NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. maijā, 2012
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
6
6

Latvijas ekonomikas izrāvienu veiks nacionālā industriālā politika

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2011.gads Latvijas rūpniecībā bija veiksmīgs. Ražošanas gada pieauguma temps bija augstākais Baltijas valstīs un viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Ražošanas lielākais pieaugums bija kokapstrādē un metālizstrādājumu ražošanā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijas ekonomiku „treknajos” un ekonomiskās krīzes gados varēja raksturot ar lētu darbaspēku, lētiem kredītiem un iekšējo patēriņu. Ekonomiskā krīze, kas īpaši smaga bija Latvijā, ir pierādījusi, ka valsts ekonomikas domāšanas virziens ir jāgroza. Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar „Latvijas Nacionālās industriālās politikas vadlīnijām”, kas uzsver, ka valsts ekonomikai jāmainās uz konkurētspēju, produktivitātes celšanu un eksportā balstītu izaugsmi. Par Latvijas ekonomikas izrāviena veicēju ir izvirzīta nacionālā industriālā politika.

Latvijas industriālās politikas mērķi līdz 2020.gadam

Nacionālā industriālā politika ir moderns veids, kā ar valsts atbalstu celt produktivitāti, palielināt eksporta komplicētību un paātrināt ekonomikas izaugsmi, skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Par Latvijas industriālās politikas galveno mērķi ir izvirzīts - veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai. Izvirzītais mērķis ietver rūpniecības lomas palielināšanu, rūpniecības un pakalpojumu modernizāciju un eksporta attīstīšanu. Jo rūpniecības eksports Latvijā sastāda tikai 14% no kopējā eksporta apjoma, tādēļ ir paredzēts turpmāk lielāku uzsvaru likt tieši uz industriālās politikas attīstīšanu.

Diskusijas "Industriālā politika = ekonomikas izrāviena pamats" ekonomikas ministrs D.Pavļuts uzsvēra, ka Latvija šogad ir viena no straujāk augošām ekonomikām Eiropā. Taču mēs esam atkarīgi no importa, tādēļ Latvijā ir jākāpina ražošanas spēja un uzsvars ir jāliek uz precīzi mērķētu valsts atbalstu.

"Latvijā ir jākāpina ražošanas spēja un uzsvars jāliek uz precīzi mērķētu valsts atbalstu."

Arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste skaidroja, ka mēs nevaram saražot visu sev ikdienai nepieciešamo, tādēļ mums ir jāimportē. U.Rutkaste atzina, ka mums visās jomās produktivitātes līmenis ir zems un mēs balstāmies uz jomām, kur ir zema pievienotā vērtība. Tādēļ mums ir jāspēj ražot komplicētākas preces.

Piemēram, Latvija eksportē koksni uz citām valstīm, tas nozīmē, ka tā ir prece bez pievienotās vērtības. Bet, vairāk eksportējot koka mēbeles, tās būtu komplicētākas preces un preces ar augstāku pievienoto vērtību. Šāda veida ražošanas un eksporta attīstīšanu uzsver Ekonomikas ministrijas "Latvijas Nacionālās industriālās politikas vadlīnijas".

Kā veicinās konkurētspēju un produktivitāti?

D.Pavļuts atzina, ka produktivitāte Latvijas tautsaimniecībā ievērojami atpaliek no produktivitātes citās valstīs, taču mūsu izaugsmes ātrums ir atkarīgs no tiem resursiem, kas mums ir pieejami.

Un ne tikai no finansiāliem resursiem, arī no cilvēkresursu skaita. Ministrs brīdināja, ka darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, tādēļ vienīgā iespēja īstenot ekonomikas izrāvienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās apstākļos esot produktivitātes celšana.

Ja šobrīd Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir ap 1,4 miljoniem, tad, turpinoties šā brīža negatīvajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, 2030.gadā darbspējīgo iedzīvotāju skaits būs tikai aptuveni 1 miljons.

"Lielākās cerības uz finansējuma piesaisti ir nākamais ES struktūrfondu plānošanas periods 2014.-2020.gadam."

Tādēļ industriālā politika būs mērķēta gan uz tām nozarēm un industrijām, kas Latvijā ir vēsturiski attīstījušās un jau guvušas salīdzinošas priekšrocības, gan uz nākotnes nozarēm, kas vēl tikai attīstās, bet ir ar lielu eksporta potenciālu.

"Latvijas Nacionālās industriālās politikas vadlīnijās" identificēti vairāki būtiskākie uzdevumi, kā:

  • industriālo zonu attīstīšana;
  • klasteru attīstīšana;
  • darbaspēka nodokļu reforma;
  • izglītības sistēmas uzlabošana;
  • inovācijas sistēmu reforma;
  • jaunas pieejas nodarbinātības politikai radīšanai;
  • izcilas uzņēmējdarbības vides izveide.

Detalizētu industriālās politikas ieviešanas mehānismu un politikas plānošanas dokumentu Ekonomikas ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā līdz 2012.gada beigām.

Atbildot uz jautājumu, no kurienes paredzēti līdzekļi ekonomikas izrāviena veidošanai, D.Pavļuts atzina, ka valsts budžeta līdzekļi ir un būs ierobežoti, tādēļ lielākās cerības uz finansējuma piesaisti ir no nākamā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam pieejamiem līdzekļiem. 

Atbalstu sāk jau šobrīd

Ekonomikas ministrija ir ieplānojusi vairākas praktiskas aktivitātes Nacionālās industriālās politikas īstenošanai jau 2012.gadā. Šogad izmēģinājumprojekta veidā piedāvās jaunu atbalsta programmu investīcijām ražošanas telpu izveidei, rekonstrukcijai vai modernizācijai lielākajās Latvijas pilsētās sešu miljonu latu apmērā, izņemot Rīgu.

Savukārt jauno industriju atbalstam sāks programmu inovatīvas "zaļās" ražošanas atbalstam gandrīz astoņu miljonu latu apjomā. Programmā plānots sniegt atbalstu aptuveni 130 komersantiem.

Turklāt papildu līdzekļi ir paredzēti enerģijas importa mazināšanai, siltinot daudzdzīvokļu mājas.

Gaidāmie rezultāti 2020.gadā

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un uzdevumus, Ekonomikas ministrija ir noteikusi sasniedzamos rezultātus 2020.gadā:

  • apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (šobrīd 14%);
  • apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu sasniedz 40%;
  • apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, sasniedz 60%;
  • ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Uzziņai

"Latvijas Nacionālās industriālās politikas vadlīnijas" pieejamas šeit.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU