SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
06. aprīlī, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
3
3

Nākotnes izejviela - industriālā kaņepe

2012.gada pavasarī kaņepes tiks iesētas 600 ha platībā. Tomēr kaņepes audzētājiem jārēķinās, ka tik vienkārši, kā pavasarī iesēt sēklu un rudenī ar grābekli sakasīt latus, tas gluži nav.

FOTO: www.sxc.hu

Pirms pāris gadiem entuziasti, pārliecināti par industriālo kaņepju audzēšanas perspektīvām Latvijā, izveidoja Latvijas Industriālo kaņepju asociāciju (LIKA). Arī šajā pavasarī LIKA aicina zemes īpašniekus sarosīties un, apsverot visus par un pret, pievērsties kaņepju audzēšanai. Iespējams, ka šis šķiedraugs ir tieši tas, kas varētu aizpildīt lielu daļu Latvijas neapstrādāto zemes platību un kļūt par labu ienākumu avotu uzņēmīgiem lauksaimniekiem un rūpniekiem.

LIKA ne vien aktīvi rosās Latvijā, bet pagājušajā gadā kļuva par Eiropas Industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) biedru. Viens no aktīvākajiem LIKA partneriem ir Linu un kaņepju pārstrādes klasteris Rēzeknē. Tur ir arī viena no kaņepju pirmapstrādes līnijām. Vēl pa vienai ir Preiļos un Krāslavā.

SIA "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs" ar LIKA atbalstu paplašina pētījumus par kaņepju šķirnēm un to selekciju sadarbībā ar Poznaņas dabīgo šķiedru institūtu.

Pētījumus par kaņepju audzēšanu un šķiedras izmantošanu veic arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). RTU pārbauda šķiedras izturību un lokanību, un ir veikti divi pētījumi par kaņepju spaļiem kā celtniecības materiālu. Sajaucot kopā ar kaļķi, no šīs masas var uzliet monolītu māju vai arī ražot būvniecības blokus. Kaņepju spaļu betons ir piecas reizes vieglāks par tradicionālo betonu, trīs reizes elastīgāks, siltuma izolējošs, elpo, novērš kondensāciju un netrūd.

Guntis Vilnītis, Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka LIKA kaņepju pārstrādē koncentrējas trīs virzienos - būvmateriālu ražošana, kompozītmateriālu ražošana, kas izmantojami autobūvē, kā arī pārtikas produktu, piemēram, eļļas, kaņepju sviesta, riekstiņu, halvas ražošana.

Industriālo kaņepju priekšrocības

Industriālo kaņepju galvenā priekšrocība – kaņepes ir simtprocentīgi izmantojams vietējais videi draudzīgs kultūraugs ar pieaugošu pieprasījumu tirgū. Kaņepju audzēšana dod jaunas darbavietas un arī jaunus produktus.

Būtiski, ka kaņepes ir arī biomasas augs. Raugoties no šī viedokļa, viens hektārs kaņepju ir līdzvērtīgs 4 hektāriem meža, kas var tikt izmantots kā kurināmais. No kaņepju stublājiem var ražot briketes un granulas apkurei - tās ģenerē lielāku karstumu un atstāj mazāk pelnu, nekā vairums koksnes granulu.

Zemkopības ministrijas augkopības nodaļas vecākais referents Adris Bumbuls uzsver, ka kaņepe ir labs kultūraugs augu sekā un tas spētu atrisināt problēmas, kuras sagādā bezmaiņas sējumi. Kaņepēm ir mietsakņu sistēma, kura iestiepjas dziļi augsnē, veicot tās irdināšanu, un izmanto barības vielas, kas ir dziļākajos augsnes slāņos. Kaņepju sējumi nomāc nezāles, un nav nepieciešams lietot herbicīdus, jo kaņepju lapas aug stāviem un ir pietiekami lielas, lai aiz­ēnotu nezāles. Kaņepe augot izdala specifisku aromātu, līdz ar to pēc kaņepju audzēšanas ievērojami samazinās kaitīgie organismi augsnē.

G.Vilnītis kaņepes redz kā lauka sanitāru un ļoti vērtīgu posmu augu sekā, kur, sekojot Francijas lauksaimnieku pieredzei, kaņepe mijas ar graudaugiem, pupām, kartupeļiem un citām lauksaimniecības kultūrām.

Kāds ir valsts un ES atbalsts

ZM speciālists A.Bumbuls norāda, ka Zemkopības ministrija kaņepju nozari uzskata par perspektīvu, atbalsta tās ienākšanu Latvijas lauksaimniecībā. Lauku atbalsta dienests (LAD) ir apstiprinājis un piešķīris Eiropas Savienības līdzfinansējumu pirmajai jaunai kaņepju pirmapstrādes rūpnīcai, kuru šogad būvēs Kurzemē, bet tuvākajos gados ir plānots līdzīgu rūpnīcu uzcelt arī Latgalē.

Zemkopības ministrija saskaņā ar 2012.gada 14.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" ir piešķīrusi atbalstu subsīdiju veidā selekcijas materiāla novērtēšanai, kuras ietvaros tiks atbalstīta kaņepju līniju sagatavošana reģistrācijai ES.

