Gatavojoties prezidentūrai, Latvija izvirzīja trīs galvenos darbības virzienus - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Tomēr iepriekš neparedzētie traģiskie notikumi - 7.janvāra teroristu uzbrukums žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai Parīzē, plānotie liela mēroga terorisma akti Beļģijā, kas pēdējā brīdī tika apturēti ar vērienīgu pretterorisma operāciju 15.janvārī, kā arī 14.februāra teroristu uzbrukums Kopenhāgenā vārda brīvībai veltītas konferences laikā un sinagogā – ievērojami ietekmēja arī Latvijas prezidentūras darba kārtību. Notikušais bija tieša vēršanās pret tādām Eiropas Savienības pamatvērtībām kā vārda brīvība, viedokļu daudzveidība, demokrātija, tolerance, solidaritāte un cilvēka cieņa. Tādējādi, ņemot vērā arī situācijas sarežģīšanos Austrumukrainā, līdzās iepriekš definētajām Latvijas prezidentūras prioritātēm ne mazāk svarīgu lomu ieņem Eiropas iekšējās drošības jautājumi un cīņa pret terorismu.
Iesaistīta Eiropa - kara un terorisma ēnā
"Saistībā ar teroristu uzbrukumiem Latvijas prezidentūras pirmajos trīs mēnešos ļoti lielu daļu ES ārlietu, tieslietu, iekšlietu, kā arī finanšu ministru sanāksmēs aizņēma tieši pretterorisma jautājumi," par izmaiņām prezidentūras darba kārtībā stāsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. ES dalībvalstu reakcija izpaudās ne vien grandiozā vienotības gājienā Parīzē, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, bet arī salīdzinoši ātri panākot vienošanos par nekavējoties veicamajiem pasākumiem ES iekšējās drošības stiprināšanā.
Neformālajā tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Rīgā 29.-30.janvārī tika pieņemta Rīgas kopējā deklarācija par terorisma draudu novēršanu. Turpinot Rīgā aizsākto, martā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē ministri vienojās par vairākiem konkrētiem pretterorisma pasākumiem, kuru tālāka virzība jāpanāk līdz Latvijas prezidentūras beigām. Vienošanās paredz, ka vēlākais līdz jūnijam ir jāuzsāk sistemātiska ceļošanas dokumentu un personu pārbaude pie ES ārējām robežām, terorisma un radikalizācijas veicinoša satura novēršana internetā (ar 1.jūliju Eiropolā darbu uzsāks ES vienība ziņošanai par interneta saturu), kā arī jāizstrādā priekšlikumi cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, piemēram, novēršot trūkumus šaujamieroču norakstīšanā un dezaktivēšanā un uzlabojot informācijas apmaiņu par šaujamieročiem ES dalībvalstu vidū.
Tāpat ir pieņemts lēmums līdz šī gada beigām panākt vienošanos par vienu no galvenajiem instrumentiem cīņā pret terorismu – Eiropas mēroga ES Pasažieru datu reģistru.
Stratēģiska komunikācija pret Krievijas propagandu
Jāuzsver, ka Latvijas prezidentūra ir veicinājusi diskusijas par Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanu un paredzēts, ka līdz aprīļa beigām ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederika Mogerīni sagatavos ziņojumu par ES globālo lomu mainīgajā starptautiskajā vidē. Pamatojoties uz ziņojumu, plānots ierosināt Drošības stratēģijas pārskatīšanu.
Prezidentūra ir aktualizējusi nepieciešamību attīstīt spējas, kas veicinātu ES noturību pret hibrīdkara draudiem, kas ietver propagandu, kiberuzbrukumus u.c., kam jāatspoguļojas jaunajā Eiropas Drošības stratēģijā.
"Rīgas samits lielā mērā būs kara laika samits Ukrainas notikumu dēļ."
"Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem cīņā gan ar dažāda veida ekstrēmismu, gan Krievijas propagandu ir stratēģiskā komunikācija un atbalsts neatkarīgiem medijiem," norāda Latvijas ārlietu ministrs, paužot gandarījumu, ka Eiropadomē 19.-20. martā ir panākta vienota izpratne un atbalsts prezidentūras iecerei. Lai dotu pretsparu Krievijas īstenotajām dezinformācijas kampaņām, ES augstā pārstāve, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un ES iestādēm, līdz jūnijam sagatavos rīcības plānu par stratēģisko komunikāciju. "Izpratne patiešām ir ļoti augusi," secina ministrs. "Ja vēl pirms gada dažas dalībvalstis apšaubīja stratēģiskas komunikācijas nepieciešamību, tad šobrīd to neapšauba neviens." Tāpat jāmin, ka par ciešāku sadarbību stratēģiskās komunikācijas jomā starp ES – NATO panākta vienošanās ES aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē februārī. Šajā jomā kā viens no rīkiem sadarbības veicināšanai kalpo Rīgā akreditētais NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.
Nozīmīgākais notikums – Rīgas Austrumu partnerības samits
"Lielā mērā esam trīs mēnešus pavadījuši Ukrainas zīmē," secina ārlietu ministrs Rinkēvičs, uzsverot, ka sadarbībā ar ES augsto pārstāvi F.Mogerīni ir izdevies, kas nebūt nav pašsaprotami, joprojām saglabāt ES dalībvalstu vienotību jautājumā par ekonomisko sankciju pret Krieviju saglabāšanu, kamēr netiek īstenota Minskas vienošanās.
Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē panākta vienošanās par jaunas makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā, kas kopā ar iepriekšējo programmu 2014. un 2015.gada sākumā ir lielākā finanšu palīdzība, ko ES piešķīrusi trešajai valstij.
"Ja vēl pirms gada dažas dalībvalstis apšaubīja stratēģiskas komunikācijas nepieciešamību, tad šobrīd to neapšauba neviens."
Tāpēc svarīgākais un lielākais Latvijas prezidentūras ārpolitikas pasākums – Rīgas Austrumu partnerības samits – 20.-22.maijā notiks ļoti sarežģītā ģeopolitiskā situācijā. Pēc E.Rinkēviča vārdiem, salīdzinot ar Austrumu partnerības samitiem Viļņā, Varšavā un Prāgā, Rīgas samits lielā mērā būs kara laika samits Austrumukrainas notikumu dēļ.
Latvijas ārlietu ministrs uzskata, ka Rīgas samita laikā ir būtiski panākt vienotu un nepārprotamu ES dalībvalstu politisku apņemšanos turpināt aktīvi iesaistīties Austrumu partnerības projektā, stiprinot tās valstis, kuras vēlas veikt politiskas, ekonomiskas, juridiskas reformas, pakāpeniski tuvinoties Eiropas Savienībai. "Es vēlētos redzēt, ka asociācijas līgumi, kas noslēgti starp ES un Gruziju, Moldovu un Ukrainu, nav pēdējais solis sadarbībā ar ES," neslēpj E.Rinkēvičs. Vienlīdz ārlietu ministrs norāda uz grūtībām, kādas nākas pārvarēt, jo ES dalībvalstu nostāja šajā jautājumā nebūt nav tik vienprātīga.
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un Enerģētikas savienība
Runājot par Latvijas prezidentūras prioritāti - konkurētspējīga Eiropa, ārlietu ministrs E.Rinkēvičs norāda uz vērā ņemamu progresu divos Latvijai un Eiropas Savienībai būtiskos jautājumos, kas nezaudēs aktualitāti arī pēc prezidentūras beigām.
Pirmkārt, 10.februārī panākta vienošanās Ekonomikas un finanšu padomē par vienu no galvenajām iniciatīvām Eiropas Savienības konkurētspējas veicināšanai – Eiropas stratēģiskā investīciju fonda izveidi (t.s. Junkera plāns). Atlikušajos trīs mēnešos ir uzdevums panākt politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu, lai fonds pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt darbību, tādējādi veicinot investīciju piesaisti ES ekonomikai vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Fonda atbalsts paredzēts virknē jomu – infrastruktūras attīstībai, pētniecībai, inovācijām un attīstībai, investīcijām izglītībā un apmācībā, veselības aprūpei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, enerģētikas nozares attīstībai, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Fonds sniegs iespēju īstenot projektus arī Latvijas uzņēmējiem, kas ļaus veicināt valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību.
"Ir izdevies, kas nebūt nav pašsaprotami, joprojām saglabāt ES dalībvalstu vienotību jautājumā par ekonomisko sankciju pret Krieviju."
Otra, ne mazāk svarīga vienošanās, kas panākta Rīgā 6.februāra augsta līmeņa konferencē, kuru Latvijas prezidentūra rīkoja sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ir t.s. Rīgas procesa aizsākšana, dodot starta signālu Enerģētikas savienības izveidei. Enerģētikas savienība ir uzskatāma kā atbilde uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju Eiropā un paredz balstīt turpmāko enerģētikas politiku uz enerģētisko drošību un solidaritāti, pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu, energoefektivitāti u.tml. Viens no būtiskākajiem mērķiem, ko paredz Enerģētikas savienības izveide, ir ES enerģētiskās neatkarības stiprināšana.
"Tas būs neatsverams ieguvums Latvijai, kas šobrīd pilnībā ir atkarīga no viena gāzes piegādātāja," norāda E.Rinkēvičs. Tas palīdzēs nodrošināt valsts enerģētisko savienojamību ar pārējo Eiropu, realizējot infrastruktūras projektus, un palielināt enerģētisko drošību.
Latvijas kompromiss viesabonēšanas tarifu jomā
Stāstot par paveikto Latvijas prezidentūras prioritātes - digitāla Eiropa - īstenošanā, ārlietu ministrs E.Rinkēvičs izceļ Latvijas iniciatīvu panākt kompromisu mobilo tālruņu viesabonēšanas tarifu samazināšanā, neskatoties uz dalībvalstu neseno lēmumu šogad paredzēto viesabonēšanas tarifu atcelšanu atlikt. Tas būtu saistīts ar neizbēgamu iekšzemes tarifu sadārdzināšanos.
Latvijas prezidentūra nākusi klajā ar jaunu pieeju viesabonēšanai, un 4.martā dalībvalstis sniedza mandātu Latvijas prezidentūrai sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem viesabonēšanas maksu samazināšanai un kopējiem noteikumiem attiecībā uz tīklu neitralitāti/atvērtu internetu, kas nodrošinātu ceļošanai nepieciešamo zvanu, īsziņu un datu pamata minimumu par iekšzemes tarifiem bez papildu maksas. Tikai pārsniedzot šo minimumu, tiktu piemērots viesabonēšanas tarifs, kas nevarēs būt augstāks par operatoru maksāto vairumtirdzniecības cenu. Šāda pieeja būtiski ļautu samazināt viesabonēšanas cenas un tai nebūtu negatīva ietekme uz iekšzemes tarifiem, kā arī neradītu zaudējumus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt līdz ar Latvijas prezidentūras piedāvāto jauno pieeju viesabonēšanai tiek dots jauns impulss darbam pie telesakaru vienotā tirgus izveides.
Pirmajos trīs prezidentūras mēnešos Latvija turpināja iepriekšējo prezidentūru aizsākto darbu pie vairākiem būtiskiem tiesību aktiem vienotā digitālā tirgus izveidē, kiberdrošības nostiprināšanā u.c. Jāuzsver, ka arī ar digitālo jomu saistīti nozīmīgākie pasākumi plānoti prezidentūras beigās.
Kopumā līdz šim Latvijas prezidentūra ir noritējusi veiksmīgi, un apstāklis, ka iedzīvotāji, īpaši reģionos, prezidentūras aktivitātes pat nemana, apliecina, ka prezidentūra ir noorganizēta labi un Eiropas Savienības darbs var mierīgi un netraucēti ritēt savu gaitu, uzskata Latvijas ārlietu ministrs, norādot, ka līdz šim nav saņēmis nevienu sūdzību par prezidentūras norisi. Prezidentūras pirmajos trīs mēnešos aiz muguras jau ap 500 veiksmīgi noorganizētu pasākumu Briselē. Latviju ir apmeklējuši vairāk nekā astoņi tūkstoši viesu, taču svarīgākie notikumi – Rīgas Austrumu partnerības samits, Digitālā asambleja u.c. – vēl tikai priekšā.
.JPG)
