NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
04. decembrī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
5
5

Austrumu partnerība - tās ir kopīgas vērtības

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Augstā līmeņa valstu pārstāvniecība Viļņas samitā ir apliecinājums tam, ka Austrumu partnerība ir politikas virziens, kas ieņem arvien svarīgāku lomu Eiropas Savienības darba kārtībā.

FOTO: Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja

28.-29.novembrī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika Austrumu partnerības samits, kas vienuviet pulcēja gan Eiropas Savienības (ES), gan 28 ES dalībvalstu, gan sešu Austrumu partnerības valstu līderus.

Lai uzsvērtu šī notikuma nozīmīgumu, atliek nosaukt vien dažus samita dalībniekus: Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozu, Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, ES Augstākā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone, Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, Moldovas premjerministrs Jurijs Leanka, plaša delegācija no Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja vadībā un daudzi citi. Latviju apspriedē pārstāvēja Valsts prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Augsta līmeņa pārstāvniecība no visu iesaistīto valstu pusēm ir apliecinājums tam, ka Austrumu partnerība ir politikas virziens, kas ieņem arvien svarīgāku lomu Eiropas Savienības darba kārtībā. Plašāku starptautiskas sabiedrības uzmanību pievērsa arī Austrumu partnerības valsts Ukrainas pēdējā brīža lēmums samitā neparakstīt asociācijas līgumu ar ES, kas ir izraisījis vērienīgu protesta vilni Ukrainas galvaspilsētas Kijevas ielās.

Kā preses konferencē pēc samita beigām norādīja Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, neparakstītais asociācijas līgums ar Ukrainu ir aizēnojis citus ne mazāk svarīgus dokumentus, kas tikšanās laikā tika parakstīti. Tika saskaņoti asociācijas līgumi ar Gruziju un Moldovu, noslēgts vīzu veicināšanas līgums ar Azerbaidžānu, līgums ar Gruziju par sadarbību krīzes menedžmentā, kā arī saskaņots līgums par vienotu aviācijas telpu starp ES un Ukrainu.

Kas ir Austrumu partnerība?

Austrumu partnerība ir kopīga Eiropas Savienības, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iniciatīva, kas oficiāli tika uzsākta 2009.gada maijā pirmā Austrumu partnerības samitā Prāgā. Kopš tā laika šādas galotņu tikšanās tiek organizētas ik pēc diviem gadiem. 2011.gadā notika otrais samits Varšavā, tikko noslēdzās trešais Viļņā. Nākamais ES un Austrumu partnerības samits notiks Rīgā 2015.gada pirmajā pusē, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Austrumu partnerības iniciatīvas virsmērķis ir padziļināt un stiprināt attiecības ES un tās sešu Austrumu kaimiņu starpā. Galvenais sadarbības mērķis ir atbalstīt pozitīvas politiskas un sociālekonomiskas reformas Austrumu partnerības valstīs, lai veicinātu demokrātijas, likuma varas, cilvēktiesību un atvērtas tirgus ekonomikas nostiprināšanos šajā reģionā. Vienlaikus Austrumu partnerība piedāvā katrai partnervalstij iespēju pakāpeniski integrēties ES ekonomikā, brīvāku savstarpēju iedzīvotāju mobilitāti (bezvīzu režīms) un ciešākas politiskās saites, piemēram, noslēdzot asociācijas līgumus.

"Austrumu partnerība ir dibināta, balstoties uz kopējām pamatvērtībām un starptautiskiem principiem."

ES atbalsta Austrumu partnerības valstis, piedāvājot politisko dialogu un nenovērtējamu pieredzi nepieciešamo reformu tiesiskuma, cilvēktiesību, lauksaimniecības attīstības, darbavietu radīšanas, cīņā pret korupciju un citās jomās, kas ir būtiskas nabadzības un nevienlīdzības izskaušanā, pilsoniskas sabiedrības attīstībā. Viena no galvenajām palīdzības formām ir ES budžeta palīdzība. Pieejamais finansējums laika posmā no 2010. Līdz 2013.gadam sasniedza ievērojamu summu – 2,5 miljardus EUR (caur t.s. Eiropas Kaimiņu un partnerības instrumentu). Savukārt nākotnē plānots, ka pieejamā summa divkāršosies, piedāvājot investīciju atbalsta mehānismu (Neighbourhood Investment Facility) jau ar budžetu 4,1 miljarda EUR apmērā.

Līdz ar to ir skaidrs, ka ES arī nākotnē turpinās iedrošināt partnerības valstis īstenot nepieciešamās reformas, lai attīstītu dziļas un ilgtspējīgas demokrātiskas sabiedrības, ekonomisko integrāciju un politisku sadarbību ar ES.  Tomēr jāuzsver, ka Austrumu partnerība nav mērķēta uz ES paplašināšanos, lai gan tāda iespēja nākotnē pavisam izslēgta netiek.

