Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Ministru padomes darbu. Prezidentūras laikā prezidējošā dalībvalsts neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veido ES dienas kārtību, un tās uzdevums ir nodrošināt profesionālu un neitrālu ES Padomes sanāksmju vadību, meklējot visām dalībvalstīm pieņemamāko risinājumu, un būt par sarunu starpnieku starp dalībvalstīm, Eiropas Padomes Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju.
Mazai valstij laba iespēja sevi parādīt
Būt par prezidējošo valsti ES Padomē ir ne tikai katras dalībvalsts pienākums, ko tā uzņēmusies līdz ar pievienošanos ES, bet arī vienreizēja izdevība apliecināt sevi kā atbildīgu un uzticamu starptautiskās sistēmas dalībnieci. Prezidējošā valsts pārstāv ES Padomi ne tikai ES iekšienē, bet arī ārpus tās robežām gadījumos, kad tas neietilpst Eiropas Ārējās darbības dienesta kompetencē. Šī var būt iespēja Latvijai pierādīt, ka tā spēj vadīt svarīgas un atbildīgas starpvalstu sarunas, tādējādi nopelnot lielāku ietekmi un reputāciju Savienības dalībvalstu vidū.
Ne mazāk svarīga priekšrocība, ko sniedz prezidentūra, ir iespēja gūt plašāku redzējumu gan par to, kādas ir katras dalībvalsts atsevišķās intereses, gan ES politika kopumā, kas vēlāk var lieti noderēt savu interešu sekmīgākā aizstāvēšanā. Tiesa, arī prezidentūras laikā nacionālās intereses ieņem svarīgu, taču, kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē sešu mēnešu darba programmas sagatavošanu un Latvijas daļu triju valstu 18 mēnešu darbā programmā" (turpmāk – ziņojums), salīdzinoši nelielu daļu prezidentūras darba programmā. Tomēr panākt Latvijai svarīgu jautājumu tālāku virzību prezidentūras darba programmā ir iespējams, bet nepieciešams panākt konceptuālu atbalstu no trio partneriem un ES institūcijām, tāpēc tā var būt sava veida tirgošanās, kompromisu māksla, tikai prezidentūras laikā Latvija ieņem izdevīgāku pozīciju, kas jāizmanto.
Kāpēc prezidentūra "pa trim"?
Seši mēneši ir pārāk īss laiks, lai prezidējošā valsts uzsāktu un pabeigtu kādas nozīmīgas reformas vai projektus, tāpēc rezultātu sasniegšanai ļoti svarīgi ir nodrošināt pēctecību. Pieaugot ES Padomes lomai dažādu ES jautājumu lemšanā, nav pieļaujams, ka starp prezidentūrām nav savstarpējas koordinācijas. Ja tāda netiek nodrošināta, tiek kavēta Savienības ilgtermiņa prioritāšu attīstība un mērķu sasniegšana. Tāpat ES Padomes darbs var tikt apgrūtināts, ja prezidējošai dalībvalstij nav pietiekamas kapacitātes un pieredzes tik atbildīgu darbu veikt, īpaši, ja tā ir maza un jauna dalībvalsts. Prezidentūra prasa lielu darba un finansiālu ieguldījumu, tāpat to nav iespējams īstenot bez profesionāla administratīva aparāta. Darbs var kļūt neauglīgs arī tādā gadījumā, ja prezidējošā valsts cenšas lobēt tikai savas intereses.
Tādēļ, lai tiktu nodrošināta pārmantojamība un nacionālas prezidentūru darba programmas nebūtu atrautas cita no citas, Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī, paredz paralēli sešu mēnešu darba programmai veidot arī trio prezidentūras darba programmu, ko izstrādā trīs secīgi prezidējošas ES dalībvalstis, skaidro Lāsma Lapinska, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta projektu koordinatore. Var teikt, ka šāds kopīgs darbs pie trio prezidentūras veicina resursu efektīvāku izmantošanu un dalībvalstu sadarbību, ļauj citai citu labāk iepazīt, apmainīties ar pieredzi un veidot kopīgu skatījumu uz turpmāko Eiropas nākotni.
"Nenoliedzami, šis laiks Latvijai sniedz nebijušas iespējas. "
Saskaņā ar 2007.gada 1.janvāra Padomes lēmumu, ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas (2007/5/EK, Euratom), Latvija ES Padomes prezidentūru pārņem 2015.gada 1.janvārī, un tās trio prezidentūras partneri ir Itālija un Luksemburga. Tāpēc pareizāk būtu teikt, ka Padomes darba kārtību no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim noteiks Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio izstrādātā kopīgā Padomes darba programma.
