NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
14. decembrī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde

Veidos valsts finansētu NVO fondu

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Finansējums NVO fonda izveidei nākamā gada budžeta ietvaros atvēlēts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

LV portāla infografika

Nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir būtiska loma sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Daudzas NVO aktīvi piedalās normatīvo aktu izstrādē un itin bieži vērš pārējās sabiedrības uzmanību uz sasāpējušām un steidzami risināmām problēmām.
Lai biedrības un nodibinājumi spētu pilnvērtīgi līdzdarboties demokrātijas procesos un sniegt sabiedrībai pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti, informēt un izglītot iedzīvotājus par valstī notiekošajiem procesiem, nozīmīgs ir finansiālais atbalsts organizāciju darbam.
2016.gadā ir iecerēts veidot nacionālo NVO fondu. Tas nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem būs iespēja saņemt valsts finansējumu savas kapacitātes stiprināšanai.
īsumā
  • 2016.gadā darbu uzsāks valsts finansēts NVO fonds.
  • NVO fonda veidošana ir svarīga pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.
  • Piešķirtais finansējums ļaus biedrībām un nodibinājumiem virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus, sniegt pakalpojumus sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, informēt un izglītot sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem.

NVO strādā sabiedrības labā

Lai gan sadarbība ne vienmēr rit gludi un ir rezultatīva, nevalstiskās organizācijas - biedrības un nodibinājumi – uzskata, ka ir nozīmīgi sadarbības partneri valsts pārvaldes institūcijām. Kā apliecinājums valdības un sabiedrības sadarbībai ir starp nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinetu noslēgtie sadarbības memorandi.

Protams, nevalstiskās organizācijas ir dažādas. Daļa no tām ar savu darbību palīdz virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus publiskās pārvaldes līmeņos, sniedz pakalpojumus ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tiešā veidā tie visbiežāk ir NVO organizēti pasākumi, kas informē un izglīto sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem. Īstenotās aktivitātes ir vērstas uz to, lai iedzīvotājiem būtu iespēja līdzdarboties un laikus iesaistīties aktuālu jautājumu risināšanā.

Normatīvajos aktos ir arī noteikta nepieciešamība NVO pārstāvjiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. To paredz, piemēram, Ministru kabineta kārtības rullis, nosakot, ka Valsts sekretāru sanāksmē jāpiedalās nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi nevalstiskajām organizācijām tiek doti uzdevumi, bet netiek paredzēti līdzekļi to izpildei. Sadarbības laikā starp valsts pārvaldi un NVO ir abpusēji atzīts, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēta fonda izveide nodrošinātu reālu atbalstu NVO noteikto pienākumu izpildei.

Biedrība "Latvijas pilsoniskā alianse", kas pārstāv vairumu Latvijas nevalstisko organizāciju kopumu,  min trīs būtiskākos iemeslus, kādēļ šāda fonda izveide ir būtiska:

  • lai nodrošinātu, ka nestabilajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ir stabila, valstij lojāla un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība;
  • lai netiktu pārtraukts NVO pārstāvju darbs, nodrošinot sabiedrības līdzdalību nozīmīgos politikas plānošanas un izvērtēšanas procesos nozaru ministriju un Ministru kabineta veidotās darba grupās, sniedzot atzinumus par sabiedrībai nozīmīgām tēmām – izglītību, veselību, sociālo labklājību, dzimumu līdztiesību, pretkorupciju, atvērtu valsts pārvaldi, vidi un citām jomām;
  • lai nevalstisko organizāciju pārstāvji varētu nodrošināt sabiedrības līdzdalību Latvijas Saeimas komisiju sēdēs, sniedzot savu viedokli par tiesību aktu iecerētajiem grozījumiem.

Darbs pie fonda izveides 11 gadu garumā

Ideja par nacionālā NVO fonda izveidi radās 2003.gadā, kad, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, daudzi starptautiski fondi neturpināja atbalstīt Latvijas nevalstiskās organizācijas.

Nevalstiskais sektors par nepieciešamību veidot valsts finansētu fondu, kurš sniegtu atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, ir runājis visās valdībās un visos Saeimas sasaukumos. Iepriekšējos gados dzirdīgas ausis atrast neizdevās. Latvijas pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norāda, ka fonda izveidi kavējusi politiķu nevēlēšanās saprast tā nozīmīgumu un jautājuma atlikšana no ierēdniecības puses. Solījumi bijuši dažādi, bet dotais vārds nav turēts.

Jautājums par NVO fonda izveidi tika uzticēts Kultūras ministrijai, kura izstrādāja konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi". Konceptuālo ziņojumu atbalstīja Ministru kabineta 1.decembra sēdē.

"Biedrības un nodibinājumi ir nozīmīgi sadarbības partneri valsts pārvaldes institūcijām."

"Fonda izveides procesā kritiska situācija izveidojās šā gada augusta beigās, kad nevalstiskais sektors saprata – finansējuma nebūs. Tādēļ atbalsts tika meklēts Saeimā, NVO pārstāvjiem tiekoties ar deputātiem un skaidrojot fonda nepieciešamību. Mērķtiecīgā darba rezultātā fonda izveidei tika saņemts deputātu atbalsts, kas nodrošināja finansējuma piešķiršanu," stāsta R.Pīpiķe.

