SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. janvārī, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
15
1
15

Sociālais pedagogs skolā un pašvaldībā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valstī ir 1131 speciālists ar sociālā pedagoga kvalifikāciju. Vispārizglītojošajās dienas skolās 2010./2011. mācību gadā bija nodarbināti 285 sociālie pedagogi. Lielākā daļa no tiem strādā Rīgas skolās, savukārt daudzviet lauku skolās sociālo pedagogu nav.

FOTO: www.sxc.hu

Optimismam par ekonomiskās krīzes mazināšanos pagaidām nav reāla pamata – no Latvijas turpina izbraukt tūkstošiem darbspējas vecuma cilvēku, bezdarba līmenis joprojām ir augsts, preču un pakalpojumu cenām ir tendence palielināties, savukārt sociālā spriedze valstī joprojām saglabājas, un psiholoģiskais klimats grūtību nomāktajās ģimenēs pasliktinās. Vecāki, lai nodrošinātu elementāro ģimenes labklājības līmeni, problēmas risina, kā māk – cits iesaistoties pagaidu darbos, cits dodas peļņā uz ārzemēm. Tomēr kāds, iespējams, grimst depresijā un nolaiž rokas vai ļaujas alkohola kārdinājumam. Diemžēl visvairāk šajā situācijā cieš bērni un tam seko sekmju līmeņa kritums, klaiņošana, veselības problēmas un visļaunākais – atkarības. Latvijā ir izveidota palīdzības ķēde, un viens tās posms ir sociālais pedagogs.

Sociālā pedagoga profesijas standarts ir izstrādāts Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un ir spēkā no 2003.gada. Tajā teikts, ka sociālais pedagogs ar savu profesionālo darbību nodrošina bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībai un resocializācijai izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus sociālpedagoģiskajā jomā. Vienkāršoti – sociālais pedagogs pārstāv bērna tiesības un rūpējas par to, lai palīdzētu atrisināt sarežģīto situāciju, kādā nonācis bērns, ja par to liecina slikta uzvedība, konflikti ar skolas biedriem vai skolotājiem, stundu kavēšana, klaiņošana, skolas biedru pāri darījumi, noslēgšanās, aktivitātes zudums vai citas negatīvas izmaiņas skolēna uzvedībā. Skolās sociālais pedagogs tiek definēts kā atbalsta personāls.

Sociālā pedagoga darbam ir jābūt regulāram, plānotam, mērķtiecīgam un virzītam ne tikai uz seku likvidēšanu, bet svarīgākais – uz cēloņu novēršanu.

Pēc IZM 2011.gada datiem, valstī ir 1131 speciālists ar sociālā pedagoga kvalifikāciju. Sociālie pedagogi pamatā strādā izglītības iestādēs vai pašvaldības sociālajos dienestos, kā arī sociālās korekcijas iestādēs un klasēs, bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušo bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, grupu mājās (dzīvokļos), krīzes centros, tiesību aizsardzības un iekšlietu jomā. Pēc IZM statistikas datiem, vispārizglītojošajās dienas skolās 2010./2011. mācību gadā bija nodarbināti 285 sociālie pedagogi. Lielākā daļa no tiem strādā Rīgas skolās, savukārt daudzviet lauku skolās sociālo pedagogu nav.

"Sociālais pedagogs pārstāv bērna tiesības."

Informatīvajā ziņojumā par rīcības plāna koncepcijas "Valsts ģimenes politika" īstenošanai 2004.–2013.gadam pasākumu izpildi 2007.gadā ir skaidri norādīts, ka IZM nav veikusi noteikto uzdevumu un nav atrisinājusi sociālo pedagogu darba samaksas jautājumus. Tātad sociālos pedagogus vēl arvien finansē pašvaldība, atbilstoši saviem ieskatiem un finansiālajām iespējām.

IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta vecākais referents Aivars Opincāns skaidro, ka pie labvēlīgiem budžeta apstākļiem no 2014.gada septembra varētu tikt ieviesta sociālo pedagogu darba samaksa, ņemot vērā sociālā pedagoga darba kvalitātes novērtējuma pakāpi.

Līdzīgi kā citu profesiju pārstāvjiem, arī sociālajiem pedagogiem ir sava profesionālā organizācija – Latvijas Sociālo pedagogu federācija (LSPF). Kā skaidro LSPF priekšsēdētāja pirmā vietniece Ligita Kūle, federācijas dibināšanas mērķis bija apvienot sociālos pedagogus no visiem Latvijas reģioniem, lai kopīgiem spēkiem attīstītu šo profesiju. 1995.gadā "Latvijas Pedagogu izglītības koncepcijā" tika atzīta sociālā pedagoga profesijas nepieciešamība, un no 1997.gada augstākās mācību iestādēs sagatavo profesionālus sociālos pedagogus.

Laikmeta un tā iespēju radīta profesija

LSPF priekšsēdētāja  vietniece L.Kūle raksturo sociālā pedagoga profesijas rašanās būtību: "Sabiedrība un sociālā vide mūsdienās sniedz daudzus negatīvus un amorālus rīcības piemērus, kurus bērni katru dienu redz un dzird. Sociālā vide ir pārsātināta ar iespējām, taču šis iespēju laiks bērniem ir bīstams, jo viņš vēl nav iemācījies sevi regulēt un kontrolēt tik lielā mērā, lai spētu brīvi atteikties no ārpasaules piedāvājumiem - datorspēlēm, virtuālās pasaules, atkarību izraisošajām vielām – un nenodarīt sev ļaunu.

Deviņdesmito gadu pārmaiņu laiks ir noteicis nepieciešamību pēc speciālista, kurš velta laiku tam, lai katru dienu aktualizētu jautājumus par sociālo vidi un tās ietekmi uz bērniem, jauniešiem un ģimenēm, savlaicīgi pamanītu briestošās problēmas bērna dzīvē, klases kolektīvā, skolā, kopienas un valsts dzīvē un veiktu pasākumus. Sociālā pedagoga darba vislielākā vērtība ir iejaukšanās, pirms noticis kaut kas slikts, tādējādi novēršot negatīvu seku iestāšanos. Var teikt, ka tad, kad bērns un ģimene jau nonākusi sociālā dienesta redzeslokā, svarīgs moments ir palaists garām. Tādēļ īpaši jāizceļ preventīvā darba nozīme."

Arī Balvu novada sociālās pārvaldes direktore Anita Petrova kā svarīgu sociālā pedagoga darbības jomu atzīmē tieši preventīvo darbu. Viņa stāsta, ka Balvu sociālās pārvaldes sociālais pedagogs ir uzsācis veiksmīgu sadarbību ar pirmsskolas izglītības iestādēm (PII), īstenojot īpašu nodarbību programmu PII audzēkņiem.  Bērniem jau pirmsskolas vecumā ir svarīgi mācīties pateikt "nē",  prast sevi pasargāt no svešiem cilvēkiem, kuri varētu nodarīt ļaunu, kā arī saprast, ka jebkurai viņu pašu negatīvai rīcībai var būt nepatīkamas sekas un par nodarījumiem iestājas arī atbildība. Kā būtisku problēmu, ar kuru saskaras sociālie pedagogi, A.Petrova min vecāku gādības trūkumu gan fiziskā, gan emocionālā nozīmē. Daudzās ģimenēs vecāki devušies strādāt uz ārzemēm, bet ne mazāk ir tādu ģimeņu, kuras izmisīgi cenšas noturēties tepat, tomēr neprot vai nevēlas risināt savas sociālās un ekonomiskās problēmas, pakļaujot sociālās atstumtības riskam arī savus bērnus.

A.Opincāns uzskata, ka atbalsta personāla, arī sociālā pedagoga, nozīme izglītības iestādes darbā ir ļoti būtiska. Šāda atbalsta personāla nepieciešamību nosaka arī dažādi sociālie apstākļi novadā vai pagastā.

Darba vide un specifika

Sociālais pedagogs ir speciālists, kas strādā ar problēmām, kuru cēloņus nereti bērni vēlētos paturēt noslēpumā. Piemēram, meklējot atbildes uz jautājumiem, kāpēc zudusi bērna interese par mācībām, kāpēc neapmeklē skolu, kāpēc bērns noslēdzas sevī, sociālais pedagogs saprot, ka vispirms jāizzina situācija ģimenē.

Pļaviņu ģimnāzijas sociālā pedagoģe Aija Adamoviča stāsta, ka katra mācību gada sākumā viņa informē un iedrošina skolēnus vērsties pēc palīdzības, ja tāda nepieciešama. Kā pozitīvu faktu viņa min sakārtotu darba vidi – lai skolēns justos komfortabli un tiktu ievērota konfidencialitāte, sociālajam pedagogam ir savs darba kabinets, kurā var netraucēti sarunāties. Būtiski operatīvai problēmsituāciju konstatēšanai un risināšanai ir arī tādi saziņas līdzekļi kā tālrunis un dators ar  interneta pieeju, jo sociālais pedagogs e-klasē var sekot līdzi skolēnu sekmēm un stundu apmeklējumiem.

Iespēja vērsties pie sociālā pedagoga ir ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Visbiežāk tieši klašu audzinātāji ir pirmie, kuri pamana kādas negatīvas izmaiņas klases kolektīva attiecībās vai konkrēta skolēna uzvedībā. Tomēr ne visās skolās sociālais pedagogs var lepoties ar atsevišķu darba telpu. Nereti tā ir jādala ar citiem pedagogiem vai skolas psihologu.

"Būtiska problēma, ar kuru saskaras sociālie pedagogi, ir vecāku gādības trūkums gan fiziskā, gan emocionālā nozīmē."

Balvu novada sociālā pārvalde, veidojot sociālo dienestu, visiem atbalsta nodaļas darbiniekiem, tostarp sociālajam pedagogam, ierīkoja atbilstošu darba kabinetu. Pārvaldes vadītāja norāda, ka sociālā pedagoga ieguvums noteikti ir kolēģu sasniedzamība, kas ļauj nodrošināt tūlītēju dažādu speciālistu "pieslēgšanos". Nereti bērns jūtas drošāk, ja sarunas ar sociālo pedagogu nenotiek skolas telpās, kur konstatēta problēma vai izcēlies konflikts, bet gan neitrālā teritorijā. 

Sociālā pedagoģe A.Adamoviča atzīst, ka sociālā pedagoga ikdiena skolā ir samērā neprognozējama – ir mierīgas dienas, un ir notikumi un starpgadījumi, kas prasa tūlītēju risinājumu. Speciāliste uzsver, ka sociālajam pedagogam noteikti jāsadarbojas ar bērnu vecākiem. Tas parasti notiek, saskaņojot laiku un tiekoties klātienē, bet ļoti retos gadījos sociālais pedagogs dodas arī mājas vizītēs. Vajadzības gadījumā skolas sociālais pedagogs sazinās un sadarbojas arī ar pašvaldības sociālo dienestu.

Būtiski atšķiras skolu un pašvaldības sociālo dienestu sociālo pedagogu atpūtas iespējas. Uz skolu sociālajiem pedagogiem attiecas visi tie paši noteikumi, kādi ir pārējiem skolotājiem. Tā ir viena slodze jeb trīsdesmit stundu darba nedēļa un divu mēnešu atvaļinājums vasaras sezonā. Savukārt sociālais pedagogs, kas strādā pašvaldības sociālajā dienestā, var izmantot viena mēneša atvaļinājumu un ir pakļauts tādai kārtībai, kādu nosaka attiecīgā pašvaldība kā darba devējs.

Sociālā pedagoga darba vērtēšana

Sociālā pedagoga darba vērtēšana lielā mērā ir atkarīga no tā, kādas iestādes pakļautībā sociālais pedagogs strādā. Daudzu gadu garumā nepastāvēja noteikti kritēriji un sistēma, kas ļautu izvērtēt sociālā pedagoga darbu un izdarīt secinājumus par tā efektivitāti. Jāatzīmē, ka līdzīgi kā sociālā darbinieka, arī sociālā pedagoga darbs nav izsverams ar skaitļiem. Svarīgākais ir kvalitatīvais rezultāts. Tomēr zināms progress vērtēšanas kritēriju izstrādē ir noticis.

"Svarīga sociālā pedagoga darbības joma ir preventīvais darbs."

Izglītības un zinātnes ministrija kopš 2009.gada rudens realizē Eiropas Sociālā fonda projektu "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos". Projekta ietvaros paralēli citām aktivitātēm tiek īstenota arī pedagogu aktīva iesaiste novērtēšanas sistēmas ieviešanā, veicinot arī skolas atbalsta personāla pedagogu (tostarp sociālā pedagoga) profesionālās karjeras attīstību, efektīvu profesionālās pilnveides praksi, kā arī nodrošinot nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredzi vienotas novērtēšanas sistēmas ieviešanai, atalgojuma sistēmas pārskatīšanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Ir izstrādāti sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti. Projekta ietvaros atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem sociālā pedagoga darba izvērtēšanu veic skolas administrācija un pats pedagogs.

Sociālais pedagogs un supervīzijas

Sociālie pedagogi, līdzīgi kā sociālie darbinieki un psihologi, ikdienā saskaras ar problēmām un gadījumiem, kuru risināšana prasa augstu profesionalitāti, empātiju, spēju ātri reaģēt un spēju vadīt savas emocijas. Lieki teikt, ka tas viss prasa lielu psihisko enerģiju. Tādēļ arī sociālajiem pedagogiem būtu nepieciešamas supervīzijas - sociālā pedagoga regulāras tikšanās ar speciāli apmācītu profesionāli, kuru laikā ir iespēja izrunāt darba procesā radušās problēmas un grūti risināmos gadījumus vai jautājumus.

Kā skaidro LSPF pārstāve L.Kūle, pagaidām skolu sociālajiem pedagogiem nav nodrošināta valsts apmaksāta iespēja saņemt supervīzijas. Viņa uzskata, ka tās ir noteikti nepieciešamas, lai saglabātu darba kvalitāti un pasargātu sociālos pedagogus no profesionālās izdegšanas. Arī šajā jautājumā savu artavu plāno ieguldīt Latvijas Sociālo pedagogu federācija.

Labākā situācijā ir sociālie pedagogi, kuru darba devējs ir sociālais dienests. Balvu novada sociālās pārvaldes direktore A.Petrova uzsver, ka sociālais pedagogs no pašvaldības saņem budžeta apmaksātas supervīzijas atbilstoši kārtībai, kādu nosaka "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums". Viņa atzīst, ka sociālais pedagogs nereti strādā ar ļoti smagiem gadījumiem un šāds viņa atbalsts no darba devēja puses ir tikai loģisks.

Lai kādā struktūrā arī strādātu sociālais pedagogs, nav šaubu, ka tā darbs ir nozīmīgs gan pedagoģiskajā procesā, gan sociālajā darbā, sociālās spriedzes mazināšanā un bērna tiesību aizsardzībā. Ne velti sociālo pedagogu izglītības iestādēs kvalificē kā atbalsta personālu, kura aktīva un profesionāla darbība palīdz izvairīties no vēlāk grūti risināmām situācijām.
Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU