Šeit ir spēcīga un konkurētspējīga metālapstrādes un mašīnbūves industrija, bet pasaules krīzes dēļ uzņēmumi pieklusuši, atlaiž strādniekus. Jaunību Jelgavā uztur astoņi tūkstoši Lauksaimniecības universitātes studentu, bet mācību iestādes finansējums kritiski sarucis. Pašvaldībai lieli plāni saistībā ar jauniem infrastruktūras projektiem, bet 10% budžeta samazinājums acīmredzot liks plānus apcirpt.
Kā atkal tikt gaismā, par to saruna ar Jelgavas domes priekšsēdētāju, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieku un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītāju Andri Rāviņu.
Izglītības reforma divdesmit gadu garumā
Tikko kā sācies jaunais mācību gads, kas nesolās būt viegls. Bet jūs atklājāt lielu un skaistu skolas piebūvi. Tad jau nebūs tik slikti?
Jelgavā izglītība vienmēr ir bijusi prioritāte, un savu izglītības sistēmu sākām veidot jau pirms daudziem gadiem. Ne tikai budžeta skaitļos, bet arī darbos – to reāli plānojot. Būtiskākās izmaiņas notika deviņdesmito gadu vidū, kad pilsēta izvēlējās savu izglītības modeli pēc klasiskā ģimnāzijas principa: pamatskola (1.-6. klase), tālāk – proģimnāzija (7.-9. klase) un ģimnāzija (10.-12. klase). Reformējot skolu sistēmu, balstījāmies uz trim pamatprincipiem: kvalitāte, pieejamība, efektivitāte. Par kvalitāti liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, kur mūsu skolēniem ir augsts A līmeņa zināšanu novērtējuma īpatsvars. Skolu tīkla efektivitātes uzlabošanā esam strādājuši nepārtraukti. Reforma nenotika viegli – mainījās skolu izvietojums, atsevišķas mācību iestādes tika apvienotas.
Šogad ekspluatācijā nodevām 4. vidusskolas piebūvi. Celtniecība izmaksāja aptuveni piecus miljonus latu, no kuriem daļa ir valsts līdzfinansējums. Skolas paplašināšana ļaus visiem skolēniem mācīties vienā maiņā un vienā ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas varam būt lepni par unikālo koncertzāli, kas nodrošina mūsdienu prasībām atbilstošu akustiku. Tas jo īpaši svarīgi pašiem skolēniem, kas šajā mācību iestādē iegūst arī muzikālo izglītību. Vidusskolas meiteņu koris „Spīgo” saņēma galveno balvu Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Mums šī labā slava jāsaglabā. Tas gan nav viegli izdarāms, jo pašvaldības budžetam šogad ir uzlikts liels slogs - piecgadīgo un sešgadīgo bērnu, sporta, mākslas un interešu izglītības pedagogu apmaksa, ko valsts vairs nefinansē, kā arī smagie sociālie jautājumi.
Ko domājat darīt ar mākslas un mūzikas skolām?
Lielākās rūpes rada mūzikas skola, kas pieder Kultūras ministrijai. No ministrijas sagaidām sapratni: jāatzīst, ka tā savai mācību iestādei līdz šim veltījusi ārkārtīgi mazu uzmanību. Esam mēģinājuši skolai dažādi palīdzēt, jo Zemgalē tā ir vienīgā mūzikas vidusskola. Tādēļ uzskatām par savu pienākumu to ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt. Par skolas darbības nākotnes modeli ir pāragri spriest, jo viss ir rūpīgi jāizvērtē.
"Tagad izglītības ministrei pārmet neizdarītos darbus, bet es uzskatu, ka pilsētu un rajonu pašvaldībām bija vairāk jāiedziļinās izglītības jautājumos, jāvērtē izglītības programmu izmaksas."
Un tomēr, runājot par izglītību, esam salīdzinoši labākā situācijā: kā jau minēju, Jelgavas izglītības iestāžu tīkls, programmu piedāvājums šajā mācību gadā nav steigā mainīts. Mums šobrīd ir lielākais skolēnu skaits uz vienu pedagoga likmi – atsevišķās izglītības iestādēs tas sasniedz 16 skolēnus, bet valstī vidēji tas ir astoņi.
Skolu reforma tātad lielā mērā bija arī pašvaldību rokās, atlika vien pašiem rīkoties?
Tagad izglītības ministrei pārmet neizdarītos darbus, bet es uzskatu, ka pilsētu un rajonu pašvaldībām bija vairāk jāiedziļinās izglītības jautājumos, jāvērtē izglītības programmu izmaksas.
Jāatzīst gan, ka arī mums ne viss ir tik gludi. Ņemot vērā pozitīvos rādītājus uz pārējo fona, cerējām, ka skolotāju darba samaksas problēmas mums būs mazākas. Taču izglītības budžeta sadalījums būtiski skar arī lielo pilsētu mācību iestādes. Bijām spiesti samazināt izglītības iestāžu administrāciju - direktoru vietnieku, psihologu, bibliotekāru skaitu. Pašlaik smagi risinās jautājums par pagarināto dienas grupu darbības nodrošināšanu. Tālab teikt, ka viss ir kārtībā, gluži nevar.
Lai nodrošinātu skolotājiem algas un maksimāli - arī darbu, mūsu pilsētā lielākais skolēnu skaits klasē ir 34. Protams, svarīga ir sadarbība ar apkārtējām teritorijām, jo uz pilsētu brauc mācīties ļoti daudz bērnu no citām pašvaldībām. Uzskatu, ka attālām lauku teritorijām, kurās skolas mazā bērnu skaita dēļ tiek likvidētas, svarīga arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nostāja – manuprāt, attāluma pārvarēšanu nedrīkst organizēt par izglītības naudu. Tas ir jānodrošina par citiem līdzekļiem.
Mašīnbūvē ieguldītais pazust nevar
Arī jūsu pašvaldība taupa: samazina algas, no 1. oktobra darbs uzteikts 19 pašvaldības administrācijas darbiniekiem...
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa kritums ir 30 procentu, un tas, protams, uz mūsu budžetu atstāj lielu ietekmi. Mēģināsim panākt, lai Eiropas Savienības fondu projektu apguvē tiktu saglabāta valsts līdzdalība. Bez tās virkne projektu netiks īstenoti. Eiropas nauda netiks apgūta. Bet tas faktiski ir vienīgais finansējums, kas ieplūst ekonomikas sildīšanai. Par to ir bijušas vairākas sarunas ar premjeru, un, protams, tās turpināsies.
Visi žēlojas, ka Jelgavā ir briesmīgs ielu stāvoklis. Esat sākuši tās remontēt – arī par Eiropas naudu?
Gan par pašu, gan Eiropas naudu. Katru gadu ielu sakārtošanā paši ieguldām aptuveni četrus miljonus latu. Domāju, ka stāsts par sliktajām ielām ir viens no vēsturiski izveidotiem negatīvajiem priekšstatiem. Varam darīt, ko gribam, bet vienmēr teiks, ka Jelgavā ir sliktas ielas. Šobrīd esam sakārtojuši Rīgas virzienu, tagad rekonstrukcija notiek Dobeles virzienā, kur pēckara gados šoseja būvēta uz satrunējušiem celmiem – noņemot asfalta virskārtu, tos tagad atrodam.
Jelgavā lielu vietu ieņem uz eksportu vērsta mašīnbūve, kam tagad viegli neklājas. Kas notiek ar nodarbinātību? Ar uzņēmējdarbību?
Esam noteikuši: Jelgava būs mašīnbūves un metālapstrādes pilsēta. Tātad arī izglītības sistēmai ir jāstrādā šajā virzienā. Pašvaldības Amatu vidusskolai ir divas programmas – metālapstrāde un pārtikas pārstrāde. Ir pilnīgi skaidrs, ka arodizglītībai jābūt prioritātei, tā jāceļ daudz augstākā godā nekā pašlaik. Mūsu nostājas rezultātā faktiski visās profesionālās izglītības programmās šogad bija konkurss. Manuprāt, tas liecina, ka mainās cilvēku domāšana.