Tiek veiktas demokrātiskas reformas

Ar ES atbalstu piecās no sešām Austrumu partnerības valstīm (Baltkrievija acīmredzot nav izmantojusi iespēju piesaistīt ES finansējumu) ir īstenotas vairākas nozīmīgas reformas valsts pārvaldes, tiesiskuma, izglītības, ekonomikas, lauksaimniecības un enerģētikas attīstības jomā.

Piemēram, ar ES finansējuma palīdzību Armēnijā ir uzlabota un padarīta iedzīvotājiem pieejamāka tiesu sistēma, spriedumi tiek publicēti tiešsaistē, arī prasību iesniegšana iespējama, izmantojot internetu. Lai cīnītos pret nabadzību un bezdarbu, ir atjaunotas un modernizētas profesionālās izglītības koledžas, apmācot vairāk nekā tūkstoš pedagogu. Azerbaidžānā, piesaistot ES finansējumu, ir izveidota Valsts atjaunojamās enerģijas un enerģijas efektivitātes aģentūra, izstrādāti un ieviesti plānošanas dokumenti enerģētikas politikas laukā, veiktas informatīvas kampaņas. Tāpat Azerbaidžānas lauku apvidos atvērtas tiesu filiāles, uzlaboti ieslodzīto apstākļi, izveidotas klīnikas atkarību ārstēšanai labošanas iestādēs. Moldova ir izvēlējusies piesaistīt ES finansējumu veselības sistēmas uzlabošanai, nodrošinot labāku aprūpes pieejamību, modernākas tehnoloģijas. Ar ES atbalstu Moldova veicina ekonomikas attīstību lauku apvidos, mazo un vidējo uzņēmēju attīstībai izveidoti biznesa inkubatori. Tiek strādāts pie enerģijas sektora modernizēšanas un ciešākas integrācijas Eiropas enerģijas tirgū. 87 miljoni EUR finansējuma ieguldīti Ukrainas enerģijas sektora modernizācijā.

Varētu turpināt uzskaitīt, kādi projekti ir īstenoti Austrumu partnerības valstīs sadarbībā ar ES - tādu ir ļoti daudz. Kā samita atklāšanas runā sacīja Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite: "Šo četru gadu laikā Austrumu partneri ir panākuši lielu progresu. Viņu Eiropas izvēle ir balstīta uz brīvu gribu. Viņiem tā ir iespēja radīt labāku un drošāku nākotni, kas ir balstīta uz demokrātiskām vērtībām. Neviens ārējs spiediens vai draudi nevar apturēt suverēnas valstis iet ceļu, kuru tās ir izvēlējušās."

Ekonomiskās intereses

Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem no Austrumu partnerības politikas visbiežāk min milzīgo sadarbības potenciālu ekonomikā. Ģeogrāfiskā stāvokļa un vēsturiskās pieredzes dēļ tā tiek uzskatīta par labu iespēju tieši Baltijai. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Austrumu partnerība izvirzījās kā prioritāte Lietuvas prezidentūras laikā ES Padomē. Tas ir svarīgs ārpolitikas virziens arī Latvijai un varētu arī kļūt par vienu no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Kā norādīts Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos, "Latvija savas  prezidentūras  laikā  plāno  aktīvi  virzīt  Austrumu  partnerības  politiku  ES  līmenī,  tā sekmējot  Austrumu  partnerības  valstu  tuvināšanos  ES  un  tādējādi  arī  drošību,  stabilitāti  un pārticību reģionā".

"Ciešāku sadarbības saišu veidošana ir būtiska Eiropas kontinenta drošības un labklājības nodrošināšanā."

Kā norādījis ārlietu ministrs E.Rinkēvičs savā runā Saeimas ārpolitikas debatēs šī gada sākumā, Latvijas politika Austrumu partnerības un arī Centrālāzijas valstu virzienā ir aktīva. Ministrs uzsvēra reģiona ekonomisko un enerģētikas potenciālu, savukārt ES asociācijas līgumi ar šīm valstīm paver papildu iespējas aktīvākai attiecību veidošanai gan politikas, gan ekonomikas jomā. Ekonomiskās intereses pieminētas arī ziņojumā, kurā norādīts, ka brīvās tirdzniecības zonas, kā arī perspektīvā bezvīzu režīma ieviešana ar Austrumu partnerības valstīm radītu vēl labākus nosacījumus Latvijas tirdznieciskajām attiecībām ar šo reģionu, uzsverot, ka "Latvija ir vienlīdz ieinteresēta Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstu demokrātiskā un  stabilā  attīstībā  un  atbalsta  to  centienus  veidot  ciešākas  attiecības  ar  Eiropas  Savienību".

Austrumu partnerības politika ir vērtību politika

Demokrātiska un stabila attīstība Austrumu partneru valstīs tiek aplūkots kā būtisks faktors Eiropas kontinenta drošības un labklājības nodrošināšanā. Tas skar ne tikai ekonomiskos ieguvumus un drošības jautājumus – tās ir kopīgas vērtības, ko aizstāvam. Austrumu partnerības samita noslēgumā Viļņā pieņemtajā deklarācijā ir uzsvērts, ka Austrumu partnerība ir dibināta, balstoties uz kopējām pamatvērtībām un starptautiskiem principiem: demokrātija, likuma vara, cilvēktiesības, pamatbrīvības, tirgus ekonomika, ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība. Šīs pamatvērtības tiek paturētas prātā, īstenojot reformas publiskajā pārvaldē, stiprinot tiesu varu un efektivitāti, kā arī cīnoties pret korupciju.

Iniciējot Austrumu partnerību, mērķis bija izveidot ap ES robežām stabilu, demokrātisku, pārtikušu valstu loku, skaidro Latvijas Republikas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns. "Šajās valstīs ir dažādas iekšējas problēmas, kas neveicina nedz politisko, nedz ekonomisko sadarbību. Ja mēs raugāmies no ES skatu punkta, tad tas ir mēģinājums šīm valstīm palīdzēt ar mehānismiem, kādi ir pieejami, lai šī situācija tur mainītos." Vēstnieks uzsver, ka Austrumu partnerība nav par ES paplašināšanos, bet praktisks ES piedāvājums šīm valstīm izveidot brīvās tirdzniecības telpu. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet nenoliedzami politisks projekts, kas ilgtermiņā Austrumu partnerības valstīm liek reformēties. Tas nozīmē to, ka šīs valstis pārņem kaut kādus noteiktus standartus, pieņem attiecīgus likumus. Protams, tas ir lēns process, bet tādējādi notiek šo sabiedrību transformācija. Būtiski atzīmēt, ka tā ir šo valstu izvēle, vai viņi to dara vai ne.

Savā uzrunā Viļņas samita atklāšanā Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs uzsvēra, ka tuvināšanās ir visu iesaistīto pušu interesēs: "Galvenais mērķis ir veidot kopīgu vidi, kurā valda demokrātija, labklājība, stabilitāte un pieaugošas attiecības un pieredzes apmaiņa. Lai nodrošinātu stabilitāti un labklājību Eiropas kontinentā, mums ir jāpastiprina sadarbība. Atrisinot potenciālos konfliktus, būvējot savstarpēju uzticību un labas kaimiņattiecības. Tas viss ir būtisks ekonomikas un sociālai attīstībai."

Latvijas un Lietuvas īpašo lomu Austrumu partnerības veicināšanā uzsver Džeimstaunas fonda ASV politiskais analītiķis Vladimirs Sokors, skaidrojot to ar mūsu privilēģiju izprast apstākļus bijušajās Padomju Savienības valstīs, kādas Austrumu partnerības sešas valstis ir. Arī Latvija pret savu gribu ir bijusi spiesta dzīvot zem padomju varas, līdz ar to šī kopējā vēsturiskā pieredze un vispārējā izpratne un zināšanas par šajās valstīs notiekošo ir ārkārtīgi vērtīga. Šāda izpratne bieži vien trūkst Rietumeiropā. Tāpēc tas ir lieliski, ka Latvijai, Lietuvai tāda ir, uzsver Austrumeiropas politikas eksperts. Arī V.Sokors lielu nozīmi piešķir Austrumu partnerības politikai kā vērtību politikai. Ekonomiskās intereses nav dzinējspēks, apgalvo eksperts. "Latvija, tāpat kā Lietuva, izjūt pienākumu, varētu pat teikt – vēsturisku misijas apziņu ievest šīs valstis brīvajā Rietumu pasaulē tieši tāpat, kā Latvija un Lietuva tika tur uzņemtas pēc 1991.gada. Latvijā un Lietuvā izjūt pateicību Eiropas, ASV priekšā par tās atbalstu, palīdzot atgriezties pēc padomju varas gadiem Eiropas valstu saimē.

V.Sokors pauž viedokli, ka Baltijas valstis vēlas rīkoties līdzīgi un tādējādi atmaksāt par nenovērtējamo atbalstu tolaik, palīdzot saviem Austrumu kaimiņiem tagad. Protams, ir arī ekonomiskais labums, bet tas nav tik būtisks. Lai gan, nenoliedzami, uzņēmējdarbība, piemēram, ar Baltkrieviju uzlabo ārējās tirdzniecības bilanci un palielina nodokļu ieņēmumus, mazina baltkrievu uzņēmēju atkarību no Krievijas. Tas ir atzīstams blakus efekts, bet domāju, ka tas nav izšķirošais Austrumu partnerības politikā, rezumē V.Sokors.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU