Administratīvā sloga samazināšanā pašvaldībās iesaistījusies Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultāte (EF) un Jelgavas pašvaldība, kopā ar Šauļu universitātes Vadības inovāciju centru un Šauļu pilsētas pašvaldību projektu „Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējdarbībai Latvijas–Lietuvas pierobežas reģionos”.
Eiropa – pret administratīvo slogu
Eiropas Savienības (ES) valstu starpā viens no lielākajiem administratīvajiem slogiem uzņēmējiem ir Latvijā un Lietuvā. To rada normatīvie akti, kuros ietvertās administratīvās prasības uzņēmējam ir jāizpilda, – jākārto formalitātes, lai saņemtu dažādas atļaujas, jāsagatavo un valsts iestādēm jāsniedz noteikta informācija. Ir konstatēts, ka Zemgales uzņēmēji par vienu no pasākumiem, kura kompleksa īstenošana ļautu veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību Zemgalē, uzskata tieši birokrātijas samazināšanu.
"Zemgales uzņēmēji par vienu no pasākumiem, kura kompleksa īstenošana ļautu veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību Zemgalē, uzskata birokrātijas mazināšanu."
„Birokrātiskās prasības pazemina uzņēmumu konkurētspēju un bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Īpaši lielu slogu administratīvās prasības rada tiem Latvijas un Lietuvas mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri grib attīstīt savu biznesu kaimiņvalstī,” stāsta LLU Ekonomikas fakultātes dekāne projekta vadītāja Irina Pilvere, piebilstot, ka ES apņēmusies līdz 2012. gadam administratīvo slogu samazināt par 25 procentiem.
Tāpēc šā projekta, kurš ilgs gandrīz divus gadus, mērķis ir: vispirms izpētīt, kuri normatīvie akti pašvaldību līmenī vai kuras procedūras veido vislielāko administratīvo slogu; tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi, lai tiešā veidā samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionā.
I.Pilvere atklāj, ka fakultātei ir pieredze līdzīgu projektu īstenošanā sadarbībā ar Zemkopības ministriju: veikti pētījumi par administratīvo slogu ES tiešo maksājumu jomā lauksaimniekiem un pārtikas drošības normatīvajā regulējumā. Dekāne lepojas, ka projektu laikā tapušie priekšlikumi tiek ieviesti, normatīvie akti mainīti un tādējādi abās sfērās slogs mazinās.
Valsts kūtra inovāciju ieviešanā
Projektam ir ilgtermiņa ietekme – tam beidzoties, administratīvā sloga atvieglojums uzņēmējiem saglabāsies. Pasākuma laikā ir plānota zināšanu un pieredzes apmaiņa pierobežu teritorijas pašvaldībās.
"Veicot Latvijas uzņēmēju mini aptauju, secināts: lielākā daļa administratīvā sloga ir radīts valsts iestāžu, bet aptuveni desmitā daļa - pašvaldību līmenī."
Projekta vadītāja stāsta, ka par projekta gaitu ir informēta arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kas nākotnē varētu palīdzēt sagatavot un ieviest tās izmaiņas, kas attiecināmas uz pašvaldību prasībām un normatīvajiem aktiem.
I.Pilvere atklāj, ka lielu slogu, protams, uzliek ES institūcijas, taču, veicot Latvijas uzņēmēju mini aptauju, secināts: lielākā daļa administratīvās prasības ir radītas valsts iestāžu, bet aptuveni desmitā daļa - pašvaldību līmenī. Pētnieki aprēķinājuši, ka ienākumi, kurus Latvijas un Lietuvas pierobežā strādājošie uzņēmumi zaudē administratīvā sloga dēļ, ir vairāki miljoni eiro gadā.
„Neapšaubāmi, lielākajai daļai prasību ir savs pamatojums, bet LLU pieredze liecina, ka pastāv arī virkne tādas, no kurām var atteikties bez kādām jūtamām sekām. Vairākas prasības saglabājušās vēsturiski un šobrīd ir svītrojamas.
Daudzos gadījumos administratīvo slogu var samazināt, sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām. Taču vislielākais rezultāts panākams, vienkāršojot procedūras valsts iestādēs, aktīvāk izmantojot informācijas tehnoloģijas un elastīgāk sadarbojoties ar uzņēmējiem,” I.Pilvere ieskicē iespējamos risinājumus.
"Viens no iemesliem, kāpēc valstīs ir salīdzinoši liels administratīvais slogs, ir lēna inovāciju ieviešana publiskajā sektorā."
Viens no iemesliem, kāpēc valstīs ir salīdzinoši liels administratīvais slogs, ir lēna inovāciju ieviešana publiskajā sektorā. Tas lielā mērā ir saistīts ar publiskā sektora specifiku – izvairīšanās no riska, motivācijas trūkums darbiniekiem, sarežģītas starpinstitūciju saskaņošanas procedūras. Piemēram, Latvijā tikai 2008. gadā valsts iestādēs pakāpeniski ieviesa iespēju, lai par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem varētu norēķināties ar maksājumu kartēm. Tas nozīmē, ka šajā laukā jauninājumu ieviešanas nobīde salīdzinājumā ar privāto sektoru ir aptuveni 10 gadu.
Birokrātija paaugstina cenu par 7,7 procentiem
Nebūtu gan pareizi uzskatīt, ka administratīvais slogs ir vienīgais vai galvenais uzņēmējdarbības vājas attīstības iemesls. Tomēr tas veido aptuveni 7,7% no kopējās uzņēmumu saražotās pievienotās vērtības. Tātad – administratīvo prasību dēļ Latvijā saražoto preču un pakalpojumu cena vidēji ir tieši par tik daudz procentu punktiem augstāka, nekā izpaliekot administratīvo prasību nastai. Tas ir pietiekami nozīmīgi.
„Uzņēmējdarbības regulēšanai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Pozitīvi tā izpaužas cilvēka veselības, vides, nodokļu iekasēšanas jomās, kā arī vienotu konkurences nosacījumu nodrošināšanā. Tomēr ir svarīgi atrast veidus, kā birokrātiskās prasības mazināt un vienkāršot,” projekta būtību rezumē tā vadītāja.
