Šo jautājumu Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds uzdeva gandrīz 100 sapulcinātajiem cilvēkiem no visas Latvijas, uzsverot, ka šis ir pirmais seminārs, ko šī profesionālā organizācija rīko par kaņepju audzēšanu. G.Strazds pasākumā bija ieradies ar datorkoferīti, kas darināts no kaņepēm, un bija atnesis kaudzi kaņepju šķiedru un spaļu paraugu, tehnisko zīmējumu un tehnoloģiju katalogus, un to visu skaidroja vērienīgā prezentācijā, pēc kuras rodas tikai viens jautājums: kāpēc šī iespēja pelnīt ar kaņepju šķiedru audzēšanu nav pamanīta?
Eiropas Savienībā (ES) šķiedru iegūšanai ir atļauts audzēt 25 kaņepju šķirnes, un ik gadu šis saraksts tiek papildināts ar jaunām. Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Kanādā, Polijā, Čehijā un daudzās citās valstīs ir uzbūvētas rūpnīcas, ražo kaņepju šķiedras un šķiedru un spaļu izstrādājumus.
Kuras kaņepes?
Pieminot kaņepes, tramīgākajiem ir tūlītējas asociācijas ar pīpējamo kaņepi jeb marihuānu, kas ir pavisam cita šķirne: narkotikām der tikai Indijas kaņepe, kurā ir 4–20% tetrahidrokanabinola (THC). Bet tajās kaņepju šķirnēs, ko sēj celulozes šķiedras iegūšanai, ir tikai 0,2–0,3% THC. Zemnieki no Krāslavas rajona smejas – ja viņu audzētās kaņepes derētu kāsīša uzvilkšanai, tad sen jau ap šiem laukiem pulcētos narkomāni un būtu visas pa kluso noplūkuši. Esot kāds mēģinājis pīpēt, bet nav bijis nekāda efekta. "Īstās mantas" pazinēji zina, ka no šīm kaņepēm nekādas jēgas nebūs.
Kaņepes ir viens no svarīgākajiem un senākajiem šķiedraugiem mūsu zemeslodes mērenajā joslā. Savvaļā aug Kaukāzā, Altajā, tiek kultivētas daudzās valstīs. To šķiedrai raksturīga liela izturība, kas noder virvju, auklu, brezenta, paklāju, filca, maisu, apģērbu izgatavošanai un arī celtniecībā – siltumizolācijas materiālam.
Tekstilrūpniecībā izmanto lūksnes šķiedras, kurās galvenokārt ir celuloze. Lūksnes šķiedras bez kaņepēm vēl pasaulē iegūst arī no linu, džutas, kenafas un rāmijas stumbriem, šķiedras banāna lapām (abaku), kokosriekstiem (koiru) un citiem augiem. Latvijā kopš seniem laikiem kaņepes un lins ir bijušas vienas no svarīgākajām kultūrām, ko pat vajadzējis muižkungiem nodot kā nodevu.
"Eiropas Savienībā (ES) šķiedru iegūšanai ir atļauts audzēt 25 kaņepju šķirnes, un ik gadu šis saraksts tiek papildināts ar jaunām."
Kad Rīgā 2006.gada oktobrī viesojās Lielbritānijas karaliene Elizabete II, savā runā Melngalvju namā viņa teica arī šādus vārdus: "Pirms gada šajā laikā Lielbritānija svinēja divsimto gadskārtu kopš Karaliskās kara flotes uzvaras Trafalgaras kaujā, kas varbūt bijusi viena no pašām izšķirīgākajām kaujām mūsu nācijas vēsturē. Britu kuģus tajā laikā pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm." Tā ir vēsture, kas varētu atkārtoties.
Aug pieprasījums pēc dabiskajām šķiedrām
Britu sporta auto ražotājs "Lotus" vasarā prezentēja videi draudzīgu "Lotus Elise" ekoloģisko versiju. Šim automobilim ir samazināts svars, un tajā izmantotas pārstrādājamas izejvielas. Oglekļa šķiedras vietā izmantoti kaņepes un vilna. Materiāli pārsvarā atrodami virsbūves detaļās, sēdekļos, apšuvumos un paklājos.
Pavisam drīz – 2015.gadā – stāsies spēkā ES regula par automobiļu otrreizēju pārstrādi. Tā paredz, ka ir jābūt iespējai otrreiz pārstrādāt 95% no auto; pašlaik pārstrādā par 10% mazāk. Atlikušie desmit procenti ir sintētika, kas jānomaina pret dabīgajām šķiedrām, tātad papildus uz katru auto vajadzētu 30 kilogramu. Ja Vācijā ziedu laikos tika saražoti pieci miljoni auto gadā, tad var aprēķināt, ka no 2013. līdz 2014.gadam papildus vajadzēs 150 tūkstošus tonnu dabīgu šķiedru. Tātad arī Latvijai ir iespējas palīdzēt izaudzēt šīs šķiedras.
Eiropā kaņepes sāk izmantot durvju un flīžu ražošanai: flīzēm vidū liek spaļus, var tos jaukt betonā. Siltināt ēkas varētu nevis ar ievesto akmens vati vai līdzīgiem materiāliem, bet ar Latvijas dabiskajām izejvielām. Vācija ir pirmā valsts, kas saskārās ar to, ka mājas pēc rūpīgas siltināšanas ar sintētiskiem materiāliem sapuva no iekšpuses...
No kaņepju šķiedras veido mākslīgās matu bizes, armijā ar kaņepju šķiedru tīra ieročus, izplatīta ir kaņepju filca ražošana. Virves, aukliņas, tauvas, materiāli logu aizdrīvēšanai, somas, pēdiņas kurpēm un zābakiem, aizkari, lopkopības pakaiši – iespēju ir ļoti daudz. Vācijā plaši izmanto kaņepju sajaukumu ar niedrēm. Viens piemērs – kaņepju mētelis maksā 198 dolārus, un tā ir rūpnīcas, nevis veikalu cena. Vācieši pat sāk iepirkt jūras zāles Marokas krastos, jo novērtē dabisko šķiedru iespējas.
Ko piedāvāt – šķiedru vai gatavus produktus?
"Latvijai ir divas izvēles, ko mēs nākotnē darīsim," savus apsvērumus stāsta G. Strazds. "Vai nu audzēsim latvāņus, usnes un pienenes un domāsim, kā pārstrādāt, vai to visu ravēsim ārā un stādīsim to, ko jau protam pārstrādāt. Latvijas "tukšo zemju" 800 tūkstoši hektāru ir ļoti lielas platības. Tik daudz neapstrādātas zemes nav nekur citur. Kaņepes ir tās, ko tur varētu iesēt."
"Es nebūt nedomāju, ka Latvijā noteikti jāražo kaņepju audumi vai apģērbi," spriež G.Strazds. "Kaut gan audumu varētu izmantot saplākšņu ražošanai, to ieliekot vidū un lieliski uzlabojot saplākšņa īpašības. Var ražot standarta celtniecības izolācijas materiālus, presētas plātnes no trīs četru milimetru līdz 20 centimetru biezumam, bet Latvijai nav būvniecības noteikumu par šo materiālu izmantošanu celtniecībā. Kaņepju plātnes varētu izmantot koka mājām un jumta segumiem, likt tās sienās, grīdās, pakot kā vati, bet ir jāzina ugunsdrošības un siltuma vadāmības rādītāji, kuru Latvijā nav. Varētu uzbūvēt ražotni un, piemēram, ražot filcu...
"Kaņepes ir viens no svarīgākajiem un senākajiem šķiedraugiem mūsu zemeslodes mērenajā joslā."
Vēlamā šīs industrijas nākotne Latvijā? Latvijas variants ir pilna cikla ražošana, kas sākas ar zemnieka darbu, pirmapstrādi, pēcapstrādi un pārdošanu, plus zinātniskā pētniecība."
G.Strazds uzskata, ka viens no primārajiem jautājumiem – kas virzīs sadarbību starp zinātniekiem, audzētājiem, ražotājiem, produkcijas realizētājiem un par kādu naudu? Augstskolas un zinātnieki kaut ko dara, bet nav koordinācijas. "Esmu vedis pat Saeimas deputātus uz kaņepju rūpnīcu Vācijā, bet jēgas no tā nekādas. Ne kaņepēm, ne linam selekcijas darbam šogad nav piešķirts ne santīma, un arī kopumā finansējums visam zinātniskās pētniecības darbam nav nekāds. Vispirms mums ir jāizdod informatīva grāmata, kas izskaidrotu, ko ar kaņepēm var darīt un kur tās izlietot: par kaņepju audzēšanu, pārstrādi un izmantošanu Latvijā nav literatūras."