A.Bumbuls skaidro: Zemkopības ministrija 2011.gadā ir izveidojusi Eiropas Savienības prasībām atbilstošu administrēšanas un tetrahidrokanabinola (THC) jeb psihoaktīvās vielas satura kontroles sistēmu kaņepēs, lai lauksaimniekam būtu tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM) par kaņepju platību, kas atbilstoši Regulas Nr.73/2009 39.pantam ir iekļauta THC monitoringā.

Lauksaimniekiem, kuri saskaņā ar 2011.gada 1.marta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.173 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" var pretendēt uz VPM par kaņepju platībām, dalība THC monitoringā ir obligāta, un THC saturs kaņepju augos nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus. Kaņepju audzētājam ir jāveic arī ikgadējā THC monitoringa dalības maksa 8 Ls/ha. Vēl jāņem vērā, ka izmantojamas ir tikai ES sertificētas sēklas, kas uzskaitītas "Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā".

Lai pretendētu uz vienoto platības maksājumu, kopējai saimniecības platībai ir jābūt 1 ha. Kopējā platība var veidoties no vairākiem ar dažādu kultūru apsētiem laukiem, kas ir vismaz 0,3 ha lieli. Papildus platību maksājuma iesniegumam Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz informācija par kaņepju sējplatībām kopā ar sertifikātu un kaņepju sēklas iepakojuma etiķeti, norādot, cik kilogramu sēklu uz vienu hektāru ir izsēts.

"Kaņepes ir 100% izmantojams vietējais videi draudzīgs kultūraugs ar pieaugošu pieprasījumu tirgū."

ZM speciālists A.Bumbuls norāda, ka atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai ir paredzēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai", "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem" un "Lauku saimniecību modernizācija". Tomēr ņemot vērā līdzšinējos pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" finansējuma apguves straujos tempus, atvēlētais publiskais finansējums ir iztērēts un projektu iesniegumu pieņemšana 2012.gadā varētu tikt izsludināta tikai Dienvidkurzemes, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionos, kur vēl ir pieejamā finansējuma atlikums. Lauku atbalsta programmas pasākums "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai" 2012.gadā varētu tikt atvērts vienīgi Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionos, bet pasākumā "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem" finansējums vairs nav pieejams.

Savukārt LIKA valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis uzskata, ka ES fondu atbalsts kaņepju pārstrādātājiem ir bijis pietiekams un zinoši un uzņēmīgi cilvēki varēja piedalīties to apguvē gan Lauku atbalsta dienestā, gan Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā. G.Vilnītis aicina izskatīt arī citas projektu iespējas un startēt programmās un projektos, kas atbalsta nevalstisku organizāciju kapacitātes paaugstināšanu, kā to dara LIKA, lai organizācijas biedriem būtu lielākas iespējas izglītoties un gūt jaunu pieredzi.

Kaņepju nozares nākotnes redzējums

LIKA valdes priekšsēdētājs G.Vilnītis skaidro, ka šis ir pēdējais gads, kad tika piešķirtas subsīdijas ražošanai un par katru pārstrādāto šķiedras tonnu bija iespēja saņemt 90 eiro. Tomēr LIKA mērķis ir darīt visu, lai saglabātu vismaz līdzšinējo atbalstu kaņepju audzētājiem. Tā kā netrūkst pierādījumu par to, ka kaņepe ir skābekli atjaunojoša kultūra, būtu svarīgi, ja tā gan valsts, gan Eiropas līmenī tiktu atzīta par "zaļo" kultūru (grīninga) ar visiem izrietošajiem atbalsta maksājumiem.

Kā pozitīvu ziņu G.Vilnītis min ES regulu (Directive 2009/28/EC of the European Parliament and of the Council of 23 April 2009 on the promotion of the use of Energy from renewable sources and amending and subsequently repealing Directives 2001/77/EC and 2003/30/EC), kas stāsies spēkā 2015.gadā. Tā paredz, ka jaunbūvētā auto jābūt 10 līdz 15% palielinātam atjaunojamā resursa īpatsvaram. Līdz ar to katra auto būvei būs nepieciešami papildus apmēram 30 kg šķiedras materiāla, un kaņepe ir šāds šķiedras materiāls. Tajā savu ieguldījumu var dot arī Latvijas kaņepju audzētāji un ražotāji.

Pārtikas rūpniecībā un kosmētikā pieprasījumam pēc kaņepju sēklām jeb riekstiņiem ir tendence pieaugt. Kaņepju eļļa un tās produkti satur cilvēka organismam nepieciešamās dabīgās taukskābes (omega 3, 6, 9) un proteīnu.

Zīmīgi, ka kaņepe vienā gadā dod 2,5 reizes vairāk celulozes nekā koks un aug četras reizes ātrāk. Tātad – kaņepe var kļūt neaizvietojama izejviela arī papīra ražošanā.

