.JPG)
Prezidentūra ir pienākums, kas jāuzņemas katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij noteiktā laika posmā rindas kārtībā. Viens no prezidentūras galvenajiem pienākumiem ir organizēt un vadīt ES Padomes, COREPER (pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komitejas) un darba grupu sanāksmes pēc iepriekš izstrādātas un saskaņotas prezidentūras darba programmas. ES Padomes Reglamenta 2.panta 7.punkts paredz prezidējošās valsts pienākumu izstrādāt katram Padomes sastāvam pēc pienācīgas apspriešanās darba kārtību projektus nākamajiem sešiem mēnešiem, norādot plānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus.
Prezidējošās valsts programma un prioritātes tiek īstenotas ne vien formālās ES Padomes sanāksmēs, bet arī neformālās ES dalībvalstu diskusijās, kā arī prezidentūrai pārstāvot ES Padomi starptautiskajās organizācijās.
Prezidentūras darba programmas tapšana
Prezidentūras programma veidojas pakāpeniski. Par to, kādi varētu būt Latvijas prezidentūras mērķi un prioritātes, tika rīkotas vairākas publiskas diskusijas ar ekspertu un sabiedrības dalību jau 2012.gada vasarā. Darbs pie prezidentūras programmas veidošanas noritēja ciešā sadarbībā ar ministrijām, Valsts kanceleju, Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību ES un ES institūcijām, kā arī ar prezidentūras trio partneriem Itāliju un Luksemburgu.
Prioritātes un mērķus iespaido daudzi faktori. No vienas puses, ir prezidējošās valsts Latvijas intereses, to aktualitāte Eiropas līmenī un līdz šim paveiktais attiecīgās tēmas virzīšanā. Piemēram, Latvijas sasniegumi informācijas tehnoloģiju nozarē (interneta ātrums, e-pārvaldes risinājumi, e-platformas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai utt.) vai Latvijas priekšrocības sadarbībā ar Austrumpartnerības un Centrālāzijas valstīm, kas sakņojas kopīgā vēsturiskā pieredzē. No otras puses, jāņem vērā, vai šobrīd Latvijai ir pieejami piemēroti instrumenti izvirzīto prioritāšu sasniegšanai, piemēram, tiesību akta projekts, politikas iniciatīva, plānots formāls vai neformāls pasākums.
"Strukturālas reformas, fiskāla atbildība un investīcijas – tie ir trīs vaļi, uz kuriem nākamajos gados jābalstās Eiropas Savienības izaugsmei."
Būtiski ir atcerēties, ka Latvija ES Padomes prezidentūru pārņem sarežģītā laikā, jo tas sakrīt ar jaunievēlētās Eiropas Komisijas un tās priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera izstrādātā plāna darbības pirmajiem mēnešiem, par ko LV portāls rakstījis jau iepriekš publikācijā "Eiropas Komisija šodien – jauna darba organizācija."
Jaunā institucionālā cikla darbības rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgi Latvija kā prezidējošā valsts uzsāks attiecību veidošanu un darba organizāciju ar jauno Eiropas Komisijas komandu, Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes prezidentu.
Tādēļ Latvijas prezidentūras darba programma ir pieskaņota Eiropas Komisijas darba programmai, un tās pamatā liktas trīs prioritātes:
- konkurētspējīga Eiropa,
- digitāla Eiropa,
- iesaistīta Eiropa.
Izvirzītās prioritātes aptver daudzas nozares un jautājumus, tāpēc ir definēta sasaiste ar aktuāliem ES izaicinājumiem un konkrētām ES politikām un iniciatīvām, kā arī noteikti galvenie mērķi, uzdevumi un Latvijas darba kārtība prezidentūras laikā.
1.prioritāte - konkurētspējīga Eiropa Eiropas Savienība
Konkurētspējīgas Eiropas galvenais mērķis ir radīt jaunas darbavietas un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Latvijas Prezidentūras programmā norādīts: "Eiropai ir jāsekmē tās uzņēmējdarbības potenciāls, veicinot investīcijas jaunos konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos. Konkurētspējīgas rūpniecības un apkalpojošās nozares attīstīšana ir vienīgais veids, kā Eiropa var veicināt jaunu darbavietu radīšanu."
"Strukturālas reformas, fiskāla atbildība un investīcijas – tie ir trīs vaļi, uz kuriem nākamajos gados jābalstās Eiropas Savienības izaugsmei. Izaugsmei, kas nodrošina jaunas darbavietas, nevis uzliek jaunus parādus nākamajām paaudzēm," tā L.Straujuma pamatoja pirmo Latvijas Prezidentūras prioritāti Eiropas Parlamentā. Latvijas pieredze, pārvarot ekonomikas krīzi, apliecina, ka tas ir iespējams.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvija prezidentūras laikā ir apņēmusies:
- Paātrināt Eiropas Padomes procedūras attiecībā uz Eiropas Investīciju plānu.
- Stiprināt vienoto tirgu – virzīt atlikušos Vienotā tirgus akta II priekšlikumus, uzturot un sekmējot ES četras brīvības. Uzsākt diskusijas par iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem.
- Sekmēt saskaņotu un efektīvu Padomes darbu pie Eiropas pusgada, pamatā liekot atjaunotās stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus.
- Vairot rūpniecības un saistīto pakalpojumu nozaru konkurētspēju; prezidentūras princips būs - efektīvāks un mērķtiecīgāks regulējums.
- Likt pamatus Enerģētikas savienībai – ES beidzot ir jāīsteno enerģētikas politika, kas balstīta solidaritātē, uzticībā un drošībā.
2.prioritāte - digitāla Eiropas Savienība
Galvenais mērķis – radīt patiesi digitālas Eiropas pamatu un izmantot ES digitālo potenciālu.
"Strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare sniedz nebijušas iespējas, kas var sekmēt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ES izaugsmi," norādīts Latvijas prezidentūras programmā.
Uzrunā ES Parlamentam Latvijas Ministru prezidente uzsvēra: "Mēs gribam pilnvērtīgi izmantot Eiropas digitālo potenciālu un strādāt pie efektīva vienotā digitālā tirgus izveides. Tiešsaistes patērētājiem jābūt vienlīdzīgai pieejai precēm un pakalpojumiem par labāko cenu, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Briselē vai Bratislavā, Rīgā vai Romā. Tas palīdzēs radīt darbavietas un veicinās izaugsmi, kā arī pārvērtīs Eiropu par pasaules vadošo, uz zināšanām balstītu ekonomiku."
Vienlaikus elektronisko pakalpojumu attīstība rada arī izaicinājumus un drošības riskus, kas jāpārvar. Tāpēc Latvijas prezidentūras darba kārtībā ir iekļautas šādas aktivitātes:
- Stiprināt datu aizsardzību - vienošanās panākšana par Vispārīgo datu aizsardzības regulējumu un direktīvu.
- Uzlabot kiberdrošību – ES Kiberdrošības stratēģijas ieviešana, sarunu par Tīklu un informācijas drošības direktīvas noslēgšana.
- Digitālās vienotās tirgus stratēģijas publicēšana un veicināšana.
- Rast kompromisu vienotā telekomunikāciju tirgus jautājumos.
- Aktualizēt diskusijas par e-pārvaldības sekmēšanu.
3.prioritāte - iesaistīta Eiropas Savienība globālajā līmenī
Mērķis – Eiropas Savienības iesaistīšanās globālas nozīmes jautājumu risināšanā.
Konfliktiem pietuvojoties Eiropas Savienības robežām, drošība reģionā kļūst arvien mazāk pašsaprotama. Tāpēc "Eiropas Savienībai ir pienākums pilnvērtīgi un aktīvi iesaistīties globālo jautājumu risināšanā," teikts Latvijas prezidentūras programmā. "Mēs nevarēsim izvairīties no sarunas par bezprecedenta notikumiem mūsu Austrumu kaimiņos. Krievijas agresija pret Ukrainu ir apdraudējums Eiropas miera un tiesiskuma pamatiem. Ir pilnīgi izslēgts, ka Eiropas Savienība atzīs stiprākā tiesības, kas pārkāpj valstu teritoriālo integritāti," uzsvēra Latvijas Ministru prezidente.
