Eiropas Parlamentam ir viens no pasaulē lielākajiem mutiskās tulkošanas dienestiem. Tulkiem ir neaizstājama loma, nodrošinot pilnvērtīgu saziņu šajā institūcijā, kurā ik dienu darbs norit 24 valodās.
Sākotnēji Eiropas Kopienas oficiālās valodas bija četru tās dibinātājvalstu valodas – vācu, franču, nīderlandiešu un itāļu – un bija iespējamas 12 valodu kombinācijas. Patlaban Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas un 552 valodu kombinācijas. Papildus oficiālajām valodām saziņa bieži notiek kandidātvalstu valodās, kā arī krievu, ķīniešu, arābu, japāņu u.c. valodās.
No tulkojuma precizitātes Eiropas Parlamentā, iespējams, var būt atkarīgi pat valstu likteņi. Kādiem kritērijiem tulkam ir jāatbilst, lai varētu pildīt darba pienākumus EP?
Jebkuram tulkam jābūt ar augstu atbildības sajūtu, spēju ātri pieņemt lēmumus. Nav laika vilcināties, apdomāt, konsultēties, tulkojums veicams uzreiz – laiks apdomāties ir vidēji divas trīs sekundes, jo sinhronais tulkojums norit paralēli runātājam ar dažu sekunžu nobīdi. Tāpat noteikti jāpārzina Eiropas Savienības galvenās politikas jomas, jāseko līdzi un jāorientējas pasaules notikumos. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Cik lielā mērā tulkam ir jāpārzina joma, kurā veicams tulkojums? Vai un kā tiek nodrošināta tulku kompetence viņiem aktuālajās EP darba jomās?
Jo labāk tulks pārzinās jomu, kurā veic tulkojumu, jo precīzāks būs pats tulkojums. Protams, neviens tulks nebūs eksperts visās iespējamās jomās, tomēr, lai spētu atbilstošā kvalitātē veikt savus pienākumus, tulkam ir jābūt pietiekami zinošam daudzās jomās, pie tam ne tikai virspusēji. Tādēļ arī varētu sacīt, ka tulka izglītošanās nekad nebeidzas. Visu laiku jāturpina darbs pie savas kompetences palielināšanas, apgūstot jaunas jomas, padziļinot zināšanas esošajās. Jau pieminēju sekošanu līdz aktuālajiem notikumiem pasaulē kopumā un Eiropas Savienībā, tās tuvumā jo īpaši. EP ir apmācību nodaļa, kas sagatavo atsevišķu mācību programmu tieši saviem mutiskajiem tulkiem, lai būtu iespēja no sanāksmēm brīvo darba laiku izmantot, papildinot savas zināšanas darbam svarīgos tematos.
Kā tulks rīkojas nestandarta situācijās, kad persona runā par ātru, izsakās nesaprotami, pieļauj pārteikšanos, pasaka aplamību, piemēram, Latviju sajaucot ar Lietuvu, kā tas nereti notiek?
Šādās situācijās svarīgākā ir spēja neapjukt. Lielāks runas ātrums, it īpaši ātri lasot runu no papīra, ievērojami apgrūtina tulkošanu, jo atstāj mazāk laika tulkam apdomāt sacīto. Pamatprincips gan paliek nemainīgs – tulkam ir jāveic sacītā tulkojums pēc iespējas tuvāk oriģinālam, cenšoties saglabāt runātāja izteiksmes veidu un nelabojot to, ja vien nav simtprocentīgas pārliecinātības par pārteikšanos, kā, piemēram, pieminot Rīgu kā Lietuvas galvaspilsētu. Tomēr pat šādā gadījumā nav vienmēr iespējams pateikt, vai runātājs kļūdījies valsts vai pilsētas nosaukumā, tādēļ drošāk atkārtot dzirdēto, bet var, piemēram, distancēties no tā ar piebildi – "runātājs saka".
Daudzi runātāji EP labprāt savas runas papildina ar jokiem, oriģināliem izteicieniem vai pat kādu rupjību. Kā tulks rīkojas šādos gadījumos?
Savā ziņā tās ir visgrūtākās situācijas jebkuram tulkam, īsts pārbaudījums. Pat nevainīgs joks var kļūt par klupšanas akmeni, ja, piemēram, balstās uz vārdu spēli, kas nav precīzi pārnesama otrā valodā. Jāatzīst, ka ne vienmēr izdodas pārtulkot joku tā, lai tas būtu smieklīgs arī tulkojumā. Šādos gadījumos dažkārt nākas pievienot arī paskaidrojumu, lai klausītājs saprastu, kāpēc runātājs vispār izvēlējies šādu joku.
Arī rupjību gadījumā iespējami dažādi scenāriji, kā rīkoties, – censties atrast ekvivalentu mērķa valodā vai ekstrēmākos gadījumos komentēt runātāja izmantoto rupjību. Manā skatījumā šeit nav pieļaujama deputāta sacītā koriģēšana, padarot to par pieklājīgu, jo bieži vien tieši tāds ir bijis konkrēta deputāta mērķis – apvainot, paust sašutumu. Tas nedrīkst pazust tulka ieviestu korekciju dēļ.
Kā vērtējat Latvijas EP deputātu un politiķu spēju izteikties angliski vai kādā citā no tā dēvētajām lielajām Eiropas valodām?
Šāda vērtēšana nav mūsu kompetencē. Galvenais ir tas, ka Eiropas Parlamentā katram deputātam ir nodrošināta iespēja izteikties jebkurā no ES oficiālajām valodām. Kuru valodu deputāts izvēlas, ir tikai un vienīgi viņa ziņā. Savukārt mēs, tulki, esam darbā, lai palīdzētu deputātiem saprasties vienam ar otru šajā valodu daudzveidībā. Nekur citur pasaulē nav iestādes, kura būtu pat pielīdzināma darba valodu režīma ziņā. Pat ANO ir "tikai" sešas darba valodas. Eiropas Parlamentā ļoti bieži darbs notiek pilnajā valodu režīmā, kas nozīmē, ka vienlaikus vienā sanāksmē ir pieejamas visas 24 oficiālās ES valodas, ko nodrošina 72 tulki.
Latvijā ilgi tika uzskatīts, ka politiķim, kurš darbojas starptautiskā mērogā, ir jāprot labi runāt vismaz angliski. Tagad redzam, ka daudzi valstu līderi EP izvēlas runāt dzimtajā valodā. Kādas tendences šajā ziņā vērojamas?
Kā jau minēju, valodas izvēle ir deputāta ziņā. Neapšaubāmi, visplašāk un visbrīvāk jebkurš cilvēks spēj izteikties savā dzimtajā valodā, un to EP arī aktīvi aicina deputātus darīt. Tomēr dažkārt ir svarīgi izmantot citu valodu, lai nepastarpināti uzrunātu kādu konkrētu auditoriju citā valstī, kādu konkrētu ES komisāru vai citu amatpersonu tieši tā, kā deputāts to iecerējis.
Vai EP praksē ir bijuši gadījumi, kad tulka kļūdai bijušas tālejošas negatīvas sekas?
Man personīgi nav zināms par šādiem gadījumiem. Jāņem arī vērā, ka mutiskā tulkošana EP tiek izmantota deputātu savstarpējās saziņas tulkošanai sanāksmēs un šaubu gadījumā klausītājiem vienmēr pastāv iespēja pārprasīt deputātam, vai ir pareizi saprasts viņa sacītais.
Angļu valodā mutiskā tulka apzīmējumam tiek lietos jēdziens interpreter. Vai mutiskais tulkojums oficiāli ir interpretācija? Kāda juridiskā atbildība par šāda tulkojuma precizitāti gulstas uz tulkošanas pakalpojuma sniedzēju?
Jā, savā ziņā varētu teikt, ka notiek interpretēšana, jo starp valodām nepastāv 1:1 atbilstības, visu laiku jāmeklē ekvivalents paustajai idejai, nevis burtiski konkrētajiem vārdiem. EP tīmekļa vietnē ir pieejamas tiešraides no sanāksmēm, ir iespējams arī izvēlēties valodu un dzirdēt tulkojumu tajā ar atrunu, ka mutiskā tulkošana sanāksmē tiek nodrošināta saziņas atvieglošanai, bet nav uzskatāma par autentisku notiekošā atspoguļojumu, tāds statuss būs tikai sēdes protokolam vai tā rakstiskajam tulkojumam. Tomēr tas nenozīmē, ka varam tulkot kļūdaini vai pavirši, tulkojumam jābūt tūlītējam, precīzam un atbilstošam.
Vai sinhronā tulka darbs, ņemot vērā lielo emocionālo slodzi, tiek normēts? Kādi profesionālie veselības riski pastāv attiecībā uz tulka darbu? Vai pastāv kādi stāža ierobežojumi?
Jā, mutiskā tulka darbs ir stingri normēts, jo lielāko darba daļu veido sinhronā tulkošana, kurā tulks vienlaicīgi gan klausās runātājā, gan jau tulko. Cilvēka smadzenēm šāda vienlaikus divu ļoti lielu uzmanību prasošu funkciju veikšana nav ierasta un rada ievērojamu slodzi. Tulkošanas teorijas pētījumos pat ir piemēri, kuros šāda darba intensitāte salīdzināta ar slodzi, kuru darbā izjūt gaisa satiksmes dispečeri vai iznīcinātāju piloti.
Iestādes iekšējos noteikumos, par kuriem administrācija ir vienojusies ar tulkiem, ir atrunāts gan stundu skaits, cik tulks var strādāt vienā maiņā un vienā dienā, gan ir paredzēts laiks atslodzei no iepriekšējās darba maiņas, lai sagatavotos nākamai maiņai utt. Līdz ar to ļoti apjomīgu darbu nākas veikt plānošanas nodaļai, lai komplektētu tulkošanas komandas visām sanāksmēm visās pieprasītajās valodās, vienlaikus ievērojot spēkā esošos noteikumus.
Kas, ņemot vērā augsto slodzi, motivē strādāt par tulku?
Es teiktu, ka pirmkārt jau gandarījums – gan tīri personīgi par to, ka atkal un atkal tiec galā ar grūtu uzdevumu, gan kopumā par savu ieguldījumu svarīgos politiskos procesos Eiropā. Kaut arī tulks pats visbiežāk paliek maliņā, tulkošanas kabīnē, tomēr ir klāt vēsturiskos brīžos un palīdz to īstenošanā. Protams, arī atalgojums un sociālās garantijas ir svarīgi faktori. Varētu teikt – jo retāka profesija, jo labāks atalgojums. Sinhrono tulku nav milzīgs skaits nevienā no valodām. Darbs ir sarežģīts, prasa īpašas prasmes, spējas un izturību, rada lielu slodzi, tomēr ir liels prieks ikdienā darīt darbu, kuram saredzi jēgu, pie tam darīt to kopā ar augsti profesionāliem kolēģiem.
Attīstoties tehnoloģijām, rodas jautājums, vai sinhronā tulka darbu drīz neaizstās tehnika, robots. Kādas tendences, perspektīvas šajā ziņā vērojamas?
Ir skaidrs, ka tehnoloģiju attīstība nav apturama, un to arī nebūtu jāmēģina darīt. Uzskatu, ka sapratīga un pārdomāta tehnoloģijas sasniegumu izmantošana var atvieglot darba pienākumu pildīšanu. Jau šobrīd Eiropas Parlaments daudzās jomās ir atteicies no papīra dokumentu izmantošanas un liela daļa no darbā izmantojamiem dokumentiem ir pieejama arī elektroniski vai pat tikai elektroniskā formātā. Jāspēj pielāgoties, mainīt savas darba metodes, censties paņemt labāko un noderīgāko, ko tehnoloģijas piedāvā.
Attiecībā uz pašu tulku iespējamu aizstāšanu ar kādu tehnikas vienību jāteic: pagaidām vēl mākslīgais intelekts nav tik tālu attīstīts un nespēj līdzināties cilvēka prāta spējām, piemēram, saprast ironiju, atpazīt sarkasmu runātāja sacītajā vai uzminēt, ko runātājs ir gribējis pateikt, bet pārteicies. Tādēļ vēl ilgi tulka profesija paliks cilvēka darīts darbs.
