Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kultūras un mākslas mecenātisma tradīcija Latvijā vēl ir ļoti vāja tādēļ, ka joprojām spēcīgi darbojas inerce no padomju laika perioda.
LV portāla kolāža
Kā LV portālam skaidroja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvji, tad galvenais, kas jādara, domājot par kultūras mecenātismu, ir jānošķir mecenātisms no sponsorēšanas. Mecenātisms – tas ir ziedojums, neprasot pretim nekādu atlīdzību, pat ne publikāciju vai atsauksmi. Savukārt sponsorēšana – tas ir savstarpēji izdevīgs darījums starp organizāciju, kas saņem līdzekļus, un uzņēmumu, kas sniedz atbalstu konkrētai organizācijai no mārketinga vai reklāmas izdevumu budžeta. Tātad tas ir pakalpojums pret pretpakalpojumu.
Sponsorēšanas rezultātā pēc savstarpējas vienošanās par konkrētām sadarbības formām uzņēmums iegūst tiešo vai netiešo reklāmu. Sponsorēšanas gadījumā saskaņā ar likumu "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides nav paredzētas. "Protams, sponsoru ir nesalīdzināmi vairāk, jo viņi, atbalstot kādu kultūras aktivitāti – projektu, pasākumu vai akciju – ir ieinteresēti sava uzņēmuma labās slavas reklamēšanā. Savukārt mecenātus vairāku gadu garumā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt," secina muzeja pārstāvji.
Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe sarunā ar LV portālu norāda, ka kultūras un mākslas mecenātisma tradīcija Latvijā vēl ir ļoti vāja tādēļ, ka joprojām spēcīgi darbojas inerce no padomju laika perioda, proti, ka galvenais kultūras procesu finansētājs ir valsts. "Ilgstošāk vērojot un analizējot empīriskos datus, ko cilvēki saka par kultūru un kā vērtē kultūras notikumus, rodas sajūta, ka valstij no budžeta ir jāfinansē kultūra un tieši valstij arī jāzina, kuram produktam piešķirt finansējumu, kuram ne. Ideja, ka kultūras notikumam vajadzētu dzīvot pašā sabiedrībā, iedzīvotājos, uzņēmējos – tajos cilvēkos, kuriem izdodas vairāk nopelnīt, – tā ir ļoti vāji attīstīta.
"Ar privāto līdzekļu palīdzību kultūras projekti spēj realizēt vērienīgākas idejas un atļauties neordinārākus risinājumus."
Tas nenozīmē, ka mecenātisma nav, mecenātisms pastāv, bet nav kopējās izpratnes par to, ka sabiedrībai solidāri vajadzētu vienoties un atbalstīt kultūras notikumus un kultūras procesus, jo tas ir vajadzīgs mums visiem," stāsta A.Laķe. Tā kā sabiedrībā kopumā joprojām pastāv uzskats, ka kultūras un mākslas piedāvājums ir vajadzīgs tikai nelielai daļai, tad valstij esot sava veida pienākums to arī finansēt. Līdz ar to nepastāv vienots uzskats par kultūras finansēšanu kā individuālu vai turīga cilvēka iniciatīvu kaut ko atbalstīt.
Kultūras ministrijas pārstāvji norāda, ka pēdējos gados pieaudzis tā saukto "stratēģisko mecenātu" īpatsvars. Piemēram, gadiem savu atbalstu laikmetīgās mākslas procesiem dāvā "ABLV" banka, Teterevu fonds, SIA "ALFOR" (Purvīša balvas, kas ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā, patrons) u.c. Pērn kultūrai saziedotie līdzekļi bijuši 1 926 620 eiro – 1% no kopīgiem ieņēmumiem. Atbalsta veidi mēdz būt dažādi, nereti "nenaudas" jeb preču un pakalpojumu veidā (piemēram, nopērkot kādu eksponātu muzeja kolekcijas papildināšanai vai dāvinot grāmatas bibliotēkām, organizējot pārvadājumus vai nodrošinot transporta pakalpojumus u.tml.).
