Kā iepriekš norādīja komersanti un to iespējamie partneri publiskajā sektorā, normatīvo aktu labirintos bija viegli apmaldīties, pieļaut kādu neprecizitāti, un arī kontrolējošās iestādes šajā juceklī allaž varēja uziet kādu dažādi tulkojamu un tādēļ par soda pamatu uzskatāmu paragrāfu.
Jaunais likums, kura tapšanā likuma veidošanas darba grupa ņēma vērā plaša ekspertu loka viedokļus, skaidri iezīmē un reglamentē PPP projektu virzību un partneru finansiālās attiecības daudzu gadu garumā no idejas līdz nobeiguma fāzei. Likums paver arī jaunus PPP īstenošanas veidus – piemēram, institucionālo modeli, kura ietvaros sadarbība starp publisko un privāto sektoru norisinās, izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu. Vēl kāda likuma pavērta jauna iespēja – PPP projektos atļauts iesaistīties ne tikai pašvaldībām, bet arī to kapitālsabiedrībām. Īsi sakot – šī nu ir tā reize, kad jaunu likumu par labu esam atzīst visas ar to saistītās interešu grupas.
Kas ir PPP, un kā tā izpaužas
Pirms turpināt par gana sarežģīto juridisko un komerciālo attiecību kopumu, ko dēvē par PPP, īss ieskats nezinātājam – kas tā vispār ir. Skaidrojumi ir dažādi, šoreiz - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras versija.
PPP ir sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika posmu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus.
"PPP ir sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika posmu."
PPP projektiem, atšķirībā no citiem ilgtermiņa līgumiem, ir raksturīgas šādas pazīmes:
- sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komercsabiedrību, izmantojot tās pieredzi un labo praksi;
- privātā kapitāla piesaiste, tādējādi maksimāli līdzsvarojot publiskā sektora budžeta iespējas;
- „ieguldījumam atbilstošās vērtības” princips – PPP projekta kopējās dzīves cikla izmaksas (tostarp risku izmaksas) ir mazākas par projekta kopējām dzīves cikla izmaksām publiskajā (tradicionālajā) iepirkumā, to panākot ar labu pārvaldību, projekta uzraudzību, efektīvu risku pārdali, risku uzraudzību un citiem paņēmieniem;
- PPP regulējošs detalizēts līgums, kurā iekļauts „pakalpojuma standarts” un noteikti partnerības nosacījumi;
- valsts/pašvaldības kontroles (pārraudzības) saglabāšana PPP projektā visu partnerības laiku;
- risku dalīšana, nododot ievērojamu daļu ar projekta īstenošanu saistītos riskus privātajam partnerim;
- efektīvas apsaimniekošanas dēļ samazinās pakalpojuma izmaksas un palielinās publisko pakalpojumu kvalitāte;
- tiek iespējami vairoti ieguvumi sabiedrībai;
- publiskā sektora vai gala lietotāja maksājums piesaistīts pakalpojuma sniegšanas kvalitātei.
PPP veida izvēle ir atkarīga no projektā izvirzītajiem mērķiem, tādējādi katram projektam iespējams izvēlēties izdevīgāko modeli.
Tā nu lielākais ieguvums šobrīd būtu tas, ka jaunais likums ļautu valstij un pašvaldībām efektīvāk piesaistīt privātās investīcijas infrastruktūras citiem projektiem. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad valstij un pašvaldībām trūkst finanšu resursu lielu projektu īstenošanai.
PPP ir laba, ja vien „iztīra staļļus”
Gan pieredzes trūkuma, gan savstarpējās neuzticības dēļ, ko vēl pastiprināja sarežģītais tiesiskais regulējums, PPP mūsu valstī, izņemot dažus koncesijas līgumus, tā arī neiedzīvojās. Kaut arī PPP projekti vairākus gadu desmitus sekmīgi tiek īstenoti vairāk nekā 30 pasaules valstīs.
Ir vēl viena, atkal – Latvijas īpatnība. Publiskās un privātās partnerības asociācijas (PPPA) valdes loceklis un a/s "Eko Investors" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs saistībā ar PPP projektiem savulaik LV.LV sacīja: „Ir drusku jāpatīra tie "mūsu staļļi". Uz katru asociācijas konferenci ierodas pāris vīru no lielas Londonas hipotekārās bankas, kas specializējusies tieši PPP projektu finansēšanā. Allaž mīļi aprunājas un tikpat mīļi aizbrauc projām. Tādēļ, ka viņus interesē projekti simtiem miljonu vērtībā un tie pagaidām nejūtas droši, ka viņu banka Latvijā trīsdesmit gadu laikā ieguldīto atgūs un vēl nopelnīs. Turklāt viņi ir profesionāļi un uzskata, ka, piemēram, Dienvidu tilta reālās izmaksas nekādi nevar būt tik lielas, kā tiek publiskots./../ Apmuļķot var "Panorāmas" skatītājus (nu jau arī vairs ne!), bet pieredzējušus investīciju ekspertus - nekad. Interešu konfliktus viņi ierauga acumirklī. Jo ir uz to trenēti.”
"Lielākais ieguvums šobrīd būtu tas, ka jaunais likums ļautu valstij un pašvaldībām efektīvāk piesaistīt privātās investīcijas infrastruktūras un citiem projektiem."
Pēdējos pāris gados (arī cerot uz drīzu PPP likuma pieņemšanu) sāka parādīties vērienīgākas ieceres dažādās saimnieciskajās jomās. Piemēram, daudz cilātā (un diskutablā) ātrgaitas ceļa posma Rīga-Sēnīte, Nacionālā ciklotrona centra Salaspilī, Ziemeļu transporta koridora Rīgā miljoniem latu vērti projekti, kuros domāts piesaistīt arī starptautiskos investorus. Piezemētāks, bet arī ļoti perspektīvs PPP projekts jau tiek īstenots četru pašvaldību bērnudārzu būvniecībā Ogrē, Tukumā, Mārupē un Ķekavā.
Kad viena barjera noņemta, vietā jau cita
Tomēr Latvijā kā jau Latvijā. Kad beidzot PPP noņemta galvenā bremze un spēkā stājies procesu veicinošs likums, jau uzstādīta cita barjera – apsolījumā ārvalstu naudas devējiem ievērot fiskālo disciplīnu vidējā termiņā svītra šovasar pārvilkta arī PPP projektiem. Kaut gan iepriekš tie tika sludināti kā viens no efektīvākajiem ekonomikas sildīšanas instrumentiem.
Tādēļ tapa PPPA atklātā vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Einaram Repšem un ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Latvijas valsts vidējā termiņa stratēģiju attiecība uz investīcijām publiskajā sektorā”.
Vēstulē cita starpā uzdoti šādi jautājumi:
- Kāda ir Latvijas valsts vidējā termiņa finanšu politika attiecībā uz publiskā sektora investīcijām: vai tā ir vērsta uz aizņēmumiem? Vai tā pieļauj privāto investoru finansējumu?
- Vai jūs apstiprināt asociācijas izpratni, ka PPP varētu būt nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas atveseļošanas procesā?
- Vai jūs apstiprināt asociācijas izpratni, ka valdība turpmāk neliks šķēršļus ekonomiski pamatotu PPP projektu realizācijā?
- Pieņemot, ka PPP projektu gadījumā projekta finansēšanu uzsāk privātā puse un valsts savus maksājumus uzsāk vairākus gadus pēc tam, vai valdībai nešķiet, ka privātās puses ieguldījumi ekonomikā būs tiešs atbalsts izejai no šā brīža krīzes?
Kā noprotams, aizliegums PPP projektu īstenošanai ir spēkā šogad. Varbūt nākamgad tomēr PPP tiks dota zaļā gaisma? PPPA valdes priekšsēdētāja Vineta Čukste norāda: „Kā prioritāros virzienus PPP projektu attīstībā valstī mēs redzam, pirmkārt, Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
"Ja būtu atļauta privātā un publiskā partnerība, mēs noteikti izvēlētos šādu projekta risinājuma modeli, jo tādējādi pašvaldības investīcijas izlīdzinātos daudzu gadu garumā."
atbalstītos projektus, kuru izstrādē tiek investēta ES un Norvēģijas finanšu instrumenta nauda. Šie projekti jau ir tikuši vērtēti ieceres stadijā, un labākie no tiem ir guvuši atbalstu LIAA rīkotajā projektu konkursā.
Otrkārt, jaunais PPP likums beidzot paver iespēju pašvaldībās plaši realizēt koncesijas: gan siltumapgādē, gan ūdensapgādē, atkritumu apsaimniekošanā, tūrismā, veselības aprūpē un citās jomās. Atšķirībā no citiem PPP veidiem koncesija, kas īstenota atbilstoši jaunajam PPP likumam, nekādi neietekmē valsts un pašvaldību ilgtermiņa saistības.” Tomēr aizliegums pašlaik ir piemērots arī koncesijas projektiem.
PPPA izpilddirektors Guntars Polis portālam "LV.LV" pauž šādu viedokli: „PPP likums ir patiešām labi izstrādāts. Latvijas valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam tā pauž nostāju neuzņemties jaunus PPP projektus 2009. gadā. Patiešām ceru, ka dialogs ar valdību mums izdosies, ka spēsim pamatoti izskaidrot, kāpēc PPP projektus pēc 2009. gada nedrīkst bremzēt. Drīzāk būtu vajadzīgs argumentēts Latvijas valdības pozīcijas izklāsts Starptautiskajam Valūtas fondam par to, ka koncesijas projekti saistības nepalielinās.
Tā kā valstij un pašvaldībām pašlaik nav lieku budžeta līdzekļu, varētu palaist arī tos PPP projektus, kuros nav paredzēta koncesija, bet ar nosacījumu, ka publiskais partneris varētu sākt savus maksājumus privātajam partnerim vismaz pēc pāris gadiem, kad projekts būs pabeigts un ekonomiskā situācija valstī uzlabojusies.”
PPP projektu nozīmīgumu un lietderību ilustrē, piemēram, Carnikavas novada domes pieredze. Novadā ļoti ir nepieciešams jauns bērnudārzs. Iepriekš bijusi iecere par ļoti plašas, komfortablas un tādēļ arī dārgas ēkas būvniecību PPP ietvaros. Tagad, taupības apstākļos, pašvaldība izvēlējusies pieticīgāku projektu. Kā stāsta novada domes priekšsēdētājas vietnieks Imants Krastiņš, pagaidām pirmsskolas izglītības iestāde izvietota nomātās telpās, bet no nākamā gada tiks sākta jaunās ēkas projektēšana un būvniecība. „Ja būtu atļauta privātā un publiskā partnerība, mēs noteikti izvēlētos šādu projekta risinājuma modeli, jo tādējādi pašvaldības investīcijas izlīdzinātos daudzu gadu garumā. Šādi pašvaldība varētu atļauties īstenot vēl pāris projektu, kas mums ir ļoti nepieciešami. Skaidrs, ka tas dotu cilvēkiem darbavietas un iztikas līdzekļus. Bet ar pašu finansējumu sasprindzinoties spēsim īstenot vienu projektu trijos gados.”
Salīdzinājums taču ir acīm redzams, vai ne?