"Stāsts par sliktajām ielām ir viens no vēsturiski izveidotiem negatīvajiem priekšstatiem. Varam darīt, ko gribam, bet vienmēr teiks, ka Jelgavā ir sliktas ielas."
Pēc pirmā semestra augstskolā atbirst 20 procentu studentu, tādēļ vecākiem un arī skolēniem pašiem ir ļoti jāpārdomā, vai ar zemāku sekmju līmeni un spējām par katru cenu vajag censties mācīties vidusskolā un pēc tam lauzties pa augstskolu. Ja daudz ātrākus un labākus rezultātus var iegūt arodskolā. Bet jācenšas, lai vidējā izglītība un aroda prasmes profesionālajā izglītībā būtu pietiekami augstā līmenī. Šogad 1. ģimnāzijā vienas 10. klases mācību programmā sadarbībā ar Lauksaimniecības universitātes Tehnisko fakultāti ir iekļauta virkne priekšmetu, kas ir tieši saistīti ar inženierzinātnēm. Tas stiprinās skolēnu interesi un spējas, un arī iestāšanās universitātē būs vieglāka. Otrs virziens, kas arodizglītībā Jelgavā devis pozitīvu rezultātu, ir sadarbība ar mūsu sadraudzības pilsētu Francijā.
Mašīnbūvē ir ļoti liels kritums. Kā pilsēta to izjūt?
Tā ir pasaules krīzes ietekme, ka pašlaik mašīnbūvē ir tāds kritums. Pašvaldībā to izjūtam caur ienākuma nodokli. Rūpnīcās ir saīsināts darba laiks, daudz cilvēku atlaisti, bet es domāju, tas būs īslaicīgi. Taču investīcijas, kas ieguldītas mašīnbūvē jaunās tehnoloģijās, nevar pazust. Rimstoties pasaules krīzei, viss sāks atdzīvoties, jo ražošana ļoti cieši saistīta ar eksportu. Ražošanas apjoma kritumi lieli šķiet skaitļos, bet faktiski darbs tomēr norisinās.
Vai ir daudz uzņēmumu, kas bankrotē un tiek slēgti?
Vieni tiek slēgti, bet citi nāk klāt. Svarīgi, lai būtu šī kustība. Bet ir ļoti sāpīgi, ka šajā mēnesī lēmumu par aiziešanu uz Igauniju ir pieņēmusi metāla gultu ražotāja SIA „Stram”. Tas apliecina, ka tur uzņēmējiem ir izdevīgāki nosacījumi. Latvijā esam pārāk noslogojuši ar nodokļiem darbaspēku, un tas vistiešāk ietekmē produkcijas pašizmaksu. Šī situācija ir jāmaina, citādi mēs nespējam konkurēt ar kaimiņvalstīm.
Tad ko darīt? PVN paaugstināt nedrīkst, par nekustamā īpašuma nodokli jūs arī, šķiet, esat izteicies noraidoši?
Nekustamā īpašuma nodoklim ir jāatrod ļoti precīzs iekasēšanas modelis. Tas, ko pašlaik domājam Latvijā ieviest, nav pietiekami izanalizēts. Daudzi eksperti saka – galvenais slogs atkal būs uz mazturīgo – mazo dzīvokļu īpašnieku, īrnieku - pleciem. Jau šodien redzam, cik lielas grūtības iedzīvotājiem sagādā komunālie maksājumi, lieli parādi ir par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu. Uzliekot vēl kādu slogu, neko neiegūsim.
Bet nemaksāt par īpašumu, protams, nedrīkst. Šis nodoklis atslogotu ražošanu, turklāt pašvaldībām ir ļoti vajadzīgs vēl kāds ienākumu avots. Ar ienākuma nodokli vien, kas tik ļoti ir krities, pašvaldībai ir grūti nodrošināt visas funkcijas. Bet...uzņēmēji šobrīd ir iedzīti melnajā zonā. Ja samazinām pensijas, arī pensiju otro līmeni, cilvēki zaudē ticību tam, ko valsts ir apsolījusi. Tāpēc arī sāk zelt tumšais bizness.
