Šīs nedēļas sākumā 15 pilsētu vadītāji parakstīja līgumus par 19 projektu ieviešanu. Šī ir aktivitātes pirmā kārta, pavisam tās būs sešas, un projektu iesniegumi pašlaik jau tiek pieņemti otrajā kārtā. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 209,2 miljoni latu (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljoni un nacionālais publiskais finansējums - 31,4 miljoni latu), bet pirmajā kārtā tas pārsniedz 50 miljonus latu.
Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) kā sadarbības iestāde.
Jaunas ierosmes saimnieciski atbildīgu lēmumu laikā
Saistībā ar līguma parakstīšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nāca klajā ar jaunām ierosmēm: „Pilsētvides programma pagaidām ir vienīgā, kur pašvaldības pašas var noteikt prioritārās jomas Eiropas līdzekļu ieguldīšanai. Šodien ir ļoti svarīgs brīdis, jo redzams rezultāts darbam, kas pietiekami ilgi norisinājies gan ministrijā, gan pašvaldībās. Jo šī nav nauda, kas seko kādai no sektora aktivitātēm, kaut kur ministrijās programmētām lietām, bet tiek plānota atbilstoši pašu pašvaldību apstiprinātajām attīstības programmām. Šobrīd virzība tāda, ka šī nauda papildinās sektoru programmās pieejamo finansējumu.
Noietais posms man devis pietiekami daudz apņēmības un iniciatīvas, lai turpinātu neatlaidīgi virzīt savu pārliecību par to, ka, pārprogrammējot naudu, ir nepieciešams ieviest jaunu aktivitāti kompleksam novadu infrastruktūras atbalstam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Mans priekšlikums ir šajā aktivitātē panākt ieguldījumu, ne mazāku par 308 miljoniem latu. Ir jāsaprot, ka daudz naudas saprogrammēts, ja tā var teikt, ministriju gaiteņos un gaiteņiem, un bieži vien arī nereālu (varbūt savulaik ļoti vajadzīgu) pasākumu finansēšanai. Bet patlaban vienīgais veids, kā mēs varam krīzes laikā uzturēt vietējo ekonomiku, no kuras, galu galā, atkarīga arī nodokļu nomaksa un pašvaldību funkciju uzturēšana, ir investīcijas.
"Pilsētvides programma ir pagaidām vienīgā, kur pašvaldības, balstoties uz attīstības programmām, pašas var noteikt prioritārās jomas Eiropas līdzekļu ieguldīšanai."
Laikā, kad mēs būsim spiesti valsts budžeta investīcijas samazināt par 10 miljoniem latu (to redzam no valsts investīciju programmas), varam pretī likt 30 reizes lielāku naudu, tikai jāsaprot – ir jāpieņem politisks, saimnieciski atbildīgs lēmums un tas jāizdara valdības līmenī. Es piedāvāju to arī izdarīt.”
Vēl E. Zalāns izteica ierosinājumu, ka nepieciešama jauna aktivitāte publisko ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanai. „Pēc mūsu plāna tur būtu ieguldāms aptuveni 41 miljons latu, un arī šī programma nonāktu pie iedzīvotājiem: tiktu iegūts daudz vairāk labuma nekā tikai siltinātas ēkas. Mūsu ministrijā darbojas arī paralēla – pirmsskolas izglītības iestāžu attīstības - programma, un dažas no šīm 15 pilsētām piedalās arī šajā programmā. Uzskatām, ka tur vēl papildus jāiegulda 6,2 miljoni latu. To visu iespējams izdarīt, ja lēmumi būs pareizi, nevis ierēdnieciski. Krīzes situācijā ir jārīkojas tādā veidā.”
Nauda jāapgūst ātri un efektīvi
Anna Vītola-Helviga, VRAA direktore, uzsvēra, ka šī jau ir otrā struktūrfondu aktivitāte, kurā šogad tiek slēgti līgumi. „Tālāk pašvaldībām būs jāveic ļoti liels darbs, lai finansējumu ātri un veiksmīgi apgūtu. Ļoti labi, ka šajos līgumos paredzēti avansa maksājumi. Turklāt tie ir pietiekami lieli, 40 procentu no ERAF un valsts budžeta līdzfinansējuma. Tuvākajā laikā pašvaldību kontos nonāks avansa maksājumi 18,9 miljonu latu apmērā. Tā ir pašvaldību atbildība, lai tālāk šo naudu apgūtu ātri un efektīvi, jo šie projekti pilsētām ļoti vajadzīgi gan sociālajā jomā, gan arī ekonomikas stimulēšanai. Aiz katra šā projekta stāv būvniecības uzņēmumi, kas nodrošinās darbu saviem strādniekiem. Ekonomika tiks sildīta arī šādā veidā. Projekti ir ļoti interesanti un dažādi, un liela daļa no tiem ir vērsti uz ielu sakārtošanu, bet daudz skar arī kultūrvēsturiskus objektus.”
"Daudz naudas ir saprogrammēts, ja tā var teikt, ministriju gaiteņos un gaiteņiem, un bieži vien arī nereālu (varbūt savulaik ļoti vajadzīgu) pasākumu finansēšanai."
Piemēram, Daugavpilī īstenos projektu „Daugavpils cietokšņa infrastruktūras – ielu kompleksais labiekārtojums un inženiertīklu renovācija”. Pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode informēja: „Cietokšņa projekta īstenošanā strādājam paralēli ar Valsts nekustamo īpašumu aģentūru. Ceru, ka krīze neietekmēs šīs aģentūras projektus un mēs kopīgiem spēkiem sakārtosim cietokšņa infrastruktūru, kā arī izveidosim Marka Rotko centru, un tiks restaurēti arī daži ļoti interesanti objekti. Valsts nekustamā īpašuma aģentūras projekta ietvaros paredzēts restaurēt vairākas ēkas. Ja tas viss notiks, pēc gadiem četriem mēs varēsim ar lepnumu runāt par vienu no skaistākajiem kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļiem Eiropā. Ja šīs iespējas nebūtu, mēs nekad nevarētu atļauties no sava budžeta līdzfinansēt šo projektu.” Daugavpils cietokšņa infrastruktūras projekta kopējās izmaksas ir 8,8 miljoni latu, bet pašvaldības līdzfinansējums – 927 tūkstoši latu.
Pašvaldību ieguvums – izremontētas ielas
Andrejs Ceļapīters, Madonas pilsētas domes priekšsēdētājs, atbalstīja E. Zalāna viedokli: „Pārkārtojot Eiropas struktūrfondu apguvi, galvenajam būtu jābūt tam, lai reģionu attīstība un ekonomikas stabilizēšana un sildīšana norisinātos, īstenojot cilvēkiem reāli nepieciešamas aktivitātes.” Viņš stāstīja, ka pirms divām nedēļām jau parakstīts cits līgums par bērnudārzu paplašināšanu un renovēšanu. „Esam orientējušies uz divām problēmām: ielas un bērnudārzi. Bērnudārzi būs perfekti sakārtoti gan no energoefektivitātes, gan labiekārtojuma, gan mācību procesa nodrošināšanas viedokļa. Šis finansējums būs papildinājums ERAF aktivitātei, un līdz ar to no infrastruktūras sakārtošanas viedokļa gadus divdesmit mums nevajadzēs domāt par diviem lielākajiem Madonas bērnudārziem.
Pašreizējais projekts par mūsu pilsētas ielu rekonstrukciju arīdzan ir pašā laikā, jo ūdenssaimniecības un siltumsaimniecības sakārtošanas projekti jau ris savu gaitu, bet ielas Latvijas mazpilsētās ir katastrofālā stāvoklī. Manuprāt, tā ir visur, jo divus gadu desmitus un pat vairāk šai jomā nekas nav ieguldīts. Šā līguma īstenošanas un nākamo ieplānoto investīciju rezultātā Madonā tiks kapitāli rekonstruēti vismaz 90 tūkstoši kvadrātmetru ielu seguma. Es neatbalstu tādus projektus, kur daudz ir uzrakstīts, daudz notērēts, bet nekāda redzama rezultāta nav.” Madonas ielu rekonstrukcijas projekta vērtība pirmajā kārtā ir 2,8 miljoni latu, pašvaldības ieguldījums tajā – 382 tūkstoši latu.
Jelgavas pilsētas dome valsts atbalsta programmas ietvaros īstenos divus projektus: „Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā” (tas iemājos Jelgavas Trīsvienības baznīcā pēc tās torņa rekonstrukcijas) un „Transporta infrastruktūras sakārtošana pilsētas centra un apkārtējo teritoriju sasniedzamības uzlabošanai”. Pilsētas domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs portālam „LV.LV” pastāstīja: „Kopumā šajā programmā līdz 2013. gadam paredzēti seši projekti. Šie divi ir pirmie. Esam jau pabeiguši Rīgas ielas remontu, tālāk tā turpinās kā Lielā iela un Dobeles šoseja. Šā projekta ietvaros ir pats centrs, tātad Lielās ielas posms un Dobeles šosejas daļa. Pēc gada no citiem resursiem ir paredzēts Dobeles šosejas remontu pabeigt. Tātad šie pieci miljoni ir galvenajai tranzīta ielai un transporta pieejamības nodrošināšanai.
"Tomēr kopumā šāda sistēma ir laba. Tā saskaņo gan granta saņēmēja, gan finansētāja intereses."
Mēs cerējām, ka šī programma tiks uzsākta jau pērn, bet iznāca gadu vēlāk, jo divu gadu garumā ievilkās diskusijas par to. Tā kā aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" nāca no ERAF prioritātes „Policentriska attīstība”, protams, sākās diskusija, kuri būs attīstības centri, kurām pilsētām pienāksies šāds statuss. Arī politikai ir sava loma. Bet rezultāts labs: programma piedāvā noteiktu finanšu resursu šim centram, bet pilsēta izvēlas sev nozīmīgās prioritātes un naudas limita robežās programmā norādītajās atbalstāmajās aktivitātēs projektus piesaka.
Procedūra ir diezgan sarežģīta un gara, jo jāsagatavo tehniski ekonomiskie pamatojumi, kas ministrijā jāaizstāv, un tikai pēc tam, kad saņemts atzinums, ka koncepcija atbilst programmai, var sākt programmas pieteikuma sagatavošanu. Taču kurš gan nepārvarēs grūtības, lai iegūtu finansējumu? Domāju, ka birokrātisko procesu jebkurā gadījumā varētu vienkāršot. Tomēr kopumā šāda sistēma ir laba. Tā saskaņo gan granta saņēmēja, gan finansētāja intereses. Turklāt arī tagad to naudu, kas paredzēta šajā programmā, līdz 2013. gadam apgūt paspēsim. Projektu īstenošana paredzēta divu gadu laikā, rudenī mēs iesniegsim trešo projektu un nākamgad pārējos. Pilsēta iegūs aptuveni līdz 18 miljoniem latu un īstenos virkni nozīmīgu infrastruktūras attīstības projektu.”
Vēl minētajā programmā piedalās Cēsu, Valmieras, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Saldus, Ventspils, Liepājas, Talsu un Kuldīgas pilsētas pašvaldības, kā arī Līvānu un Aizkraukles novada domes.
