Populārākais risks - applūšana
Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA valde ir nolēmusi dāvināt visām Latvijas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm īpašuma apdrošināšanu. Visu polišu kopējā cena varētu būt aptuveni 70 tūkstoš latu ar kopējo apdrošinājuma summu 350 miljoni latu. Patlaban Latvijas pašvaldību pārvaldībā ir 580 bērnudārzu.
Latvijā vēl arvien gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšana nav tik populāra kā citviet attīstītajās valstīs. Tas saistīts ar kopējo valsts iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko situāciju. Daudzām pašvaldībām tā šķiet izšķērdība - no jau tā trūcīgajiem līdzekļiem vēl tērēt naudu apdrošināšanai. Tāpēc ļoti daudzas izglītības un kultūras iestādes nekad nav bijušas apdrošinātas. Bet nelaimes ir viltīgas un darbojas pēc sviestmaizīšu likuma, uzrodoties tieši tur, kur neviens pret nevēlamajām viešņām nav nodrošinājies.
"Visu polišu kopējā cena varētu būt aptuveni 70 tūkstoš latu ar kopējo apdrošinājuma summu 350 miljoni latu."
„Lēmums apdrošināt bērnudārzus ir viens no veidiem, kā uzņēmēji var palīdzēt valstij grūtā brīdī,” norāda Gints Dandzbergs. „Mēs labi zinām, ka ne visas pirmsskolas izglītības iestādes ir tik jaunas un padomju laika ēkās ir novecojusi elektroinstalācija, arī ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Reizēm notiek tāda pārprasta ekonomēšana - esam nabadzīgāki, tāpēc tagad ekonomēsim uz apdrošināšanas rēķina! Latvijā vistipiskākie negadījumi īpašumu apdrošinātājiem ir ēku applūšana, jo daudzviet ir nolietojušies stāvvadi, kas ir izrūsējuši. Apdrošināšana ir īstais veids, kā izvairīties no budžeta līdzekļu papildu tērēšanas, jo apdrošināšanas kompānija uzņemas konkrētus riskus, kuriem īstenojoties izmaksā apdrošinājuma ņēmējam iepriekš noteiktu naudas summu. Tādējādi apdrošināšana ļauj pašvaldībai segt radušos zaudējumus bez liekiem izdevumiem.”
Bērnudārzu vadītāji pārsteigti...
BTA pārstāvji skaidro, ka bērnudārziem būs standarta īpašuma apdrošināšanas polise, kas nodrošinās atlīdzību ugunsgrēka, plūdu, vētras un citu nelaimju radītu postījumu gadījumā. Apdrošināta tiek pati bērnudārza ēka, bet ne bērnudārza manta. Tāpat šī īpašuma apdrošināšanas polise neattieksies uz pārējo bērnudārza teritoriju ar nojumēm, rotaļu laukumiem un žogu.
Rīgas 241. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Larisa Gadalava norāda, ka tas varētu būt trūkums, jo viņiem bijis gadījums, kad kāda automašīna ietriekusies žogā, tāpat reiz bērnudārza žogam uzgāzies koks un to sabojājis. Tomēr vēsts par apdrošināšanu vadītāju iepriecina, jo šogad piedzīvots, ka izremontētas bērnudārza grupiņu telpas spēcīgu lietusgāžu laikā applūdušas. Nācies rakstīt vēstules un lūgt palīdzību pašvaldībai atkārtotam remontam. Ja ēka būtu apdrošināta, tad šī procedūra būtu vienkāršāka.
"Apdrošināta tiek pati bērnudārza ēka, bet ne bērnudārza manta."
226. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ilze Zaharova, uzzinājusi par šādu dāvinājumu, ir pārsteigta, jo neviens nekad nav runājis par to, ka bērnudārza ēka būtu jāapdrošina. Kad reiz izsists logs, nācies visādi rēķināt un iztikt pašu spēkiem. Bet pārsteigums esot patīkams, jo būšot lielāka drošības sajūta.
Vēl citā Rīgas bērnudārzā tā vadītāja gandrīz sabijās un vaicāja, kas tagad būšot jādara, kāpēc vajag ēku apdrošināt... Tas tikai norāda, ka ir cilvēki, kuri nekad dzīvē nav izmantojuši apdrošināšanas pakalpojumus un neizprot apdrošināšanas būtību.
Vieni rīkojas paši, citiem būs dāvana
Ministrs E. Zalāns, atsaucoties uz līdzšinējo pieredzi, skaidro, ka parasti visvairāk lūgumu valdībai pēc palīdzības ir pēc rudens un pavasara vētrām, kad izglītības iestādēm ir bojāti jumti un tad līdzekļi jāpiešķir steidzami. Ir piemēri, kad tieši pēc postošām dabas stihijām pašvaldības pieņem lēmumu apdrošināt savas ēkas. Tā 2006. gada novembrī rīkojās Jelgavas pilsētas pašvaldība, apdrošinot visas pašvaldības izglītības iestādes, kopā 38 objektus. Arī patlaban vairākas Latvijas pašvaldības izsludinājušas iepirkumus pašvaldības ēku un mantas apdrošināšanai, vēl nebūdamas informētas par iespējamo dāvinājumu pirmsskolas izglītības iestādēm. To apliecina arī E. Zalāns: „Atsevišķas turīgākās pašvaldības pēdējos gados apdrošina savas izglītības iestādes. No vienas puses, tās summas nav tik lielas, jo vienai skolai šāda polise izmaksātu 300-500 latu gadā, bet arī tā ir nauda. Tomēr, ja pašvaldībā ir vairākas skolas un bērnudārzi, tad līdzekļi jau ir ievērojami.”
Ņemot vērā, ka Latvijā ir pašvaldības, kas jau apdrošinājušas savas pirmsskolas izglītības iestādes, varētu šķist, ka veidosies nevienlīdzīga situācija: vieniem būs dāvana, kamēr citi jau būs iztērējuši krietnus līdzekļus. G. Dandzbergs mierina: „Ja bērnudārzs ir jau apdrošināts, tad tā ir pašvaldības izvēle - saglabāt esošo apdrošināšanu vai lauzt iepriekšējo līgumu, saņemot naudu atpakaļ, un izmantot dāvinājumu.”
Apdrošinātāji nezina, cik bērnudārzu jāapdrošina
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs akcentē, ka pašvaldības aktīvi strādā, lai attīstītu pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, valstī tiek rekonstruēti 37 bērnudārzi, bet būvēti četri. Ir arī lielisks privātās un publiskās partnerības projekts, kurā katra puse iegulda 50 procentu līdzekļu. Ķekavas, Mārupes, Ogres un Tukuma pašvaldības vienojās par sadarbību jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībā, piesaistot privātos partnerus. Kopumā šogad atbalstīti 23 pašvaldību projekti par 17,89 miljoniem latu. Būtu bezatbildīgi šādas jaunas ēkas neapdrošināt.
Paredzams, ka tuvākajās dienās informācija par dāvinājumu un iespējām to izmantot tiks nosūtīta visām pašvaldībām, kas ir bērnudārzu ēku īpašnieki. Lai gan likumdošana paredz, ka apdrošināšanas ņēmējs var būt jebkura persona un atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātā objekta īpašniekam, tomēr dāvinājuma saņemšanai nepieciešama pašvaldības piekrišana. Polises stāsies spēkā tad, kad BTA būs visu saskaņojusi ar katru pašvaldību - cik tajā ir bērnudārzu, kāda ir to platība.
"Visvairāk lūgumu valdībai pēc palīdzības ir pēc rudens un pavasara vētrām."
BTA pagaidām nav noskaidrojusi, cik bērnudārzu vajadzēs apdrošināt. Šķiet gan loģiski šo procesu sākt no otra gala, apzinot, cik pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā nav apdrošinātas, cik no apdrošinātajām iestādēm, uzzinot par dāvinājumu, lauzīs iepriekšējo apdrošināšanas līgumu, izrēķināt šo bērnudārzu platību un nepieciešamo summu polisēm un tad veikt dāvinājumu par precīzu summu. Beigu beigās var izrādīties, ka dāvinājums būs vajadzīgs krietni mazākam skaitam Latvijas bērnudārzu.
Apdrošinātāji jūtas stabilāk nekā bankas
Ja mēs bažījamies par bankām, kurām klājas ne visai spoži, tad cik droši ir uzticēties apdrošināšanas sabiedrībām? „Apdrošinātājiem pārapdrošināšanas tirgi ir atvērti tāpat kā līdz šim, un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus jūtas labāk nekā pasaules banku sektors,” apgalvo G. Dandzbergs. „Pirmajā pusgadā esam nopelnījuši 2,6 miljonus latu – par 16% mazāk, nekā pagājušajā gadā. Plati nesmaidām, bet uz vispārējā fona ir grēks žēloties, tomēr mēs nestrādājam tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un NVS valstīs.”
Vērtējot pēc parakstītajām bruto prēmijām, BTA ir viena no lielākajām riska apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā. Kā zināms, BTA ir līderis Latvijas apdrošināšanas tirgū, un šā gada septiņos mēnešos uzņēmumam ir izdevies parakstīt bruto prēmijas kopumā par 33,6 miljoniem latu. Kopumā parakstīto bruto prēmiju ziņā BTA tirgus daļa šā gada septiņos mēnešos veido 23,4 procentus. „Mūsu vienošanās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par visu bērnudārzu apdrošināšanu ir vērienīgākais apdrošināšanas kompāniju un pašvaldību sadarbības projekts pēdējo gadu laikā,” teic G. Dandzbergs.
