Kas ir publiskā privātā partnerība?
PPP jaunpieņemtajā likumā tiek definēta kā publiskā un privātā sektora sadarbība, kurai vienlaikus ir raksturīgas vairākas pazīmes. Pirmkārt, šī sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem PPP procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem. Otrkārt, tā tiek īstenota, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Treškārt, tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī ilgāk. Ceturtkārt, publiskais un privātais partneris šajos projektos apvieno un izmanto tiem pieejamos resursus, piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi. Un, piektkārt, atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri.
Piemēram, kā PPP projektu var minēt Siguldas trošu tramvajiņu, kur publiskais partneris ir Siguldas novada dome, bet privātais – SIA "LGK Atrakcijas”. 2002. gadā uzņēmums noslēdza koncesijas līgumu ar Siguldas novada domi par Siguldas gaisa tramvajiņa tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu un turpmāku apsaimniekošanu uz 30 gadiem, kas nozīmē, ka objekta sakārtošanā ieguldītos līdzekļus uzņēmums atpelnīs ar lietotājmaksu no patērētājiem. Siguldas tramvajiņa atjaunošanas iniciatīva pieder pašvaldībai. Līguma slēgšanas laikā tramvajiņš bija ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un dome meklēja investorus, kas varētu nodrošināt ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī veikt rekonstrukciju. Sākotnējā posmā SIA "LGK Atrakcijas” veica visus drošības tehnikas darbus, kā arī atjaunoja paša vagoniņa tehnisko stāvokli, bet nākotnē plāno gaisa tramvajiņa servisa nodrošinājuma ēkai tūristu ērtībām izveidot piebūvi un iekārtot kafejnīcu.
"PPP likumā sabiedrības vispārīgās vajadzības tiek definētas kā tādas, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai."
PPP likumā sabiedrības vispārīgās vajadzības tiek definētas kā tādas, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, tātad vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai. Parasti PPP projektos ir runa par sabiedrības vajadzībām, kas tiek īstenotas tādās infrastruktūras jomās kā transports (piem., ceļu būve), apgāde (piem., enerģija, ūdens), apsaimniekošana (piem., notekūdeņi, atkritumi), izglītība (piem., skolas, bērnudārzi), pārvalde (piem., pārvaldes iestāžu ēkas), drošība (piem., policijas ēkas, cietumi, muitas un robežkontroles ēkas), veselība (piem., slimnīcas, sanatorijas, pansionāti), kultūra (piem., teātri, koncertzāles, muzeji, halles).
PPP pamatnosacījumu izmantošana mazākos sadarbības projektos
Pārsvarā PPP kontekstā tiek runāts par apjomīgiem ilgtermiņa projektiem, tomēr PPP pamatnosacījumus – partneru sadarbību, resursu apvienošanu un sabiedrības labumu – var izmantot arī mazākos projektos, kuros tiek sakārtota kāda vietējā sabiedrībā aktuāla problēma, negaidot, ka atrisinājumu 100% sniegs pašvaldība ar tai pieejamiem resursiem. Turklāt šie mazie sadarbības projekti var labi kalpot, lai potenciālajos partneros veicinātu izpratni par PPP ieguvumiem un radītu labus priekšnosacījumus sadarbībai starp publisko un privāto sektoru.
Kā sadarbības partneri šādos projektos piedalās pašvaldība, uzņēmēji, var iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas, kā arī vietējā sabiedrība, kur katra no pusēm iegulda tos resursus, kas tai ir pieejami un izmaksā lētāk. Piemēram, uzņēmums var ieguldīt finanšu resursus, profesionālu atbalstu, pašvaldība – tiesisko atbalstu, infrastruktūru, nevalstiskā organizācija – zināšanas, laiku un cilvēku resursus.
