Kā PPP likuma normas īstenot dzīvē
„Turpmāk publiskais sektors nedrīkst privāto partneri uztvert kā neuzticamu blēdi, kas kaut ko vēlas izkrāpt. Publiskajam sektoram privātajā ir jāsaskata partneris, ar kuru kopā iespējams īstenot ilgtermiņa projektus,” uzsver D. Dejus. „Ja ir šāda attieksme, tad seko otrs priekšnosacījums: publiskajam sektoram nepieciešama ilgtermiņa plānošana – skaidra attieksme, vai PPP projekti Latvijā ir vēlami. Citās valstīs plaši tiek izmantotas PPP programmas. Piemēram, Francijā pastāv tā dēvētā cietumu programma, kurā ir skaidri noteikts, ka tās ietvaros 30 gados tiks uzbūvēti 150 jauni cietumi visā valstī. Jebkurš potenciālais investors, būvnieks, apsaimniekotājs, finansētājs šajā tirgū redz ļoti skaidru perspektīvu.
Latvijā publiskais sektors sācis darbības vairākās nozarēs, bet nav skaidri redzams, kas būs nākamie soļi. Piemēram, PPP modeļa ietvaros ir plānota autoceļa E 77/A2 posma „Rīgas apvedceļš–Sēnīte” rekonstrukcija, taču nav redzami tālākie projekti desmit gadu perspektīvā. Ja ir paredzēts, ka Jēkabpils siltumsaimniecību varētu attīstīt kā PPP projektu, nav redzams, kuras varētu būt nākamās siltumsaimniecības. Tas neveicina ilgtermiņa skatījumu šajā virzienā. Treškārt, publiskajam sektoram ir jāraugās uz saviem potenciālajiem investīciju projektiem no ilgtermiņa skatupunkta, ir jāaplūko projektu dzīves cikls kopumā, ieskaitot arī objektu, piemēram, bērnudārzu, apsaimniekošanu ilgtermiņā. Pašreizējā praksē tas nav pieņemts. Piemēram, ir uzbūvēts Dienvidu tilts, sekos vēl nākamā kārta; tiek minētas būvniecības izmaksas, bet neviens nav dzirdējis par šā objekta apsaimniekošanas izmaksām, un to faktiski nav iespējams uzzināt. Vismaz man tas neizdevās. Ar Gaismas pili ir tieši tas pats. Tā ir liela problēma, un, kamēr publiskais sektors to neapzināsies, tikmēr projektu ietvaros nenotiks salīdzinājums – kas ir izdevīgāk, kā rīkoties.
PPP ir projekti ilgtermiņā, ar ļoti dziļiem un pamatotiem projekta būvniecības un uzturēšanas izmaksu aprēķiniem visā to dzīves cikla laikā. Finanšu ekonomiskie aprēķini ir jāveic katram publiskajam partnerim, kas ir sācis par PPP projektu domāt. Pēc tam tas paziņo sabiedrībai, ka šāds projekts iecerēts. Kad aprēķini veikti, ir jāsaņem uzraudzības iestādes un Finanšu ministrijas atzinums. Ja uzraudzības iestāde ir izanalizējusi šo aprēķinu saturu, iespējamo risku pārdali starp publisko un privāto partneri, Finanšu ministrija tālāk lūkosies, kāda ir šo projektu ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, valsts parādu. Tikai tad, ja abos gadījumos ir saņemti pozitīvi vērtējumi, projektu var turpināt.
"Publiskajam sektoram nepieciešama ilgtermiņa plānošana – skaidra attieksme, vai PPP projekti Latvijā ir vēlami."
Lēmums par projekta īstenošanas modeli nozīmē to, ka Ministru kabinets vai pilsētas dome pieņem lēmumu par projekta sākšanu. Tam seko attiecīga iepirkuma procedūra. Koncesijas gadījumā tā norisināsies saskaņā ar PPP likumu, partnerības iepirkums – saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Kad tiek noteikts konkursa uzvarētājs, notiek līguma slēgšana ar privāto partneri, projekta īstenošana un tā izpildes uzraudzība no publiskā sektora puses. Bet, uzsveru – finanšu ekonomiskie aprēķini ir pats projekta sākuma pamats, kas savstarpēji salīdzina arī dažādus projekta īstenošanas modeļus un identificē piemērotāko (izdevīgāko) no tiem.”
