Kā norādīts Ārlietu ministrijas vidusposma ziņojumā par Latvijas prezidentūras ES Padomē darba programmas īstenošanas gaitu, Latvija aktīvi konsultējas ar ES dalībvalstīm, partnervalstīm un ES institūcijām par Rīgā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī Austrumu partnerības politikas nākotnes attīstības jautājumiem. ES darba grupās ir uzsākts darbs pie Rīgas samita deklarācijas teksta izstrādes un saskaņošanas, kā rezultāts būs redzams pašā samitā 20.-21.maijā.
Pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes vārdiem komisijas sēdē 17.aprīlī, Latvijas prezidentūra ES Padomē ir aizsākusi virkni procesu, kuri nesīs paliekošu pienesumu Eiropā un tās partnervalstīm. Viens no tiem ir darbs pie pieejas maiņas Austrumu partnerības īstenošanai.
Pieeja Austrumu partnerībai mainās
Tas, ka Austrumu partnerības politika mainīsies, kļuva skaidrs pēc Viļņas samita 2013.gada nogalē, kad pēdējā brīdī bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izlēma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Taču tobrīd nevienam pat sliktākajos sapņos nerādījās, ka nākamā augsta līmeņa pārstāvju tikšanās pēc diviem gadiem Rīgā notiks pilnīgā citā ģeopolitiskajā un drošības situācijā.
Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs tuvojošos Rīgas samitu jau nodēvējis par kara laika samitu. Ņemot vērā Krimas aneksiju un satraucošos notikumus Austrumukrainā, izpratne par Eiropas Savienības kaimiņu politiku, tai skaitā Austrumu partnerību, pēdējā gada laikā ir mainījusies ne vien ES dalībvalstu vidū, bet arī pašās Austrumu partnerības valstīs. Notikumu attīstība spilgti atsedz arī virkni trūkumu ES kaimiņvalstu politikā.
"Rīgas samits kļūs par izšķirošu soli pretī pārmaiņām Austrumu partnerības politikā."
"Starptautiskās attiecības ir mainījušās, un Austrumu partnerības politika ir daudz vairāk saistīta ar Eiropas drošības politiku, nekā tas bija agrāk," norāda Konrāda Adenauera fonda Latvijā un Lietuvā vadītāja Elizabete Bauere. Teiktajam piekrīt Ojārs Ēriks Kalniņš, Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs: "Ja vakar mēs raudzījāmies uz Austrumu partnerību kā iespēju eksportēt, tad šodien skatu Austrumu virzienā pavada bailes no destabilizācijas importa." "Tāpēc tiek izvirzīti ļoti daudz jautājumu gan Eiropas Savienībai, gan Austrumu partnerības valstīm, kādas būs tālākās saistības, attiecības un politikas stratēģija," secina ārlietu ministrs E.Rinkēvičs.
Rekomendācijas Austrumu partnerības tālākai virzībai
Pienesums Austrumu partnerības politikas nākotnes perspektīvu analīzē ir rekomendāciju apkopojums "European Eastern Partnership: Recommendations for a Refined Approach", ko ārvalstu diplomātiem un ārpolitikas interesentiem mēnesi pirms Rīgas samita prezentēja Ārlietu ministrija, Vācijas Māršala fonds un Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO). Publikācija tapusi projekta "Rīgas process" organizētu ekspertu semināru laikā kā rekomendāciju apkopojums par Austrumu partnerības nākotnes politiku un specifisko ekonomisko un politisko situāciju katrā no Austrumu partnerības valstīm atsevišķi.
"Neskatoties uz to, ka publikācija ir īsa, tā aptver divu gadu ilgas diskusijas un akadēmisku darbu par Austrumu partnerību," par paveikto stāsta viena no ziņojuma autorēm Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa. To paveikt nav bijis nemaz tik viegls uzdevums. Situācija arvien ir mainīga, un daļa rekomendāciju pēc neilga laika vairs nav aktuālas. Tāpēc ziņojums orientēts uz situācijas analīzi kopumā un katrā Austrumu partnerības valstī atsevišķi, izceļot trīs galvenos pamatprincipus, kas, ziņojuma autoru ieskatā, ir izšķiroši Austrumu partnerības turpmākajā attīstībā.
"Atslēgvārds pārmaiņām Austrumu partnerības valstīs ir laba pārvaldība, kam jābūt klātesošam visās politikās," kā pirmo darbības virzienu iezīmē Ž.Ozoliņa. Bez labas pārvaldības ir neiespējami sagaidīt pozitīvas pārmaiņas, īpaši Ukrainā, Moldovā un Gruzijā.
Ž.Ozoliņa uzsver, ka ne mazāk svarīga ir pilsoniskās sabiedrības attīstība: "Politiķi var virzīt skaistas idejas, kas balstītas ideālos un vērtībās, bet, ja tās negūst atbalstu sabiedrībā, tās ir ļoti grūti praktiski īstenot. Līdz ar to visas politikas un iniciatīvas, kuras mērķētas uz pilsoniskas sabiedrības attīstību, ir īpaši svarīgas Austrumu partnerībai."
Savukārt pamats un dzinējspēks efektīvai modernizācijai, transformācijai un pārmaiņām sabiedrībā ir brīvi un ietekmīgi mediji.
Ne velti paralēli Rīgas samitam galvaspilsētā notiks trīs nozīmīgi blakus pasākumi: Austrumu partnerības biznesa forums, Austrumu partnerības preses brīvības konference un Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forums. "Bez sabiedrības iesaistes un preses brīvības īstas pārmaiņas nav iespējamas. Tā ir atslēga uz ekonomisko izaugsmi un labklājību," uzsver ārlietu ministrs E.Rinkēvičs.
Izgaismojas izpratnes trūkums
Vēl nesenā pagātnē Eiropas Austrumu kaimiņu politika tika aplūkota kā iespēja paplašināt ekonomisko un politisko sadarbību Eiropas Savienības un Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas starpā, vienlaikus sekmējot drošību, stabilitāti un pārticību visā reģionā.
Zināmā mērā šādu pieeju var salīdzināt ar Rietumos visiem saprotamo win-win stratēģiju. Iniciējot Austrumu partnerību, mērķis bija palīdzēt attīstīties ap ES robežām esošajam stabilu, demokrātisku un pārtikušu valstu lokam, kas ir būtiski visa reģiona sociālai un ekonomiskai attīstībai, tai skaitā arī Krievijas attīstībai un labklājībai. "No ES perspektīvas šāda pieeja joprojām šķiet atbalstāma un pareiza," teikts rekomendāciju ziņojumā. Tomēr Austrumu partnerības valstīs, visticamāk, šīs idejas vairs negūst viennozīmīgu atbalstu. Ģeopolitiskais konteksts un dažās valstīs arī iekšpolitiskā situācija ir tik ļoti izmainījusies, ka ir nepieciešams pārskatīt arī ES politiskos mērķus un pieeju katrā no Austrumu partnerības valstīm individuāli.
Tas lielā mērā ir arī jautājums par Rietumu partnerību - cik vienoti ES dalībvalstis spēj formulēt kopējas politikas nostādnes partnervalstīs? Par nelaimi, šī ir joma, kurā ES saskaras ar zināmām grūtībām. Nav viegli panākt konsensu 28 dalībvalstu starpā.
"Iepriekš mēs raudzījāmies uz Austrumu partnerību kā iespēju eksportēt, šodien skatu Austrumu virzienā pavada bailes no destabilizācijas importa."
"Ko mēs varam paskaidrot pasaulei, ja joprojām vaicājam paši sev – kas ir ES misija?" retoriski vaicā viena no publikācijas autorēm profesore Ž.Ozoliņa. Tomēr, neskatoties uz šīm izpratnes atšķirībām par ES nākotni, viņasprāt, Eiropas pamats ir ļoti stiprs – demokrātija, likuma vara, cieņa pret indivīdu, dzīves kvalitāte ir vērtības, kas kļuvušas par eiropiešu identitātes neatņemamu daļu.
Problēma ir tā, ka šīs vērtības, ko ES aizstāv, ir ļoti grūti izskaidrot citām sabiedrībām, kuras savu identitāti veidojušas uz citādiem pamatiem. "Ir ļoti grūti izskaidrot, ko ES sagaida no Austrumu partnerības un kāds ir Eiropas mērķis, sniedzot palīdzību, vienlaikus nemācot šīm sabiedrībām "kā pareizi dzīvot"," norāda profesore.
Bet skaidrs ir arī tas, "ja šajā jomā ES cieš neveiksmi, Krievijas ģeopolitiskā loģika gūs virsroku. Karš Ukrainā un Krievijas propaganda ir kompromitējusi ES lomu šajās valstīs, kā rezultātā virkne valstu izrāda atbalstu t.s. Krievijas interešu zonas vēsturiskai leģitimitātei reģionā," secina rekomendāciju autori.
Vērtību un pasaules redzējuma cīņas platforma
Austrumu partnerības politikā vienmēr uzsvērts - izvēle, kāds būs iesaistīšanās un sadarbības ar ES modelis, ir katras partnervalsts ziņā, neizslēdzot vienlaicīgu iekļaušanos arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina veidotajā Eirāzijas Ekonomikas savienībā.
"Šī politika nekad nav bijusi un nebūs vērsta pret kādu trešo pusi," rekomendāciju ievadā uzsver E.Rinkēvičs. "Tomēr Krievijas agresīvā darbība, kas balstīta novecojušā, modernajā pasaulē jau sen aizmirstā koncepcijā par ietekmes sfērām šo brīvo un suverēno izvēli apdraud un spiež politiski vājās Austrumu partnerības valstis izdarīt nepārprotamu izvēli starp divām pusēm."
"Eiropas kaimiņvalstis šodien ir divu savstarpēji konkurējošu projektu un pasaules redzējumu cīņas platforma," teikts ziņojumā. Tāpēc Rīgas samitam jākļūst par izšķirošu soli pretī pārmaiņām Austrumu partnerības politikā - ir jāpanāk apstiprinājums, ka Austrumu partnerība ir efektīva ES politika, turpina attīstīties un ieņem augstu vietu ES dienas kārtībā. Apstākļos, kad Krievija apzināti destabilizē situāciju kaimiņvalstīs, tai skaitā ES dalībvalstīs, "Austrumu partnerības samitam jāiezīmē skaidra nākotnes vīzija, un samita deklarācijai jāatspoguļo ES redzējums par tālāku sadarbības padziļināšanu ar partnervalstīm, kuras vēlas ciešāku integrāciju ar ES" – ar trekniem burtiem izcelts ārlietu ministrijas vidusposma ziņojumā par Latvijas prezidentūras ES Padomē darba programmas īstenošanas gaitu.
