Taču ministrijas atbildībā ir arī valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošana un koordinēšana, telpiskā plānošana. Kopš 1. jūnija - arī e-pārvaldes virzība. Lūk, ko par pērn paveikto vēsta RAPLM.
Valsts attīstības plānošana
2009. gadā tika pabeigta Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam izstrāde. Šā gada sākumā to paredzēts izskatīt Nacionālās attīstības padomē, Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.
Stratēģija nosaka septiņas prioritātes Latvijas attīstībai ilgtermiņā: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī iezīmē telpiskās attīstības perspektīvu.
Katras prioritātes ietvaros ir iezīmēts viens vai vairāki mērķi, noteikti rīcības virzieni, kā arī noteikti indikatori progresa uzraudzībai.
Pēc apstiprināšanas Saeimā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūs par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku. Visi tuvākas un tālākas nākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiks veidoti saskaņā ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013. gadam
Ņemot vērā, ka pēdējā gadā dažādās iestādēs tika izstrādāti vairāk nekā 30 plāni un programmas, virzītas galvenokārt uz starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, RAPLM izstrādāja vienotu rīcības plānu. Tajā noteiktās prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi ļaus iegūt noteiktos rezultātus, īstenojot, piemēram, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā, Sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzētās darbības.
Plāns nosaka vidēja termiņa rīcības virzienus trīs prioritāšu ietvaros: ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi.
Valsts pārvaldes attīstība un pakalpojumi iedzīvotājiem
Lai radītu priekšnosacījumus ātrai, efektīvai un saskaņotai valsts pārvaldes iestāžu darbībai, kas nodrošinātu ērtu un kvalitatīvu valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem, RAPLM ir sākusi darbu pie valsts pārvaldes iestāžu strukturālās reformas, koncentrējot pakalpojumu sniegšanu reģionos.
Apkopojot datus par esošo situāciju, RAPLM secināja, ka ministrijās un atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs līdz šim veiktās strukturālās reformas neuzlabo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Tādēļ RAPLM uzskata, ka nepieciešams ātrāk uzsākt vienota pakalpojumu saņemšanas tīkla izveidi visā valsts teritorijā, veidojot vienas pieturas aģentūras (VPA).
"Vienas pieturas aģentūrās, ko veidotu uz pašvaldību administrācijas bāzes, tiktu ieviesta e-pārvalde, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pieeju visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem vienuviet."
Plānots, ka vienas pieturas aģentūrās, ko veidotu uz pašvaldību administrācijas bāzes, tiktu ieviesta e-pārvalde, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pieeju visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem vienuviet.
VPA principu sākotnēji piedāvāts ieviest 29 nacionālas nozīmes attīstības centros - astoņās republikas pilsētās un 21 novada pilsētā, kur iedzīvotājiem būs iespējams saņemt valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus gan elektroniski, gan klātienē.
E-pārvalde un elektroniskā identifikācijas karte
Ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti (eID).
Elektronisko identifikācijas karšu koncepcija, ko izstrādājusi RAPLM, paredz ieviest identifikācijas kartes, kuras atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standartiem. Vienlaikus eID karti varēs izmantot elektroniskajā vidē, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm; eID karte kalpos par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu ES teritorijā.
Teritorijas plānošanas sistēmas attīstības koncepcija
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas pastāvošā Latvijas teritorijas plānošanas sistēma nav efektīva salīdzinājumā ar telpiskās plānošanas sistēmām, kas darbojas, piemēram, Nīderlandē, Lielbritānijā, Igaunijā, Dānijā un citās ES valstīs, uzskata RAPLM. Tādēļ ministrija 2009. gadā izstrādāja Teritorijas plānošanas sistēmas attīstības koncepciju.
Tās mērķis ir noteikt valsts politiku teritorijas plānošanas sistēmas pilnveidošanai valstī pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, kā arī nospraust katrā plānošanas līmenī risināmos uzdevumus, lai tie nepārklātos.
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā
Lai sakārtotu teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, sasaistot sociāli ekonomiskās attīstības, telpiskās attīstības un budžeta plānošanas procesus, RAPLM izstrādājusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā.
Likums papildināts ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta skaidrojumu, kā arī nosaka nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, to saturu un principus savstarpējās saskaņotības nodrošināšanai.
Likuma grozījumi uzdod vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem līdz 2013. gada 1. janvārim nodrošināt attīstības plānošanas dokumentu atbilstību Reģionālās attīstības likumam.
Zemes pārvaldības likuma koncepcija
Lai veicinātu zemes kā unikāla dabas resursa racionālu izmantošanu un aizsardzību, RAPLM izstrādātā koncepcija Zemes pārvaldības likuma izstrādei paredz risinājumus zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumu sakārtošanai, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.
"Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ne tikai samazinājies vietējo pašvaldību skaits, bet arī beigušas pastāvēt 26 rajonu padomes, kas bija otrā līmeņa pašvaldības."
Koncepcijā zeme aplūkota ne tikai kā īpašuma tiesību objekts, kuru pērk un pārdod, bet arī kā cilvēces dzīves un eksistences nodrošināšanai svarīga dabas sastāvdaļa. Dokumentā iekļauti zemes izmantošanas principi, lietotāju tiesības un pienākumi, zemes izmantošana sabiedrības vajadzībām, valsts un pašvaldību kompetence zemes pārvaldībā, kā arī priekšlikumi augsnes aizsardzības nodrošināšanai, zemes pārraudzības sistēmas izveidošanai un citi ar zemes izmantošanu saistīti jautājumi.
Pašvaldību attīstība un pārraudzība
Pašvaldību darbības laukā 2009. gads iezīmēja jaunu posmu: mainījās līdz šim pastāvējusī pašvaldību sistēma Latvijā. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ne tikai samazinājies vietējo pašvaldību skaits (no 522 vietējām pašvaldībām līdz 118 pēc 1. jūlija), bet arī beigušas pastāvēt 26 rajonu padomes, kas bija otrā līmeņa pašvaldības.
Gan Ministru kabinets, gan Saeima ir pieņēmuši virkni normatīvo aktu, kas regulē novadu pašvaldību darbību pēc administratīvi teritoriālās reformas un nosaka to kompetenci. Intensīvs darbs norisinās arī RAPLM, izstrādājot dažādus metodiskos materiālus un ieteikumus, atbildot uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem, kā arī dodoties uz reģioniem pie jaunievēlēto novadu vadītājiem un darbiniekiem, lai izskaidrotu svarīgākos veicamos darbus.
Ekonomikas lejupslīde pērnā gada otrajā pusē nenoliedzami ietekmējusi gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumus, ne tikai ierobežojot ieguldījumus attīstībā, bet arī pašvaldību spēju pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus. Tādēļ ministrija piedāvāja krīzes laikā pārskatīt pašvaldību funkcijas, saistot to izpildi ar pieejamo finansējumu.
Par grozījumiem 11 tiesību aktos, kas ļautu samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, 15. decembrī lēma Ministru kabinets. RAPLM uzskata, ka grozījumi normatīvajos aktos attiecīgās jomās atvieglos pašvaldību darbu, taču ir jāturpina normatīvo aktu pārskatīšana, iespējami atsakoties no dažādu birokrātisku procedūru noteikšanas. Piedāvātie grozījumi tiesiskajā regulējumā jāizstrādā līdz 2010. gada 1.februārim.
Beidzoties administratīvi teritoriālajai reformai, kuras iznākumā tika izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava –, novadu pašvaldībām līdz 2009. gada beigām bija jāpārņem rajonu pašvaldību funkcijas, iestādes, manta un finanses, kā arī tiesības un saistības.
Saskaņā ar rajonu reorganizācijas plāniem, kuru izpildi uzrauga RAPLM, šis process 2009. gada 30. decembrī noslēdzās 24 no 26 rajonu pašvaldībām. Savukārt Ventspils un Gulbenes rajonu teritorijās novadi ir izveidoti bijušo rajona pašvaldību robežās; tādējādi tās savu darbību beidza līdz ar abu novadu darbības sākšanos pērnā gada 1. jūlijā.
Tā kā daļa pašvaldību, veidojot reorganizācijas plānus, nespēja vienoties par atsevišķu funkciju un tiesību sadali starp novadu pašvaldībām, par sešu rajonu (Limbažu, Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Cēsu) reorganizāciju lēma Ministra kabinets.
Investīcijas pašvaldību infrastruktūras attīstībā
Kopumā pašvaldībām pērn tika piešķirti vairāk nekā 19 milj. latu.
Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, RAPLM dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra 4,11 milj. latu. Vienreizējās dotācijas apmērs vienam novada pagastam vai pilsētai ir 200 000 latu.
Dotācijas 3,15 milj. latu tika izmaksātas no šim mērķim paredzētās RAPLM budžeta programmas, papildus Babītes, Pāvilostas, Raunas, Nīcas, Olaines, Ozolnieku, Mālpils, Durbes un Beverīnas novadiem piešķirot 1 milj. latu no neparedzētiem gadījumiem rezervētā finansējuma.
Ņemot vērā valsts budžetā veiktos izdevumu samazinājumus, RAPLM piedāvāja pašvaldībām, kurām ir ņemts aizņēmums Valsts kasē, to dzēst. Kopumā 2009. gadā tika dzēsti 13 pašvaldību aizņēmumi 1,94 milj. latu apmērā. Izstrādājot valsts budžetu 2010. gadam, tajā iekļauta norma dzēst sešu pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu 965 885 latus.
"No 2005. gada līdz 2009. gada beigām novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 milj. latu."
No 2005. gada līdz 2009. gada beigām novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 milj. latu. Šā gada valsts budžetā novadu infrastruktūras attīstībai paredzēti 1,575 milj. latu, tādējādi visām pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, likumā noteiktās dotācijas būs izmaksātas.
Lai pabeigtu iepriekšējos gados iesāktos pašvaldību infrastruktūras projektus, 2009. gadā no valsts investīciju programmas tika piešķirtas mērķdotācijas 12,17 milj. latu apmērā. Tās saņēma 27 pašvaldības.