D. Dejus norāda, ka līdz šim risku novērtējums projektos ir bijis pabērna lomā – neviens tos īsti nav nedz aprēķinājis, nedz arī prasījis. Tādēļ arī bijuši iespējami neticami augstie projektu sadārdzinājumi, kas nesuši lielus zaudējumus tautsaimniecībai. Jaunā kārtība, ko PPP projektos noteiks Publiskās un privātās partnerības likums, šādu iespēju izskaudīs.
Jaunu noteikumu pieņemšana un grozījumu veikšana esošajos tiesību aktos saistībā ar PPP
Kā jau minēts, PPP likums stāsies spēkā 1. oktobrī. Tā kā publiskā un privātā partnerība ir ļoti sarežģīts ilgtermiņa sadarbības modelis, tā prasa ļoti precīzu regulējumu.
Lai to sasaistītu ar kopējo Latvijas tiesību sistēmu, līdz oktobrim ir jāizstrādā arī atbilstoši normatīvie likumprojekti par grozījumiem saistītajos likumos, kā arī jāpieņem virkne PPP likumam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektu.
Kopš jūnija visas kompetences, kas saistītas ar Publiskās un privātās partnerības likumu, no Ekonomikas ministrijas ir pārceltas Finanšu ministrijas (FM) pārvaldībā.
Kā norāda FM Tiesību aktu departamenta Valsts resursu nodaļas vadītāja Inta Lipovska, arī citās valstīs šie jautājumi ir piederīgi FM, jo tie ir saistīti ar finanšu politiku, ietekmi uz valsts fiskālajām saistītām un valsts parādu. FM uzsākts darbs iepriekš minētās normatīvo aktu bāzes izstrādē, un I. Lipovska sniedza ieskatu normatīvo dokumentu izstrādes aprisēs ar piebildi, ka izstrādnes vēl ir sākuma posmā un iespējamas izmaiņas.
Finanšu ministrijas kompetencē esošie normatīvo aktu grozījumi
- Likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, nodrošinot PPP projektos iesaistīto privāto partneru kapitālo izdevumu atzīšanu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām pakāpeniski.
Izstrādātais priekšlikums ir šāds:
Papildināt 13. pantu ar 8.1. daļu šādā redakcijā: „8.1. Ja nodokļu maksātājs publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā veic ilgtermiņa ieguldījumus ar šo līgumu tam nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos, tad šo izmaksu summu nodokļu maksātājs noraksta vienlīdzīgās daļās publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā periodā.”
"PPP ir projekti ilgtermiņā, ar ļoti dziļiem un pamatotiem projekta būvniecības un uzturēšanas izmaksu aprēķiniem visā to dzīves cikla laikā."
Papildināt pārejas noteikumus ar 82. punktu šādā redakcijā: „82. Pirms Publiskās un privātās partnerības likuma spēkā stāšanās likuma 13. panta 8.1. panta normas piemēro publiskās un privātās partnerības un koncesijas līgumiem, kas uzsākti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma un Koncesijas likuma normām.”
- Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Ir lietderīgi noteikt, ka tāds pats atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa kā pašvaldību īpašumā esošiem sociālajiem un veselības aprūpes u.tml. objektiem tiek attiecināts arī uz PPP projektu īstenošanas rezultātā uzceltajiem sociāli jutīgiem projektiem. Tomēr šāda pieeja vēl ir jāsaskaņo ar Latvijas Pašvaldību savienību.
- Gada pārskatu likums. Lai regulētu publiskajā un privātajā partnerībā radušos aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu atspoguļošanu komercsabiedrības finanšu pārskatos.
Izstrādātais priekšlikums ir šāds:
29.2. pants. Sabiedrības veiktās pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas pārvaldīšanā, apsaimniekošanā pieņemtajos vai publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajos valsts vai pašvaldības nekustamajos īpašumos, ja tās būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku, norāda atsevišķā postenī „Ilgtermiņa ieguldījumi pārvaldīšanā, apsaimniekošanā pieņemtajos vai publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajos valsts vai pašvaldības nekustamajos īpašumos”.
- Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 893 "Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums", lai piešķirtu Iepirkumu uzraudzības birojam tiesības izskatīt iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem.
- Likums "Par pievienotās vērtības nodokli", nosakot PVN piemērošanu PPP būvdarbu projektiem.
Izstrādātais priekšlikums ir šāds:
Veikt grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, nosakot, ka PPP projektos PVN par privātā partnera veikto būvniecības pakalpojumu, kas būtu iekļaujams līgumcenā, aprēķina un maksā brīdī, kad tiek saņemta atlīdzība par būvniecības pakalpojumu vai arī izrakstīts PVN rēķins par ikmēneša maksājumu PPP projekta ietvaros.
Iespējamais ieguvums. Privātam partnerim, kas veic būvniecības pakalpojumu, tiek samazināts apgrozāmo līdzekļu deficīta risks, kas savukārt sekmēs PPP projektu realizēšanu.
"Līdz šim risku novērtējums projektos ir bijis pabērna lomā – neviens tos īsti nav nedz aprēķinājis, nedz arī prasījis."
Iespējamie riski:
- Šādi grozījumi attiecībā uz PPP projektiem varētu radīt ietekmi uz PVN ieņēmumu naudas plūsmu, jo PVN par būvniecības pakalpojumu netiks samaksāts uzreiz pēc būvniecības objekta pabeigšanas, bet gan sadalīts daļās un maksājams valsts budžetā visu PPP līgumā noteikto laiku (piemēram, 20-25 gadi).
- Gadījumos, kad PPP līgumi tiek izbeigti pirms termiņa, grozīti vai kādam no partneriem tiek uzsākta bankrota procedūra, pastāv risks valstij nesaņemt visu PVN maksājumu par privātā partnera veikto būvniecības pakalpojumu.
Citu institūciju kompetencē esošie normatīvo aktu grozījumi
- Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Tieslietu ministrija), paredzot PPP līgumu reģistrācijas kārtību.
- Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Ekonomikas ministrija), norādot, ka PPP jautājumos jāievēro Publiskās un privātās partnerības likums.
- Valsts pārvaldes iekārtas likums (Valsts kanceleja), precizējot likuma normas par sabiedrības līdzdalību un sadarbību valsts pārvaldē un nošķirot deleģēšanas līgumus no PPP līgumiem.
- Likums „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Tieslietu ministrija), paredzot, ka PPP gadījumā Civillikuma 968. panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu.
- Likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" vai „Zemesgrāmatu likums” (Tieslietu ministrija), paredzot lietu tiesību nostiprināšanas kārtību uz publiskā partnera resursiem un attiecīgo ierakstu dzēšanas kārtību.
- Likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Tieslietu ministrija) paredzot kārtību, kādā privātais partneris uz PPP līguma darbības laiku var nostiprināt zemesgrāmatā PPP līgumu vai atsevišķus no līguma izrietošus apgrūtinājumus uz nekustamo īpašumu, kas ir publiskā partnera resursi.
Ministru kabineta noteikumu projekti
- Uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtība, atzinumu par koncesiju procedūras nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu un to grozījumu projektiem sniegšanas kārtība:
- uzraugošās institūcijas noteikšana;
- uzraugošās institūcijas funkcijas, finansēšanas kārtība;
- kārtība, kādā uzraugošā institūcija sniedz atzinumus par risku sadali;
- kārtība, kādā publiskais partneris sniedz atskaites uzraudzības institūcijai par PPP projektiem;
- kārtība, kādā uzraugošā institūcija dod savu atzinumu par atskaiti;
- kārtība, kādā uzraugošā institūcija sniedz informāciju MK.