Ar ko jārēķinās jaunajam lauksaimniekam

G.Vilnītis atzīst, ka pamatā par kaņepju audzēšu interesi izrāda gados jauni cilvēki. Uz semināriem reģionos ierodas ap 20 interesentu. Vecie zemnieki, kuri nodarbojušies ar laukkopību, ir ļoti piesardzīgi un jauniem eksperimentiem nav īsti gatavi.

Kaņepju audzēšanas speciālists jaunajiem lauksaimniekiem iesaka apbruņoties ar praktiskām zināšanām un uzsver, ka mūsdienās jābūt vienlaikus gan lauksaimniekam, gan organizatoram, gan arī jābūt gatavam kooperēties.

G.Vilnītis norāda: vajadzētu ņemt vērā, ka kaņepe viena pati nav visrentablāk audzējamā kultūra. Lai arī audzēt kaņepi vienā un tajā pašā laukā var pat 10 gadus pēc kārtas, tikai veidojot augu seku, var iegūt maksimālo ekonomisko efektu. Francijas lauksaimnieku pieredze liecina, ka, nākamajā gadā pēc kaņepēm sējot kviešus, to raža ir par 1,5 t/ha lielāka, kas pieskaitāma kaņepes rentabilitātei. Tie ir apmēram 200 lati no hektāra bruto peļņas. Audzējot tikai kaņepi, zemnieks nopelnīs ap 150 Ls/ha.

G.Vilnītis uzsver, ka vislabāk, ja lauksaimnieks uzreiz pieņem lēmumu, kādam nolūkam – šķiedrai vai riekstiņiem – audzēs kaņepes. Var izvēlēties arī Francijas sēklu šķirnes, no kurām var iegūt gan šķiedru, gan riekstiņus. Audzējot šķiedras kaņepes, ne mazāk svarīgi ir zināt, kam šķiedra tiks izmantota - kompozītmateriālu ražošanai, celtniecībai vai tekstila ražošanai. Lai kāda arī ir lauksaimnieka izvēle, 45 līdz 50 kg kaņepju sēklu uz hektāru būs nepieciešami gan šķiedras, gan sēklu jeb riekstiņu ieguvei.

"Kaņepe ir labs kultūraugs augu sekā, ja mijas ar graudaugiem, pupām, kartupeļiem un citām lauksaimniecības kultūrām."

Audzētājam ieguldījums uz vienu hektāru platības būs 400 līdz 450 lati. Tas ietver sēklas un mēslojuma iegādi, kā arī tehnikas nomu vai izmantošanu visā ciklā no sējas līdz novākšanai. No viena hektāra vajadzētu iegūt vismaz 6 tonnas kaņepju stiebru. Tādā gadījumā bruto peļņa ir 150 lati uz hektāru.

G.Vilnītis iesaka: pat ja jaunajam saimniekam ir 100 hektāri zemes, pirmajā gadā apsēt tikai piecus. Tas būs pietiekami, lai uzzinātu, kas lauksaimniekam jādara, sākot ar pieteikšanos Lauku atbalsta dienestā un Valsts augu aizsardzības dienestā, vienošanos par zemes apstrādi, līgumu slēgšanu ar pārstrādātājiem. G.Vilnītis ironizē, ka tik vienkārši, kā pavasarī iesēt sēklu un rudenī ar grābekli sakasīt latus, tas gluži nav.

Iespējamie kaņepju audzēšanas un pārstrādes attīstības modeļi

LIKA valdes priekšsēdētājs atzīmē vairākus attīstības scenārijus.

Piemēram, četri uzņēmīgi cilvēki Talsu pusē uz savas zemes šogad būvēs kaņepju pārstrādes rūpnīcu. Izejvielas daļēji audzēs paši, bet pārējo plāno iepirkt no vietējiem zemniekiem. Šajā modelī rūpnīcas sekmīgs darbs būs atkarīgs no izejvielas piegādātājiem.

Cits modelis veidojas, ja to dara lielie graudaugu audzētāju kooperatīvi, kuriem ir uzkrājumi. Vērojot kaņepju nozares attīstību, šie lauksaimnieki apsver iespēju savus resursus ieguldīt pārstrādes rūpnīcas būvniecībā un pievērsties arī kaņepju audzēšanai.

"Audzētājam ieguldījums uz vienu hektāru platības būs 400 līdz 450 lati."

Pastāv vēl viens modelis, kas īstenojas Rēzeknē, - uzņēmējs sāk nodarboties ar laukkopību, nomā un iegādājas zemes, veido savu mašīnu un traktoru staciju un nodrošina ražotni ar izejvielām.

G.Vilnītis uzsver, ka jebkurā variantā Latvijā ir nepieciešamas pirmsapstrādes rūpnīcas, jo kaņepes jāeksportē ar jau pievienotu vērtību. Būtiski ir radīt kaņepju ražošanas klasteri, apvienojot tajā audzētājus, pārstrādātājus, produktu ražotājus un zinātniekus.

Šogad Latvijā kaņepāji augs 600 hektāru platībā. Sēklas jau ir iepirktas gan Francijā, gan Polijā un tūlīt pēc Lieldienām mēros ceļu uz Latviju.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU