NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
03. maijā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses

Nodokļu korekcijas pamats – ekonomikas izaugsme un ieņēmumu pieaugums

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šogad krietni ar uzviju pildās budžeta ieņēmumi un lielākā daļa nodokļu tiek iekasēti vairāk, nekā plānots. Izņēmums – akcīzes nodoklis, daļa tā joprojām aizslīd garām budžetam.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Valsts budžeta ieņēmumu plāns šogad pildās ar uzviju, izdevumi lieki nepārsniedz stingri noteiktos rāmjus, valsts ekonomiskā izaugsme ir labāka par piesardzīgajām prognozēm – tie ir kritēriji, kas ļauj Finanšu ministrijai rosināt nodokļu samazināšanas pirmos soļus. Gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli (PVN) plānots samazināt par vienu procentu. Tā pēc krīzes drakoniskajiem pasākumiem būtu reāla pretimnākšana gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Saeimas Budžeta komisijā premjers un finanšu ministrs skaidroja tendences budžetā un paredzamās nodokļu korekcijas.

Saskaņā ar četru mēnešu operatīvajiem datiem budžeta ieņēmumu daļas plāns izpildīts par apmēram 110 procentiem, nenodokļu ieņēmumi – par apmēram 177 procentiem. Atšķirības ir atsevišķu nodokļu veidu ieņēmumos: PVN ieņēmumu izpilde ir 120%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpilde – 105% apmērā. Nedaudz līdz plānotajam ir pietrūcis uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem – 98%, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem – 97 procenti.

"Atsevišķu nodokļu ieņēmumu neizpilde arī parāda tās lietas, pie kurām ir jāstrādā," skaidroja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tajā skaitā nosaucot kontrabandas apkarošanu un akcīzes preču nelegālās tirdzniecības apkarošanu. Pēdējos divos mēnešos tomēr vērojama tendence, ka sāk pildīties arī akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns. Šā gada budžeta veidošanā ekspertu izteiktās kritiskās prognozes, apšaubot tā iespējamo izpildi (ka budžets veidots pārāk optimistisks, ka pavasarī būs jāatgriežas pie jaunas izdevumu "griešanas"), nav piepildījušās, tieši pretēji – budžets pildās ar uzviju, kas mums ļauj sākt diskusiju, ko piedāvā Finanšu ministrija nodokļu samazināšanai, piebilda premjers. Lielā mērā šādu iespēju izskatīt ļaujot budžeta pārpalikums.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks uzsvēra, ka situācija Latvijā ir izveidojusies pozitīva. Ministrs atgādināja, ka šā gada budžets vēl ir veidots situācijā, kad Latvijā bija starptautiskie aizdevēji. Bijusi arī diezgan liela skepse no Latvijas Bankas puses. Tobrīd Latvijas izaugsmes potenciāls, arī nodokļu iekasēšanas potenciāls tika pazemināts. Nebija arī īstas ticības iekšzemē, bet jo sevišķi no ārpuses, ka Latvijas ekonomika ir spējīga normālam izrāvienam.

"Izdevumi tiek kontrolēti, un ieņēmumu daļā ir pārpilde."

A.Vilks kā svarīgas akcentēja divas izdarītas lietas – izdevumi tiek kontrolēti, un ieņēmumu daļā ir pārpilde. Ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana, tātad Valsts ieņēmumu dienesta darbs.

Ministrs uzskata, ka ir visas iespējas straujākai izaugsmei, nekā tā paredzēta makroekonomikas scenārijā. Tāpēc vienlaikus ir jārauga, kā varētu palielināt valsts konkurētspēju, jo krīzes rezultātā Latvijā ir augstākie nodokļi Baltijas valstīs. Tātad nepieciešams nodokļu samazināšanas virziens. Vienlaikus nedrīkstētu atkārtot kļūdas, kādas Latvijā pieļautas no 2004. līdz 2008.gadam, kad ekonomikas pieaugums radīja cenu pieaugumu. Nodokļu mazināšanu sāktu šogad, to turpinātu arī nākamajā gadā. Kādā virzienā, piemēram, vai sociālajai izlīdzināšanai, demogrāfijas problēmu risināšanai, tas vēl esot diskutējams.

PVN – no 22 uz 21%, IIN – no 25 uz 24%

Ņemot vērā, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā attīstās straujāk, nekā prognozēts, vienlaikus fiskālā disciplīna ir ļoti stingra (izdevumi tiek palielināti ļoti minimāli), tā ir laba iespēja Latvijai nostiprināt savu konkurētspēju un vienlaikus nepieļaut inflācijas straujāku pieaugumu. Tāpēc Finanšu ministrija ierosina: samazināt PVN jau no šā gada 1.jūlija par vienu procentu (no 22 uz 21%). Un otrs priekšlikums – pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokli, no nākamā gada 1.janvāra pamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par vienu procentu (no 25 uz 24%), vienlaikus palielināt neapliekamo minimumu no 45 uz 60 latiem.

