Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un tiek uzskatīta par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē. Tajā ar savām nacionālajām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules. Latvija starptautiskajā mākslas izstādē Venēcijā ir piedalījusies kopš 1999. gada, kopumā izrādot astoņas ekspozīcijas.
Pārstāvja izvēles kritēriji un finansējums
Izvēloties pārstāvi nākamgad notiekošajai izstādei, kas plašākai publikai būs pieejama vairāk nekā sešu mēnešu garumā no 13. maija līdz 26. novembrim, par svarīgākajiem kritērijiem tika noteikti ekspozīcijas idejas koncepcijas kvalitāte un tās īstenošanas iespējas, rakstīts metu konkursa rīkotājas Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā nolikumā. "Pieteikumi tika vērtēti pēc to idejas aktualitātes pasaules mākslas procesu kontekstā, iespējamiem ieguvumiem plašākai Latvijas sabiedrībai, ekspozīcijas idejas izklāsta argumentācijas, funkcionalitātes, dizaina risinājuma," skaidro Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas referente Ieva Hlevicka.
"Projekta finansējumu pilnā apmērā nodrošina Kultūras ministrija kopā ar atbalstītāju "ABLV Charitable Foundation". Kopējais finansējums ekspozīcijas īstenošanai sasniedz 150 000 eiro; no tiem 100 000 eiro rasti ministrijas budžetā, atlikušo daļu – 50 000 eiro sedz "ABLV Charitable Foundation" no privātiem līdzekļiem. Tāpat ministrija sedz arī Latvijas paviljona telpu Venēcijā nomas maksu pilnā apmērā – 100 000 eiro," vaicāta par ekspozīcijas finansēm atbild Kultūras ministrijas referente.
"Ekspozīcijas mērķis un uzdevums ir Latvijas mākslas kvalitatīva un laikmetīga prezentācija. "
Lai izvērtētu, kura mākslinieka piedāvātajai iecerei piešķirams finansējums un iespēja izstādīties Venēcijā, tika uzaicināta žūrija piecu cilvēku sastāvā. "Darboties žūrijas komisijā tika aicināti vizuālās mākslas nozares profesionāļi: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore, mākslas zinātniece Laima Slava un viens no Latvijas ekspozīcijas veidotājiem Venēcijas 55. starptautiskajā mākslas biennālē Krišs Salmanis. Tāpat arī Kultūras ministrija aicināja Latvijas Mākslas akadēmiju deleģēt pārstāvi – akadēmija izvirzīja prorektoru Andri Teikmani," stāsta I. Hlevicka. Žūrijas komisijas sastāvā bija arī "ABLV Charitable Foundation" pārstāvis – fonda Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags.
Būtisks nosacījums, izvēloties žūrijas komisiju, ir tās pārstāvju augstā kvalifikācija. "Publisko iepirkumu likuma 72. panta trešā daļa nosaka, ka žūrijas komisijas sastāvā ir fiziskas personas, kuras nepārstāv dalībnieku intereses. Ja konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai no žūrijas komisijas locekļiem nepieciešama tāda pati vai ekvivalenta profesionālā kvalifikācija," uzsver Kultūras ministrijas pārstāve.
Ekspozīcija "Anxiety Gestalt" jeb "Raižu struktūra"
"Ja valstiskā līmenī pieņem, ka šis ir nozīmīgs pasākums, kurā valsts piedalās jau ar kaut kādu tradīcijas līniju, ir daudz brīvākas rokas izvēlēties katrai reizei jaunu produktu, ko mēs kā latviešu īpašā mākslas teritorija varam piedāvāt pasaulei," mākslinieka Kristapa Ģelža teikto nesen notikušā diskusijā par Latvijas pārstāvniecību Venēcijas biennālē citē Miķeļa Fišera izstādes kuratore Inga Šteimane. "Viņam vienkāršos vārdos izdevies formulēt atskaites punktu, kas ietver valstiskus un mākslinieciskus kritērijus nacionālai pārstāvniecībai – ir svarīgi domāt kritiski gan par laikmetīgo mākslu, gan par "latviešu īpašo mākslas teritoriju" un novērtēt tās parādības, kas veido Latvijas laikmetīgās mākslas savdabību. Šāda spilgta parādība ir mākslinieks Miķelis Fišers un viņa radītie tēli."
"55. Venēcijas biennālē Latvijas ekspozīciju apmeklēja 208 000 skatītāju, bet 56. biennālē – 200 000."
Mākslinieks Latvijas kultūrtelpā sevi pieteicis pagājušā gadsimta 90. gados, pagājušajā gadā viņš saņēmis arī vienu no augstākajiem apbalvojumiem Latvijas mākslā – Purvīša balvu. "Viņš formē saikni starp augstās kultūras "tīro gaisu" un populārās kultūras, tostarp subkultūru, "piesārņojumiem". Ir vienmēr pārsteidzoši redzēt, kā Miķeļa Fišera mākslas abstraktā un skaidrā pamatstruktūra līdz skatītājam nonāk visdīvainākajā izskatā – kā ezotēriski zīmējumi un skulptūras, kā gleznas un liecības no slepenu brālību saieta namiem, kā ready–made no muzeja vai svētvietām. Konceptuāla pieeja nosaka katrreiz atbilstošāko tehniku, taču Miķeļa Fišera stilu un neiztrūkstošo morāles naratīvu var pazīt glezniecībā, instalācijās, objektos, filcējumos, videoinstalācijās, audioinstalācijās un viņa jaunākajos tehniskajos atradumos – kokgriezumos un lielformāta LED gaismas kastēs," stāsta kuratore.
Ekspozīcija "Anxiety Gestalt" jeb "Raižu struktūra", ko nākamgad varēs vērot Venēcijā, ir Miķeļa Fišera jaunu darbu personālizstāde. To veido māksliniekam raksturīgā tehniku daudzveidība un īpaši telpai būvēta scenogrāfija. Ekspozīcijā būs lielizmēra gleznojums, kokgriezumi, kā arī instalācija no LED gaismas kastēm ar speciālu skaņu. "Ekspozīcijas "Anxiety Gestalt" saturiskais vēstījums ietver Miķeļa Fišera mākslas lielās pamattēmas – par/pret maldiem, kas rada bažas un raizes, par/pret sistēmām, kas rada ciešanas, par/pret brīvības savtīgām interpretācijām, kas aptumšo pasauli. Šīs tēmas var saukt arī par modernās pasaules stūrakmeņiem," atklāj I. Šteimane.
Līdzšinējos dabas motīvus papildina humors un pašironija
"Pārliecinošs mākslinieciskais koncepts, kas apvieno mūsdienīgi tvertos mitoloģiskos elementus ar šodienas pasaules radītajām sociālajām aktualitātēm. Doma risināta autoram Fišeram raksturīgajā stāstnieciskajā manierē ar tikai viņam piemītošo ironiju, brīžiem pietuvojoties farsa estētikai. Pieteikums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka projekta gala rezultāts būs intriģējošs no formas un satura viedokļa, kā arī tehniskā realizācija būs atbilstošā kvalitātē," par nākamo Latvijas pārstāvi Venēcijas biennālē saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Savukārt Krišs Salmanis uzsver mākslinieka darba piemērotību starptautiskajai izstādei: "Venēcijai ideāli piemērots darbs – acumirklīgi efektīgs, taču ar iespēju tajā atrast arī dziļāku jēgu. Spilgts mākslinieks, pārliecinoša nostāja. Papildinātu līdz šim daudzus Latvijas paviljonus caurvijošo dabas motīvu, parādot valsti kā spējīgu arī uz humoru un pašironiju."
"Ekspozīcijas mērķis un uzdevums ir Latvijas mākslas kvalitatīva un laikmetīga prezentācija. Ekspozīcijas satura kodolu veido doma, ka ne tikai mākslā, bet arī dzīvē svarīga ir patiesa subjektivitāte, nevis subjektīvi akti, kuros manifestējas objektīvi spēki. Eksponējot Miķeļa Fišera mākslu, Latvijas paviljons Venēcijas biennālē iepazīstina plašu profesionāļu un interesentu loku ar autoru, kas skaļi un skandalozi iekaroja Latvijas un Baltijas mākslas skatuvi 90. gadu vidū, bet pēc 20 gadiem saņēma Latvijas mākslas augstāko apbalvojumu – Purvīša balvu, kas norāda, ka viņa klātbūtne laikmetīgajā mākslā ir svarīga," uzsver izstādes veidotāji.
Latvijas ekspozīciju apmeklē ap 200 000 skatītāju
To, kā Latvijas ekspozīcijai veiksies vienā no lielākajiem Eiropas mākslas forumiem, varēsim spriest pēc izstādes noslēguma. "Veiksmīgākās biennāles var vērtēt gan pēc apmeklējuma, gan mākslas profesionāļu atsauksmēm starptautiskos medijos, gan arī pēc turpmākajām iespējām, kas paveras pēc dalības biennālē, piemēram, 56. biennāles Latvijas paviljona veidotāju Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša multimediālo instalāciju ARMPIT Venēcijā pamanīja Kalifornijā notiekošā mūzikas un mākslas festivāla Coachella Valley Music and Arts Festival radošais direktors Pauls Klemente, kas deva iespēju māksliniekiem darbu izstādīt festivālā Kalifornijā šī gada aprīlī," stāsta I. Hlevicka. Savukārt apmeklējuma ziņā veiksmīgākās bijušas pēdējās divas izstādes – 55. biennālē Latvijas ekspozīciju apmeklēja 208 000 skatītāju, bet 56. biennālē – 200 000 skatītāju.
