Iepriekš tie pārstāvēja pagastu, rajonu un republikas pilsētu pašvaldības; LPS 2004. gada statūtos vispār paredzēti pieci vietnieki – vēl arī no pilsētu un novadu pašvaldībām. Tagad vietnieki ir tikai divi. Latvijas Lielo pilsētu asociācija deleģēja savu vadītāju Jelgavas mēru Andri Rāviņu, kas arī tika ievēlēts, bet novadus LPS turpmāk pārstāvēs Ogres novada pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs.
Ar mandātiem un ātri dilstošu uzticību
Pašvaldību vara un pakalpojumi kopš 1. jūlija ir koncentrēti, savilkti kā pirksti dūrē, un tagad ikviens lēmums un rīcība skar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā pustūkstotī izkliedētu, daudz mazāku teritoriju. „Mēs esam ieguvuši iedzīvotāju mandātus un uzticību, bet uzticība ir ātri dilstoša,” kongresā norādīja Andris Jaunsleinis.
LPS savu dalību tāpat kā senāk ir apstiprinājušas visas pašvaldības: tagad 109 jauno novadu domes un deviņas lielās pilsētas, starp kurām ir arī Rīga. Kā atzīmēja LPS priekšsēdis, divas trešdaļas novadu pašvaldību vadītāju ir ar iepriekšēju darba pieredzi, bet pārējie šajā laukā ir ienācēji, ar citādu darbības redzējumu. Viņš atzina, ka „pieredzei ir lieli plusi, taču tā traucē pieņemt jaunus lēmumus. Ir cerības, ka jaunie nāks ar jaunām idejām, un, ja šo maksimālismu apvienosim ar pieredzes mācībām, veiksmīgi iesim uz priekšu”.
Tālākais jau skan kā aforisms: „Izdzīvos, kas spēs mainīties pats un mainīt apstākļus. Nekādi aprēķini nevar būt par pamatu, ja mūsu bērni nevar saņemt izglītību, ja iedzīvotājiem nav pieejami medicīnas pakalpojumi. Ja valstī cilvēks nav galvenais, bet tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai.” Šādi A. Jaunsleinis komentēja valsts budžeta stabilizēšanas pasākumus, kurus novērtēja kā valdības eksperimentus bez pamatota izvērtējuma, kā tie atsauksies uz valsts iedzīvotājiem. Turklāt bez pašvaldību viedokļa un vērtējuma uzklausīšanas, pirms piekrist ārvalstu naudas aizdevēju prasībām.
"Pašlaik aktualitāte ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kuru šajā nedēļā sāk skatīt Saeimas komisijas."
Šajos apstākļos, kas ļoti dziļi ietekmējuši pašvaldību pienākumus un finansiālos izdevumus, aktualizējas jautājums par valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Pašlaik aktualitāte ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts, kuru šajā nedēļā sāk skatīt Saeimas komisijas: tas ir saistīts ar nākamā gada pašvaldību budžetu sagatavošanu.
„Pie tiem septiņiem miljoniem, ko valsts iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir vēl jāpieliek 13 miljoni, lai pašvaldības varētu kompensēt daudzās funkcijas, ko tām tik labprāt deleģē ministrijas,” sacīja Andris Rāviņš.
Kā kongresā norādīja A. Jaunsleinis, sociālie pabalsti iedzīvotājiem nav izeja no krīzes situācijas. Ir jādomā par novadu attīstību, darbavietu radīšanu, bet šobrīd vienīgais pieejamais instruments šajā virzienā ir tikai ES struktūrfondu finansējums. Pašvaldību darbības stiprināšanā A. Jaunsleinis par ļoti nozīmīgu uzskata reģionālo pašvaldību veidošanu: „Ja šo jautājumu nerisināsim, ātri iegūsim gubernatorus. Es personiski esmu pret to. Mēs paši varam ar visu tikt galā bez kaklakungiem.”
Ne lūgt, ne prasīt, bet strādāt kopā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pašvaldības nodēvēja par attīstības aģentiem, kas nodrošinās valstij spēju iziet no krīzes. „Kopā ar Pašvaldību savienību esam nodevuši Saeimai likumu par pašvaldību darbību laikā no 2009. līdz 2012. gadam jeb tautā dēvētu par krīzes likumprojektu,” norādīja ministrs. „Tas ļaus pašvaldībām rīkoties nevis birokrātisku procedūru pildīšanas vārdā, bet jautājumu risināšanai pēc būtības. Gandrīz nobeiguma stadijā ir diskusijas ar Pasaules Banku par 200 miljonu eiro aizdevumu. Šo naudu nedrīkstēs tā vienkārši „apēst”, tā ir jāiegulda attīstībā. Jo, kā zināms, ar salauztu roku maisu panest nevar. Protams, daļa no tā būs jāpiešķir pabalstiem, lai, sadarbojoties RAPLM, Finanšu un Labklājības ministrijām un LPS, vissmagākajā laikā iedzīvotājiem palīdzētu, bet būs jāspriež un jālemj par pārējo daļu – kā mēs sabiedrībai tomēr iedosim makšķeri.”