Pirmrindnieki Krāslavā
Pašlaik Latvijā visvairāk kaņepju audzē Krāslavas pusē. Piedrujas pagasta SIA "Zalers" un Krāslavas linu rūpnīcas īpašnieks Sergejs Zakrevskis uzskatāms par patlaban pieredzējušāko speciālistu kaņepju audzēšanā un pārstrādē. Kopā ar LVRA valdes priekšsēdētāju G.Strazdu, Krāslavas stratēģisko iniciatīvu centra valdes priekšsēdētāju Mečislavu Lukšu un Latgales Lauku attīstības biroja vadītāju Ivaru Geibu viņi ir braukājuši pa Eiropu, pētījuši un rēķinājuši, kā attīstīt šo nozari. Pērn krāslavieši savās saimniecībās iesējuši 114 ha kaņepju.
Tomēr nepietiek izaudzēt, jo kaņepju stiebrus no zemnieka tīruma neatmaksājas eksportēt, tie jāpārvērš kaņepju šķiedrā. Viena no pašreizējām lētākajām iespējām ir izmantot Krāslavas linu rūpnīcu. "Esam apstājušies pie varianta, ka iegādāsimies pārstrādes līnijas kaņepju pirmapstrādei, kas tiktu galā ar 300–400 hektāros izaudzēto," stāsta I.Geiba. "Šīm iekārtām nav noteikti jābūt uzstādītām Krāslavā, tāpēc janvāra beigās, kad pie mums atbrauks šo iekārtu ražotāji no Čehijas, uzaicināsim kaņepju audzētājus no Aizkraukles, Limbažu un Krāslavas rajona un kopā spriedīsim, ko darīt. Pašlaik jau ir iegādāta kaņepju pļaujamā tehnika, kas sezonā var novākt 500 hektāru, un kooperējamies šīs mašīnas izmantošanā."
Par kaņepēm maksā labi
Vai Latvijā var uzbūvēt kaņepju pārstrādes rūpnīcu? Par rūpnīcu Vācijā Malšas apkaimē G.Strazds zina stāstīt, ka tās celtniecība kopā ar visām iekārtām izmaksājusi 9–10 miljonus eiro. Jebkurš rūpnieks vēlas rūpnīcu, kas būtu konkurētspējīga Eiropā, bet, ja Latvija var piedāvāt tikai 200 tonnu kaņepju gadā, tad tā Eiropai nav normāls sarunu partneris. Vajag vismaz 2000–3000 tonnu šķiedras. "Cita lieta, ja no šī nelielā daudzuma tiktu ražota kāda ekskluzīva produkcija. Latvijas tekstilam kā masveida tekstilam nākotnes nav, jo mēs nevaram pārspēt Ķīnu, Indiju un Pakistānu."
Kaņepju šķiedras cena Eiropā svārstās no 250 līdz 600 eiro tonnā. Spaļu cena ir 120–600 eiro, atkarībā no tīrības pakāpes. Ikviens var parēķināt, ko varētu pelnīt, ja raža ir aptuveni divas tonnas šķiedras no hektāra un četras tonnas spaļu no hektāra, ar nosacījumu, ka var iegūt sešas līdz astoņas tonnas stiebru no hektāra.
Cik vajag laika, lai iesētu 1000 hektārus kaņepju Latvijā? "Necik," domā G.Strazds, "ja zemnieki ir gatavi, vienojas sadarboties, tad var sēt jau šopavasar." Sēklu var pirkt Polijā, pieejamākā no Eiropā sertificētajām ir Bialobrzeskie šķirnes sēkla, un krāslavieši rosina sazināties ar viņiem, jo ir jau zināms, kur pirkt – vairumā pērkot, cena būtu zemāka. G. Strazds aicina noteikti pārbaudīt, vai uz katra sēklas maisa ir sertifikāts. Sēkla maksā vidēji trīs līdz četrus eiro kilogramā.
"No kaņepju šķiedras veido mākslīgās matu bizes, armijā ar kaņepju šķiedru tīra ieročus, izplatīta ir kaņepju filca ražošana."
