NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands – apliecinājums valdības un sabiedrības sadarbībai

Pilsoniska sabiedrība un publiskā pārvalde

Bieži lietotais jēdziens "pilsoniska sabiedrība" nereti rada neskaidru izpratni un iespējamās rīcības robežas. Klasiski ar to būtu saprotamas sabiedriskās darbības, kurās valsts tieši neiejaucas un kuras darbojas ārpus valsts varas iestādēm, ģimenes un uzņēmējdarbības, piemēram, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas. Pēc pašu iniciatīvas, apvienojoties līdzīgi domājošiem cilvēkiem, tiek formulētas intereses, pilnveidotas sabiedrības vērtības un meklēti iespējamie problēmu risinājumi.

Latvijas Pilsoniskās alianses (eLPA) direktores pienākumu izpildītāja Inta Šimanska komentē pilsoniskās sabiedrības jēdzienu: "Pilsoniskās sabiedrības definīciju redzam ļoti plaši. Tā ir demokrātiskas valsts pamatelements. Savukārt nošķīrumu mēs veidojam ar organizētu pilsonisko sabiedrību. Ikvienam kā pilsoniskās sabiedrības loceklim ir dotas pasīvās un aktīvās vēlēšanu tiesības, tiesība biedroties, paust savu nostāju u.c. Organizēta pilsoniskā sabiedrība ir iedzīvotāju veidotas formālas un neformālas grupas, kas ietver politiskās partijas, arodbiedrības, biedrības un nodibinājumus. Nākamais sašaurinājuma līmenis ir nevalstisko organizāciju sektors, kas saskaņā ar mūsu darba definīciju ir tikai biedrības un nodibinājumi."

Valsts pārvaldes likums un Ministru kabineta kārtības rullis, kā arī citi normatīvie dokumenti paredz sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Līdz ar to nevalstiskās organizācijas ir tiesīgas piedalīties dažādās darba grupās un konsultatīvajās padomēs valsts pārvaldē. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands apliecina abu pušu vēlmi sadarboties valsts pārvaldes uzlabošanā.

"Palielinās sabiedrības līdzdalība tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē."

Veiksmīgu un aktīvu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām īsteno ministrijas, piemēram, noslēdzot līdzdarbības līgumus un iesaistot NVO pārstāvjus darba grupās. Tieši sadarbībā ar ministrijām NVO var risināt konkrētai jomai, piemēram, lauksaimniecībai, aktuālas problēmas.

Arī Saeima ir apliecinājusi vēlmi veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību un sadarbību ar NVO, 2006.gadā pieņemot Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.

Ar katru gadu Latvijā palielinās sabiedrības līdzdalība tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē. Piemēram, 2013.gadā NVO atzinumi saņemti par 709 tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem, salīdzinoši 2012.gadā – par 635. Tāpat aizvadītajā gadā Ministru kabinetā notikušas 404 sabiedriskās apspriedes, salīdzinoši 2012.gadā – 222 apspriedes. Palielinājies arī NVO pārstāvju skaits, kuri piedalījušies pasākumos par līdzdalības iespējām valsts pārvaldē.

Memoranda īstenošanas padome

NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome darbojas kopš 2006.gada. Tā izveidota ar mērķi īstenot valsts pārvaldē NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda mērķus un principus, nodrošināt efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, iesaistīt pilsonisko sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Padome sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam un Ministru kabinetam par sabiedrības līdzdalības uzlabošanu, izskata NVO darbību ietekmējošus jautājumus, nosaka memoranda īstenošanas padomes prioritātes un īsteno tās saskaņā ar gada plānu, un uzrauga memoranda izpildi.

Aizvadītajā gadā padomes darba pilnveidošanai tika izveidots jauns nolikums (MK noteikumi Nr.14), kas stājies spēkā 2014.gada 7.janvārī. Būtiskas izmaiņas nav notikušas, bet izmaiņas ir padomes sastāvā – kopš šī gada tajā darbojas ministriju valsts sekretāri. Padomē darbu turpina Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja pārstāvis, kā arī astoņi pilnvaroti pārstāvji no memorandu parakstījušajām nevalstiskajām organizācijām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Gunta Freimane komentē NVO un Ministru kabineta sadarbību: "Reizi mēnesī notiekošajās memoranda īstenošanas padomes sēdēs kopā ar NVO pārstāvjiem tiek diskutēts, kā sekmēt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, lai pilnveidotu gan tiesisko regulējumu - Ministru kabineta noteikumus un likumus, gan citus sabiedrības līdzdalības mehānismus. Nav noliedzams, ka atsevišķu sabiedrības pārstāvju izteikto priekšlikumu īstenošana prasa ilgu laiku."

eLPA direktores pienākumu izpildītāja I.Šimanska norāda: "Memoranda īstenošanas padomes sēdēs piedalās ministriju valsts sekretāri, līdz ar to visaugstākajā pārvaldes līmenī amatpersonas ir informētas par NVO aktuāliem jautājumiem."