Vietējās vides uzlabošana ir galvenais šādu sadarbības projektu mērķis. Ikviens cilvēks vēlas dzīvot tādā sabiedrībā, kas ir atsaucīga, saprotoša, draudzīga un vēl labu. To var sekmēt dažādos veidos. Viens no tiem – sakārtojot dzīves vidi un atrisinot vietējā sabiedrībā aktuālas problēmas. Turklāt vietējo vidi var uzlabot gan fiziski, piemēram, saremontējot ielu apgaismojumu – ieguvums būs tas, ka cilvēki nepaklups un nebīsies vēlā nakts stundā iet mājās, gan arī morāli. Piemēram, labiekārtots bērnu rotaļu laukums dos jaunajai paaudzei iespēju ne tikai vienkārši spēlēties piemērotā vidē, bet arī izjust pieaugušo rūpes par to, kā viņi jūtas. Skaisti izveidotais rotaļu laukums būs pieaugušo ieinteresētības un mīlestības zīme, kas bērnus mudinās citā situācijā atbildēt ar labu, piemēram, nemest ar akmeni veikala skatlogā. Un uzņēmējs, kas būs ieguldījis līdzekļus rotaļu laukuma izveidē, tos atpelnīs, netērējot par skatloga atjaunošanu.
PPP pieredze Valkā
Pagājušā gada pavasarī ar Kopienu iniciatīvu fonda (KIF) atbalstu Valkā tika īstenots uz šādiem principiem balstīts neliels sadarbības projekts, kurā bija iesaistījušās visas trīs puses: pašvaldība, uzņēmējs un nevalstiskā organizācija. Valkā bija problēma ar kritušo un izzāģēto zaru utilizāciju. Pašvaldības izdotie noteikumi aizliedza tos kurināt pilsētas teritorijā, tomēr nespēja iedzīvotājiem piedāvāt zaru savākšanas pakalpojumu, jo nebija izveidota tam piemērota vieta. Līdz ar to šie noteikumi nereti tika pārkāpti, radot nevajadzīgus konfliktus iedzīvotāju vidū un nostādot pašvaldību nepatīkamā situācijā, jo nespēja iedzīvotājiem nodrošināt alternatīvu problēmas risināšanas veidu.
KIF īstenotā izglītojošā un sadarbību veicinošā projekta ietvaros pagājušajā gadā pie viena sarunu galda satikās Valkas pilsētas domes pārstāvji, vietējie uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. Šo tikšanos mērķis bija pārrunāt vietējā sabiedrībā aktuālas problēmas un PPP pamatprincipus izmēģināt salīdzinoši nelielā projektā. Tikšanos rezultātā izveidojās sadarbība starp biedrību "Latvijas – Igaunijas institūts”, SIA "VDA un partneri” un Valkas pilsētas domi, un tika īstenots projekts, kura divi galvenie uzdevumi bija informēt un izglītot iedzīvotājus par resursu saudzēšanu un zaļo domāšanu un izveidot vietu, kur var nodot un uzkrāt zaļos atkritumus, īpaši zarus un koku atgriezumus. Biedrība "Latvijas – Igaunijas institūts” uzņēmās projekta koordinēšanu un sabiedrību informējošo, izglītojošo pasākumu organizēšanu. SIA "VDA un partneri” un Valkas pilsētas dome noslēdza ilgtermiņa līgumu par zemes nomu, un uzņēmējs, ieguldot ievērojumus līdzekļus, labiekārtoja zaru un koku atgriezumu uzglabāšanas laukumu. Projektu līdzfinansēja arī KIF sava projekta ietvaros.
"PPP pieejas izmantošana nenoslogo pašvaldības budžetu ar lielām kredītsaistībām, jo projektu finansēšana un īstenošana vismaz daļēji tiek uzticēta privātajam sektoram."
