JL, PS un SCP panākušas vienošanos par spēku konsolidēšanu kopīgas apvienības izveidošanai nākamgad oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Apvienību, kā informē tās pārstāvji, varētu reģistrēt februārī vai martā. Partijām par darbību apvienībā vēl jālemj kongresā, kā arī jāizstrādā sadarbības dokumenti.
LV.LV jautā: Cik rezultatīva varētu būt JL, PS un SCP sadarbība?
Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Politologs Juris Rozenvalds:
„Ņemot vērā ārkārtīgo sadrumstalotību Latvijas politikā, šis ir pozitīvs solis. Taču ir ļoti daudz nezināmā. Apvienība pie organizatoriskiem jautājumiem sola ķerties tikai 2010. gada sākumā.
Ir skaisti, ka apvienības partijas sola atklātu un godīgu politiku, taču nekas nav zināms par to sociālekonomisko programmu, kas šajā brīdī valstij ir vissvarīgāk. Turklāt jau parādās domstarpības – kā Aigars Štokenbergs paziņojis, viņa pārstāvētā SCP negrasās atteikties no savas, salīdzinot ar JL un PS, kreisākās ievirzes. Latviskums, uz ko, iestājoties pret Šlesera-Ušakova bloku, orientēsies jaunizveidotā apvienība – vai tas ir noteicošais, kas Latviju šobrīd uzsēdinās uz zaļa zara?
Pašlaik politikā ir nepieciešamas idejas, kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ. Tas attiecas arī uz izredzēm nākamajās Saeimas vēlēšanās. Partijām, kuras sevi pozicionē kā latviskas, ja tās grib panākumus vēlēšanās, ir jāspēj nopietni uzrunāt un vienlaikus arī šķelt krievvalodīgo elektorātu. Uzvarēs tas politiskais spēks, kas, nebalstoties uz etnisko faktoru, spēs piedāvāt skaidru, saprotamu ekonomiskās izaugsmes plānu. Cilvēki ir gatavi paciest grūtības, ja vien zinātu, kā vārdā tas tiek darīts. Vēlētāji beidzot grib redzēt ne tikai atklātumu un godīgumu, bet arī politikas saturu.
Arī par jaunizveidoto apvienību, kurā ir pietiekami atšķirīgi līderi, var teikt: ja būs idejas, tā sadzīvos, ja nebūs – nesadzīvos.”
Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Politologs Ivars Ijabs:
„Tas, kas tiek veidots, nav nekas fundamentāli jauns. Iespējams, to varētu saukt par paplašinātu JL. Minēto partiju konsolidācija lielā mērā ir vērtējama kā atbilde „Tautas partijai”, kura pašlaik, vienkāršoti izsakoties, nemitīgi mēģina čakarēt JL.
Kas attiecas uz turpmāko – apvienību, kurai būs jākonkurē ar tā sauktajām oligarhu partijām, uz Saeimas vēlēšanām spēcīgāku padara iespējas apkopot resursus. Trīs partijas var savākt vairāk līdzekļu nekā viena. Taču no otras puses, šīs partijas padara sevi par vieglāku uzbrukumu mērķi – atrast kompromatus par trim partijām ir vieglāk nekā par vienu.
Partiju konsolidācijas labā puse ir tā, ka vēlētājiem tiek piedāvāta vieglāka izvēle. Ir labi, ja tiks radītas kopīgas programmatiskās nostādnes. Taču arī šajā aspektā ir jārēķinās ar otru pusi – apvienībā būs pārstāvēti pietiekami atšķirīgi cilvēki. Tie, kas vieniem patīk, nepatīk citiem, un otrādi.
Ja JL, PS un SCP apvienība kā vienu no savas darbības mērķiem izvirza pretsparu tā dēvētajam Šlesera-Ušakova blokam, tai ir jārēķinās, ka „nacionālo kārti” izspēlēs arī otrs latvisko partiju bloks – TP, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK ar „Visu Latvijai” un citiem nacionālistiski pozicionētiem spēkiem.”
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Politologs Jānis Ikstens:
„JL, PS un SCP konsolidācija galvenokārt ir atbilde uz „Saskaņas centra” un tam klāt veikli pienākušās Šlesera partijas panākumiem pašvaldību vēlēšanās. Pagaidām gan par jaunizveidotās partiju apvienības nākotni ir pārāk daudz neskaidrību, lai varētu izdarīt tālejošus secinājumus. JL un PS ir pārstāvētas koalīcijā un arī ir atbildīgas par varas līdzšinējo politiku. Pagaidām nav zināms, kādu attieksmi SCP, kurai ir brīvākas rokas kritizēt, turpmāk izrādīs pret valdības darbu. Nav zināms, vai un kāda būs apvienībā pārstāvēto partiju lēmumu saskaņošana.
Protams, apvienības izveidošana ir vēstījums gan vēlētājiem, kuri grib redzēt viengabalaināku politisko ainu, gan konkurentiem. Taču nekur nav teikts, ka JL, PS un SCP izveidos vienotu politisku organizāciju. Savukārt runājot par konkurentiem, nevajadzētu aizmirst, ka arī tos vieno noteikti faktori. Piemēram, ZZS, TB/LNNK un VL ir kopīgi finansējuma avoti Ventspilī.
Varētu teikt, ka JL, PS un SCP dara apmēram to pašu, ko pirms astoņiem gadiem izdarīja austrumslāvu partijas, izveidojot PCTVL. Taču jāņem vērā, ka pat šīs partijas, kurām it kā bija daudz kopīga, daudzos jautājumos izcēlās ar atšķirīgu nostāju. Lai spriestu par jaunizveidotās apvienības darbību nākotnē, vispirms ir jāsagaida tajā pārstāvēto partiju pirmie svarīgie lēmumi.”