E. Zalāns norādīja, ka pērn tika nospriests – pašvaldībām pēcreformu periodā sekmīgas darbības nodrošināšanai būs vajadzīgi 38 miljoni latu. „Ir izdevies vienoties tikai par 9,5 miljoniem, un tā ir pirmā starta nauda. Lai pašvaldības tik tiešām saņemtu šos līdzekļus, ir svarīgi, cik vienota būs Pašvaldību savienības nostāja. Aicinu strādāt, lai viedoklis būtu kopīgs, pietiekami jaudīgs un mēs veiksmīgi varētu palielināt ES resursus. Esmu dzirdējis, ka šis ir laiks, kad vajag nevis lūgt, bet prasīt. Es teikšu: ne lūgt, ne prasīt – šis ir laiks strādāt kopā.”
Jāteic, kongresā bija kupls ministru pulks – veseli septiņi. Pie vārda neticis, no pasākuma projām devās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, pa ceļam aizrādot: ja ir runa par naudu, tad pašvaldības ministriju gan atceras, un - ar ko gan vēl lauku novadu pašvaldībām vēl būtu tik ciešas saiknes kā ar šo iestādi?
"Kongresa viesu starpā vīdēja gana daudzu deputātu un citu politiķu sejas."
Izglītības ministre Tatjana Koķe pašvaldību pārstāvjiem izteica atzinību par bagātīgo informāciju tikšanās reizēs novados, vienlaikus norādot, ka nevajadzētu nostāties opozīcijā pret izglītības reformu un meklēt vainīgos. „Mainām pozīciju!” viņa aicināja un norādīja: pašvaldībām vispirms ir jāraugās uz Latvijas izglītības tīklu kopumā un no šī skatupunkta jāvērtē vietējais izglītības iestāžu pārklājums. „Bet tam, ka skolas jāvērtē arī kā vietējie kultūras centri, nevaru piekrist. Ja tik tālu esat nonākuši, ka nekā cita lauku teritorijā vairs nav, to nevarēs uzturēt par izglītības naudu. Tad pašvaldībām jādomā par investīcijām, ražošanas attīstību šajā vietā. Tad būs arī skolas un – labas.” Fakts ir tas, ka IZM līdz kongresa dienai bija saņēmusi 89 pieteikumus par skolu reorganizāciju un 39 – par to slēgšanu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis tribīnē kāpa ar citu nostāju un kaismīgi iestājās par mākslas un mūzikas skolu saglabāšanu. „Mūsu valstī ir unikāla sistēma – 145 mūzikas un mākslas skolās mācās 25 tūkstoši bērnu. Krīzes dēļ mēs nedrīkstam iznīcināt šo vērtību. Tās skolas, kuras nav pierādījušas savu efektivitāti, vajag reformēt, bet slēgt nedrīkst nevienu. Padomāsim par to, ka lielo valsts aizņēmumu budžeta deficīta segšanai varēs atdot tikai izglītoti un radoši cilvēki!” Lai nodrošinātu šo prasību, nepieciešami astoņi miljoni latu. Cerīgi izklausījās kultūras ministra sacītais, ka sadarbībā ar RAPLM tiek meklēti risinājumi, lai kultūras tradīcijas saglabātu katrā plānošanas reģionā.
Par sadarbību ar pašvaldībām saistībā ar sevis pārstāvēto ministriju darbības lauku runāja ekonomikas ministrs Artis Kampars, labklājības ministrs Uldis Augulis, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis.
Aicinājums uz sadarbību kā ultimāts
Kongresu atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers un, pašvaldību deputātiem veiksmi vēlot, aicināja tos allaž atcerēties, kādēļ kandidējuši pašvaldības vēlēšanās. „Jaunajos novados neviens nerunā par to, kā ir bijis, bet gan domā, kā būs - tas liecina, ka sabiedrībā notikusi apziņas pārbīde,” uzskata Valsts prezidents. Jāteic, ka arī viņš pēc savas uzrunas pasākumā uzturējās gana ilgi, lai ne tikai uzklausītu šajās rindās paustos viedokļus, bet starpbrīdī paspētu apmainīties domām ar pašvaldību vadītājiem.
Kongresa viesu rindās vīdēja gana daudzu Saeimas deputātu un citu politiķu sejas, un atliek cerēt, ka viņi patiešām novērtējuši pašvaldību nozīmīgumu, nevis šo plašo pasākumu uztvēruši kā pateicīgu vidi spalvu spodrināšanai priekšvēlēšanu maratona gaismā. Tā savā runā brīdināja K. Gerhards – diemžēl sācies priekšvēlēšanu laiks, kad „politiskie spēki nāks ar atrakcijām”.
