Sabiedriskās diskusijas prioritāšu izvirzīšanai
Kopš šā gada 4.jūnija Latvijā norisinājās 13 diskusijas par Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm dažādās tēmās, kā ekonomika, vide, drošības politika, transports, nodarbinātība u.c. Šā gada 6.septembrī norisinājās noslēguma diskusija par izstrādātajiem priekšlikumiem Latvijas prezidentūras potenciālajām prioritātēm. Diskusijā piedalījās Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa, Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, Beļģijas vēstnieks Latvijā Franks Arnautss (Frank Arnauts), Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kā arī citi nozaru eksperti.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa skaidro, ka sabiedrības interese par to, kāda būs Latvijas prezidentūra, ir bijusi ļoti augsta. Kopš jūnija ir notikušas desmit tematiskās nozaru diskusijas un trīs diskusijas par pamata prioritātēm. Jo arī prezidentūra balstīsies uz divu veidu prioritātēm – nozaru un pamata prioritātēm, kas nosaka ideoloģisko toni, sešus mēnešus vadot prezidentūru.
Beļģijas vēstnieks Latvijā Franks Arnautss vēsta, ka Beļģija kopumā ir vadījusi 11 prezidentūras ES Padomē. Pēdējā prezidentūra Beļģijai ir bijusi 2010.gadā, un pirms prezidentūras sākšanās Beļģija arī ir rīkojusi apspriešanos ar sabiedrību, kopumā četros posmos, tostarp internetā. Balstoties uz šīm konsultācijām, Beļģija izstrādāja savu prezidentūras programmu. Tā kā Latvija 2015.gadā būs visas ES uzmanības centrā, ir ļoti svarīgi apspriest prioritātes, jo tas palīdz strukturēt, sakārtot sagatavošanas darbu un nodrošināt sabiedrības informētību.
Latvijas prioritāšu noteikšana
Attiecībā uz Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritāšu noteikšanu Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa skaidro, ka līdz 2015.gadam vēl ir diezgan ilgs laiks un starptautiskajā vidē vēl būs pietiekami daudz notikumu un apstākļu, kas ietekmēs prezidējošās valsts darba kārtību. Turklāt prioritātes veidojas ne tikai no prezidējošās valsts interesēm, ir jātiek galā arī ar trio valstu grupas prioritātēm - Itālijas un Luksemburgas, kā arī ES interesēm. Tostarp ir jākonsultējas ar Eiropas Komisiju un ES institūcijām, kāda ir viņu darba kārtība 2015.gadam. Ir arī jāraugās, kāds būs mantojums no iepriekšējām prezidentūrām un kādi būs starptautiskie notikumi.
Tostarp Ž.Ozoliņa uzsver, ka Latvija 2015.gada pirmajā pusgadā būs līdere nevis Latvijas jautājumu spektrā, bet Latvijai būs jābūt ES līderei, tādēļ prioritātēm ir jābūt ar divējādu identitāti – ES un nacionālu. Aizvadītajās diskusijās ir bijusi diezgan liela ideju vienprātība par galvenajiem prioritāšu virzieniem, kas ir minēti lielākajā daļā no diskusijām. Tās ir tēmas:
- zaļums, Latvija kā zaļa valsts;
- Baltijas jūras reģiona sadarbība un attīstība;
- cilvēkdrošība un drošumspēja, kas sasaucas ar Nacionālajā attīstības plānā izvirzītajiem mērķiem;
- ilgtspēja;
- inovāciju attīstība.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš min, ka viena no Latvijas prioritātēm varētu būt ekonomika, jo Eiropa ir nonākusi līdz situācijai, kad tās politiskās spējas samazinās, jo ekonomika ir nonākusi stagnācijā. Šā iemesla dēļ vissvarīgāk ir nospraust vienu vadmotīvu – ekonomiskā attīstība, kas spētu vienot ES dalībvalstis. Ekonomiskā izrāviena aspektā M.Krieviņš saredz četrus blokus: sadarbības attīstīšana ar trešās pasaules valstīm; ciešāka integrācija; inovāciju politika un enerģētikas politika.
"Līdz 2015.gadam ir diezgan ilgs laiks un starptautiskajā vidē būs pietiekami daudz notikumu un apstākļu, kas ietekmēs prezidējošās valsts darba kārtību."
Savukārt Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver, ka ekonomiskā ziņā nākamie trīs gadi visai ES būs liels izaicinājums. Tādēļ ir svarīgi izpildīt visus nepieciešamos nosacījumus, kā integrēt ciešāk savu fiskālo politiku un visu, kas ar to saistās, saskaņot savus budžetus un nopietnāk sekot līdzi regulu izpildīšanai.
"Jo mums lielas izvēles nav, Eiropa esam mēs, un mēs esam Eiropa; un kas notiek ar Eiropu, notiek ar mums. Mums nevar un nedrīkst būt vienalga, kas notiek ar Eiropu, jo mēs tajā dzīvojam un mums ir šī iespēja pielikt savu roku, lai Eiropa turpinātu zelt un plaukt un, protams, lai to varētu darīt arī Latvija," atzīst V.Vīķe-Freiberga.
V.Vīķe-Freiberga arī brīdina, ka Latvijai ir jāuzmanās ar prioritāšu noteikšanu, jo tām skaitliski ir jābūt ierobežotām un ar skaidru formulējumu, ko mēs vēlamies panākt un kā mēs virzīsimies no punkta "A" uz punktu "B".
Turpmākie pasākumi
"Prezidentūras galvenā loma ir būt starpniekam, koordinatoram, kas uztur visus informācijas kanālus, veicina un rosina dialogu ES Padomē un ar citiem ES pārstāvjiem. Prezidentūra ļauj katras dalībvalsts pārvaldei no augšas līdz apakšai iepazīties ar ES darba un domāšanas veidu," pauž F.Arnautss.
"Mums nevar un nedrīkst būt vienalga, kas notiek ar Eiropu, jo mēs tajā dzīvojam un mums ir iespēja pielikt savu roku, lai Eiropa turpinātu zelt un plaukt, un to varētu darīt arī Latvija."
To apstiprina arī I.Skujiņa, ka Latvijai prezidentūras sešu mēnešu laikā Rīgā un Briselē gan pārstāvjiem, gan politiķiem, gan ierēdņiem, gan visdažādāko jomu pārstāvjiem būs jāvada aptuveni no 1500-2000 dažāda līmeņa un satura pasākumi. I.Skujiņa norāda, ka sanāksmes neesot pašmērķis, tādēļ ir jābūt saturam, par ko diskutēt, un Latvijai ir skaidri jādefinē, kas ir Latvijas intereses un potenciālās prioritātes. Tādēļ tagad ir svarīgi apkopot idejas un priekšlikumus, lai tālāk strukturētā veidā varētu strādāt un saprast, kuros formātos un ar kādiem līdzekļiem būtu efektīvāk konkrētos jautājumus risināt.
F.Arnautss Latvijai prezidentūras sagatavošanās laikā iesaka koncentrēties uz apmācību un iepazīšanos ar ES lēmumu pieņemšanas procesu un politikas kultūru. Jo prezidējošai valstij ir jāvada ne tikai oficiālās sanāksmes, bet arī neformāli pasākumi. Savukārt par prezidentūras veiksmi spriedīšot pēc tā, kā Latvija pratīs vadīt lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pēc tā, vai tiks izvirzītas Eiropai draudzīgas iniciatīvas, vai Latvija būs centīga, neatlaidīga un spēs uzklausīt sadarbības partnerus.