Kā sildīt tautsaimniecības katliņu
Kā ar bezdarbu un sociālajiem pabalstiem?
Pirmajā pusgadā no sociālajiem pabalstiem atvēlētās naudas esam iztērējuši aptuveni pusi. Tādēļ šo rudeni, iespējams, gaidām ar mazākām bažām nekā citas pašvaldības. Bet jūtami palielinās dzīvokļu pabalstu pieprasījumu skaits, liela interese sāk parādīties par ES projektu - simts latu stipendijām bezdarbniekiem. Tas nozīmē, ka virknei cilvēku šāds atspaids ir vajadzīgs. Tādēļ mūsu aģentūrai „Pilsētsaimniecība” dots uzdevums modelēt darbavietas – kur un kāds darbs tiks dots, kāda būs uzskaites sistēma.
"Esam noteikuši: Jelgava būs mašīnbūves un metālapstrādes pilsēta. Tātad arī izglītības sistēmai ir jāstrādā šajā virzienā."
Jelgavā bezdarbs ir mazāks nekā vidēji valstī – 11,4 procenti, bet arī tas ir daudz. Redzam, ka ministriju darbinieku skaits ļoti ievērojami samazinās tieši reģionos. Bet, izrādās, atlikušajiem tajā pašā laikā darba algas pieaug... Ja Godmanis aicināja grūtos laikos saspiesties ar mugurām kopā kā pingvīniem, tad tā saspiešanās notiek īpatnējā veidā.
Ekonomikas ministrija izstrādā ekonomikas sildīšanas plānu, šajā virzienā strādā arī RAPLM. Ko, jūsuprāt, tas viss dos?
Ekonomikas katliņu būs grūti uzsildīt, ja apkārtējā temperatūra zema, it sevišķi tas attiecas uz eksportu. Tiklīdz sakustēsies ekonomika Vācijā, Francijā, Amerikā, Skandināvijā, tā viss atkal atdzīvosies.
Bet mēs arī paši savu dzīvi stipri bendējam. Sakām - valsts pārvaldes optimizācija. Taču skaidri redzams, ka ar to saprasts zīmuļu pirkšanas, tālruņa sarunu limits, vēl kaut kādi ierobežojumi. Bet netiek runāts par to ierēdņu skaitu, kuriem ar normatīvajiem aktiem ir uzliktas kontrolējošās funkcijas. Ir jāsāk ar birokrātiskā sloga mazināšanu. Jāpārskata tie normatīvie akti, kas pašvaldībām nosaka virkni funkciju, kuras pašreizējos finanšu trūkuma apstākļos vienkārši nav izpildāmas.
Lai ar to visu tiktu galā, nepieciešams tā dēvētais pašvaldību krīzes likums?
Latvijas Pašvaldību savienībā esam aplēsuši, ka ir aptuveni 250 dažādu normatīvo aktu, kas pašvaldības gan ierobežo, gan uzliek dažādus pienākumus. LPS daudzi cilvēki cenšas tikt skaidrībā, cik daudz ir šo normatīvo aktu un ko ar katru tagad iesākt. Valsts kancelejā teica, ka katru vajag izvērtēt, bet mēs sakām - tikmēr krīze jau sen būs beigusies. Jau plaši izskanējis, kā Liepājā nevarēja nodot bērnudārzu, jo vienas telpas neatbilstība normai bija divi kvadrātcentimetri! Jo viss ir sarēķināts, un jebkurš pārbaudošais ierēdnis var vilkt ar pirkstu pa normatīviem un sodīt. Tas pats ir attieksmē pret uzņēmējiem. Protams, pārbaudīt vajag, taču tas ir jādara ar veselo saprātu!
Bet nelaime ir tā, ka mēs esam pārāk politizēti. Līdz ar to visu veidu un līmeņu vadītājiem ir bažas par to, vai katrs attiecīgais normatīvais akts netiks izmantots politiski. Šī politizācija, manā skatījumā, ir viens no mūsu valsts attīstības grāvējiem.