Tagad Valkas iedzīvotājiem ir iespēja zarus bez maksas nodot labiekārtotajā laukumā. Ja zaru un koku atgriezumu ir daudz, uzņēmējs iedzīvotājiem nodrošina arī bezmaksas transportu, citos gadījumos vienojas par samaksu, kas sedz transportēšanas izmaksas. Laukuma labiekārtošanā ieguldītos līdzekļus uzņēmējs ilgtermiņā atpelnīs, pārdodot sašķeldotos zarus un koka atgriezumus, kā arī laukumā izveidojot komposta laukumu un ar laiku tirgojot melnzemi. Pašvaldības ieguvums savukārt ir gan tas, ka ir atrisināta vietējā sabiedrībā aktuāla problēma, gan arī tas, ka projekta īstenošanas rezultātā ir sakārtots viens no tās nekustamajiem objektiem. Iepriekš zemes gabals Valkas nomalē bija aizaudzis ar krūmiem, zāli un netika izmantots. Nevalstiskā organizācija šajā projektā vairāk bija kā sadarbības veicinātāja, tomēr pastarpināti no projekta īstenošanas ir ieguvusi arī tā – izveidojušies kontakti ar Valkas pamatskolu un mākslas skolu, lielāka izpratne par vides aizsardzības tematiku un jaunas ieceres, ko vajadzētu darīt sabiedrības izglītošanas jomā saistībā ar šīm tēmām.
Tābrīža Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa īstenoto projektu novērtēja ļoti atzinīgi, saskatot konkrētas PPP projektu īstenošanas iespējas arī nākotnē. Konkrēti, U. Ozoliņa uzskata, ka Valkā, izmantojot PPP, varētu tikt celta ledus halle, kur privātais partneris uzbūvētu ēku, bet pašvaldība garantētu pakalpojuma iepirkumu, t. i., pirktu stundas, kas ir nepieciešamas, lai pašvaldībā dzīvojošos bērnus apmācītu slidot un nodrošinātu hokeja komandas treniņus. Savukārt pārējo laiku privātais partneris varētu tirgot pats.
Ieguvumi no PPP
Katram no sektoriem ir savi ieguvumi. Viens no publiskā sektora ieguvumiem ir tas, ka PPP pieejas izmantošana nenoslogo pašvaldības budžetu ar lielām kredītsaistībām, jo projektu finansēšana un īstenošana vismaz daļēji tiek uzticēta privātajam sektoram. Tajā pašā laikā PPP projektos tomēr saglabājas pašvaldības pārraudzība, izstrādājot "pakalpojumu standartus” un iekļaujot tos sadarbības līgumā. Tāpat PPP sniedz iespēju piesaistīt trūkstošos resursus un dalīties riskā ar privāto uzņēmumu.
No privātā partnera skatu punkta, iesaistīšanās šāda veida projektos galvenokārt ir finansiālu apsvērumu virzīta. Tā ir iespēja gūt prognozējamus pastāvīgus ieņēmumus ilgtermiņā, nodrošināt plašākas uzņēmējdarbības iespējas un atpazīstamību, tādejādi nodrošinot stabilu vietu tirgū. Galalietotāji no PPP iegūst kvalitatīvāku pakalpojumu un dzīves vides uzlabošanos.
Nevalstisko organizāciju loma PPP projektu veicināšanā
Pirmkārt, nevalstiskās organizācijas, labi pārzinot vietējās sabiedrības vajadzības, var kļūt par projekta idejas virzītājām – veicinot iedzīvotāju informācijas un domu apmaiņu, sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, mudinot pašvaldību risināt problēmu un nepieciešamības gadījumā iesakot izvēlēties PPP modeli. Otrkārt, nevalstiskās organizācijas var iesaistīties konkrētā risinājuma meklējumā un PPP līguma formulēšanā, piedāvājot savu kompetenci, kas atsevišķos jautājumos daudzu gadu garumā iegūtas pieredzes dēļ mēdz būt augstāka nekā pašvaldības darbiniekiem. Tādēļ vērtīgi, ja PPP projekta īstenošanas darba grupas sastāvā tiek iesaistīti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Treškārt, nevalstiskās organizācijas kā sabiedrības viedokļa paudējas var piedalīties PPP līguma izpildes monitorēšanā no galalietotāja skatu punkta. Tieši nevalstiskās organizācijas kā tās, kas ir vistuvāk galalietotājiem, var sniegt lielu ieguldījumu, lai PPP projekti sniegtu pēc iespējas lielāku labumu vietējai sabiedrībai.