Kā vienu no savstarpējās sadarbības rezultātiem G.Freimane min diskusijas dokumenta ieviešanu 2013.gadā. Tas nozīmē, ka ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar tiesību aktu projektiem agrīnā dokumenta izstrādes stadijā – vismaz 14 dienas pirms tā iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmē.

"Sadarbības memorandu parakstījušas 366 organizācijas."

Jautājot, kā turpmāk varētu uzlabot Ministru kabineta un NVO savstarpējo sadarbību, G.Freimane stāsta: "Plānojam paplašināt tieši NVO pārstāvju apmācību par līdzdalību. Tiekoties un sadarbojoties ar organizācijām, esmu secinājusi, ka daudzkārt pietrūkst dziļas un nopietnas izpratnes par procesiem un līdzdalības aspektiem. Tas gan vairāk attiecināms uz mazākām organizācijām, kurām ir ierobežotas iespējas savus pārstāvjus sūtīt uz dažādiem semināriem. Šogad esam nolēmuši veidot līdzdalības skolu ar noteiktu tēmu loku. NVO pārstāvjiem būs iespējas noklausīties lekcijas, saņemt individuālas konsultācijas par interesējošiem jautājumiem saistībā ar sabiedrības līdzdalību. Bez apmācības par līdzdalību vēl ir aktuāli vairāki jautājumi, starp tiem NVO kapacitātes stiprināšana un finansēšanas jautājums.

Memoranda īstenošanas padomes prioritāte ir sakārtot sistēmu, kādā veidā valsts piešķir finansējumu NVO un pieprasa atskaites par tā apgūšanu, nodrošinot zināmu atbalstu sabiedrības līdzdalībai. Ļoti bieži sabiedrības līdzdalība netiek pietiekami īstenota tieši tādēļ, ka finansiālu apsvērumu dēļ NVO kapacitāte un administratīvās spējas ir ierobežotas."

Parakstījušos organizāciju ieguvumi

Memorands veicina demokrātiskas valsts pamatelementa – pilsoniskās sabiedrības – līdzdalību un attīstību.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu šobrīd ir parakstījušas 366 nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dažādās jomās – kultūras, invalīdu tiesību aizstāvēšanas, lauku attīstības, mazākumtautību u.c. jomā. G.Freimane par organizāciju ieguvumiem saka: "Parakstot memorandu, organizācijas pirmām kārtām parāda savu labo gribu sadarboties ar valdību."

Starp memoranda parakstītājām ir organizācijas, kuras aktīvi darbojas savā jomā, piemēram, biedrības "Autoru biedrība AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība)", Dzīvnieku pansija "Ulubele", Latvijas biedrība "Glābiet bērnus!", Latvijas Sarkanais Krusts, Sabiedriskās politikas centrs "Providus" u.c.

"NVO ir tiesīgas piedalīties dažādās darba grupās un konsultatīvajās padomēs valsts pārvaldē."

Organizācijām, kas memorandu parakstījušas, sadarbība ar Ministru kabinetu veidojas ciešāka. Tās tiek aicinātas iesaistīties valsts pārvaldes dokumentu apspriešanā kā sadarbības partneri. Tāpat Memorandu parakstījušām organizācijām ir ērtāk saņemt informāciju par līdzdalības iespējām.

Vienlaikus jāatceras, ka arī memorandu neparakstījušām NVO ir tādas pašas iespējas un tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldē kā tām organizācijām, kuras dokumentu ir parakstījušas. Ikviena NVO, kura atbalsta memorandā izvirzītos mērķus un vēlas tam pievienoties, var to izdarīt, sazinoties ar Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultanti Guntu Freimani (tālr. 67082929; e-pasts: gunta.freimane@mk.gov.lv).