Papildus šīm dotācijām Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Cēsu, Jēkabpils, Talsu, Balvu, Alūksnes un Cesvaines pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1,67 milj. latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo pēc pērnā gada valsts budžeta grozījumiem sākotnēji paredzētais atbalsts investīciju projektiem tika samazināts vai arī finansējums tika atteikts vispār.
Galvenais nosacījums mērķdotāciju piešķiršanai bija pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšana.
Nauda izglītības reformas seku novēršanai
Lai izmaksātu atlaišanas pabalstus pedagogiem, kuri darbu zaudējuši izglītības iestāžu reorganizācijas vai slēgšanas dēļ, kā arī lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus, pašvaldībām pēc RAPLM iniciatīvas 2009. gadā piešķirti 1,23 milj. latu.
Kā liecina RAPLM apkopotā informācija, 25 pašvaldībās tika slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi. Vēl 749 skolotāji tika atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi; 25 pašvaldībās tika reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 skolotāji.
Saskaņā ar Darba likumā noteikto, pašvaldībām atlaišanas pabalstu izmaksai skolotājiem tika piešķirti 987 864 lati.
Lai nodrošinātu transporta izdevumu kompensāciju pašvaldībām par skolēnu pārvadājumiem, RAPLM novadu pašvaldībām šogad izmaksāja 239 501 latu. Finansējums tika nodrošināts tām pašvaldībām skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur izglītības reformas dēļ skolas tika slēgtas vai pārveidotas.
Kompensācijas dabas postījumu novēršanai
Pašvaldībām no valsts budžeta pēc RAPLM iniciatīvas pērn piešķirti vēl 210 942 lati gan dabas stihiju seku novēršanai, gan citām vajadzībām.
Vētru un dabas stihiju radīto postījumu novēršanai RAPLM pašvaldībām kopumā piešķīra 147 325 latus.
Šie līdzekļi bija nepieciešami Līvānu, Gulbenes, Saldus un Bauskas novada pašvaldībām, lai salabotu lietus un vētras sapostītos pašvaldību ēku jumtu segumus, Mēmeles stāvkrastu pie Bauskas pils, kā arī sporta stadionus un ielu segumu. Savukārt ugunsgrēka radīto postījumu novēršanai līdzekļus saņēma Lauces pagasta, Kuldīgas un Lubānas novada pašvaldības.
Papildu finansējums tika arī Rīgas pašvaldībai, lai kompensētu pērnā janvāra sākumā masu nekārtību laikā Vecrīgā nodarītos zaudējumus.
Savukārt Zilākalna pagasta padomei RAPLM piešķīra 41 495 latus, lai pašvaldība nodrošinātu pašvaldības vērtēto ieņēmumu koriģēšanas rezultātā nepieciešamo dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Pašvaldībām 22 122 latu apmērā segti izdevumi, kas saistīti ar 2008. gadā mirušo nenoskaidroto personu apbedīšanu.
Eiropas Savienības fondu investīcijas pašvaldībās un reģionos
„Šogad noslēgtie līgumi 197,16 miljonu latu apmērā par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pašvaldībās ir labs pamats reģionu attīstībai un konkurētspējas veicināšanai nākotnē,” tā, izvērtējot pērn paveikto, uzsver reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Sekmējot pilsētu infrastruktūras attīstību atbilstoši to attīstības prioritātēm, RAPLM 2009. gadā ar 16 pilsētām noslēdza 43 līgumus 105,08 milj. latu vērtībā. Kopumā šajā aktivitātē ir pieejami 209 milj. latu.
Šā gada pirmajā ceturksnī novadu pašvaldībām būs papildus pieejami 9,5 milj. latu publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. RAPLM priekšlikumu izveidot jaunu ES fondu aktivitāti „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” pagājušajā oktobrī atbalstīja ES fondu uzraudzības komiteja.
Lai veicinātu vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru, RAPLM parakstījusi ar pašvaldībām 26 līgumus 17,99 milj. latu apmērā.
Savukārt, lai nodrošinātu bērnu, invalīdu un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes un sociālo prasmju attīstību, kā arī izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas, RAPLM ar 16 pašvaldībām, to iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem noslēgusi līgumus 1,89 milj. vērtībā.
Pērn RAPLM nodrošināja līdzdalību piecu ES teritoriālās sadarbību programmu konkursos pieteiktu projektu novērtēšanā. Sadarbībā ar citu dalībvalstu atbildīgajām institūcijām apstiprināti 75 projekti ar Latvijas partneru dalību par kopēju summu 72,22 milj. latu.
Apstiprinātie projekti veicinās Eiropas teritoriju dinamisku un ilgtspējīgu attīstību, starpreģionu pieredzes apmaiņu, tādējādi sniedzot praktisku ieguldījumu ES reģionālās politikas īstenošanā.
Lai veicinātu vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociāli ekonomisko attīstību, RAPLM Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas ”Pārrobežu sadarbība” ietvaros pašvaldībām apakšprojektu īstenošanai piešķīra 1,08 milj. latu.
Īstenojot pašvaldību iecerētos projektus, tiks izveidots un izvērsts sadarbības tīkls starp Latvijas un kaimiņvalstu pierobežu reģioniem.