Par atrakciju gan nevar uzskatīt Rīgas mēra Nila Ušakova vēstuli LPS kongresam. Viņš, uzsverot pašvaldību funkciju ievērojamo paplašināšanos, norāda, ka pienācis laiks krasi stiprināt pašvaldību lomu un „mums ir jāpanāk likumdošanas iniciatīvas tiesības”. Tādēļ nepieciešams reformēt LPS darbības principus un lēmumu pieņemšanas kārtību, ievērojot gan pilsētu, gan novadu intereses. „Mūsu lēmumiem vajadzētu samērīgi pārstāvēt šo dažādo pašvaldību iedzīvotāju intereses. Pilsētām jābūt iespējai dinamiski attīstīties, piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darbavietas, tādējādi kļūstot par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Ja pilsētas būs ekonomiski spēcīgas, tās dos attīstības impulsus arī apkārtējām teritorijām. Savukārt novadiem jābūt spējīgiem nodrošināt saviem iedzīvotājiem visas pamatvajadzības - izglītību, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību - iespējami tuvu viņu dzīvesvietai."
"Pašvaldību darbības stiprināšanā A.Jaunsleinis par ļoti nozīmīgu uzskata reģionālo pašvaldību veidošanu."
Rīgas mērs aicina LPS atbalstīt iniciatīvu par šīs organizācijas darbības principu reformas nepieciešamību. „No savas puses apsolu, ka Rīga aktīvi iesaistīsies konkrētu reformas priekšlikumu izstrādē," tā N. Ušakovs.
Galvaspilsētas pašvaldības vadītāja vietnieks Ainārs Šlesers sev raksturīgajā manierē kongresā runāja daudz agresīvāk: „Administratīvi teritoriālā reforma nav bijusi veiksmīga, bet ir devusi impulsu pārmaiņām. Personiskās ambīcijas, partiju intereses traucēja izveidot tādas pašvaldību teritorijas, kādām tām vajadzēja būt. Vienojoties par jauniem spēles noteikumiem, novadu pašvaldībām ir jābūt redzējumam, kā izvest tos no krīzes, citādi mēs no krīzes neizvedīsim valsti.”
Pēc šī ievada A. Šlesers izteica pretenzijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp galvaspilsētu un tā dēvēto guļamrajonu jeb Rīgai tuvējām pašvaldībām, kurās dzīvo cilvēki, kas strādā galvaspilsētā un izmanto tās infrastruktūru. „Tā ir problēma, par kuru mēs visi zinām, bet negribam runāt.”
Vēl Rīgas vicemērs pauda neapmierinātību par Rīgas pašvaldības pārstāvniecību LPS domē, kur galvaspilsētai pašlaik ir septiņas vietas, un tas esot pārāk maz. A. Šlesers jau daudz asāk par N. Ušakovu uzstāja, ka šiem jautājumiem ir jārod risinājumi visdrīzākajā laikā, jāizstrādā priekšlikumi ar Pierīgas pašvaldību līdzdalību un par to visu jālemj LPS ārkārtas kongresā pēc mēnešiem trim, nekādā ziņā negaidot kārtējo kongresu pavasarī. Starp aicinājumu sadarboties un draudzēties izskanēja arī brīdinājums – ja teiktais netiks ievērots, LPS „var rasties problēmas”.
Pašvaldību kongress, labi organizēts un reprezentabli pārstāvēts, ir pagājis. Zemdegas, tādas kā iepriekš minētās, vai citas – piemēram, mazo novadu pašvaldību neapmierinātība un bažas par savu nākotni saistībā ar E. Zalāna pausto uzstādījumu, ka Pasaules Bankas miljoni ES projektu līdzfinansējumam pirmām kārtām būs pieejami lielajām pašvaldībām lieliem projektiem, paliek. Tāpat kā līdz šim nepārvarētā, bet kongresa galantajā gaisotnē izšķīdinātā šķirtne starp pašvaldībām un lemjošajām valsts iestādēm. Uz to savā runā norādīja E. Zalāns: „Neuzticības sēkla nav tikai starp valdību un pašvaldībām, bet arī starp sabiedrību un pašvaldībām, kas tikko ievēlētas.”
Nu, lūk, arī virziens, kurā LPS pielikt savu plecu nākotnē.
Kongresā tika pieņemtas trīs rezolūcijas: „Par krīzes pārvarēšanas programmu”, „Par neatliekamiem pasākumiem izglītībā”, „Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes situācijā”. Ar tām interesenti var iepazīties LPS mājaslapā.
