām jāgatavojas arī sabiedrisko mediju darbiniekiem. Daļa no viņiem jau to sākuši, veidojot oriģinālus un iedvesmojošus projektus, kas atklāj nebijušas tēmas vai ar savu attieksmi cenšas uzlabot apkārtējo pasauli. Tomēr daļa no darbiniekiem, ko neapšaubāmi nogurdinājusi nedrošība, vadītāju maiņa, pretrunīgās prasības un auditorijas zaudējuma radītais stress, šajā haosā atraduši savdabīgu “komforta zonu”. Varbūt tāpēc nogaidīšana, rutīna, slikta profesionālā izglītotība raksturo daļu no sabiedrisko mediju satura, lai gan tam ir visas iespējas kļūt par ietekmīgāko tendenču noteicēju.

"Svarīgos notikumos sabiedriskie mediji ir ļoti vajadzīgi daudziem, savukārt attieksme mainās, kad runa ir par finansējumu."

Vēl viena uzticības krīze?

Sabiedrisko mediju aizstāvībai traucē daļas auditorijas vienaldzība, varētu pat teikt liekulīgā attieksme. Pēcvēlēšanu naktīs, Dziesmu svētkos, Rīgas vai Latvijas jubilejās, citos svarīgos notikumos sabiedriskie mediji ir ļoti vajadzīgi daudziem, savukārt attieksme mainās, kad runa ir par finansējumu. Tad mēs katrs atrodam kādu trūkumu saturā, kādu iemeslu nepatikai un emocionālam noraidījumam, jo nevēlamies maksāt par sabiedriskajiem medijiem. Īstermiņa domāšana, situatīva attieksme un vienpusīga izdevīguma meklēšana būtu jāmaina, ja varētu vienoties, kāpēc vispār katram, tiešām katram, vismaz kaut kas no sabiedrisko mediju satura un tā iedarbības būtu vajadzīgs.

Latvijas mediju sistēma ir komercializēta, tā lielākoties apkalpo no reklāmdevēju interešu pozīcijām pieprasītu auditoriju, izvēloties piepildīt diezgan vienkāršas, pat ierobežotas lasītāju, skatītāju un klausītāju vajadzības. Lai gan mums pieejama ļoti plaša informācija, daži temati, notikumi, procesi ir svarīgāki par citiem, jo svarīgāki tieši šajā valstī visiem tās iedzīvotājiem. Šos tematus un notikumus nepieciešams neatkarīgi analizēt, atspoguļot, izdiskutēt. Nekur citur kāds cits to nedarīs!

Sabiedrisko mediju statuss ir vienīgais, kas nodrošinātu viedokļu plurālismu, daudzslāņainu informāciju, dažādu kultūras procesu atspoguļojumu, daudzveidīgu izklaidi. Latvijas iedzīvotājiem nav pārāk liela izvēle – ir jāvienojas, ka sabiedriskie mediji un neatkarīga, sabalansēta, uzticama žurnālistika attiecas uz visiem, ka bez tiem patiess demokrātijas process ir apdraudēts. Sabiedriskie mediji varētu būt pamats patiesi ietekmīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanai, citādi informācijas iespēju pārbagātības laikmetā Latvija var attapties demokrātijā bez pilsoņiem, kurā tiem ir mazsvarīga piederības sajūta un atbildība, jo viņi arī sevi uztver kā patērētājus, nevis Latvijas attīstības līdzveidotājus. Spēcīgi sabiedriskie mediji, kuru pastāvēšanu neapdraud īstermiņa komerciāli lēmumi, var nodrošināt kvalitatīvu sabiedrisko diskusiju un dažādu viedokļu izteicēju pieeju informatīvajai telpai.

"Spēcīgi sabiedriskie mediji, kuru pastāvēšanu neapdraud īstermiņa komerciāli lēmumi, var nodrošināt kvalitatīvu sabiedrisko diskusiju un dažādu viedokļu izteicēju pieeju informatīvajai telpai."

Latvijas sabiedrībā ir vērojama vēlme pēc jaunas vienošanās starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, vērtību pamata atrašana turpmākajai Latvijas attīstībai. Sabiedriskie mediji varētu būt vienīgais līdzeklis un visiem pieejama platforma, lai pārdefinētu un no jauna noteiktu Latvijas sabiedrības pamatu, tās pastāvēšanai svarīgās apvienojošās vērtības, galvenos kopīgos mērķus un to sasniegšanas ceļus. Sabiedrisko mediju veidotais saturs un attieksme palīdzētu beidzot radīt uzticēšanos sabiedrībā, jo nepārtraukta neuzticēšanās starp dažādām grupām un indivīdiem ir viens no regresa iemesliem.

UZZIŅAI

Galvenie ar sabiedrisko mediju nākotni saistītie notikumi:

  • Projekts par Latvijas radio 2 programmas nodošanu koncesijā;
  • Lēmums samazināt NRTP locekļu skaitu no 8 līdz 5;
  • Finansējuma samazinājums par vairāk nekā 50%, kas pārsniedz līdzekļu samazinājumu valsts sektorā;
  • Audiovizuālo mediju likuma gadiem ilga „iesprūšana”.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU