Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Biedrībā var būt tikai viens valdes loceklis vai arī vairāki. Normatīvie akti nenosaka biedrības valdes locekļu maksimālo skaitu.
FOTO: SXC
Biedrības kā brīvprātīgas personu apvienības dibina sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanai. Lai arī tām mērķis nav peļņas gūšana un lielākoties to valdes locekļi par savu darbu atlīdzību nesaņem, valdei ir pienākumi un atbildība gan likuma, gan pārstāvētās nevalstiskās organizācijas biedru priekšā.
Par to, kā dibināma biedrība, LV portāls iepriekš rakstījis skaidrojumā "Kā nodibināt biedrību". Šoreiz par to, ko der zināt biedrības valdes loceklim, stājoties amatā.Bez valdes biedrība nevar pastāvēt
Neviena biedrība nevar pastāvēt bez valdes – tās izpildinstitūcijas, kura var būt koleģiāla vai vienpersoniska, t.i., biedrībai ir vairāki vai tikai viens valdes loceklis. Normatīvie akti nenosaka biedrības valdes locekļu maksimālo skaitu. Biedrības statūtos tiek noteikts, cik personām jābūt tās valdē. Ierasti izvēlas nepāra skaitli. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu, jo tādā gadījumā, piedaloties visiem valdes locekļiem, "par" un "pret" balsu skaits nav vienāds. Bet tikpat labi statūti var paredzēt, ka vienāda balsu sadalījuma gadījumā izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam.
Biedrības valde var saukties arī citādāk, piemēram, par konventu, padomi vai biroju. Likums to neliedz, vien valdes nosaukumu organizācija nosaka savos statūtos.
Par valdes locekli var būt tikai pilngadīga fiziska persona, atšķirībā no biedrības biedriem. Par tiem var kļūt arī 18 gadu vecumu nesasniegusi persona. Kā arī par valdes locekli var būt tikai tā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa.
"Biedrības valde var saukties arī par konventu, padomi, biroju u.tml."
Valdes locekļus ievēlē un atsauc biedru kopsapulce, ja vien biedrības statūti nenosaka citādi. Arī valdes locekļa nomaiņa nav sarežģīta; atstāt savu amatu valdes loceklis var jebkurā laikā, iesniedzot biedrībai paziņojumu par savu lēmumu.
Kā jau iepriekš minēts, valdē var būt tikai viens loceklis, kas automātiski kļūst par valdes priekšsēdētāju. Gadījumā ja valdes sastāvā ir vairāki locekļi, valdes priekšsēdētāju ievēlē no to vidus. To dara biedru sapulce vai pati valde.
Ziņas par valdes locekļiem ieraksta Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā. Par biedrības valdes locekli nav iespējams kļūt, pašam nezinot, t.i., neviens, ļaunprātīgu motīvu vadīts, nevar sniegt nepatiesas ziņas Uzņēmumu reģistram, jo, iesniedzot pieteikumu ieraksta veikšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, jāpievieno katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli.
Pārstāvības tiesības
Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Likums nosaka, ka valdes locekļi pārstāv biedrību kopīgi, ja vien statūti nenosaka citādi, t.i., valdes locekļi biedrību var pārstāvēt arī atsevišķi. Itin bieži statūti paredz, ka atsevišķi biedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs, savukārt pārējiem valdes locekļiem tiesības pārstāvēt biedrību ir kopā ar konkrētu statūtos noteiktu citu valdes locekļu skaitu.
Valdes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām. Tomēr biedrības valde var kādai personai izdot pilnvaru biedrības pārstāvēšanai. "Pilnvaru valde izdod biedrības vārdā, nevis konkrēta valdes locekļa vārdā. Turklāt Biedrību un nodibinājumu likuma 45.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka valdes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām. Tādējādi valdes loceklis nevar nodot visas savas pilnvaras trešajām personām, tomēr valdes loceklim ir tiesības pilnvarot trešās personas veikt konkrētas darbības savā vārdā," skaidro Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults Krists Viļumsons. Gadījumā ja valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi, valdes priekšsēdētājs vienpersoniski var pilnvarot kādu personu pārstāvēt biedrību.
Civillikuma 2291.pants paredz, ka var izdot trīs veidu pilnvaras:
Gadījumi, kuros izsniedz pilnvaras, ir dažādi. Piemēram, valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi, uz kādu laiku dodas ārpus Latvijas. Lai neapstādinātu organizācijas darbu, pilnvaru izsniedz kādam citam valdes loceklim. Ja biedrībai ir vairākas nodaļas, kurās jākārto dažādi jautājumi, tajā skaitā jāparaksta dokumenti, un valdes priekšsēdētājam nav iespējas ierasties personiski, pilnvaro pārstāvi šo darbību veikšanai uz vietas.
Likumā nav noteikts, ka personai, kurai izsniegta pilnvara, jābūt biedrības valdes loceklim vai biedram. Līdz ar to pilnvaru var izsniegt arī personai, kura nedarbojas konkrētajā sabiedriskajā organizācijā, bet kurai uzticas pilnvaras izsniedzējs.
Pilnvaras izsniegšanas nepieciešamības gadījumā paraugus var atrast Nevalstisko organizāciju izglītības informācijas sistēmā emontessori.lv.
Pienākumi un atbildība
Biedrības valdes pienākums ir vadīt un pārstāvēt biedrību. Valdes kompetenci nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 43.pants. Valde pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.
Konkrētākus valdes pienākumus nosaka biedrības statūti, kas katrai organizācijai ir individuāli. Piemēram, valdei par pienākumu var noteikt iniciēt biedrības mērķu sasniegšanai projektu īstenošanu un finansējuma piesaisti.
Vairāki konkrēti valdes pienākumi minēti Biedrību un nodibinājumu likumā. Valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu un izslēgšanu no biedrības. Bet vienlaikus likums paredz, ka statūti var noteikt, ka šos lēmumus pieņem cita biedrības institūcija, izņemot biedru sapulci. Visos gadījumos biedrības valdes pienākums ir piecu dienu laikā rakstveidā paziņot biedram lēmumu par viņa izslēgšanu no biedrības un šī lēmuma pamatojumu.
Valdes pienākums ir sasaukt biedru sapulci saskaņā ar likumā vai statūtos paredzēto kārtību likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos. Valdei biedru kopsapulce jāsasauc arī gadījumā, ja to prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru, ja vien statūti nenosaka mazāku biedru skaitu. Vadīt biedru sapulci ir valdes priekšsēdētāja pienākums, ja vien biedri neievēlē citu sapulces vadītāju.
Valdes pienākums ir nodrošināt biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavot attiecīgu pārskatu pēc biedru pieprasījuma. Valdes locekļiem revīzijas institūcijai jāsniedz visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumenti.
"Ziņas par valdes locekļiem ieraksta Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā."
Biedrības likvidāciju var nākties veikt valdei, ja vien statūti, biedru sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenoteiks citādi. Tāpat valdes locekļi veic biedrības reorganizāciju.
Biedrības valde katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam sagatavo iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) biedrības gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Jāņem vērā, ka par gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 pants paredz naudas sodu valdes loceklim no 70 līdz 430 eiro.
Ar šī gada 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi noteikumos par gada pārskatu iesniegšanu biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. VID informē, ka veiktie grozījumi MK noteikumos Nr.808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" piemērojami gada pārskatiem par 2015.gadu un nākamajiem pārskata gadiem.
Valdes locekļu atbildību nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pants – valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kuru nodarījuši biedrībai savas vainas dēļ. Šādā gadījumā biedrība var celt prasību pret valdes locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.
Lēmumu pieņemšana
Valde ir lemttiesīga tikai tādos gadījumos, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Statūti var paredzēt arī lielāku kvorumu. Gadījumos kad valdē ir vairāki locekļi, lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien statūti neparedz lielāku balsu vairākumu. Biedrību un nodibinājumu likuma 46.pants paredz, ka valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu un ja statūtos nav noteikts citādi. Biedrības valdes sēde obligāti jāprotokolē, un jāatspoguļo pieņemtie lēmumi, norādot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu. Likums nenosaka par pienākumu informēt biedrības biedrus par pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr labā prakse ir sniegt biedriem ziņas par pieņemtajiem lēmumiem un konsultēties ar tiem par kopējo organizācijas viedokli kādā būtiskā jautājumā. Tas ļauj pārējiem biedriem būt informētiem par aktualitātēm organizācijā un veiksmīgāk iesaistīties kopīgo mērķu sasniegšanā.
