Lietuvai pirmo reizi uzņemoties prezidentūras pienākumus Eiropas Savienības Padomē, kādi bija lielākie izaicinājumi, tās sekmīgai norisei?
Es gribētu akcentēt vairākas lietas, kurām bija liela nozīme Lietuvas prezidentūras priekšvakarā. Pirmkārt, iekšpolitiskais konsenss. Gatavošanos prezidentūrai īstenoja un plānoja 2008.–2012.gada Lietuvas Seima sasaukums un attiecīgās koalīcijas valdība. 2012.gada nogalē notika Lietuvas parlamenta vēlēšanas, līdz ar to prezidentūru uzsākām ar jaunu parlamenta sastāvu un valdību.
Latvijā situācija ir līdzīga, taču, ja jūsu gadījumā ir saglabājusies iepriekšējā koalīcija un līdz ar to zināma kontinuitāte, tad Lietuvā labēji centrisko valdību nomainīja kreisi centriska valdība. Mūsu valstij šādas pārmaiņas nav nekas neparasts, tomēr bija ārkārtīgi būtiski panākt, ka parlamentā pārstāvētās partijas pirms vēlēšanām paraksta politisku vienošanos, kas arī tika izdarīts 2011.gadā, ar ko visas puses atzina, ka prezidentūra ir valsts stratēģisks mērķis. Visas politiskās partijas piekrita tam, ka prezidentūras jautājumi netiks izmantoti priekšvēlēšanu cīņā un valdības maiņa uzstādīto kursu prezidentūras sagatavošanā neietekmēs.
Otrs būtisks izaicinājums bija atrast vidusceļu, kā sabalansēt mūsu nacionālās intereses ar kopējo Eiropas Savienības politiku. Mēdz uzskatīt, ka prezidentūra var piedāvāt papildu instrumentus savu nacionālo interešu izvirzīšanai priekšplānā. Tomēr ļoti ātri kļūst skaidrs, ka aptuveni 90 procenti no prezidentūras dienas kārtības vai pat vairāk tiek pārmantots no iepriekšējām prezidentūrām un ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības kopējo politiku. Protams, jūs varat kaut kādā mērā šo darba kārtību ietekmēt un akcentēt savas nacionālās un reģionālās intereses, bet ir ļoti svarīgi saprast, ka Eiropas Savienības intereses ir pirmajā vietā neatkarīgi no tā, kura ir prezidējošā valsts.
Tā kā šī bija Lietuvas pirmā prezidentūra, līdz pat pēdējai sagatavošanās dienai bažījāmies, vai prezidentūra būs sekmīga. Taču pamazām veidojas arī sapratne, ka definēt to, kas ir veiksmīga prezidentūra, nav iespējams. Runa ir par Eiropas Savienības panākumiem šī pusgada laikā, kur liela nozīme ir katras dalībvalsts ieguldījumam kopēja labuma sasniegšanai. Prezidentūra ir vidutājs, kas meklē iespēju vienoties, kompromisu starp dalībvalstu interesēm. Tā bija patiesi laba pieredze runāt un panākt vienošanos par prezidentūras prioritātēm 18 mēnešu garumā ar "trio" valstīm, kuras nāk no dažādām Eiropas daļām, nāk ar atšķirīgu pieeju ne tikai prezidentūrai, bet politikai, ekonomikai kopumā. (Lietuvas prezidentūras partneres bija Īrija un Grieķija – red. piezīme.)
Taču, ja jūs jautājat, kas tad ir vislielākais izaicinājums prezidentūras laikā, atbilde skan – tās ir lietas, ko nav iespējams iepriekš paredzēt.
Jūs daudz runājat par iekšējiem izaicinājumiem. Kā ir ar citiem - ar ārējiem faktoriem? Vai saredzat būtiskas atšķirības starptautiskajā, ekonomiskajā situācijā tolaik, kad prezidentūru uzsāka Lietuva, un tagad pirms Latvijas prezidentūras?
Ekonomikā mūsu prioritāte tolaik bija Eiropas Savienības Vairākgadu finanšu plāns 2014.–2020.gadam. Lietuva ar šo jautājumu strādāja visu prezidentūras laiku. Otrkārt, mums izdevās novērst galvenos šķēršļus ceļā uz Banku savienību. Abi šie jautājumi bija cieši saistīti ar tā brīža ekonomisko situāciju Eiropā, un, manuprāt, mēs labi tikām ar to galā.
Attiecībā uz starptautisko situāciju, domāju, ka nākamais pusgads būs diezgan trauksmains. Vienlaikus gribu atzīmēt, ka katrai prezidējošai valstij ir jāsaprot, ka Eiropas Savienības ārējās attiecības vada Eiropas Ārējās darbības dienests, ar ko prezidentūrai jāsadarbojas. Protams, prezidējošai valstij ir iespēja izcelt vienu vai otru jautājumu. Bet atkal – ir svarīgi saprast, ka prezidentūra ir viens no spēlētājiem un ir jāstrādā ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, Eiropas Padomes prezidentu, Ārējās darbības dienestu u.c. Nevar aizmirst, ka arī dalībvalstu viedoklis par ārpolitiku var būt atšķirīgs.
Vai Lietuvai savas prezidentūras laikā tomēr izdevās iekustināt kādu problēmu, kas tai ir būtiska, bet pirms tam Eiropas Savienības līmenī netika izcelta?
Kā jau minēju iepriekš, vērtējot prezidentūru, tiek ņemta vērā prezidējošās valsts spēja sasniegt rezultātus, strādājot pie jautājumiem, kas ir svarīgi visai Eiropas Savienībai. Tas ir galvenais kritērijs, izvērtējot prezidējošās valsts ieguldījumu. Ja runājam par Lietuvas sasniegumiem – tās prezidentūra noritēja mazāk nekā vienu gadu pirms jauna Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas nozīmēja to, ka tuvojās Eiropas Komisijas piecgades plāna noslēgums un daudzus iesāktos darbus, kas bija pārmantoti no iepriekšējām prezidentūrām, bija jānoved līdz galam. Tādējādi Lietuvas prezidentūrai bija daudz lielāks darba apjoms likumdošanas laukā. Ļaujiet minēt tikai dažus skaitļus: Lietuvas prezidentūras laikā tika pabeigts 141 likumdošanas akts un 183 ar likumdošanu nesaistīti dosjē. Salīdzinot ar citām prezidentūrām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā parasti. Tikai saistībā ar Vairākgadu finanšu plānu vien bija jāpabeidz ap 50 likumdošanas aktu.
Tomēr varu minēt vairākas lietas, kas bija svarīgas ne tikai Lietuvai, bet, iespējams, visam reģionam kopumā. Mēs prezidentūras laikā ļoti nopietni piegājām enerģētikas jautājumiem. Pirmkārt, jāmin Eiropas enerģētikas tirgus pabeigšana un pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka neviena no dalībvalstīm nepaliek ārpus Eiropas gāzes un elektrības tīkla pēc 2015.gada. Tāpat darbs pie BETSP (Baltijas Enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns – red. piezīme) un KIP (Kopējo interešu projekti enerģētikas jomā – red. piezīme). Tika apstiprināts saraksts kopējo interešu projektiem. Tas bija viens no mūsu mērķiem.
Otrkārt, Eiropas Savienības Makroreģionālās stratēģijas Baltijas jūras reģionam pārskatīšana, kas deva mums iespēju pievērst papildu uzmanību Baltijas jūras reģionam, kas, mūsu skatījumā, ir visātrāk augošais reģions ES. Iespēja izcelt Baltijas jūras reģiona nozīmību ir izdevība, kas vienmēr jāizmanto.
Protams, nevar nepieminēt Austrumu partnerību. Īpaši – Viļņas samitu pagājušā gada novembrī. Mēs izvirzījām diezgan ambiciozus mērķus panākt vērā ņemamu virzību Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu attiecībās. Dažkārt dzird sakām, ka šie plāni bija pat pārlieku ambiciozi, taču, manā skatījumā, Viļņas samits ienesa patiešām lielas izmaiņas Austrumu partnerības politikā.
Tāpat jāatgādina, ka mūsu prioritāte bija arī ES sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar ASV, Japānu, kā arī Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) attīstība. Tie ir sarežģīti jautājumi, kas jāturpina risināt arī Latvijas prezidentūras laikā. Ir skaidrs, ka, paplašinot brīvās tirdzniecības zonu, gan Latvija, gan Lietuva ir tikai ieguvējas. Līdz ar to šie jautājumi ir mums visiem izdevīgi.
Minējāt, ka Lietuvas prezidentūra sakrita ar Eiropas Komisijas plānošanas perioda beigām. Latvijas situācija ir gluži pretēja – tā ir pirmā prezidentūra, kas strādās ar jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera plānu.
Protams, Latvijas prezidentūras laikā būs mazāks likumdošanas darba apjoms, jo tas ir cikla sākums. Vienlaikus šis laiks piedāvā citus, ne mazāk nozīmīgus izaicinājumus – tieši jums būs jāuzsāk attiecību veidošana ar jauno Eiropas Parlamentu, jauno Eiropas Komisiju, Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes prezidentu. Tas nebūs viegls periods. Jums priekšā ir ļoti interesanti seši mēneši.
Kā jau minēju, Lietuvas prezidentūras laikā ES līmenī svarīgie jautājumi bija Vairākgadu finanšu plāns un Banku savienība. Domāju, ka jūsu prezidentūras laikā prioritāte būs Eiropas Investīciju plāna sagatavošana. Ikvienas ES dalībvalsts, tostarp Lietuvas, interesēs ir, lai jums tas izdotos.
Protams, daudz tiek gaidīts no Austrumpartnerības samita Rīgā. Esam ieinteresēti attiecību attīstībā ar Ukrainu, Gruziju, Moldovu un atvērti iespējām veidot jaunu skatījumu attiecībās ar Baltkrieviju.
Runājot par enerģētikas savienību – tas joprojām ir un būs ļoti svarīgs jautājums. Ir acīmredzama Latvijas interese turpināt vadīt ES sarunas šajā virzienā. Taču ir grūti uzņemties līdera lomu, ja mājas darbu izpilde tiek kavēta. Ja raugāmies kaut vai uz t.s. Trešās enerģētikas paketes īstenošanu, padarītais Latvijā stipri atpaliek no paveiktā Lietuvā un Igaunijā.
Runājot par prezidentūras ilgtermiņa ieguvumiem, bieži uzsver nenovērtējamo pieredzi iepazīt Eiropas Savienības varas gaiteņus un to, kā tajos efektīvāk aizstāvēt nacionālās intereses. Kādus vēl ieguvumus saredzat no Lietuvas prezidentūras?
Kad iestājāmies Eiropas Savienībā 2004.gadā, bija atlikušas vēl trīs galvenās lietas, lai mēs varētu runāt par institucionālo integrāciju Eiropas Savienībā. Pirmkārt, pievienošanās Šengenas zonai un, otrkārt, pievienošanās eirozonai. Savukārt trešā lieta ir prezidentūra. Protams, integrācijas process nekad nebeidzas, taču Lietuva, ieviešot eiro, un Latvija, uzsākot prezidentūru, noslēdz būtisku integrācijas ciklu Eiropas Savienībā.
Vai apstāklī, ka prezidentūru vada salīdzinoši mazas valstis, kādas ir Latvija un Lietuva, slēpjas papildu grūtības vai, gluži otrādi, sniedz priekšrocības?
Tā ir iespēja pierādīt, ka varam to paveikt un uzņemties atbildību – pat sarežģītos apstākļos strādāt kopīgu mērķu sasniegšanai. Galu galā tas ir jautājums par valsts briedumu. Stāsts jau nav par to – liela vai maza valsts, bet gan par to, vai valsts un tās administrācija ir gana pieaugusi, lai ar to tiktu galā. Īpaši svarīgi tas ir mums - Baltijas valstīm, uzņemoties šo lomu pirmo reizi. Mēs patiesi vēlam jums veiksmi, pildot Latvijas prezidentūras pienākumus, jo Baltijas valsts veiksmīga prezidentūra ir svarīga visam reģionam. Ir ārkārtīgi būtiski parādīt, ka visas trīs Baltijas valstis ir nozīmīga un atbildīga Eiropas Savienības daļa.
Vai varat pastāstīt vairāk par Lietuvas prezidentūru, kā to uztvēra sabiedrība? Vai nācās sastapties ar neticību, skepsi vai kritiku kaut vai par prezidentūrai tērētajiem līdzekļiem?
Protams, bija dažas diskusijas medijos attiecībā uz prezidentūras izmaksām, taču es neteiktu, ka tās bija īpaši skaļas un raisīja plašāku neapmierinātību sabiedrībā. Prezidentūra nav tikai iespējas un izdevība parādīt savu valsti, beigu beigās prezidentūra ir katras ES dalībvalsts pienākums, kas jāuzņemas rindas kārtībā.
Lietuvas prezidentūras budžets sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir vienas no zemākajām izmaksām, ja salīdzina ar citām prezidentūrām. Mēs mēdzam to saukt par izmaksu ziņā efektīvāko prezidentūru. Mēs izvēlējāmies t.s. Briseles pieeju – daudzus pienākumus deleģējām Lietuvas pārstāvniecībai Briselē.
Jāuzsver, ka Lietuva neizveidoja atsevišķu iestādi prezidentūras nodrošināšanai, to paveica Ārlietu ministrijas struktūrvienības sadarbībā ar citām ministrijām. Galvenie prezidentūras pasākumi tika organizēti Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Tas viss kopumā ļāva pieturēties pie efektīva budžeta. Manuprāt, liela nozīme bija tam, ka valsts līderi pauda ļoti skaidru nostāju, cik prezidentūra ir svarīga Lietuvas valstij, un sabiedrība to pieņēma.
Latvijas valdība ir ieguldījusi vērā ņemamas pūles valsts darbinieku apmācībā, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvu prezidentūras norisi. Taču izplatīta problēma ir kvalificētu ierēdņu pāreja uz privāto sektoru zemo algu un birokrātijas dēļ. Vai saskārāties ar līdzīgu problēmu arī Lietuvā?
Manuprāt, tā ir vispārizplatīta problēma mūsu valstīs. Valsts pārvalde vienmēr ir pakļauta spiedienam samazināt tēriņus un vienlaikus nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus. Kad dodamies uz veikalu, lai iegādātos mašīnu, datoru vai jaunu TV, ikviens atzīst - par kvalitāti ir jāmaksā augstāka cena. Tas ir pašsaprotami. Bet tad, kad runa ir par civildienestu, tas vairs nebūt nešķiet tik pašsaprotami. Neskatoties uz to, mums vienmēr jāmēģina darīt labāko, ko varam.
Kāds būtu jūsu novēlējums Latvijai, uzsākot tās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 1.janvārī?
Nepieņemt apsveikumus pirmajā prezidentūras dienā, bet būt gataviem tos saņemt pēdējā. Un, protams, veiksmi – tas ir svarīgi visam Baltijas reģionam.
.JPG)