A.Vilks skaidroja: šie priekšlikumi neapdraud šā gada budžeta izpildi. Jo budžets ir balstīts uz 2,5% ekonomikas izaugsmi. Un ir ļoti liela varbūtība, ka tā būs straujāka, turklāt arī nodokļu ieņēmumu būs vairāk, nekā tika prognozēts. Aprēķini ir veikti arī attiecībā uz nākamo gadu. Tas neietekmēšot valdības vēlmi sasniegt budžeta deficītu, nepārsniedzot Konverģences programmā noteikto mērķi – 1,6 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Jau ir zināms, ka Finanšu ministrija saistībā ar PVN samazināšanu vēlas panākt vienošanos ar uzņēmējiem, lai tie respektētu šī nodokļa likmes samazinājumu, attiecīgi pazeminot cenas. Deputāti vēlējās zināt, kā to iecerēts panākt. Finanšu ministrs skaidroja: šādu soli [mazināt PVN] Latvija var spert tādā gadījumā, ja "mums uz galda ir vienošanās ar tirgotāju organizācijām". Ministram jau ir zināms, ka uzņēmēji ir gatavi sadarboties.

"Cenu monitoringā iesaistīs pircējus."

Vienlaikus tiek izstrādāts cenu novērošanas monitorings, proti, jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēs sekot līdzi internetā ievietotajām cenām, Finanšu ministrija piedāvās plaša apjoma cenu analīzi – kā kurās tirdzniecības ķēdēs, kā un kurām precēm un pakalpojumiem cenas mainās. Tātad būs redzams, vai tirgotāji ir reaģējuši uz PVN samazinājumu vai ne. Tāds mehānisms ir izmantots daudzās valstīs, paskaidroja A.Vilks, piebilstot, ka visiem Latvijā vajadzētu sekot, lai nepieļautu inflācijas nekontrolētu pieaugumu, kāds bija pirms krīzes.

Taču cenu bremzēšanai jau tagad ir saskatāmi arī šķēršļi. Piemēram, ir pazīmes, ka solidaritāti varētu ignorēt administratīvi regulējamo cenu noteicēji, jo regulators ir neatkarīga iestāde. Saeimas komisijā izskanēja priekšlikums uzņēmumos, kuros tarifus nosaka administratīvi, to dara regulators, vērtēt arī izdevumus, ne tikai peļņas rādītājus.

Palielina nodokļu ieņēmumu prognozi

Latvijas ekonomika pašreiz ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Mūsu valstij ir svarīgi, kāda situācija ir lielākajos eksporta tirgos. Polijā, Igaunijā un Vācijā izaugsmes temps ir pozitīvs, Lietuvā un Zviedrijā – ar mīnusa zīmi, komisiju informēja Finanšu ministrijas speciālisti.

Saistībā ar nodokļu papildu ienākšanu par 33 miljoniem latu ir palielināta nodokļu ieņēmumu plāna prognoze šim gadam, tātad tiek sagaidīts, ka nodokļu ieņēmumi budžetā būs 4 miljardi 153,9 miljoni latu.

Finanšu ministrija informē, ka 2.maijā starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" par vienu pakāpi paaugstinājusi Latvijas novērtējumu ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no BB+/B uz BBB-/A-3 ar stabilu šī reitinga prognozi nākotnē (Stable Outlook). Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Ar šo lēmumu "Standard& Poor’s" atgriež Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, un tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā.

"Latvija pašlaik ir patiesi unikālā situācijā, jo laikā, kad krītas ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā un vairākumam dalībvalstu tiek samazināts kredītreitings, mūsu valstij tas tiek paaugstināts. Kredītreitingu aģentūra atzinīgi ir novērtējusi Latvijas turpmāko attīstības potenciālu, pateicoties valdības un uzņēmēju kopīgi paveiktajam, kā arī saņemot sabiedrības atbalstu, lai kopīgi līdzsvarotu valsts ekonomiku.

Patlaban Latvija uz visa pārējā Eiropas Savienības fona disonē, jo šogad mums paredzama straujāka ekonomiskā izaugsme nekā citās dalībvalstīs, tāpēc Latvija kļūs aizvien interesantāka ārvalstu investoriem un starptautiskajiem uzņēmumiem," secināja finanšu ministrs A.Vilks.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU