PPP – joprojām neiestaigāts ceļš
Ierosme šai sadarbībai parasti nāk no publiskā sektora puses. Valsts un pašvaldību struktūru līdzekļi ir pārāk ierobežoti, lai finansētu visas vajadzības, un vienīgā iespēja turpināt nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību ir aizvien ciešāka sadarbība ar privāto sektoru, kam savukārt ir labāka pārvaldības spēja un elastīga pieeja kapitālam. Tādējādi iespējams īstenot gana lielu skaitu infrastruktūras un arī pakalpojumu projektu, ko tradicionālā veidā nevarētu realizēt vispār vai arī mazāk efektīvi. Turklāt finansējums to īstenošanai, visticamāk, būtu jāgaida vēl ilgu laiku.
Mūsu valstī vēl arvien faktiski nav neviena līdz galam īstenota publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta, kuru varētu minēt kā veiksmīgu paraugu citiem šā ceļa iestaigātājiem. Kā vienu no cēloņiem var nosaukt nesakārtoto likumdošanu (spēkā joprojām nav stājies Publiskās un privātās partnerības likums), kas šādu projektu veicējiem liek maldīties daudzu ar šo sfēru saistīto normatīvo aktu brikšņos bez garantijas, ka kontrolējošās iestādes tik un tā saskatīs kādu sodāmu rīcību. Otrs, ne mazāk svarīgs cēlonis ir abu iespējamās sadarbības pušu (bet sevišķi publiskā sektora) lūkošanās uz partneri vai nu ar bažām, ka tas noteikti vēlēsies sev iegūt nepelnītu labumu, vai arī pretēji – mēģinot no viņa izspiest nesamērīgi lielu pakalpojumu apjomu par nesamērīgi zemu cenu.
Tagad šīs barjeras spiež pārvarēt saspringtā situācija tautsaimniecībā un aktivitātes izvēršas arvien plašāk. Pašlaik transporta un sakaru sektorā ir visvairāk iesāktu projektu - 13, valsts pārvaldes un aizsardzības sektorā – seši, un pa dažam ir arī izglītības, komunālo un sociālo pakalpojumu jomā.
Virzītājspēks – Norvēģijas nauda
Virzītājs PPP izvēršanai mūsu valstī ir Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programma „Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā”. Marta vidū noslēdzās apakšprojektu iesniegumu vērtēšana atklātā konkursā, lai iegūtu finansiālu atbalstu šīs programmas ietvaros. Konkursam tika iesniegti 23 apakšprojekta iesniegumi kopumā par 3,2 miljoniem eiro, bet pēc to vispusīgas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums līdzfinansējumu piešķirt 13 apakšprojektu īstenošanai.
Nauda cita starpā ir piešķirta finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādei Rīgas domes PPP projektam par sociālās aprūpes centru „Stella Maris” un „Mežciems” rekonstrukciju un apsaimniekošanu Rīgā, kā arī konkursa dokumentācijas izstrādei un darbinieku apmācībai Tieslietu ministrijas projekta „Olaines cietuma būvniecība un uzturēšana” ietvaros.
Atbalsts apakšprojektiem tiek sniegts, lai sagatavotu bāzi PPP projektu īstenošanai, jo tieši finanšu un ekonomiskais pamatojums ir ļoti liels solis pretim reāliem infrastruktūras objektiem.
Baltijas valstīs pirmie
Līdz pakalpojumu sniedzēju kandidātu atlases dokumentu atvēršanai 29. aprīlī jau ticis PPP pilotprojekts „Jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un apsaimniekošana četrās pašvaldībās”, ko vada Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un kura izstrāde sākās pērnā gada otrajā pusē.
Tas ir pirmais un vērienīgākais pilna cikla projekts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, kurā kā sadarbības partneri iesaistītas vairākas pašvaldības. Ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja Arina Andreičika norāda: likumā „Par pašvaldībām” paredzēts, ka pašvaldību pienākums ir nodrošināt iedzīvotājus ar pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) pakalpojumiem, un ministrija šim jautājumam pievērš lielu uzmanību. Tā radās šis pašvaldību kopīgais plāns, kura īstenošanai izdevīgākais ceļš ir PPP.
"Barjeras spiež pārvarēt saspringtā situācija tautsaimniecībā, un aktivitātes izvēršas arvien plašāk."
Pamatojoties uz Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēm, Hipotēku un zemes banka (HB) sadarbībā ar pašvaldībām veica pētījumu „Publiskās un privātās partnerības modeļa analīze jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai un apsaimniekošanai četrās pašvaldībās”.