Tiklīdz Latvijā kaņepes sāks audzēt lielākās platībās, ir jābūt visām pārbaužu un sertificēšanas iespējām. G.Strazds uzskata, ka THC satura noteikšana ir valdības uzdevums. G.Strazds: "Tā kā mēs no viena grāvja braucam otrā, tad tie, kas sāks nodarboties ar kaņepju audzēšanu, ar visu produkciju nonāks policijā, un pēc tam pusgada garumā būs jāskaidro, ka kaitīgās vielas šajās kaņepēs nav, bet nebūs veida, kā to pierādīt. Latvijā ir gāzu hromotogrāfi, bet es nevaru pats mērīt, kas man ticēs. Tam ir jānotiek citā līmenī."
Pirmajiem jāriskē zemniekiem
"Jautājums, kā izkustēties no šī tukšā punkta un atrast dzirdīgas ausis," I.Geiba raksturo reālo situāciju. "Kaņepju un linu nozares kopējais apjoms valstī nav pat pusprocents no apgrozījuma, tāpēc ir saprotams, ka valdība mēģina atbalstīt jau esošo ražošanu. Ja mēs ar aprēķiniem varētu pierādīt, ka kaņepju audzēšanai un pārstrādei ir plaša perspektīva, tad atbalsts būtu lielāks. Ja jautā, kas ir izdevīgāk – audzēt rapsi vai kaņepes, tad pašlaik rapsi, bet kaņepes audzēt summā ir izdevīgāk. Ir starta problēma, jo skaidrs, ka vajag pārstrādes iespējas. Kaņepes ir labas augu sekā, tās nomāc visas nezāles un ar savu spēcīgo sakņu sistēmu labi uzirdina augsni, barības vielas no dziļākiem slāņiem uznesot virspusē. Pēc tam, sējot graudaugus, nevajag tik daudz ķīmijas. Kaņepes ir vieglāk audzējamas nekā rapsis."
Uzņēmējdarbības eksperts Tālis Laizāns stingri nosaka, ka tuvākajā laikā uz valdības palīdzību nav ko cerēt, vienīgā izeja ir zemniekiem kooperēties un šovasar kaņepes izaudzēt vismaz 1000 hektārus, tad šo projektu ir vērts sākt virzīt. T.Laizāns: "Esmu pārliecināts, ka ir uzņēmēji, kas būs gatavi riskēt un finansējumu atrastu, jo šīs investīcijas var divos gados atpelnīt. Tomēr sākumā ir vajadzīgi zemnieki, kas apsolītu: "Jā, mēs šogad visi jau 1000 hektārus iesēsim!" un tad ir jēga projektu rakstīt. Pasaulē dabīgās šķiedras sāk aizvietot sintētiskās, dabīgajām šķiedrām pasaulē ceļas cenas, jo naftas krājumi nav mūžīgi. Sākums ir zemnieku gatavība. Vienam ir pirmajam jāriskē."
I.Geiba iebilst, ka zemnieki var sākt, bet viņi ar to riskē, jo iegulda līdzekļus un izaudzē. Kur viņi izaudzēto liks? "Investors nenāks tukšā vietā – kāda jēga uzbūvēt rūpnīcu un trīs gadus gaidīt, kamēr kaut ko izaudzēs?" atjautā T.Laizāns. "Pirmo gadu var pārdzīvot, sadarbojoties ar citu valstu pārstrādātājiem." Arī G.Strazds piekrīt, ka pirmais attīstības variants ir mēģināt sarunāt ar vāciešiem vai holandiešiem un pārdot viņiem produkciju, kuru pašlaik var pārstrādāt bijušajā linu rūpnīcā. Šī šķiedra gan nebūšot tik kvalitatīva, tātad arī cena zemāka. Spaļus citās valstīs izmanto celtniecības plātnēs, tie tiek presēti atsevišķi. Kaņepju spaļus ņem arī zirgaudzētavas un vistu audzētavas. Vismīkstāko šķiedru izmanto papīra rūpniecībā. Cigarešu papīrs lielākoties tiek ražots no kaņepēm, arī naudas zīmes.
"Kaut kur lasīju, ka eksperts esi tikai tad, ja kādā nozarē pieļauj visas iespējamās kļūdas. Mums vēl visas kļūdas nav bijušas, tātad vēl neesam īsti eksperti," nosaka I.Geiba.
