Lai nepaliktu katrs savā galda pusē
Ja cieša sapratne un sadarbība būtu bijusi iepriekšējos, turīgākajos gados, uzņēmējdarbības vide būtu daudz labāka. Birokrātija mazāka, nodokļu sistēmas un kontrolējošo iestāžu attieksme pret komersantiem vismaz samērojama ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Tad uzņēmējiem ar savām pieredzē gūtajām idejām nebūtu kā ar ūdens pilieniem jādrupina Ekonomikas ministrijas inertuma akmens, bet, kad tas izdevies, jāuzklausa ministrijas vadības mājieni, ka priekšlikumos beidzot formulētās komersantu vajadzības saplacinātas zem finansistu īslaicīgā redzējuma sloga. Gan par strādājošo darbnespējas lapu apmaksas ilgumu, gan ražošanas modernizēšanā ieguldīto investīciju neaplikšanu ar peļņas nodokli, gan PVN atmaksas nosacījumiem, gan nodokļu maksājumu un birokrātisko prasību atvieglojumiem jaundibinātiem uzņēmumiem un daudz ko citu.
Uz šāda fona memorands jeb labā apņemšanās ir solis uz priekšu. Tā oficiālais mērķis ir TSP, EM un FM sadarbība un saskaņota rīcība Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā – Latvijas ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai, kā arī aktīva dalība ilgtspējīgas Latvijas stratēģijas izstrādē un ieviešanā.
Cik savādi – šie vārdi der kā „širmis” visos apstākļos. Gan tad, kad „pūtām burbuli”, gan tagad, kad jālūko, kā izkārpīties no bedres.
"Ja tā būtu bijis iepriekšējos gados, uzņēmējdarbības vide būtu daudz labāka."
Lai īstenotu memorandā izvirzīto mērķu sasniegšanu, memoranda dalībnieki apņēmušies veikt šādas darbības:
- atbilstoši Tautsaimniecības padomes sēdes darba kārtībai EM un FM lēmumu pieņemšanas procesā informē un konsultējas ar TSP par jautājumiem, kas skar Latvijas uzņēmēju intereses – aktualitātēm valsts budžeta, finanšu, nodokļu politikas un tautsaimniecības konkurētspējas jomā, kā arī par politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem, kas ir nozīmīgi Latvijas tautsaimniecības attīstībai un ietekmē uzņēmēju konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību;
- attiecībā uz plānotajām izmaiņām, kas attiecas uz nodokļiem un strukturālajām reformām, veic praktisku modelēšanu uz uzņēmumu, pašvaldību bāzes, piesaistot TSP ekspertus;
- lai saskaņotu uzņēmēju un valdības viedokļus un intereses, kā arī izstrādātu priekšlikumus par koordinētas tautsaimniecības politikas un valsts ekonomikas attīstības jautājumiem, TSP ietvaros memoranda dalībnieki sadarbojas, piedaloties TSP sēdēs;
- TSP viedoklim un lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. EM un FM apņemas respektēt TSP ieteikumus memorandā noteikto mērķu sasniegšanai;
- puses savstarpēji cita citu informē par tām aktuāliem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā pieņem saskaņotus ieteikumus par izvirzītajiem jautājumiem.
Uz priekšu bez atpakaļ soļiem
Memoranda paragrāfi nevēsta neko būtiski jaunu. TSP sēdēs jau izsenis klāt ir bijuši abu ministriju ierēdņi; informācijas cirkulēja pāri apspriežu galdam, vienīgi ar viedokļu uzklausīšanu un sadarbību gāja smagi. Ekonomikas ministra Arta Kampara sacītais vieš cerības, ka memorands rakstīts ar domu, lai viss notiktu pa īstam. „Ir jāatdzīvina sadarbība un informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, kuri nodrošina cilvēkiem darbavietas, kuri nodrošina nodokļu ieņēmumus, kuri ar savu ikdienas domu un idejām dod ieguldījumu valsts konkurētspējā un labklājībā. Tāpēc šis memorands nebūs formāls dokuments.” Viņš arī atzina, ka kļūda ir bijusi nopietnu lēmumu pieņemšana bez šādas saskaņošanas, un tādi gadījumi vairs netiks pieļauti.
Arī TSP priekšsēdētājs Juris Biķis norādīja: „Šī sadarbība ir iespēja, īpaši šādā grūtā brīdī, kā īstenot programmas, kuras ietver nepopulārus lēmumus. Pašlaik tas ir sevišķi svarīgi. Šajā dokumentā ietverti tikai pamatjautājumi, bet svarīgākā doma ir tā – ja mēs darām kādu darbu kopīgi, iegūstam arī kopīgi izlemtu rezultātu. Tad izpaliks apšaubīšana, kritizēšana, atpakaļ soļu speršana. Nozaru intereses ir atšķirīgas, un tad, ja tiek panākts izlīdzinājums, rezultātam vajadzētu būt labam.”
Viegli laiki nav gaidāmi
Kā saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” norādīja FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, valdības izvirzītais mērķis budžeta grozījumos ir panākt, lai valsts konsolidētā budžeta deficīts nepārsniedz septiņus procentus un veidojas no sešiem procentiem valsts daļā un viena procenta pašvaldību daļā. Šis budžeta projekts ir pirmais solis starptautisko institūciju pieprasītās stingrās fiskālās politikas ievērošanas virzienā.
Kā uzsver E. Repše, tas nebūt nav galīgais „jostas savilkšanas” projekts, jo paredzams, ka nodokļu ieņēmumi vēl arvien kritīsies, bet valstij ir jāiekļaujas 3% budžeta deficīta līmenī.
"Valstij nebūs kur ņemt ienākumus, ja bizness neatgūs elpu."
„Es redzu, ka šajos apstākļos galvenajai mūsu politikai ir jābūt koncentrētai uz nodokļu samazināšanu un pašlaik īsākā termiņā vismaz uz nodokļu nepalielināšanu,” tā E. Repše. „Tas gan neattiecas uz atsevišķiem sīkiem nodokļu grozījumiem, kur nepieciešami precizējumi, lai novērstu dažas iepriekšējo gadu nepilnības, tālāk valstij rūpīgi jāstrādā pie jebkuru birokrātisku un citu šķēršļu uzņēmējdarbībai novēršanas, un šeit mēs saskatām ļoti lielu lomu Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Tautsaimniecības attīstības padomei un citām organizācijām. Birokrātijas samazinājumi mums ir absolūti nepieciešami, tikai tos ir rūpīgi jāplāno un jāpārdomā, kā lai mēs īstajā brīdī, samazinot birokrātiju, iesniedzamo atskaišu un kontroļu apjomu, nedabūjam ļoti nepatīkamu efektu tieši uz valsts ieņēmumiem. Lai būvējot jaunu, siltāku māju, nepaliekam bez siltuma vispār.”
Ar ekonomikas sildīšanu Latvijai klājas tik slikti kā nevienam: 18% IKP kritums mums ir vienīgajiem ES; tas ir vairāk nekā trīs reizes augstāks nekā vidēji šajā valstu savienībā.
Šā gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās krities par 24,5%, bet rūpniecības izlaide – par 23,2% (apstrādes rūpniecībā vēl vairāk – par 26,4%).
Sola atrast 300 miljonus
Ekonomikas ministrijas gada sākumā solītās atbalsta programmas nākušas ar lielu kavēšanos, un 603 miljoni atbalstam uzņēmējdarbībai joprojām ir kā mednis kokā. Hipotēku bankas Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu komersanti gaidīja kā glābšanas riņķi, tā nāca ar lielu kavēšanos. Taču, kā liecina uzņēmēji, aizdevumus izdodas saņemt tikai tiem, kam nav finansiālu grūtību, bet – cik daudziem šajā apgrozāmo līdzekļu trūkuma laikā vairs atlicis?
Garantiju programma arī uzņēmumus sasniedza ar novēlošanos. Bet problēma tā, ka kredītiestādes arī Latvijas Garantiju aģentūras galvojumu šajos spiedīgajos laikos neuzskata par izšķiroši svarīgu pamatu izdevumu izsniegšanai. Eksporta kredītu garantijām vajadzēja kļūt pieejamām martā, tagad tiek dota cerība par 1. jūniju. Bet sākotnēji tās tiks izsniegtas tikai darījumiem uz trešajām valstīm, izņemot ES dalībvalstis un atsevišķas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis: Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm. Uz šīm valstīm garantijas tiks izsniegtas tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas.
Valsts kases galvojumu programmu aizņēmumiem lieliem projektiem virs 3 miljoniem latu solīja atvērt 3. martā, nu tas notiks, bet – pie sliekšņa jūnijs.
"Eksporta garantiju nepieejamība vieglās rūpniecības nozarei šogad radījusi 10-15 miljonus latu zaudējumu."
Eksporta garantiju nepieejamība vieglās rūpniecības nozarei šogad radījusi 10-15 miljonu latu zaudējumu, atzīst Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Tad cik vēl miljonus zaudējušas citas nozares un iznākumā pati valsts, kamēr notiek tikai budžeta cirpšana un parādos grimšana?
Taču redzams ir kas cits – kā TSP sanāksmē norādīja Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste un Guntis Strazds, pēdējā laikā daudzi Latvijas uzņēmumi reģistrējušies Lietuvā un Igaunijā, nodokļus maksā šajās valstīs, ieņēmumi par muitas pakalpojumiem arī paliek tur. Kurš ir ieguvējs?
TSP locekļi uzņēmēji abiem ministriem, arī piesaucot nule noslēgto memorandu, prasīja izlēmīgu un nekavējošu rīcību gan PVN paaugstināto likmju atcelšanā, gan valsts iestāžu restrukturēšanā un birokrātisko šķēršļu mazināšanā. Protams, ministri norādīja, ka nodokļu lietās ir nepieciešami sīki aprēķini un modulēšana, kā izmaiņas ietekmēs ekonomiku, turklāt arī vajadzīgs saskaņojums ar starptautiskajām institūcijām. Pretim skanēja arguments: „Kad nodokli vajadzēja mainīt, atnāca Miglavs un pateica – mēs te divas dienas parēķinājām un izlēmām, ka tā jādara! Pēc tam Saeima vienā naktī to akceptēja. Tad kāpēc ātri nevar labot acīmredzamu aplamību, atgriežoties iepriekšējās pozīcijās?”
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja: valsts sektora strukturālās reformas reāli nenotiek, ierēdņi meklē apkārtceļus, imitējot darbošanos, un pazīmes par efektivitāti ir tikai dažās ministrijās. Viņa ierosināja: komersantiem ir ļoti spēcīgi un profesionāli finansisti, kuri ātri, pat līdz 1. jūlijam, spētu atrast valsts sektorā ietaupāmos 300 miljonus latu, kas ļautu arī samazināt paaugstināto PVN. Vajadzīgas vien pilnvaras to darīt.
TSP locekļi uzdeva jautājumu: vai valdībai kā karā vispār ir ātrās rīcības plāns šajos ārkārtas apstākļos? Tā radās ideja par tādu kā krīzes štābu pie TSP, kurā risinātu neatliekamus jautājumus. A. Kampars pret šiem ekspromta ierosinājumiem bija atturīgs, taču nenoraidīja. Atkal, no vienas puses, ir tik daudz sabiedrisku organizāciju, ar kurām ierēdņiem ir jārīko apspriedes un jātērē stundas skaidrojumiem. No otras puses, pērn ciešā EM, FM ierēdņu un uzņēmēju sadarbība, modelējot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, nesa augļus pēc tam, kad, nespējot paciest ierēdņu gadiem ilgo vilcināšanos, iniciatīvu uzņēmās komersanti. Vienīgi, kā tagad rūgti saka uzņēmēji – kad lēmums par to tika pieņemts, vairs nebija peļņas, ko investēt...
Memorands ir spēkā. Jāgaida, kādu labumu tas dos.