Pētījumā secināts, ka bērnudārzu būvniecība kļūst finansiāli izdevīgāka, ja vienā iepirkumā apvieno četras pašvaldības: veicot vienotu iepirkumu, iespējams iegūt zemākas izmaksas lielākam būvniecības un pakalpojuma apjomam. Pieaugot projektā ietverto PII skaitam, privātajam partnerim ir lielāki ieguvumi no iesaistes projektā un tādējādi varētu ietaupīt aptuveni desmit procentus no kopējām investīciju izmaksām, norāda A. Andreičika. Ietaupījumu dos arī tas, ka ēku būvniecībā tiks izmantoti triju jau uzbūvētu PII tehniskie projekti.
Būvē, patur īpašumā, apsaimnieko un – atdod pasūtītājam
Vienotā projekta ietvaros bērnudārzus būvēs Ķekavas pagasta pašvaldība (3400 m², 250 bērniem), Ogres novada dome (4846 m², 250 bērniem), Tukuma novada dome (2100 m², 160 bērniem) un Mārupes pagasta padome (3400 m², 250 bērniem).
Kā liecina pašvaldību dati, Ķekavas pagastā rindā uz vietām bērnudārzos reģistrēti 582 bērni, Mārupes pagastā - 768, Ogres novadā - 600 bērni un Tukuma pilsētā - 316 bērni, kopumā vairāk nekā 2000 mazuļu. Tā kā pirmsskolas izglītības infrastruktūra nav pieejama arī tuvākajās pašvaldībās, tad iepriekš minētajām pašvaldībām vienīgais risinājums bija pašām savā teritorijā būvēt jaunus bērnudārzus.
Minētās pašvaldības 30. decembrī parakstīja sadarbības līgumu par pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību publiskās un privātās partnerības veidā. Līgums pilnvaro Ķekavas pagastu darboties kā centralizētai iepirkumu institūcijai, organizējot atklātu konkursu par tiesībām veikt četru jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu, izmantojot modeli „Būvē - patur īpašumā – apsaimnieko - nodod” (Build-Own-Operate-Transfer). Šis modelis plaši ir izplatīts un pierādījis savu dzīvotspēju, piemēram, Lielbritānijā.
Arī šā PPP projekta struktūra (tāpat kā visiem šāda modeļa projektiem) ir gana sarežģīta, taču pamata nosacījumi ir šādi:
- apvienotais iepirkuma līgums tiek noslēgts uz 20 gadiem (viens gads paredzēts PII būvniecībai, 19 gadi – to apsaimniekošanai);
- līguma laikā privātais partneris ir PII ēku īpašnieks un apsaimniekotājs, bet pēc iepirkuma līguma darbības termiņa beigām komersants nodod PII ēkas pašvaldību īpašumā;
- zeme tiek nodota privātajam partnerim nomā uz 20 gadiem ar apbūves tiesībām, pēc iepirkuma līguma termiņa beigām nomas attiecības tiks izbeigtas un zeme nodota pašvaldības rīcībā.
Publiskā partnera atbildība ir būvprojekta izstrāde, zemes nodrošināšana (nomas līguma veidā) un izglītības pakalpojumu nodrošināšana. Privātā partnera atbildība: izglītības iestādes būvniecība un tās finansēšana, ēkas un teritorijas apsaimniekošana saskaņā ar noteiktiem pakalpojumu kvalitātes standartiem.
Pamatvilcienos naudas plūsma PII projektā veidojas šādi. Būvniecības posmā finansējumu nodrošina darbu izpildītāja paša kapitāls un kredītresursi. Otrajā, apsaimniekošanas posmā pēc PII nodošanas ekspluatācijā jeb no tās pieejamības dienas sākas pašvaldību maksājumi par būvniecības darbu izpildi un par apsaimniekošanu un tehnoloģisko iekārtu (piemēram, virtuves vai apsildes iekārtu) ekspluatāciju saistībā ar pakalpojumu kvalitāti.
Šajā laikā pašvaldībai ir pienākums garantēt, lai bērnudārza pakalpojumus izmantotu projektā paredzētais bērnu skaits un tiktu saņemti vecāku maksājumi par ēdināšanas pakalpojumiem, arī tādējādi nodrošinot plānoto naudas plūsmu. Ja daļa vecāku nespētu par šiem pakalpojumiem norēķināties, tad pašvaldībai būtu pienākums šos maksājumus pilnībā vai daļēji subsidēt. Jāpiebilst, kredītresursu izmaksas tiek izdalītas no pakalpojuma cenas un šo mērķa maksājumu pašvaldības maksā nevis izpildītājam, bet tieši kredītiestādei. Tādējādi banka samazina kredītrisku, nodrošinot iejaukšanās tiesības PII finansēšanā un apsaimniekošanā (step-in rights).
Kvalitāte - paša celtnieka izdevīgumam
Kā redzams, privātajam partnerim šis ir nozīmīgs pasūtījums, kas nodrošina reālus un garantētus ienākumus un peļņu divu gadu desmitu garumā. Bet tas uzliek pienākumu būvēt kvalitatīvi, jo ēka labā stāvoklī jāuztur 20 gadus, pirms nodošanas pašvaldībai to vēl kapitāli izremontējot. Ja būvēts būs slikti, tās apsaimniekotājs pats būs cietējs, jo defektu novēršanā jāiegulda paša nauda, turklāt, ja bērnu mītnē apstākļi neatbildīs standartos paredzētajiem, pašvaldībai līgumā noteiktajā kārtībā ir tiesības atcelt vai samazināt maksājumus par apsaimniekošanu vai tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju.
Vissarežģītākais projektā ir risku precīza formulēšana un sadalīšana abiem partneriem, paredzot rīcību un sankcijas teju visos saistību nepildīšanas gadījumos subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ, kas varētu rasties tik ilgstošā partnerībā. Šādu pasākumu nav iespējams īstenot bez komercbanku aizdevumiem, tādēļ ģenerālajā trīspusējās sadarbības līgumā liela teikšana ir kredītiestādēm.
"Pētījumā secināts, ka bērnudārzu būvniecība kļūst finansiāli izdevīgāka, ja vienā iepirkumā apvieno četras pašvaldības."
HB publisko investīciju projektu eksperte Andra Feldmane, kura koordinē projekta ieviešanu, portālam „LV.LV” stāsta: „Šis projekts ir sarežģītāks, jo, pirmkārt, tiek apvienotas vienā iepirkumā un pēc tam vienā līgumā strādās četras pašvaldības; otrkārt, bija jāizstrādā iepirkuma dokumentācija šim projektam. Lai arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izstrādājusi standarta dokumentāciju, šis gadījums pierādīja, ka katrs projekts pēc savas būtības ir unikāls, un tāpēc esmu gandarīta, ka pašvaldību darbinieki šim projektam pievērsās ar lielu atbildību un kopīgiem spēkiem tika izveidota pilna iepirkuma dokumentu pakete.
Šajā iepirkumā tika izstrādāti vairāki līgumi, kur katrs no viņiem regulē zināmo jomu. Pamats ir projekta līgums, kas regulēs attiecības starp pašvaldībām un projekta ietvaros plānoto komercsabiedrību vai personālsabiedrību un atrunā būtiskus nosacījumus un nianses sadarbībā. Domāju, ka, balstoties uz loģiku un starptautisko pieredzi, veiksmīgi esam pārņēmuši labus piemērus. Piemēram, remontdarbu garantiju fonda izveidi. Tas nozīmē, ka daļa no pašvaldību veiktajiem maksājumiem privātajam partnerim tiek pārskaitīta atsevišķā kontā un ir izmantojama tikai mērķim veikt ēkas remontdarbus, kas nepieciešami pakalpojuma sniegšanai apsaimniekošanas posmā. Tāpat šajā iepirkumā izstrādājām kārtību, ka katras konkrētās pašvaldības specifiskās prasības un maksājuma kārtību regulē projekta apakšlīgums.
Ar gandarījumu jāatzīmē - līdzdarbojoties gan pašvaldību darbiniekiem, gan Ekonomikas ministrijas un LIAA PPP nodaļu speciālistiem mums ir izdevies izstrādāt pirmo sadarbības līgumu (pirmais step-in Latvijā), kas paredz sadarbības nosacījumus starp pašvaldību un projekta ietvaros nodibinātas komercsabiedrības finansētāju (banku). Tieši šis līgums ir bijis viens no visaktīvāk diskutētajiem līgumiem apaļā galda diskusijās RAPLM.
Šajā procesā pārliecinājos, ka ir svarīgi, lai pašvaldībās strādātu kompetenti speciālisti ar augstu atbildības sajūtu pret šo projektu, un tā tas arī ir.”
A. Feldmane norāda, ka ļoti rūpīgi un vispusīgi ir izstrādāti konkursa piedāvājumu vērtēšanas kritēriji, novēršot jebkādas subjektīvas attieksmes iespējamību: projekta virzītāji nevēlas pieļaut tādu situāciju, ka publiskā iepirkuma konkursa rezultātus būtu iespējams apstrīdēt.
Tā kā saskaņā ar projekta līgumu PII ir jānodod ekspluatācijā 12 mēnešu laikā kopš sadarbības līguma noslēgšanas, varam sagaidīt, ka jau nākamās vasaras nogalē jaunie bērnudārzi būs gatavi uzņemt mazuļus.