Jo vairāk būtiski ir, ka Latvijas valsts finansēta fonda nepieciešamību aktualizē šī brīža ģeopolitiskā situācija. Nevienam nav noslēpums, ka Krievija sev lojālās Latvijas organizācijās iegulda finanšu resursus un veido savām idejām auglīgu vidi Latvijas sabiedrībā. "Un ko mēs liekam tam pretī? Nekā tāda nav! Fonda izveide ir liels un nozīmīgs solis pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā. Lai veidotu lojālu pilsonisku sabiedrību konkrētai valstij, sabiedrībā ir jāiegulda," uzsver R.Pīpiķe. Līdz šim nozīmīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā ir sniegušas vairākas Rietumu valstis, kuru piešķirtais finansējums ir ļāvis daudzām nevalstiskajām organizācijām saņemt atbalstu un nodrošināt to darbību.

Pēdējo gadu laikā nacionālā NVO fonda funkciju, Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā ieguldot vairākus miljonus eiro, aizstāja Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenti. "Ja mēs paši neesam gatavi ieguldīt savā pilsoniskajā sabiedrībā, kāpēc citiem to darīt?" jautā Latvijas pilsoniskās alianses vadītāja.

Fonda līdzekļi kapacitātes stiprināšanai

Kā atzīst NVO alianses vadītāja, ja nebūtu atrasti līdzekļi nākamā gada valsts budžetā, nevalstisko organizāciju darbs tiktu ļoti nopietni apdraudēts, jo no 2016.gada ārvalstu finansētās programmas, kuras līdz šim sniedza atbalstu Latvijas NVO, nebūs pieejamas.

Finansējums NVO fonda izveidei nākamā gada budžeta ietvaros atvēlēts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Ar fonda izveidi darbs pie tā nav apstājies, tas ir tikai sācies. Šogad nebija tik svarīgs atvēlētā finansējuma apjoms, tas varēja būt kaut vai viens eiro, svarīgāks bija lēmums par fonda izveidi," norāda R.Pīpiķe.

"Valsts finansēta NVO fonda nepieciešamību aktualizē šī brīža ģeopolitiskā situācija."

Lai organizācija varētu pilnvērtīgi līdzdarboties valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā – apmeklēt darba grupas, sniegt atzinumus utt., tai nepieciešams finansējums savas darbības nodrošināšanai – personāla algošanai, biroja telpu nomai, sakaru izdevumiem, transportam u.tml. Tieši šādām vajadzībām – kapacitātes stiprināšanai – biedrības un nodibinājumi konkursa kārtībā varēs saņemt finansējumu no nacionālā NVO fonda.

Latvijas pilsoniskā alianse gada laikā dažādiem valsts politikas plānošanas un normatīvo aktu projektu dokumentiem sagatavo aptuveni 60 līdz 70 atzinumus. "Katrs  no tiem ir jāizlasa, jāizvērtē, jāapzina citu organizāciju viedokļi un jāuzraksta atzinums. Sekojoši ir jāpiedalās saskaņošanas sanāksmē, ja uz to NVO pārstāvis neierodas, tālāka līdzdalība dokumenta izstrādē nav iespējama," par līdzdalības procesu stāsta R.Pīpiķe. Piemēram, pagājušajā gadā nevalstiskās organizācijas darbojušās vairāk nekā tūkstoš darba grupās.

Fondu administrēs SIF

Fonda izveides procesā piedāvāja trīs finansēšanas modeļus. Pirmais variants paredzēja jauna, neatkarīga NVO fonda dibināšanu, kurā konsolidētu visu ministriju NVO atbalstam paredzēto finansējumu. Otrais variants paredzēja, ka katra ministrija atsevišķi sniegtu valsts budžeta finansiālo atbalstu savas nozares NVO darbībai. Šādā gadījumā neveidotu jaunu, atsevišķu institūciju. Trešais variants pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam paredzēja izveidot atsevišķu valsts budžeta programmu, tās administrēšanu uzticot Sabiedrības un integrācijas fondam (SIF).

Izvērtējot visus trīs variantus, izvēlēts trešais – fonda administrēšanu nodot SIF kompetencē. Šobrīd dažādās nozarēs savu darbību īstenojošajām nevalstiskajām organizācijām ir atšķirīgas iespējas finansējuma saņemšanai. NVO fonda finansējuma sadali uzticot SIF, visu nozaru nevalstiskajām organizācijām nosacījumi finansējuma saņemšanai būs vienādi.

Arī pašām nevalstiskajām organizācijām trešais variants šķita piemērotākais. Latvijas pilsoniskā alianse rosināja noteikt, ka projektu vērtētājiem jābūt zināmiem un jāspēj pamatot, kādēļ konkrētais projekts atbalstīts vai noraidīts.

SIF dažādas valsts un ārvalstu finansējuma programmas, kuras sniedz atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, īsteno jau kopš 2001.gada. SIF jau ir ieguvis atpazīstamību kā fonds, kas piešķir finansējumu biedrībām un nodibinājumiem to pamatdarbības, aktivitāšu, interešu aizstāvības nodrošināšanai. Uzticot NVO fonda administrēšanu SIF, nav nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos vai pieņemt jaunus, jo ir jau atbilstošs normatīvais regulējums NVO fonda programmas īstenošanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU