Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātie deputāti!
Ministru prezident, ministri!
Visi klātesošie!
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas ir iesniegts deputātu vērtējumam.
Šis budžeta likumprojekts nodrošina atbildīgas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.
2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 120 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljardu latu apmērā, bet izdevumi 5,57 miljardi latu, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts zem 2,5 procentiem no IKP.
2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos.
It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstas kvalitātes zīmes kritēriji. Esmu pārliecināts, ka aizdevuma programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus.
Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums. Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstības scenāriju, kurā jau ir ievērtēti arī ārējās vides riski. Jānorāda, ka Latvijas budžeta likumprojekts ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm.
Godātie kolēģi!
Atskatoties uz jau paveikto, gribu norādīt, ka visas programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot ar 2010.gada vidu, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – būtiski ir pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu.
Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju. Kopumā laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no IKP. Tas ir 2,3 miljardu latu apmērā (pusgada ieņēmumi budžetā). Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,6% no IKP.
"Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē."
Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2012.gadam kopumā ir 156,1 miljons latu, kas ietver gan konsolidēta kopbudžeta izdevumu samazināšanu ap 89,7 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 66,4 miljoniem latu.
Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīga budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.
Tādējādi pirmo reizi kopš 2004.gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai.
Kolēģi!
Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldības savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, esam vienojušies, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011.gada budžetu, ir par 59,3 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugs.
Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts līdz 1.maijam tiks līdzfinansēts no valsts budžeta. Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalstot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības nākamajā gadā pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem.
Fiskālā disciplīna nav mūsu galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem. Tāpēc valdība, neraugoties uz ierobežotiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu (993,9 miljonu) latu jeb vairāk nekā 30% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem ir paredzējusi Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai.
ES fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Pieejamais finansējums veicinās tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmēs uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā.
Valdība turpmāk koncentrēs ES finansējumu, kas mums piešķirts 2007.-2013.gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas uzņēmējiem ļauj optimizēt izmaksas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.
Godātie kolēģi!
Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu, nevis ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu.
Nākamā gada budžets neparedz ievērojamu nodokļu sloga palielināšanu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem, mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darba spēka nodokļos. Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darba spēka nodokļu pazemināšanai.
"Latvijas budžeta likumprojekts ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm."
Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti!
Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties pie ilgtspējīgas un kvalitatīvas izaugsmes, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc patlaban nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, bet ir jāturpina darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.
Ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.
Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas mērenu un stabilu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.
Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad aizvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.
Paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par sapratni! Latvija ir kļuvusi stiprāka! Ticu, ka šī pieredze un rūdījums ļaus mums izturēt gaidāmos saltos vējus!
Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli.
Paldies par uzmanību!
