Vai varat pastāstīt vairāk par pasaulē lielākā mutvārdu tulkošanas dienesta – Eiropas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta – darbu?
Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts ir viena no Eiropas Komisijas struktūrvienībām, līdz ar to esam atbildīgi par tulkojuma nodrošināšanu Komisijas sanāksmēs. Taču mēs pieslēdzamies arī Eiropas Savienības Ministru padomes darbam un nodrošinām tulkošanu dažādu nozaru ministru tikšanās reizēs, kur tiek pieņemti lēmumi un noteikumi visas Eiropas Savienības līmenī. Tulku palīdzība nepieciešama arī reģionu komiteju un virknē ES biroju un aģentūru darbā, taču jāatzīmē, ka Eiropas Parlamentā darbojas atsevišķs tulkošanas birojs. Tāpat vēl viens neliels tulkošanas dienests strādā Luksemburgā Eiropas Savienības Tiesas vajadzībām.
Mums jānodrošina tulkošana vidēji 60 līdz 70 apspriedēm katru dienu vismaz divās un pat 24 valodās, atkarībā no vajadzības. Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā katru dienu darbs ir aptuveni 700-800 mutiskiem tulkiem. Gadā vidēji nodrošinām tulkojumu 12 tūkstošiem dažāda lieluma sanāksmju.
12 tūkstoši – tas ir ļoti daudz. Šķiet, savā ziņā Eiropas Savienības pārvalde tiek organizēta kā nepārtraukta un intensīva konference. Vai tulkiem ir nozīme izšķirošu lēmumu pieņemšanā?
Es domāju, ka jā. Ja cilvēki viens otru nesaprot, īpaši, ja viņi runā dažādās valodās, viņi nespēj panākt vienošanos. Viņiem ir jāapmainās viedokļiem, un tulki šajā gadījumā ir vidutāji.
Vai ir grūti atrast labus konferenču tulkus?
Lai kļūtu par Eiropas Savienības tulku, ir nepieciešama ļoti augsta kvalifikācija. Ja tulkam nav atbilstošu prasmju, viņam var būt pat ļoti slikta ietekme uz sanāksmēm un savstarpēju komunikāciju. Protams, ir grūti tādus cilvēkus atrast. Taču, ja ir labi skolotāji un cilvēki, kuri vēlas mācīties, nekas nav neiespējams. Taču ne katrs var kļūt par konferenču tulku. Ar labām valodu zināšanām nepietiek, ja, piemēram, ir grūtības izteikties publiski. Tad pastāv iespēja kļūt par izcilu rakstisko tulku.
Kāds ir jūsu iespaids par Latvijas gatavību nodrošināt Eiropas Savienības prezidentūras darbu, tai skaitā – apspriežu tulkošanu un norises tehnisko pusi?
Šī ir mana piektā vizīte Latvijā. Pirmo reizi šeit biju 2001.gadā, lai sagatavotos Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, kas 2004.gadā arī veiksmīgi notika. Šobrīd esmu šeit, lai pārliecinātos, ka viss ir gatavs Latvijas pirmajai prezidentūrai, kas sāksies 1.janvārī. Manuprāt, viss ir vislabākajā kārtībā un lieliski noorganizēts. Visām dalībvalstīm ir nācies kļūt par prezidējošo valsti pirmo reizi, bet Latvija, manā skatījumā, ir sagatavojusies vislabāk.
Bez tā, ka Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti pirmo reizi, ar kādām vēl grūtībām nācies saskarties?
Protams, vienmēr pastāv dažādi izaicinājumi. Pirmā reize vienmēr ir grūta. Bet no tā, ko esmu redzējis, un man ir zināma pieredze, jo šī pēc skaita ir 29.prezidentūra, kuras sagatavošanā piedalos, viss ir kārtībā. Ja kādas problēmas pēkšņi radīsies tulkošanas un konferenču organizēšanas jomā, mēs esam gatavi palīdzēt.
Vai apstāklī, ka prezidentūru vadīs tik maza valsts kā Latvija, ir zināmas priekšrocības?
Valsts lielumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Runājot par dažādu tikšanos organizēšanu Latvijā – nelielie attālumi noteikti ir priekšrocība. Jūs esat izlēmuši organizēt gandrīz visas tikšanās jaunajā Nacionālajā bibliotēkā, un tas ir ļoti labs lēmums. Tā ir ļoti skaista ēka – ar īpašu nozīmi un vēstījumu. Arī tehniskie risinājumi ir ļoti labi.
Fakts, ka jūs esat maz, patiesībā jums palīdz - jūs viens otru pazīstat, uzturat regulārus kontaktus. No otras puses, tas var radīt sarežģījumus, jo ir grūtības atrast profesionālus cilvēkus vai tos pašus tulkus pietiekamā daudzumā. Taču šobrīd situācija ir diezgan laba, un es domāju, ka tāda tā būs arī prezidentūras laikā.
Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nav izpratnes par Eiropas prezidentūras nozīmi un ilgtermiņa ieguvumiem tādai mazai valstij kā Latvija.
Pirmkārt, tādi ir spēles noteikumi, neskatoties uz to, vai ir vai nav kādi ieguvumi. Katrai valstij, kas iestājas Eiropas Savienībā, ir jānodrošina prezidentūra, kad pienāk tās kārta. Pašlaik Savienībā ir 28 dalībvalstis – tas nozīmē, ka prezidentūra ir jāorganizē tikai reizi 14 gados. Tas nemaz nav tik bieži. Bet pavisam noteikti prezidentūra nozīmē priekšrocības – prezidējošā valsts nosaka prezidentūras darba kārtību. Tas nozīmē, ka varat darīt ko vairāk jomās, kas jums ir būtiskas.
Taču mēs zinām, ka prezidējošai valstij prezidentūras laikā ir jāizvairās no acīmredzamas savu interešu aizstāvēšanas.
Protams, ne tādā acīmredzamā veidā. Bet, piemēram, ja esat jūras valsts – jūs var interesēt zivsaimniecības politika. Līdzīgi ir citām valstīm. Tā ir iespēja akcentēt to, kas jums ir svarīgi. Es pieļauju, ka tā šobrīd iespējams varētu būt drošības politika. Ieguvumi ir jāskatās ilgtermiņā.
Vispirms tā ir pieredze un zināšanas. Cilvēkiem, kuriem tiek dota iespēja vadīt augsta līmeņa sanāksmes, dabiski izveidojas pieredze pārstāvēt savas valsts intereses arī vēlāk, kad viņiem nāksies piedalīsies darba grupās ne vairs kā vadītājiem, bet kā savas valsts pārstāvjiem. Un tā ir iespēja iepazīt labāk citu valstu intereses un iegūt zināšanas, kuras lieti noderēs vēlāk, lai orientētos lēmumu pieņemšanas procesā un tiešā veidā aizstāvētu savas valsts intereses.
Eiropas Savienībā ievēro daudzvalodības stratēģiju - tulkot visus ar likumdošanu saistītos aktus un dokumentus visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Kāpēc tam tiek pievērsta tik liela nozīme? Lielākā daļa lēmumu pieņēmēju taču runā kādā no lielajām Eiropas Savienības valodām.
Uz šo jautājumu jāraugās no divām pusēm – likumīguma un godīguma. Sākšu ar pirmo. Katrs lēmums, ko pieņem Eiropas Savienība, attiecas uz ikvienu Savienības pilsoni. Ir tikai normāli, ka ikviens Eiropas Savienības pilsonis spēj izlasīt lēmumus, kas attiecas arī uz viņu, savas valsts valodā. Piemēram, Ministru Padomē pieņemtam lēmumam ir jābūt pieejamam visās ES oficiālajās valodās, citādi ir iespējams, ka kāds var apšaubīt šo lēmumu leģitimitāti un teikt, ka kaut ko nav pareizi sapratis valodas barjeras dēļ.
Runājot par godīgumu – iedomājieties, ka jūs piedalāties sanāksmē, kurā tiek izmantota tikai angļu valoda. Šādi tiek dota milzīga priekšrocība tiem sanāksmes dalībniekiem, kuriem tā ir dzimtā valoda, attiecībā pret jums, kam varētu būt grūtības izteikt savu viedokli precīzi tā, kā esat domājis. Līdz ar to tas ir arī līdzvērtīgas attieksmes un godīguma jautājums.
Tātad kopīgās vērtības, kuras aizstāv Eiropas Savienība, - demokrātija, pilsoniska sabiedrība u.c. - nevar tikt aizstāvētas, neīstenojot daudzvalodības politiku.
Daudzvalodības politika ir nepieciešamība. Ņemot vērā manis minētos godīguma un likumības apsvērumus, tā ir demokrātijas neatņemama daļa – nodrošināt katram līdzvērtīgas tiesības.
Vienlaikus viena no eiroskeptiķu paustajām bažām ir, ka dalība tādā multikulturālā un multilingvālā savienībā, kāda ir Eiropas Savienība, tik mazai valodai kā latviešu valoda nozīmē izzušanu.
Nē, tas tā nav. Ja jūs runājat savā valodā un nostiprināt savas tiesības tajā runāt – tā nepazudīs. Galu galā tā nav pazudusi okupācijas laikā un gadsimtos, kad šeit valdīja vācu kungi. Latviešu valoda ir izdzīvojusi. Jums nav jābaidās no konfrontācijas ar citām kultūrām un valodām tikai tāpēc, ka esat maza valsts un latviešu valodā runā salīdzinoši maz cilvēku. Kultūras apmaiņa vienmēr ir auglīga. Piemēram, kas noticis ar maltiešu valodu, kopš Malta ir iestājusies Eiropas Savienībā? Tā ir kļuvusi bagātāka. Kaut vai tāpēc, ka nācās to attīstīt, izstrādāt oficiālu gramatiku, lai varētu tulkot juridiskus dokumentus, piemeklēt ekvivalentus izteicienus un terminus, kādus lieto citās valodā – tā tika kodificēta un turpina attīstīties.
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, latviešu valoda ir kļuvusi par starptautisku valodu un ir viena no desmit pieprasītākajām tulkošanas valodām sanāksmēs 24 valodu konkurencē.