Mecenātisms kā dvēseles stāvoklis
"Sponsoru un mecenātu ieguldījums kultūras procesa nodrošināšanai ir ļoti būtisks. Ar privāto līdzekļu palīdzību kultūras projekti spēj realizēt vērienīgākas idejas un atļauties neordinārākus risinājumus. Arī kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" ir paredzēts attīstīt publisko un privāto partnerību finansējuma piesaistei kultūras nozarei, atbalstīt mecenātisma tradīciju attīstību," stāsta Kultūras ministrijas pārstāvji.
Borisa un Ināras Teterevu vārdu Latvijā ir dzirdējis teju katrs. Borisa un Ināras Teterevu fonds nodarbojas ar tīro mecenātismu – atbalsta kultūru, izglītību, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un palīdz maznodrošinātu un trūcīgu personu grupām. "Kultūras dzīve mūsu valstī ir ļoti bagāta, to veido spēcīgas un spilgtas personības, nereti radot pasaules līmeņa notikumus. Fonda galvenie kritēriji, atbalstot projektus, ir izcilība, notikuma unikalitāte, ilgtspēja un spēja priecēt plašu Latvijas iedzīvotāju loku," LV portālam atklāj Ināra Tetereva.
Jau trešo sezonu Latvijas Televīzijā ar Teterevu fonda atbalstu rit raidījumu cikls "Teātris.zip", kura pārraidītās teātru izrādes sezonā kopā noskatās teju viens miljons skatītāju. Cikla ietvaros ierakstītas Latvijas teātru desmitiem aktīvā repertuāra labākās izrādes.
2014.gadā sekmīgi noslēdzās Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma, kurā ieguldīts viens miljons eiro, un fonds ir gandarīts, ka paveiktais ir ļāvis saglabāt šo izcilo baroka pērli un ka Rundāles pils ir pats apmeklētākais muzejs Latvijā. Pērn to apmeklējuši 258 tūkstoši interesentu.
"Nākotnē būtu ļoti svarīgi, lai veidotos sadarbība starp uzņēmējiem un radošo jomu pārstāvjiem."
Rīgas pilsētvidē jau gadu skatāmi fonda vērienīgās programmas "Māksla publiskajā telpā" Latvijas mākslinieku veidotie mākslas darbi: "Soliņi" Bastejkalnā, "Lielā vāze ¾" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas un "Klusa daba" LU Botāniskajā dārzā (tautā dēvētais Zaķis). Trešo gadu būs skatāmas mākslas festivāla "Tête-à-Tête" daudzveidīgās norises (pērn tās sasniedza 250 tūkstošus interesentu). Tikko fonds ir uzsācis Latvijas kontekstā unikālu sadarbību ar "ABLV Charitable Foundation" un Kultūras ministriju, lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs.
Kā LV portālam stāsta paši mecenāti Boriss un Ināra Teterevi: "Mūsu dzīves pieredze liecina, ka mecenātisms ir dvēseles stāvoklis. Spēcīga iekšējā nepieciešamība vairot skaisto un to, kas palīdz mums un pasaulei mainīties uz labo. Atbalstīt kultūras un mākslas ieceres sākām jau sen, 90.gadu sākumā. Kad 2010.gadā nodibinājām ģimenes labdarības fondu, mūsu atbalsts sabiedrības vajadzībām kļuva vairāk strukturēts, arī vairāk publiski pamanāms. Mūsu uzdevums kopā ar fonda ļaudīm ir atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Pirms valsts svētkiem Mākslas muzejā "Rīgas Birža" atklājām mākslas izstādi "Provansas valdzinājums", kurā pirmo reizi Baltijā mēs varam klātienē baudīt izcilu 19.gadsimta beigu- 20.gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku darbus, arī divu Latvijas mākslinieku."
Jautāti, cik lielas summas Teterevu fonds atvēl kultūras mecenātisma jomai, Boriss un Ināra Teterevi atbild skaidri: "Atbalstītu projektu un vēl tikai ieceru mums ir daudz. Labdarībai ik gadus veltām miljonus. Līdz 2021.gadam kultūras jomas projektiem Latvijā esam jau pašlaik rezervējuši vairāk nekā 20 miljonus eiro. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošana ir vērienīgākais starp tiem."
Aplēses liecina, ka Latvijā patlaban varētu būt ap 100 kultūras mecenātu. Lielākā daļa no viņiem izvēlas palikt anonīmi. Kā LV portālam atklāja viens no kultūras mecenātiem: "Ar labdarību nav jālielās. Tā ir sirds lieta. Un es nevēlos, lai par manām sirds lietām zinātu visa sabiedrība. Ne velti latviešu tautasdziesmā ir teikts: "Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt"."
Ziedotājiem – nodokļu atlaides
Kā informē VID, tad nodokļa atlaidi ziedotājiem, tostarp arī mecenātiem, piemēro 85% apmērā no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kas uzskatāmas par atlīdzību. Jāatzīmē, ka par atlīdzības rakstura darbību ir uzskatāma arī ziedotāja logo izvietošana, ja par to nav noteikta atlīdzība. Tiesa, ziedotājiem ir jāievēro dažādi ierobežojumi atlaides piemērošanā:
VID pārstāvji uzsver, ka, piemērojot nodokļu atlaidi ziedotājiem, valsts no savas puses veicina mecenātisma tradīcijas attīstību Latvijā.
Kultūras mecenātisma attīstības tendences – prognozes
A.Laķe secina, ka kultūras mecenātisms Latvijā varētu attīstīties, taču tas notiks ilgtermiņā. Pagaidām novērotās tendences liecina, ka mecenātisma iniciatīvas ir ļoti sporādiskas jeb gadījuma rakstura, tās vairāk izriet no mecenātu vērtību sistēmas, pieredzes un intereses par kaut ko. Turklāt nākotnē būtu ļoti svarīgi, lai veidotos sadarbība starp uzņēmējiem un radošo jomu pārstāvjiem. Tas būtībā liecina par to, ka pārmaiņas ir jāveic jau izglītības sistēmā un skolās ir jāmāca skatīties uz kultūru ne tikai šaurā, bet gan plašākajā nozīmē – kā noteiktu norišu, kas ir sabiedrībai kopīgi nepieciešamas, vienojošu kopumu. Tāpat arī mācoties uzņēmējdarbību, ir svarīgi, lai topošie uzņēmēji koncentrējas ne tikai uz ekonomiskajiem faktoriem, bet skatās uz kultūru sabiedrības kopējā kontekstā.
"Galvenais ir, kā valstī ir veidojusies biznesa kultūra un kāda ir izpratne, ka mums visiem kā sabiedrībai ir kas kopīgs. Nopelnīt ļauj tieši liberāla tirgus politika, un tā nosaka to, ka valsts budžetā nekad nebūs ļoti daudz naudas, ar kuras palīdzību varēs finansēt visu mākslu. Ja, pateicoties liberālai politikai, tu esi nopelnījis, tad loģiski, ka tu negaidi, ka valsts budžets būs tas, kam vienīgajam jāspēj finansēt visu kultūras laukā."
Savukārt Boriss un Ināra Teterevi norāda, ka vēsturiski veidojušies dažādi kultūras jomas finansēšanas modeļi: Ziemeļamerikā kultūras un citu jomu vajadzības lielākoties uztur privātais kapitāls, Eiropā - galvenokārt paļaujas uz nodokļos nomaksāto valsts un pašvaldību finansējumu, bet dažās valstīs kultūras joma ir tikai un vienīgi valsts redzeslokā. Latvija ir valsts, kurā izveidojies kombinēts modelis, kā arī daudzām tradīcijām ir vajadzīgs laiks atdzimt vai rasties no jauna. Arī kultūras mecenātisma jomā. Vienlaikus priecē fakts, ka pakāpeniski mecenātisms, tai skaitā kultūrā, aug un pilnveidojas. Dibinās jauni labdarības fondi, un dažkārt mecenātiem pat nākas savstarpēji sacensties par iespēju atbalstīt izcilas ieceres.
