Finanšu disciplīna Latvijai un Eiropas Savienībai

Fiskālā politika ir valdības ieņēmumu un izdevumu politika, un tā nosaka valsts lomu ienākumu un izdevumu pārdalē. Fiskālā politika ietver nodokļu, valsts parāda, valsts budžeta politiku. Sabalansētu fiskālo politiku dēvē par ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījumu, jo fiskālās politikas galvenais uzdevums ir stimulēt valsts ilgtspējīgu izaugsmi.

Finanšu disciplīna Eiropas Savienībā

Fiskālā līguma galvenais uzdevums ir dalībvalstu budžetu iegrožošana jeb fiskālā disciplīna. Ratificējot līgumu, Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, kuras ir iestājušās eirozonā, apņemsies veidot sabalansētu budžetu – budžeta deficīts varēs būt līdz 1% no iekšzemes kopprodukta – vai budžetu ar pārpalikumu. Tas nozīmē, ka ieņēmumiem būs jābūt līdzvērtīgiem ar izdevumiem un valstis varēs tērēt tikai tik līdzekļu, cik ir to rīcībā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nav veidots budžets ar pārpalikumu. Tātad izdevumi ir bijuši lielāki nekā ieņēmumi. No 2004. līdz 2007.gadam budžeta deficīts iekļāvās 1% robežās, augstākais budžeta deficīts bija 2009.gadā, kad budžetā iztrūka 1270 miljoni latu jeb 9,7% no iekšzemes kopprodukta.

Fiskālais līgums pastiprina jau spēkā esošo Eiropas Savienības normatīvo regulējumu un uzraudzības mehānismus un paredz, ka fiskālās disciplīnas prasības ir jāiestrādā katras dalībvalsts nacionālajos normatīvos. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa varēs pārbaudīt, vai dalībvalsts ir nodrošinājusi sabalansēta budžeta principa ievērošanu, izstrādājot ikgadējo budžetu. Ja dalībvalsts to nebūs izdarījusi, Eiropas Savienības Tiesa varēs uzlikt par pienākumu to izdarīt, kā arī piespriest maksāt soda naudu un kavējuma naudu līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

"Fiskālā līguma galvenais uzdevums ir dalībvalstu budžetu iegrožošana."

Ar jaunā līguma palīdzību ir paredzēts novērst parādu krīzes atkārtošanos, uzlabot ekonomikas politiku saskaņotību un eirozonas pārvaldību, kā arī vairot uzticību Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, izņemot Lielbritāniju un Čehiju, šā gada 2.martā Briselē parakstīja jauno starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu. Tālāk, lai līgums stātos spēkā, katrai no dalībvalstīm līgums ir jāratificē atbilstoši valsts nacionālajām procedūrām. Tas nozīmē, ka Latvijā divām trešdaļām Saeimas deputātu būs jānobalso par līguma apstiprināšanu. Taču, ņemot vērā, ka Latvija nav eirozonas valsts, līgums stāsies spēkā tad, kad Latvija būs ratificējusi līgumu un pievienojusies eirozonai.

Finanšu disciplīna Latvijā

Fiskālā līgumā ietvertās prasības atbilst izstrādātajam likumprojektam "Fiskālās disciplīnas likums", ko Saeima 1.lasījumā apstiprināja šā gada 12.janvārī. Pie tam apņemšanās izstrādāt Fiskālās disciplīnas likumu ir ietverta arī 2011.gada 9.maija Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam un 7.jūnijā noslēgtajā Papildu Saprašanās memorandā starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

Fiskālās disciplīnas likuma mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Un tas ir nepieciešams, lai samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos.

Likumprojekta "Fiskālās disciplīnas likums" 4.pantā ir uzskaitīti vairāki principi, kas Latvijā būtu jāievēro fiskālās politikas īstenošanai:

• taupības princips – lietderīgi un efektīvi izlietot pieejamos resursus;
• uzkrājuma veidošanas princips – ja to atļauj ekonomiskā situācija, budžetu plāno un realizē ar pārpalikumu, kas ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;
• pretcikliskas fiskālās politikas princips – darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, ekonomikas cikla augšupejas fāzē realizē ierobežojošu fiskālo politiku, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – stimulējošu fiskālo politiku;
• stabilitātes princips – īsteno politiku, kas ir paredzama, pēctecīga vidējā termiņā, veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;
• ilgtspējīgas fiskālās politikas princips – politika ir vērsta uz tāda vispārējās valdības parāda līmeņa uzturēšanu, kas neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;
• fiskālā taisnīguma princips – ņem vērā finansiālo ietekmi uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;
• atklātuma princips – nodrošina publiski pieejamu informāciju par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem.

Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši diskutē par Fiskālo līgumu

Šā gada 26.martā Saeimā notika starptautiska konference "Kā salaulāt fiskālo disciplīnu ar izaugsmi?". Konferencē piedalījās Baltijas valstu un Polijas parlamentu pārstāvji, lai diskutētu par nesen parakstīto starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu.

Igaunijas parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Tāvi Roivass izvirzīja provokatorisku apgalvojumu – ja visas Eiropas Savienības dalībvalstis uz krīzi reaģētu tik ātri kā Latvija vai Igaunija, tad nebūtu vajadzīgs Fiskālais līgums. T.Roivass atklāja, ka 2010. un 2011.gadā Igaunijas budžets ir bijis ar pārpalikumu un Igaunijai vienmēr ir bijusi konservatīva un taupīga politika. "Pat ja Igaunijai un Latvijai tas nav ļoti nozīmīgs dokuments, jo Igaunija un Latvija ierobežo savus budžetus neatkarīgi, vai šāds līgums ir vai nav. Bet ir skaidrs, ka šis līgums ir nozīmīgs citām Eiropas Savienības valstīm. Jo Fiskālais līgums paredz daudz konservatīvāku budžeta veidošanas pieeju un sniegs iespēju palīdzēt valstīm, kurām tas ir nepieciešams."

"Latvijā divām trešdaļām Saeimas deputātu būs jānobalso par līguma apstiprināšanu."

Polijas Seima Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja Agņeška Pomaska skaidroja Polijas viedokli, ka Polija nebaidās no tiem pasākumiem, ko šobrīd ievieš Eiropas Savienībā. Jo Fiskālais līgums ir balstīts uz sešiem tiesību aktiem, ko izstrādāja Polijas prezidentūras laikā. Un Fiskālais līgums ir kā neliels solis, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā.

Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica konferencē uzsvēra, kāpēc Latvijai ir vajadzīgs Fiskālais līgums. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībā vēl joprojām meklē īsto atslēgu tām durvīm, kas izvedīs no ekonomiskās, finanšu un valstu parādu krīzes. "Sabalansēta budžeta veidošana ir priekšnosacījums, lai mēs varētu spert soli Eiropas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Mūsu valsts nacionālā izaugsme ir vistiešākajā veidā atkarīga no visa reģiona izaugsmes un spējas:

• veidot sabalansētus budžetus;
• paredzot kopīgu atbildību par reģionālas nozīmes projektu attīstību, īpaši transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstīšanu;
• nodrošināt mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem un zinātniekiem vienlīdzīgas iespējas Eiropas Savienības kopējā tirgū."

Baltijas valstu un Polijas parlamentāriešiem vienota pozīcija

Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja biedrs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Česlovs Vitauts Stankēvičs informēja, ka Lietuvas Seimā ir secināts: Fiskālais līgums atbilst Lietuvas nacionālajām interesēm un Lietuvai šis līgums ir jāparaksta līdz ar eiro un ne eiro zonas valstīm. "Mums ir jāuzskata Eiropas Savienība kā viens veselums, tieši tāpēc Lietuvas parlaments ir atbalstījis, ka Eiropas Savienības jautājumi ir jāpieņem neatkarīgi no tā, vai valsts ir eirozonā vai nav. Un vienlaikus ir jānodrošina, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vienota pieeja finansiālos jautājumos."

Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija ir atbalstījusi nepieciešamību Latvijai parakstīt šo līgumu un šobrīd četras Saeimā pārstāvētās partijas un frakciju pārstāvji ir pauduši nepārprotamu atbalstu līguma ratifikācijai.

"Fiskālais līgums ir neliels solis, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā."

 "Fiskālais līgums palīdzēs arī mums pašiem, jo mūsu tautsaimniecības ir atvērtas tirdzniecībai un ir ļoti jutīgas pret ārējiem satricinājumiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ vajadzētu atbalstīt līgumu un sniegt gan morālu, gan taustāmu atbalstu valstīm, kurām tas ir nepieciešams," uzsvēra T.Roivass.

"Izvēlēties parakstīt vai neparakstīt šo līgumu nozīmē izvēli piedalīties vai nepiedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā. Parakstot Fiskālo līgumu, Polija parāda, ka ir atbildīga Eiropas Savienības sastāvdaļa un dod savu artavu Eiropas ekonomikas stabilizēšanā," skaidroja A.Pomaska.