Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Prezidentūra ES Padomē, apliecinot labas pārvaldības spējas, ir Latvijas iespēja veidot un spodrināt savu starptautisko tēlu. Kaldinot prezidentūras plānus, mēs vienlaikus domājam arī par to, kādu nākotnē gribam redzēt Eiropu, kādu gribam redzēt Latviju.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Eiropas Savienības Padomes pilns nosaukums ir Eiropas Savienības Ministru padome. Tā ir nozīmīgākā lēmējinstitūcija, kas pārstāv dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā. Padomes galvenās funkcijas ir:
Latviju ES Padomē pārstāv valdības locekļi. Padomes ministru sanāksmēs – Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītājs, un viņa vietnieks - Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs. Nozaru ministriju eksperti piedalās darba grupu un komiteju sanāksmēs.
Prezidē pa trim
Ministru padomes darbu vada ES Padomes prezidējošā valsts jeb prezidentūra, ko rotācijas kārtībā uzņemas dalībvalstis. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu prezidentūra mainās katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim). Rotācijas principam ir jānodrošina lielo un mazo valstu vienlīdzība dalībvalstu starpā un varas decentralizācija.
Kopš 2010.gada ES Padomē notiek kopīgas tā dēvētās trio prezidentūras. To īsteno, sadarbojoties trijām dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras 18 mēnešu laikposmā. Trio prezidentūra ir iedibināta, balstoties uz Lisabonas līgumu, un tas nozīmē, ka katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.
Trio prezidentūras izveidota, lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.
"Kopš 2010.gada ES Padomē notiek tā dēvētās trio prezidentūras."
Latvijas trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīs Itālija, tai 2015.gada pirmajā pusgadā sekos Latvija, bet 2015.gada otro pusgadu noslēgs Luksemburga.
Patlaban prezidējošā valsts ES Padomē ir Kipra, kura prezidentūru īsteno ar Poliju un Dāniju. No 2013.gada janvāra līdz 2014.gada jūnijam prezidējošās valstis būs Īrija, Lietuva un Grieķija. Pēc Luksemburgas prezidentūru uzņemsies nākamais trio – Nīderlande, Slovākija un Malta. Prezidentūru secība ES Padomē noteikta līdz 2020.gadam.
Prezidējošās valsts uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam. Tā organizē un vada ES Padomes, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) un darba grupu sanāksmes. Prezidentūra nosaka ES Padomes darba norisi - izvirza prioritātes, veido darba programmu, kā arī uztur un veicina dialogu starp ES institūcijām - Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu –, un citām dalībvalstīm. Prezidentūra pārstāv ES Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī ES Padomi ārpus Eiropas Savienības.
Nozīmīgākās Prezidentūras darbības jomas
Prioritātes saista ar starptautiskajām aktualitātēm
Katra prezidējošā valsts izvirza savas prezidentūras prioritātes sešiem mēnešiem, ko cenšas realizēt savā prezidentūras laikā. Prezidējošā valsts veido prezidentūras darba plānu, ievērojot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības, gan starptautiskos notikumus, intereses un vienošanās. Prezidentūrai jāņem vērā jau noteiktie ES institūciju darba plāni, pārskata termiņi ES plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kā arī trio partneru viedokļi. Šie faktori ir jāņem vērā, arī nosakot prezidentūras nacionālās prioritātes.
"Prezidējošā valsts veido darba plānu, ievērojot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības, gan starptautiskos notikumus, intereses un vienošanās."
Kādas būs Latvijas prioritātes kā 2015.gadā prezidējošajai valstij? Uz šo jautājumu patlaban nav iespējams atbildēt, jo prioritāšu noteikšana ir tikko sākusies, skaidro Latvijas prezidentūras EP sekretariāta komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Jēkabsone. Trio prezidentūras programma ir jāapstiprina ES Vispārējo lietu padomē 2014.gada maijā, bet Latvijas prezidentūras programma - 2015.gada vasarā.
Arī katra ES dalībvalsts formulē savas prioritātes katram prezidentūras posmam. Tās nosaka, ņemot vērā dalībvalstij svarīgākos jautājumus un prezidentūras kopējās prioritātes. Latvijā sākotnēji prioritātes izvirza katrā nozarē atsevišķi, tās apkopo attiecīgo nozaru ministrijas. Prioritāšu kopsavilkumu apkopo Ārlietu ministrija, un apstiprina Ministru kabinets.
Diskusijas turpināsies vēl divus gadus
Šā gada jūnijā, jūlijā un septembrī jau ir notikušas 13 tematiskas diskusijas par dažādām ES politikas jomām, kurās nozaru eksperti un dažādu sabiedrības grupu pārstāvji apsprieda iespējamo Latvijas prezidentūras ES Padomē programmas saturu. Katras diskusijas noslēgumā formulēti priekšlikumi Latvijas prezidentūras prioritātēm. Prezentējot diskusiju rezultātus, viena no diskusiju cikla ekspertēm Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa informēja, ka diskusijās, kurās apkopotas vairāk nekā 140 tēmas, izteiktos priekšlikumus "iespējams apzīmēt ar tādiem atslēgas vārdiem kā "zaļums", "ilgtspēja", "cilvēkdrošība" un spēju samērot vidēja un ilgtermiņa intereses".
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts sadarbībā ar ministrijām turpinās darbu pie Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritāšu sagatavošanas, iesaistot šajā darbā arī Ministru kabinetu un Saeimu. Diskusijas turpināsies arī nākamajā un 2014.gadā, kad gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas un darbu sāks arī jauna Eiropas Komisija. Prezidentūras prioritāšu noteikšanā tiks iesaistīta Saeima un valdība.
Iespēja veidot valsts tēlu
Prezidentūra ir Latvijas iespēja gan veidot Eiropas Savienības darba kārtību, gan plašāk iepazīstināt ar mūsu valsti, norāda L.Jākobsone. "Prezidentūra ES padomē sniedz Latvijai iespējas apliecināt sevi starptautiski," atzīst Latvijas Institūta direktors Andris Sprūds, "taču nevajadzētu pārvērtēt, ka mēs pilnībā noteiksim dienaskārtību ES un dominēsim prezidentūrā, kurā ir pietiekami spēcīgi spēlētāji – Luksemburga un Itālija. Taču gaidāma virkne notikumu, kuros varam sevi parādīt.
Piemēram, ES darba kārtībā 2015.gadā nonāks Ukrainas prezidenta vēlēšanas, būs jāvada sēdes saistībā ar kaimiņu politiku. Prezidentūrā nav neviena Baltijas jūras valstu pārstāvja, kas nozīmē, ka Latvijai šī reģiona kontekstā būs iespēja paust savu nostāju. Veiksmīgi, pārdomāti realizēta prezidentūra, apliecinot labas pārvaldības spējas, ir iespēja veidot un spodrināt savu starptautisko tēlu," uzsver A.Sprūds.
Viņš arī norāda: kaldinot prezidentūras plānus, mēs vienlaikus domājam arī par to, kādu nākotnē gribam redzēt Eiropu, kādu gribam redzēt Latviju.