L.Straujuma norāda uz Eiropas Savienības dalībvalstu spēju saglabāt vienotību, pieņemot lēmumus par reakciju uz notikumiem Ukrainā un Krievijas agresiju: "Latvijas prezidentūra aktīvi darbosies, lai saglabātu Eiropas Savienības vienotību nemainīgu arī turpmāk."
"Mēs nevarēsim izvairīties no sarunas par bezprecedenta notikumiem mūsu Austrumu kaimiņos."
Viens no lielākajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras laikā būs Austrumu partnerības samits, kura laikā Rīgā ieradīsies visu ES dalībvalstu, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas vadītāji. "Tam jākalpo kā skaidram signālam, ka Eiropas Savienība atbalsta Austrumu partnerības valstis." Vienlaikus Ministru prezidente norāda, ka tiks nopietni strādāts arī pie jautājumiem, kas svarīgi ES dalībvalstīm dienvidos, un migrācijas radītām problēmām.
Ne mazāk svarīgi ir arī citi jautājumi, kas iekļauti Latvijas prezidentūras darba kārtībā - Transatlantiskās partnerības stiprināšana, ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīguma virzīšana un darbs pie tirdzniecības līguma ar Japānu noslēgšanas.
"Vērienīgā Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība ne tikai nodrošinātu vairāk nekā 100 miljardu eiro ieguvumu un ES ekonomikas stimulēšanu, bet nestu arī ģeopolitiskus ieguvumus," secināja L.Straujuma.
Nosargāt Eiropas vērtības
Būtiski atzīmēt, ka prezidentūras saturu ietekmē ne tikai Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni, ES dalībvalstu un ES institūciju intereses, no iepriekšējām prezidentūrām pārņemtie darba kārtības jautājumi, bet arī aktuālie ģeopolitiskie, ekonomiskie notikumi Eiropā un pasaulē.
Piemēram, nozīmīgi faktori, kas, uzsākot darbu pie prezidentūras programmas nebija zināmi, bet šobrīd ļoti lielā mērā ietekmēs Latvijas prezidentūras darba kārtību, ir ne vien konflikts Ukrainā, bet arī janvāra sākumā notikušais uzbrukums satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai Parīzē, kas uzskatāms par tiešu apdraudējumu Eiropas Savienības aizstāvētajām vērtībām, jo īpaši - vārda brīvībai. Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiks liela mēroga Pasaules preses brīvības dienai veltīts forums, kurā būs iespējama plaša viedokļu apmaiņa par šobrīd aktuālajiem jautājumiem.
Vārda brīvības un drošības nozīmi savā runā Eiropas Parlamentam vairākkārt akcentēja arī Latvijas Ministru prezidente, atgādinot, cik svarīgi paturēt prātā, ka Eiropas Savienība nesusi mieru un pārliecību tās iedzīvotājiem un tās nebūt nav pašsaprotamas lietas.
Kura Eiropas dalībvalsts gan to zinātu vēl labāk nekā Latvija? Vēl 25 gadu nesenā pagātnē tiesības uz demokrātiju, vārda un preses brīvību Latvijai bija jāizcīna. Atskatoties uz vēsturi, "Latvijas prezidentūra nozīmē brīnumu" un pierāda, ka mainīt vēstures gaitu ir iespējams, norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Par spīti nesenajiem traģiskajiem notikumiem Francijā, Latvijas valdības vadītāja Eiropas Parlamentu aicināja stiprināt starpkultūru dialogu, kā arī vairot cieņu un uzticību starp tautām. "Mūsu mērķis ir nosargāt Eiropas vērtības, brīvības, drošības, tiesiskuma un savstarpējās tolerances telpu, kas raksturo Eiropu pasaulē."
Ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē programmu var iepazīties Latvijas Prezidentūras mājaslapas www.eu2015.lv sadaļā "Prezidentūra un ES"> "Prezidentūras prioritātes".
