Latvija ir maza Eiropas Savienības valsts
Latvija uz citu Eiropas Savienības mazo valstu fona ir starp pašām mazākajām valstīm, skatoties pēc tādiem indikatoriem kā iedzīvotāju skaits, teritorija, iekšzemes kopprodukts, aizsardzības izdevumi un pārstāvniecība Briselē, skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Toms Rostoks žurnāla "Latvijas Intereses Eiropas Savienībā" 6.numura prezentācijā. Žurnāla 6.numurs ir veltīts mazo valstu iespējām būt sadzirdētām un ietekmēt lēmumus Eiropas Savienības līmenī.
T.Rostoks rakstā "Latvija – vai viegli būt mazam?" (žurnālā "Latvijas Intereses Eiropas Savienībā") uzsver, ka Latvija ir viena no pašām mazākajām valstīm Eiropā pēc gandrīz visiem indikatoriem, tāpēc tās ietekmes iespējas ir daudz ierobežotākas nekā citām lielākām un turīgākām mazajām valstīm. [1]
Latvijā dzīvo vien 2,2 miljoni iedzīvotāju, turklāt iedzīvotāju skaits Latvijā pamazām turpina samazināties. Teritorijas ziņā Latvija uz citu Eiropas mazo valstu fona ir uzskatāma par vidusmēra mazu valsti. Iedzīvotāju ienākumu ziņā, ar to saprotot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, Latvija atrodas starp visnabadzīgākajām valstīm. Turklāt Kipras iekšzemes kopprodukts ir gandrīz tikpat liels kā Latvijai, taču tas ir sasniegts ar gandrīz divas reizes mazāku iedzīvotāju skaitu.
Aizsardzības izdevumiem Latvija tērē aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta. Piemēram, Igaunija, kuras iedzīvotāju skaits ir par trešdaļu mazāks nekā Latvijai, aizsardzībai tērē par ceturtdaļu vairāk nekā Latvija, skaidro T.Rostoks, aplūkojot 2010.gada datus. [2] Eiropas Parlamentā Latviju pārstāv tikai deviņi deputāti no kopumā 754 deputātiem.
"Vai Latvija būs pamanāma un sadzirdēta, ir atkarīgs no mums pašiem."
T.Rostoks atklāj, ka valsts "mazums" nav traucēklis, kas izslēdz attīstības un labklājības iespējas, tomēr Latvijas iespējas ārpolitikā ir mazākas nekā Beļģijai, Dānijai, Somijai, Zviedrijai, Grieķijai un daudzām citām Eiropas mazajām valstīm. Tādēļ Latvija saskaras ar diezgan lieliem izaicinājumiem, lai aizstāvētu savas intereses. [3]
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka tas, vai Latvija kā maza valsts būs pamanāma un sadzirdēta, ir atkarīgs no mums pašiem. "Latvija prezidēs Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Tas nozīmē, ka arī maza valsts var noteikt Eiropas Savienības darba kārtību," norāda Saeimas priekšsēdētāja.
Priekšnoteikumi veiksmīgas prezidentūras īstenošanai
Žurnāla "Latvijas Intereses Eiropas Savienībā" zinātniskā redaktore un profesore Žaneta Ozoliņa vērš uzmanību, ka, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ir nepieciešama gan ekspertīze, gan politiskas diskusijas, lai Latvija varētu virzīt savas intereses un noteikt savas prioritātes.
T.Rostoks skaidro, ka ir vairāki stratēģiski elementi, ko valsts var izmantot, lai veidotu "gudras valsts" pieeju ārpolitikā. Tie ir:
- prasme sadalīt spēkus un koncentrēties uz nozīmīgākajām prioritātēm;
- prasme neaizrauties ar pārmērīgi atklātu savu nacionālo interešu aizstāvēšanu;
- prasme darboties ar godīgiem starpniekiem;
- prasme izvēlēties īsto brīdi lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai;
- prasme darboties saskaņoti un izmantot ietekmes visos līmeņos.
Kā ļoti būtisku elementu T.Rostoks min spēju nodrošināt savu interešu pārstāvniecību un ekspertīzi sev svarīgos jautājumos un prasmi darboties saskaņoti un izmantot ietekmes visos līmeņos, ko pēdējos gados Latvija veic arvien labāk. Tas nozīmē, ka būtiska ir Saeimas deputātu saskaņota rīcību ar Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā dažādos Latvijai būtiskos jautājumos.
"Vai varēsim prezidentūru aizvadīt veiksmīgi, būs atkarīgs no mūsu argumentu un lēmumu kvalitātes."
Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns uzsver, ka ir diezgan aplami domāt – maza valsts nevar vadīt prezidentūru. Viņš skaidro, ka Latvijai ir nepieciešams liels un efektīvs darbinieku loks, kā arī būtisks atbalsts no politiķu puses. A.Razāns vērš uzmanību, ka Latvijai noteikti būtu jāizvairās no savu nacionālo prioritāšu lobēšanas, taču tajā pašā laikā būtu jāievēro Latvijas ārpolitikas intereses. Tādas kā neizkrist no Eiropas Savienības valstu kodola un nodrošināt drošības un ārpolitikas veidošanu atbilstoši Latvijas interesēm.
Latvija vēl gatavojas noteikt prezidentūras prioritātes
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka, definējot Latvijas prezidentūras prioritātes, ir svarīgi saprast Latvijas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. "Šobrīd prezidē Dānija, kura arī ir maza valsts, taču mums viņi asociējas ar lielu valsti, jo dāņi ir ļoti spējīgi kvalitatīvi vadīt un koordinēt diskusijas. To ir svarīgi atcerēties, ka kvalitāte var būt veiksmīgas prezidēšanas atslēga," norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Dānija, uzsākot prezidentūru 2012.gada 1.janvārī, noteica, ka koncentrēsies uz problēmu "Eiropa un nodarbinātība" un darbosies četrās prioritātēs, kā atbildīga, dinamiska, "zaļa" un droša Eiropa. Katrai prioritātei ir noteikti rīcības virzieni dažādās jomās. Dānija paziņoja, ka, lai sasniegtu izvirzīto, prezidentūras plāni ietvers fiskālās politikas un ekonomikas koordinēšanu, lai Eiropai palīdzētu izkļūt no finansiālās un parādu krīzes un Eiropa atkal virzītos pretī ilgtspējīgai attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.
"Ir jāuzticas savas valsts ierēdņiem."
"Vai varēsim prezidentūru aizvadīt veiksmīgi, būs atkarīgs no mūsu argumentu un lēmumu kvalitātes. Turklāt tā ir mazas valsts prioritāte, ka mēs spējam daudz paveikt ātri un elastīgi, jo mums kā mazai valstij ir vieglāk vienoties par būtiskām izmaiņām," atzīst Z.Kalniņa-Lukaševica.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa mudina domāt divos virzienos – Latvijai ir jābūt ambīcijām, ko tā vēlas sasniegt savas prezidentūras laikā, un tad jāpieliek klāt reāls skatījums. I.Skujiņa skaidro, ka tehniski Latvija visu var izdarīt, bet ir jāliek klāt savas ambīcijas, lai nesanāktu vien tehniski labi noorganizēta prezidentūra. I.Skujiņa lēš, ka tā varētu būt Latvijas kā mazas valsts veiksmīgas prezidentūras atslēga.
S.Āboltiņa norāda, ka Latvija Eiropas Savienības Padomē prezidēs interesantā laikā, jo 2015.gadā būs gan nesen ievēlēta Saeima, gan Eiropas Parlaments, gan apstiprināts Eiropas Komisijas sastāvs.
Ko varam mācīties no citu mazo valstu pieredzes?
Slovēnija Eiropas Savienībā iestājās reizē ar Latviju 2004.gadā, bet jau 2008.gadā uzņēmās prezidēšanas pienākumus. T.Rostoks min, ka Slovēnijas prezidēšana ir bijusi veiksmīga, tādēļ Latvija var mācīties no Slovēnijas pieredzes. Slovēnijas prezidentūras laikā bija:
- precīzi definētas un šauras prioritātes;
- labi un savlaicīgi apmācīti ierēdņi;
- labas attiecības ar Eiropas Savienības iestāžu darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvniecībām.
Par būtiskāko elementu Slovēnijas prezidentūrai T.Rostoks uzskata valsts paļaušanos uz ierēdņu lietpratību un viņu rīcības brīvības nodrošināšanu. LU docents uzsver, ka ir jāuzticas savas valsts ierēdņiem.
Slovēnijas prezidēšanas laikā valsts parlamenta pozīcijas un opozīcijas partijas bija vienojušās, ka politisko partiju nesaskaņas netraucēs Slovēnijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Savukārt Beļģija savu prezidentūru Eiropas Savienības Padomē novadīja vispār bez valdības, atgādina Ž.Ozoliņa.
Uzziņai
Žurnāls "Latvijas Intereses Eiropas Savienībā" pieejams šeit.
Dānijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē mājaslapa: http://eu2012.dk/en
[3] Turpat, 44.lpp.
