Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Seminārā Labklājības ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar paveiktajām un gaidāmajām strukturālajām reformām nozarē, jaunajiem nodarbinātības pasākumiem, par kuriem portāls "LV.LV" rakstīja iepriekšējā nedēļā, kā arī informēja par citām nozares aktualitātēm.
Sociālās palīdzības dienests – obligāts
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča pauda viedokli par vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, sociālajiem dienestiem. “Vēl nav izdevies līdz galam panākt, ka visi sociālie dienesti ir reģistrēti kā sociālo pakalpojumu sniedzēji. Es ļoti lūgtu, izveidojot sociālos dienestus novados un pilsētās, šo reģistrāciju veikt šī gada laikā, jo esam plānojuši nākamajā gadā ielūkoties šajā reģistrā un saukt pie kārtības pašvaldības, kur sociālie dienesti nebūs izveidoti. Mūs sasniegusi informācija no sociālajiem darbiniekiem, arī no pašvaldību pārstāvjiem, ka ir novadi, kuri uzskata, ka sociālais dienests pašreiz nav nepieciešams, vai arī kuros ir izveidoti sociālās palīdzības centri, sociālo lietu pārvaldes, bet ne dienesti. Aicinu ieskatīties "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" un veidot šīs iestādes tā, kā tas ir paredzēts. Jo diez vai sociālās palīdzības centrs ir gluži tas pats, kas sociālais dienests,” teica A. Barča. Likums noteic, ka sociālais dienests ir “pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem”. Pašvaldības ar jautājumiem var vērsties komisijā vai Labklājības ministrijā.
Sociālais pedagogs nav sociālais darbinieks
A. Barča pašvaldībām arī ieteica ievērot minētā likuma nosacījumus par sociālā darba speciālistu izglītību. Līdz šim tas netika kontrolēts, taču A. Barča sola pārbaudes: “Ļoti aicinu pievērst uzmanību, lai sociālais darbinieks nav ar sociālā pedagoga vai pamatskolas skolotāja izglītību utt. Līdz šim brīdim diemžēl sociālajos dienestos strādā šādi darbinieki. Vienīgā iespēja, kad sociālais darbinieks var būt arī sociālais pedagogs, ir tad, ja viņš studējis augstskolā “Attīstība”, kur vienu brīdi tika gatavots speciālists abās jomās.” Augstskolas vēstī, ka tās absolvē sociālie darbinieki. Kur tad viņi ir pašvaldībās, neizpratnē vaicāja komisijas vadītāja.
"Aicinu pievērst uzmanību, lai sociālais darbinieks nav ar sociālā pedagoga vai pamatskolas skolotāja izglītību."
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis vēlāk to komentēja, sakot: ja A. Barčas uzskaitītās problēmas pašvaldībās būtu vienīgās un pašvaldībām nekas vairāk nebūtu jādara, tad šī sanāksme nebūtu jārīko. “Diemžēl ir citas – smagākas problēmas,” viņš teica. Viņaprāt, “galvenā prioritāte, lai Latvijas iedzīvotāji normāli pārdzīvotu ziemu līdz nākamajam pavasarim. Un tie, kuriem sociālā palīdzība ir pēdējais glābiņš, to arī saņemtu. Tas ir kopīgs uzdevums visām iesaistītajām pusēm – pašvaldībām, parlamentam, ministrijām”.
Uzrunāt frakciju deputātus
Tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas profesiju klasifikatorā un grozījumi vairākos normatīvajos dokumentos. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir uzsākusi izskatīt apjomīgus grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un sagatavojusi to 1. lasījumam Saeimā, taču jau tagad zināms, ka uz 2. un 3. lasījumu likumā tiks veikti precizējumi un pat radikāli labojumi, kurus sīkāk A. Barča neiztirzāja.
Tāpat parlamentā ir grozījumi “Darba likumā” un “Darba aizsardzības likumā”. A. Barča pašvaldību vadītājus aicināja uz sadarbību un piedalīties likuma izstrādē: “Mēs nevaram pateikt, ka tā ir Liepājas vai kāda cita pašvaldība, kura ir iesniegusi ierosinājumus. Šie jūsu priekšlikumi var vienīgi pārvērsties kā komisijas vai noteiktu deputātu priekšlikumi Saeimas plenārsēdē. Tāpēc arī aicinu – lūdzu, uzrunājiet jebkurā frakcijā Saeimas deputātus. Iesaistiet viņus. Varu teikt, ka vairākas pašvaldības to ir darījušas arī iepriekš un rezultāti ir labi. Vienalga – vai tie ir sociālā bloka vai tautsaimniecības jautājumi.”"NVA klientu apkalpošanas centri un filiāles netiks slēgtas."
Kas likvidēts, ko kam pievienos
R. Beinarovičs iepazīstināja ar LM strukturālajām reformām, kuru rezultātā Labklājības ministrija ir pārņēmusi iestāžu funkcijas vai tās deleģējusi citiem, tostarp nevalstiskajām iestādēm. Pirmkārt, LM ir pārņēmusi 1. jūlijā likvidētās Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas, kas kalpoja kā starpniekinstitūcija sadarbībā ar sociālajiem dienestiem sociālo pakalpojumu sniegšanā. Sociālās integrācijas valsts aģentūra no jūlija veic valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordināciju sociālās rehabilitācijas iestādēs.
Tāpat Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidācijas rezultātā no 2010. gada 1. janvāra redzes un dzirdes invalīdu sociālā rehabilitācija deleģēta attiecīgi Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.
Otrkārt, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidācijas rezultātā LM ar 2009. gada 1. jūliju pārņēma bāriņtiesu uzraudzību un metodisko vadību, ārpusģimenes aprūpi un ģimeniskās aprūpes metodisko vadību un atbalstu, bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību politikas veidošanu. No prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās deleģēta Latvijas Bērnu fondam (no 01.01.2010.)."Uzrunājiet jebkurā frakcijā Saeimas deputātus! Iesaistiet viņus!"
“Domājam, ka, grozot likumus, visticamāk, no nākamā gada janvāra vēl atsevišķas citas funkcijas varētu deleģēt Bērnu tiesību aizsardzības valsts inspekcijai. Ministrijai jānodarbojas ar politikas izstrādi, bet tās īstenošana, uzraudzība un kontrole ir atbildības iestāžu funkcija,” uzsvēra R. Beinarovičs.
Treškārt, ar šā gada 1. septembri tiks likvidēta valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”, tā funkcijas deleģējot valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību – nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari” un ar nākamā gada 1. janvāri – arī Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.
Ceturtkārt, tiek plānota valsts sociālās aprūpes centru reorganizācija ar 2010. gada 1. janvāri, kas nozīmē, ka 33 valsts sociālās aprūpes centri tiks reorganizēti par pieciem sociālās aprūpes centriem ar filiālēm. Reformas būtība ir piecos centros koncentrēt atbalsta funkcijas – grāmatvedību un citas, skaidroja R. Beinarovičs. Viņš arī piebilda, ka ministrija centīsies maksimāli saglabāt visus esošos sociālās aprūpes centrus. Katrā no tiem būs vadītājs un strādās klientu aprūpētāji. Valsts sekretārs izteica domu, ka, iespējams, nākotnē šīs iestādes sakārtojot, tās varētu nodot pašvaldību pārziņā, bet vismaz pagaidām pašvaldību nostāja pret šo ideju esot noraidoša, jo tām nevajag iestādes, “kas nav sakārtotas un ir bez naudas”.
"Ar šā gada 1. septembri tiks likvidēta valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs"."
Reorganizēs VSAA
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa informēja, ka no 2009. gada 1. septembra plānots reorganizēt VSAA teritoriālās nodaļas un izveidot deviņas reģionālās nodaļas ar 27 klientu apkalpošanas centriem. I. Šmitiņa uzsvēra, ka reģionālo nodaļu izveidošana nemainīs klientu apkalpošanu klātienē, jo visas esošās klientu apkalpošanas vietas tiek saglabātas.
R. Beinarovičs norādīja, ka arī nodarbinātības valsts aģentūras klientu apkalpošanas centri un filiāles netiks slēgtas – sabiedrībā uzvirmojušās baumas ir nepatiesas.
