Gatavošanās prezidentūrai
Daloties pieredzē, īru attīstības NVO asociācijas "Dochas" vadītājs Hans Commers (Hans Zommer) norāda, ka lielākas iespējas interešu aizstāvībai ir pirms prezidentūras, bet gandrīz nemaz prezidentūras laikā. Tieši tāpēc jāmobilizējas prezidentūrai laicīgi. To apstiprina arī Kipras NVO platformas "CYINDEP" pārstāve Sofija Arnoti (Sophia Arnaouti) un Polijas NVO platformas "Grupa Zagranica" pārstāve Monika Matusa (Monika Matus).
Otra lieta, ko ņemt vērā, - valstu valdību darbs nacionālajā līmenī rit paralēli ar Eiropas līmeņa jautājumiem. Tas jāņem vērā arī NVO - svarīgi ir jautājumus skatīt ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas vai starptautiskā mērogā. Arī mediji prezidentūras laikā ir vairāk ieinteresēti jautājumos par ES.
Treškārt, lai arī saskaņot prezidentūras prioritātes ir noteikts tikai prezidentūras trio valstu valdībām un nevalstiskajām organizācijām nav nekādu formālu saistību vai atbildību par prezidentūru, tomēr ieteicams ņemt vērā citu valstu pilsoniskās sabiedrības prioritāros jautājumus arī NVO līmenī. Tas būtu NVO dialogs ar valstīm, kas prezidē ES Padomē gan pirms attiecīgas valsts prezidentūras, gan pēc tās. Tādā veidā tiktu nodrošināta ideju ilgtspējība, iegūti kontakti, dalīšanās pieredzē un atbalsta sniegšanā, tiktu rādīts labs piemērs nevalstiskā sektora saskaņotībai.
"Atslēga veiksmīgai interešu aizstāvībai prezidentūrā, ir tīklošanās ar līdzīgām organizācijām gan valsts, gan ES līmenī. "
Kā iesaka "Dochas" vadītājs, tas atvieglos interešu aizstāvības koordinēšanu un nodrošināšanu plašākā līmenī. Arī čehu [1] un īru [2] veidotās rokasgrāmatas norāda, ka atslēga veiksmīgai interešu aizstāvībai prezidentūrā ir tīklošanās ar līdzīgām organizācijām gan valsts, gan ES līmenī.
Latvijas prezidentūras sekretariāts, gatavojoties 2015.gadam, domā arī par nevalstisko sektoru. Kā sarunā norāda sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa, bieži NVO darba kārtība un aktualizētie jautājumi ir saistīti ar Eiropas gada tēmu, piemēram, brīvprātīgais gads, paaudžu solidaritāte. Nevalstiskais sektors šīs tēmas mēdz izmantot pat vairāk nekā valsts sektors. Tieši tāpēc Latvijas prezidentūras sekretariāts ir konsultējies ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (ECOSEC) par iespējamo tēmu 2015.gadam, lai ņemtu vērā gaidāmos aktuālos jautājumus nevalstiskajam sektoram un varētu tos sabalansēt ar valsts sektora darbību.
Lai arī valsts un nevalstiskais sektors prezidentūrā ir nošķirti, ir vēlams, lai abi darbotos sinhroni. Nepatīkama būtu šāda situācija. "Pieņemsim, ka 2015.gads ir attīstības sadarbības jautājumiem veltīts gads, un tai pašā laikā prioritātēs mums nebūtu nekas tāds, kas jel kādi atbalsta šo jomu," min I.Skujiņa. Pat ja Eiropas gada tēma prezidentūras prioritātēs neparādās tieši, vajadzētu būt vismaz kādai mijiedarbībai.
Prezidentūras diskusijas
Daļa Latvijas nevalstisko organizāciju ir sākušas gatavoties prezidentūrai, piemēram, piedaloties oficiālās tikšanās reizēs un diskutējot par tēmām, kuras Latvijai būtu aktuālas prezidentūras laikā, atzīst Latvijas Pilsoniskās alianses (eLPA) direktore Rasma Pīpiķe. Šovasar rīkotās prezidentūras diskusijas bija nozīmīga iespēja sabiedriskajām organizācijām iesaistīties prezidentūras procesā. Savus biedrus uz iesaisti šajā pasākumā aicināja arī eLPA. "Iespējams, organizācijām šie jautājumi šķiet tāli, tomēr tie, kas piedalās diskusijās, saprot šo jautājumu nozīmīgumu," uzsver R.Pīpiķe.
Arī I.Skujiņa prezidentūras diskusijas min kā gana unikālu sabiedrības iespēju ietekmēt prezidentūras darba kārtību. Sarunās ar citu, jau prezidējušu valstu kolēģiem esot atklājies, ka ne visur ir tik atvērta pieeja sabiedrības iesaistei valsts prioritāšu noteikšanā. To apstiprina arī Eiropas Nevalstisko organizāciju padome (CEDAG), kas uzskata, ka ES prezidentūrās pilsoniskās sabiedrības organizācijas netiek īsti iesaistītas Padomes programmas prioritāšu iezīmēšanā. Kaut tas ir pretrunā ar Lisabonas līgumu, kas paredz dialogu ar pilsonisko sabiedrību kā neatņemamu komponenti demokrātiskā lēmumu pieņemšanā ES un iespēju NVO publiski izteikt viedokli jebkurā ES darbības jomā.
Runājot par šovasar notikušajām prezidentūras diskusijām, I.Skujiņa kā patīkamu min faktu, ka atsaucība un iesaiste bijusi lielāka nekā cerēts un bijušas gana daudz vērtīgu ideju. Ne tik iepriecinoša ir ziņa, ka apstiprinājušās bažas par jautājumu skatīšanu nacionālā pakāpē pretēji organizatoru aicinājumam domāt Eiropas kategorijās.
"Ir jāsaprot, ka jautājumiem, ko mēs noformulēsim kā nacionālās prioritātes uz 2015.gadu, arī jābūt ar Eiropas dimensiju. Tā nav ne ES, ne prezidentūras būtība, ka dalībvalstis nāk ar tikai sev interesējošiem, ļoti šauriem jautājumiem," skaidro I.Skujiņa. "Tas nozīmē, ka mums ar cilvēkiem ir jārunā vairāk, tos jāiesaista un jāmudina domāt šajās Eiropas vērtību kategorijās."
"Šovasar rīkotās prezidentūras diskusijas bija nozīmīga iespēja sabiedriskajām organizācijām iesaistīties prezidentūras procesā. "
Pēc projekta "Atbalsts Prezidentūras darba programmas izstrādei" vadītāja Alda Buļa sniegtās informācijas, NVO pārstāvji bija viena no pamata auditorijām, kuru aicināja piedalīties diskusijās. Šādus aicinājumus izsūtīja vairāk nekā 300 organizācijām, un atsaucība, salīdzinot ar citām aicinātajām pamata auditorijām, bija gana liela. NVO pārstāvji tematiskajās diskusijās piedalījušies gan kā apmeklētāji, gan kā viedokļu paudēji. Katrā no desmit tematiskajām diskusijām kā eksperts esot uzstājies vismaz viens NVO pārstāvis. Arī diskusiju cikla organizatori ir nevalstiska organizācija - Latvijas Politologu biedrība, savukārt jaunatnes organizācija "Klubs "Māja" koordinējusi 23 brīvprātīgo jauniešu darbu diskusiju norises procesā.
Visapmeklētākā diskusija bijusi "ES ārējā un drošības politika", kurā piedalījušies 16 NVO pārstāvji. Kā norāda A.Bulis, sarunās piedalījušās visdažādākā profila organizācijas - jaunatnes organizācija, domnīcas, profesionālās asociācijas, uzņēmēju asociācijas, vispārēju sabiedrības interešu NVO un NVO ar specializāciju Eiropas Savienības jautājumos. Ir vērojama tendence, ka katra NVO piedalījusies vismaz divās tematiskajās diskusijās. Īpaši I.Skujiņa izceļ profesionālās asociācijas: "Viņi pārzina konkrēto jomu, problemātiku, un tieši no šiem cilvēkiem bija ļoti konstruktīvi priekšlikumi."
Nākamā iespēja NVO līdzdalībai ir 6.septembrī, kad plānota sabiedriskā diskusija par Latvijas prezidentūras prioritātēm. "Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar desmit jau notikušo tematisko diskusiju rezultātiem, un turpināsies sarunas par iespējamām Latvijas prezidentūras pamata prioritātēm", informē A.Bulis.
Veiksme pašu rokās
Nav vienas pareizas atbildes, kā veidot veiksmīgu pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar ES Padomi. ES Pilsoniskās sabiedrības kontaktgrupa (EU Civil Society Contact Group), kas apvieno astoņas dažādu jomu Eiropas mēroga NVO platformas, veica aptauju par attiecību uzlabošanu starp pilsonisko sabiedrību un ES Padomi. Kā liecina aptaujas rezultāti, Padomei nav stratēģijas, kā strādāt ar pilsonisko sabiedrību, līdz ar to šīs attiecības ir neformālas, un iesaiste ir ļoti atkarīga no organizāciju vēlmēm, iespējām un resursiem.
ES Pilsoniskās sabiedrības kontaktgrupas rekomendācijas prezidentūrai, Padomes sekretariātam un dalībvalstu ministrijām ietver ieteikumu
- veidot ilgtermiņa stratēģijas pilsonisko sabiedrību iesaistei un dialogam,
- attīstīt veidus komunikācijas uzlabošanai un informācijas pieejamībai gan nacionālā, gan ES līmenī.
Savukārt pilsoniskās sabiedrības organizācijām rekomendē paredzēt laicīgu iesaisti ES politikas veidošanā un uzlabot savstarpējo koordināciju.
Kā pozitīvs piemērs no jaunajām ES dalībvalstīm tiek minēta Slovēnija, kuras prezidentūras laikā 2008.gadā tika izveidots īpašs portāls valsts pārvaldes un NVO saziņai. Valsts pārvalde esot bijusi motivēta to lietot regulārai informācijas koplietošanai un viedokļu apmaiņai ar NVO.
R.Pīpiķe par veiksmīgiem uzskata tos piemērus, kur oficiālajā dienas kārtībā ir ietverti īpaši pilsoniskās sabiedrības jautājumiem veltīti pasākumi un kur NVO iesaistītas pasākumu organizēšanā kā partneri, nevis kā fons. "Un jāatceras, ka Latvijas NVO sektors nav tikai dažas organizācijas Rīgā, kas var ierasties uz sanāksmēm. Šodien vairs nevar attaisnoties, ka cilvēki ir nesasniedzami un neiesaistāmi," norāda eLPA direktore.
Savukārt I.Skujiņa skaidro, ka ir noteikti standarti, kas jāievēro, bet nav vienota parauga prezidentūras procesu organizēšanā. Katrai valstij var būt sava pieeja. Piemēram, Latvijā, vērtē I.Skujiņa, ir ļoti atvērta sabiedrība. "Nav nemaz tik daudz ES valstu, kur valdības sēdes ir atklātas un kur var piedalīties valsts sekretāru sanāksmēs, un sniegt atzinumus par tiesību aktu projektiem."
I.Skujiņa saredz ciešāku sadarbību prezidentūras satura veidošanā līdz 2015.gadam, kad vajadzētu jau būt diezgan lielai skaidrībai. "Tad šis darba ritms ir tik saspringts, ka garām diskusijām vairs laika nebūs. To atzīst arī citas prezidentūras." Tam piekrīt arī aptaujātie nevalstiskā sektora pārstāvji citās ES dalībvalstīm. Esot jāatceras, ka prezidentūras seši mēneši paiet ātri un dzīve turpinās arī pēc tam. Ir jābūt gataviem strādāt arī pēc prezidentūras.
[1] Seters, J. van, M. Gavas, N. Keijzer, U. Kilnes and G. Laporte. 2012. EU
development cooperation under the Cyprus Presidency: How to make a difference?
(ECDPM Briefing Note 43)
Pieejams:
http://www.isp.org.pl/uploads/filemanager/HowtoengageintheEUPresidencyKaca.PDF
[2] Dóchas (2004). NGO Presidency Toolkit for Concord.
