Kā zināms, dalībvalstu prezidentūras ES Padomē ir bijušas gan vājākas, gan spēcīgākas. Ko var uzskatīt par izdevušos prezidentūru?
Prezidentūra katrai valstij ir iespēja sevi apliecināt un parādīt ES kā līdzvērtīgu spēlētāju līdzās pārējiem partneriem. Prezidentūra nozīmē atbildību pusgada garumā par ES politiskās darba kārtības veidošanu un šeit - prezidējošajā valsī Latvijā - notiekošo sanāksmju praktisko un saturisko nodrošināšanu. Sekmīga prezidentūra nozīmē to, ka abas šīs komponentes ir piepildītas.
Politiski, es domāju, prezidentūrai svarīgi ir būt reālistiskai – neizvirzīt nepaceļamas ambīcijas. Svarīgi ir saprast, ko tiešām varam izdarīt, un to arī piepildīt. Tā ir prezidentūras mēraukla.
Kā ļoti veiksmīga savulaik tika atzīmēta Somijas prezidentūra, savukārt daudz lielākās Francijas vadība bija salīdzinoši vāja. Kādi faktori mazai valstij ļauj nodrošināt izcilu prezidentūru?
Domāju, ka tie ir tikai pieņēmumi, salīdzinot valstis ar sekmīgākām vai mazāk sekmīgām prezidentūrām, jo svarīga ir darba kārtība un politiskie jautājumi, kas konkrētai prezidentūrai jārisina. Kā piemēru var minēt sarunas par Savienības daudzgadu budžetu, kurš pārceļas no vienas prezidentūras uz nākamo. Tas ir ļoti komplicēts process, risināms ilgstošā laika periodā. Ja kāda valsts nav šo procesu noslēgusi, tas nenozīmē, ka tās prezidentūra bijusi neveiksmīga. To nedrīkst mērīt ar pieņemto lēmumu skaitu. Ir jāskatās, kas tie bijuši par jautājumiem, cik veiksmīgi tie atrisināti, vai prezidentūras lēmumi bijuši vērsti uz Eiropas nākotni, uz attīstību, kas vēlāk ir jūtama visās nozarēs.
Man personīgi liekas, ka izdevusies prezidentūra ir arī tā, kura cilvēkiem ir saprotama un ļauj tiem līdzdarboties viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Runājot par prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem cilvēkresursiem, cik patlaban tie ir gatavi saviem uzdevumiem?
Šī Latvijai būs pirmā prezidentūra. Tas nozīmē, ka cilvēki, galvenokārt tas attiecas uz valsts pārvaldi, ir jāsagatavo ļoti specifiskiem prezidentūras uzdevumiem, kas prasa ļoti labi pārzināt sarunu risināšanas tehniku, zināt Eiropas tiesības, tās politiskos procesus, prast svešvalodas. Šo zināšanu mums pietrūkst tīri objektīvu iemeslu dēļ – ES Padomes prezidentūra katrai valstij patlaban ir reizi 14 gados un Latvijai – pirmoreiz. Tāpēc šobrīd notiek ļoti aktīva prezidentūrā iesaistītā personāla sagatavošana.
Varu minēt, ka tiem cilvēkiem, kas prezidentūras laikā vadīs dažādas ES darba grupas, tiek piedāvāts īpašs mācību kurss, kurā ir četri tematiskie bloki: ES institucionālais ietvars un likumdošanas sistēma, ES lēmumu pieņemšanas process, sanāksmju vadīšana un sarunu risināšana un ES dokumentu izstrāde.
Ikdienas diskusijas par ES jautājumiem visās desmit Padomes darba nozarēs vispirms notiek darba grupu līmenī. Tieši darba grupas ir tās, kas sagatavo jautājumus apspriešanai politiskā līmenī. Katrai darba grupai ir vadītājs – prezidējošās valsts pārstāvis. Darba grupu vadītāji būtībā ir prezidentūras "atslēgas cilvēki", kurus mums jāsagatavo šim ļoti specifiskajam darbam. Līdztekus darba grupas vadītājiem strādā viņu vietnieki un nozares eksperti.
Cilvēkus var apmācīt valodas prasmēs un administratīvās lietās, bet kā ir ar domāšanu eiropeiskās kategorijās?
Protams, prezidentūru īstenojošiem cilvēkiem jāspēj domāt ļoti plašās - visas Eiropas kategorijās, sevišķi politiskā līmenī, domājot par visas Eiropas attīstību un nākotni, nevis tikai par savas valsts interesēm.
Vai esam tam gatavi?
Domāju, būsim gatavi tam uz prezidentūras laiku. Jā, tas nav vienkārši raudzīties pāri savām interesēm. Mums ir svarīgi, lai prezidentūras laikā Latvijas pārstāvji pie kopējo sarunu galda paliktu aiz uzraksta "Latvija", bet darba grupas vadītāji, kas arī būs no Latvijas, sēdētu aiz plāksnītes "Prezidentūra" un raudzītos uz visas Eiropas vajadzībām un interesēm. Ir jāatceras, ka šī mums ir iespēja attīstības virzienā stūrēt visu lielo Eiropas kuģi.
Cik gatavi šo solidaritātes principu saprast un pieņemt, jūsuprāt, ir Latvijas sabiedrība? Patlaban šeit ir vērojamas divas attieksmes pret ES: Savienības noliegums, protestējot pret esošu vai iedomātu ES diktātu, vienlaikus ar prātojumiem, kā no Eiropas izspiest vairāk labuma, pašiem neko neliekot pretī.
Ņemot vērā, ka šī Latvijai ir pirmā prezidentūra, nav pārsteigums, ka neesam tai īsi gatavi. Tas attiecas gan uz valsts pārvaldē strādājošajiem, gan sabiedrību kopumā. Tādējādi līdz prezidentūrai atlikušā pusotra gada laikā ar sabiedrību ir jārunā par to, kas ir prezidentūra.
Ko konkrēti šajā ziņā plānojat darīt?
Pirmkārt, kā to patlaban arī darām, ar mediju starpniecību dot iespēju sabiedrībai saprast, ko nozīmē prezidentūra un kādas ir tās sniegtās iespējas Latvijai. Tā ir izdevība Latvijai parādīt sevi kā varošu, gudru valsti, tā ir iespēja vairot pozitīvu Latvijas atpazīstamību pasaulē, tā ir iespēja sekmēt Latvijas konkurētspēju un izdevība atrasties pie ES politikas stūres. Vienlaikus prezidentūra mums sagādās nenovērtējamu un turpmāk izmantojamu pieredzi.
Prezidentūras sekretariātam ir visciešākā sadarbība ar vairāk nekā 60 nevalstiskajām organizācijām (NVO), kopā strādājam un domājam gan par praktiskiem jautājumiem, gan prezidentūras saturu. Mums ir izveidojušies kontakti ar uzņēmējiem. Kā vēl vienu piemēru varu minēt sekretariāta sadarbību ar Rektoru padomi, kas ir ļoti būtisks partneris. Jaunā paaudze, studenti būs nākotnes Eiropas pilsoņi un veidos tās vērtības.
Mēs nekad neatsakām un meklējam iespējas uzrunāt cilvēkus, arī dodoties ārpus Rīgas. Sekretariātam ir izveidojusies laba sadarbība ar bibliotēkām, kas ir reģionu kultūras un sociālie centri. Man personīgi šķiet, ka šādi tiešie kontakti spēj izdarīt ļoti daudz.
Sabiedrības attieksmi pret ES lielā mērā nosaka arī jautājums: cik tas mums izmaksā? Dānijai prezidentūras izmaksas bija 40 miljoni, Lietuvai patlaban – 64, Francijai – 100. Latvijai tās patlaban tiek lēstas ap 102 miljoniem eiro. Kāpēc tik daudz?
Jāatzīmē, ka Dānija ES Padomē prezidēja septīto reizi un viņiem, atšķirībā no Latvijas, daudz kas nav jāsagatavo no jauna. Tēlaini sakot, viņiem atliek atvērt šūplādīti un izņemt no tās sagataves, bet Latvijai tās jārada pirmoreiz.
Otrkārt, te salīdzinām jau notikušas prezidentūras ar prezidentūru plānošanas stadijā. Medijos izskanējusī informācija ir skaitļi plānošanas stadijā, kuri pilnīgi precīzi zināmi būs tikai pēc prezidentūras. Svarīgi atzīmēt, ka minētie 102 miljoni eiro ir finansējums trīs gadu periodam – prezidentūras sagatavošanai un tās īstenošanai kopā, ko citas valstis, iespējams, nenorāda. Prezidentūras plānošana, atklājot visu sagatavošanās perioda finansējumu, ir labas pārvaldības un caurskatāmības paraugs. Ikviens varēs redzēt, cik izmaksās prezidentūra kopumā.
Vai sabiedrībai būs pieejama prezidentūras izdevumu tāme?
Protams. Informācija par šo gadu jau ir pieejama. Šogad galvenokārt resursi tiek izmantoti prezidentūras nodrošinošo cilvēku sagatavošanai – gan mācībām, gan dalībai ES Padomes darba grupās. Tie ir gan prezidentūras izdevumi, gan ikvienas dalībvalsts izdevumi, kas nepieciešami tās darbībai ES.
Gatavojot Latvijas prezidentūru, secināts, ka tās īstenošanā jāiesaista sabiedrība. Kā konkrēti tas notiks?
Ir spilgti piemēri, ko jau varam minēt. Pat Itālija atzinusi, ka pārņem no mums piemēru. Pērn kopā ar Latvijas Politologu biedrību sarīkojām 13 publisku diskusiju ciklu, katru no diskusijām veltot kādai konkrētai prezidentūras tēmai. Tajā varēja piedalīties ikviens, uzklausīt viedokļus un dot savu ieguldījumu. Diskusijas un prezidentūras satura sabiedrisku apspriešanu domājam turpināt līdz pat tās pienākšanai 2015.gadā.
Prezidentūras sagatavošanā ir iesaistīts plašs NVO loks, kas aptver daudzas nozares. Savulaik, rīkojot NATO galotņu apspriedi Rīgā, tika iesaistīti brīvprātīgie. Tagad daudzi no viņiem ieņem nozīmīgus un redzamus amatus. Arī ES Padomes prezidentūrā dosim iespēju brīvprātīgajiem atbalstīt to ar praktiskiem darbiem.
Latvijas prezidentūras iespējamās prioritātes laika gaitā mainījušās. Kādas tās ir patlaban? Kad ir to noteikšanas galīgais termiņš?
Jā, Latvijas prioritātes ir veidošanās un definēšanas procesā tieši tamdēļ, lai vēlāk tās vairs nemainītos. Patlaban esam aktuālu, svarīgu jautājumu meklējumos.
Prioritāšu formulēšanas process ir ļoti daudzšķautņains. Lielās politiskās prioritātes, kas pasaka, kurā virzienā Latvija redz ES attīstību, saistītas ar aktualitātēm Savienībā mūsu prezidentūras laikā. Tās varētu būt, piemēram, izaugsme, ilgtspēja, darbs, darbavietas.
Domāju, ka konkrētas prioritātes, ar kurām Latvija varētu strādāt, jāatstāj formulēšanai 2014.gada sākumā. Darba kārtībai katrā konkrētā no desmit Padomes formācijām jābūt izstrādātai līdz nākamā gada vēlam rudenim.
Par ko jau ir izdevies vienoties ar Latvijas prezidentūras trio partnerēm – Itāliju un Luksemburgu?
Esam vienojušies par sadarbību. Kā liecina pieredze, trio modeļi var būt divi – partneri sadarbojas cieši vai darbojas lielākoties katrs atsevišķi savas prezidentūras posmā, un pāreju starp tiem nodrošina ES institūcijas. Esam vienojušies par pirmo variantu – sadarbību. Tātad strādāsim, savstarpēji koordinējoties un negaidot uz stimuliem no malas.
Pagājušajā nedēļā tikāmies Romā, kur pārrunājām katras valsts individuālo gatavību prezidentūrai. Itālija, kura prezidēs pirmā, jau ir nobriedusi runāt par prezidentūras saturu. Mēs, kas būsim nākamie, esam gatavi runāt par darba kārtības analīzi ar skatu uz 2015.gadu.
Es teiktu, ka salīdzinājumā ar abām pārējām trio valstīm praktiskajā jomā esam izdarījuši daudz. Iespējams, tieši tāpēc, ka mums šī ir pirmā prezidentūra. Līdz šā gada novembrim mums ir laiks saturiski gatavot katram savu trio prezidentūras redzējumu. Tad nākam kopā, lai apkopotu prezidentūras trio darba programmas galvenos aspektus.
Ko, jūsuprāt, ES sagaida no Latvijas un mūsu prezidentūras trio kopumā?
Principā jau rēķinās ar katru atsevišķas valsts prezidentūru, jo trio modelis vairāk domāts, lai nodrošinātu pēctecību.
Ko ES gaida no Latvijas? Līdz šim sevi esam apliecinājuši kā ļoti pragmatisku un konstruktīvu dalībvalsti, par ko liecina gan tas, kā Latvija pārvarēja krīzi, gan tas, kā sagatavojāmies pievienoties eirozonai. Acīmredzot šo reputāciju nodrošinošo spēju apliecināšanu no Latvijas sagaida arī prezidentūras laikā. ES novērtē prezidējošas valsts spēju domāt eiropeiskās kategorijās, rast kompromisus sarežģītās situācijās, augstu pilotāžu sarunu vadīšanā. Ja to spēsim, mūsu prezidentūra tiks novērtēta kā sekmīga.
Ārlietu ministrs uzsvēris, ka Latvija varētu izvirzīt divas būtiskas ārpolitikas prioritātes - Austrumu partnerību un ES attiecību veicināšanu ar Centrālāzijas reģiona valstīm.
Vēsturisku, ģeopolitisku un ārpolitisku apstākļu dēļ Latvijai bijusi cieša saistība ar šo reģionu. Kopumā te jārunā par diviem būtiskiem aspektiem – no vienas puses Centrālāzija ir Latvijas ārējo ekonomisko interešu virziens, savukārt ES varam piedāvāt savu ekspertīzi attiecībā uz šo reģionu un Savienības sakariem ar to.
Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiks Austrumu partnerības samits, kurš mums paver iespējas apliecināt sevi un darboties gan savās, gan visas Savienības interesēs. 2015.gadā Afganistānu atstās sabiedroto spēki, un mums vajadzēs būt informētiem par tur notiekošo.
Ar kādiem Savienības mēroga izaicinājumiem Latvijai vēl nāksies saskarties savas prezidentūras laikā?
Domājams, arī mūsu prezidentūras laikā aktualitāti nezaudēs ar ekonomiku un finansēm saistītie jautājumi. Izaicinājums Latvijai vēl līdz prezidentūrai būs jauni pienākumi saistībā ar iestāšanos eirozonā. Aktuāli varētu būt arī ES institucionālie un globālākā mērogā - Savienības izaugsmes jautājumi.
Būtiski atzīmēt, ka 2014.gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mainīsies tā sastāvs, arī Eiropas Komisijas komisāri, vairākas citu ES institūciju amatpersonas. Tā rezultātā, lai gan ne daudz, bet var mainīties arī redzējums par Savienības attīstības jautājumiem. Šis ir viens no aspektiem, kas mums neļauj līdz galam modelēt Latvijas prezidentūru.
Ilgu laiku Latvija Rietumos uzlūkota kā postpadomju valsts, ar to norādot uz zināmu atpalicību un piederību tā dēvētajai otrās šķiras Eiropai. Kāda Latvijas reputācija šajā aspektā ir patlaban?
Domāju, ka vislabāk uz šo jautājumu atbild publikācijas ārvalstu medijos par Latviju, kas arī veido Latvijas vērtējumu ES. Latvija pasaules presē ir ļoti slavēta par spēju pārvarēt krīzi, pievienoties eirozonai, strādāt tā, ka esam uzaicināti pievienoties ekonomiski attīstīto valstu lokam - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Latvijas reputācija pasaulē ir laba, un beidzot šis skatījums būtu jāpieņem arī mums pašiem.
.JPG)