Jau ilgāku laiku pirms trio prezidentūras sākuma attiecīgās trīs valstis strādā pie kopīgas darba programmas, ko tās arī īsteno 18 mēnešu garumā, stāsta L.Lapinska. Tā ir tapusi ciešā trio partneru sadarbībā ar ES Padomes Ģenerālsekretariātu, konsultējoties arī ar Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, un tika apstiprināta šī gada 24.jūnijā Luksemburgā ES Vispārējo lietu padomē. Programmas teksts ir pieejams latviešu valodā Eiropas Savienības Padomes publisko dokumentu reģistrāā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta pārstāve norāda, ka galvenais trio prezidentūras uzdevums ir nostiprināt pēdējo gadu reformās panākto un risināt ES politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas. Līdz ar to trio prezidentūras programmā nākamajiem 18 mēnešiem ir izvirzīti šādi mērķi:
- pilnībā pārvarēt ekonomisko un finanšu krīzi;
- veicināt ES izaugsmi, stiprināt ES spēju radīt jaunas darbavietas;
- izmantot digitālās iespējas;
- aizsargāt pamattiesības un pilnā mērā pildīt savus uzdevumus strauji mainīgajā pasaulē.
Latvijas prezidentūras programma
Balstoties uz trio prezidentūras darba programmu, tiek izstrādāta arī nacionālā darba programma sešiem prezidentūras mēnešiem, un tā atspoguļo ES Padomes darba kārtību 18 un sešu mēnešu periodā. "Mēs to saucam par Latvijas ieguldījumu trio prezidentūras darba programmā, jo nacionālā darba programma tiek veidota, ņemot vērā gan vispārējās ES prioritātes noteiktā laika periodā, gan iepriekšējo prezidentūru prioritātes un paveikto, un nevar būt atrauta no tā," norāda L.Lapinska.
"Rezultātu sasniegšanai pēctecība ir ļoti svarīga. "
Pašlaik vēl Latvijas prezidentūras ES Padomē darba programma tiek izstrādāta, plānots, ka tā tiks apstiprināta Ministru kabinetā rudenī. Neskatoties uz to, Latvijas prezidentūras darbības virzieni jau ir zināmi un izklāstīti Informatīvajā ziņojumā, ko Ministru kabinets pieņēma 2014.gada 14.janvārī.
Saskaņā ar to Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritārie darbības virzieni ir:
- Informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībā:
- vienotais digitālais tirgus;
- e-pārvaldība;
- kiberdrošība.
Kā norādīts ziņojumā, šīs prioritātes ietvaros Latvijai būtu iespēja parādīt savus sasniegumus (interneta ātrums, publisko bibliotēku tīkls, apmācība e-prasmēs, e-pārvaldes risinājumi un e-platforma pilsoniskās līdzdarbības veicināšanai) un mobilizēt iekšējos resursus tālākas izaugsmes sekmēšanai. Digitālas attīstības un konkurētspējas ziņā ES atpaliek no Ziemeļamerikas un Āzijas, tāpēc ES digitālā potenciāla stiprināšana ir prioritāte.
- ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos:
- Austrumu partnerība;
- ES-Centrālāzijas stratēģija;
- Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums.
Kā nozīmīgs pienesums minēta vēsturiski izveidojusies Latvijas labā sadarbība un uzņēmējdarbības tradīcijas ar Austrumpartnerības un Centrālāzijas valstīm. Šo pieredzi Latvija var izmantot prezidentūras laikā, lai veicinātu ekonomisko integrāciju, pilsoniskas sabiedrības, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, mobilitāti un jaunatnes sadarbību, kas ilgtermiņā nestu augļus gan ekonomikā, gan drošības jomā.
- Konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei un cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai:
- izaugsmes un nodarbinātības sekmēšana;
- ES vienotā tirgus pilnveidošana;
- rūpniecības konkurētspējas stiprināšana;
- ārējā tirdzniecība.
Lai nostiprinātu uz pilsoņu labklājību vērstas ekonomikas attīstību, jāstrādā vairākās jomās. Finanšu stabilitāte, kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, pētniecība un inovācijas, konkurētspējīga lauksaimniecība ir tikai dažas no tām. Latvijai tā ir iespēja vēl aktīvāk meklēt veidus aktuālu problēmu risināšanai, lai radītu jaunas darbavietas, uzlabotu darba efektivitāti, motivētu ārpus valsts dzīvojošos atgriezties dzimtenē. Ziņojumā minēta iespēja dalīties ar Latvijas pieredzi veselīgas pārtikas un vides izglītības ieviešanai skolās.
Uzsvars uz kopīgu darbu
Simboliska ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sarūpētā dāvana par godu Itālijas–Latvijas–Luksemburgas trio prezidentūrai: ES karogs katrai Latvijas pašvaldībai. L.Lapinska izsaka cerību, ka pašvaldības karogu izkārs visu trio prezidentūras laiku, sākot jau ar 1.jūliju, lai parādītu, ka prezidentūra ir kopīgas pūles un savstarpēja sadarbība. Trio prezidentūra var nodrošināt raitu un efektīvu Padomes darba norisi tikai tad, ja visas trīs prezidentvalstis sakopos spēkus un spēs strādāt roku rokā. Taču, lai Latvijas prezidentūra kļūtu par robežšķirtni modernās Latvijas valsts pārvaldes profesionalitātes un visas sabiedrības attīstībā, vēl svarīgāks ir atbalsts tepat mājās – sabiedrībā.
.JPG)
