Šī iecere aizvadīto mēnešu laikā kļuvusi arvien konkrētāka, līdz sadarbībā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertiem ietērpta Vienas pieturas aģentūras koncepcijā, kuru līdz 1. martam paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā.
Vienas pieturas pakalpojumi klātienē un neklātienē
Tas nenozīmē, ka pakalpojumu kopums jau ir skaidri izstrādāts un drīz pēc vienota standarta visās pašvaldībās sāks darboties vienas pieturas aģentūras (VPA). Pakalpojumu īstenošana VPA norisināsies (un jau notiek) pakāpeniski.
Šogad paredzēts realizēt piecus paraugprojektus, katrā reģionā izvēloties vienu pašvaldību un tajā piedāvājot iespējami plašu pakalpojumu klāstu. Tas nenotiks ātri un vienkārši, jo VPA mērķis ir iekļaut šajā sistēmā ne tikai pašvaldību kompetencē esošo, bet arī valsts pārvaldes pakalpojumu.
VPA koncepcija faktiski būs plāns, kā noteiktos termiņos līdz 2013. gadam sakārtot valsts pārvaldes pakalpojumu lauku saskaņā ar teritoriālā iedalījuma kritērijiem. Tādējādi koncepcijā tiks noteikts precīzs VPA ieviešanas grafiks, pakalpojumu standarti un reglamenti, finansiālās uzturēšanas principu izklāsts, ekonomisko ieguvumu un izdevumu aplēses, kā arī normatīvo aktu izmaiņas.
Taču galvenais – saistībā ar VPA ieviešanu nav paredzēta kādu jaunu iestāžu izveide; koncepcija viesīs skaidrību, kā organizējams šis pakalpojums pašvaldībās sadarbībā ar valsts iestādēm.
Pakalpojumu sniegšana klātienē tiks organizēta 29 nacionālas un reģionālas nozīmes centros (bijušajos rajonu centros un trijās pašvaldībās ar strauju izaugsmes potenciālu), 88 pašvaldību administratīvajos centros un aptuveni 440 pilsētu un pagastu pārvaldēs. Tas nozīmē, ka šajās iedzīvotāju apkalpošanas vietās strādās speciālisti, kuri uzklausīs iedzīvotāju vajadzības, konsultēs par iespējamiem risinājumiem, palīdzēs nokārtot formalitātes, kā arī sekos dokumentu apritei digitālā formātā.
"Šogad paredzēts īstenot piecus paraugprojektus, katrā reģionā izvēloties vienu pašvaldību un tajā piedāvājot iespējami plašu pakalpojumu klāstu."
Protams, pakalpojumu apjoms 29 lielajos centros būs plašāks nekā, piemēram, pagastu pārvaldēs. To, kā tiek organizēts darbs VPA izveidē, uzraudzīs plānošanas reģionu administrācija.
Otrs VPA funkcionēšanas veids ir pakalpojumi neklātienē. Par plašāk izmantojamu instrumentu elektronisko pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas laukā kļūs portāls www.latvija.lv, kā arī pašvaldību interneta vietnes.
RAPLM valsts sekretāres vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos Artis Stucka atklāj, ka viens neklātienes pakalpojums noskatīts arī no privātā sektora (informatīvā tālruņa 1188, kas iedzīvotājiem sniedz plašu informāciju par visdažādākajām iespējām), un tādējādi atzīts par lietderīgu izveidot šādu centrāli uzziņām par valsts pārvaldes pakalpojumiem.
Valsts un pašvaldību pakalpojumu revīzija
Lai zinātu, kādi pakalpojumi iekļaujami VPA „grozā”, ir jātiek par tiem skaidrībā vispār. Līdztekus VPA ieviešanai norisinās visu valsts un pašvaldību pakalpojumu izvērtēšana.
Valsts pārvaldē izvērtējami ir 967 pakalpojumi, pašvaldībās – 230. Kā informē A.Stucka, šobrīd ir apzināti seši valsts un pašvaldību pakalpojumi, kuri tiks virzīti kā VPA „testa pakalpojumi” piecās pašvaldībās (būvatļauju saņemšana, maznodrošinātā statusa piešķiršana, jaunas kadastrālās vienības izveidošana un tamlīdzīgi).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns spriež, ka VPA ieviešana varētu sekmēt vienotu administratīvo procedūru noteikšanu pašvaldībās. „Piemēram, Vispārīgie būvnoteikumi ir vieni, bet būvatļauju saņemšana katrā vietā notiek atšķirīgi. Vienā pašvaldībā to iespējams saņemt trijās dienās, citās – pāris mēnešos, bet Rīga vispār ir „izcils” piemērs – plānošanas uzdevums sarakstīts uz 20 lapām, (bet citur uz divām).
No vienas puses, mums tā kā nebūtu jārūpējas par Rīgas problēmām, bet, no otras puses, investori, kuri ierodas Latvijā, jautā: cik daudz jums ir šo „karaļvalstu” Latvijā? Kā vienas likumdošanas apstākļos var būt tik atšķirīgas prasības?
"Lai zinātu, kādi pakalpojumi iekļaujami VPA „grozā”, ir vispār jātiek par tiem skaidrībā."
Saistībā ar VPA ieviešanu būtu jānonāk pie tā, ka visā Latvijā vienā sektorā patiešām būs vienādi vai ļoti līdzīgi nosacījumi. Otrs jautājums – kā pietuvināt valsts iestāžu pakalpojumus pašvaldību pakalpojumiem? Runājot par VPA, nereti pirmā reakcija ir tāda –nu sasēdināsim pašvaldības un valsts iestāžu darbiniekus vienā lielā mājā! Bet tā tas nebūs! Mēs ar šo procesu vēlamies panākt, ka pat tur, kur valsts iestādēm ir tendence pazust, parādās citas saites, un nav svarīgi, vai attiecīgais ierēdnis atrodas trīsdesmit vai simt kilometru attālumā. Lai ar šo sistēmu kļūtu pieejams pakalpojums, kuru citkārt sniedza valsts iestādes. Šī sistēma ir strukturēti jāizstrādā, un tās izveidei ir pieejamas divas Eiropas Savienības struktūrfondu programmas.”
Kā paredzējusi ministrija, VPA principa ieviešana palīdzētu sakārtot valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, atsakoties no nevajadzīgām un neefektīvām procedūrām.
Tūkstotis funkciju, cik - pakalpojumu
Saistībā ar VPA ieviešanu izraisījās arī diskusija kārtējā novadu vadītāju sanāksmē RAPLM.
„Ja valstī vēlas veidot vienotu koncepciju, ko lai dara pašvaldības, kurās šis process jau iesākts? Tad varbūt mazliet jāpagaida, līdz būs lielāka skaidrība, lai pēc tam viss atkal nav jāmaina,” bažījās Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. „Bet īstenībā šī sadarbība ar valsts iestādēm ir jāveido steidzami. Piemēram, Tukumā Darba aizsardzības inspekcijas vairs nav, tās pārstāvis vienu dienu nedēļā atbrauc uz apmeklētāju pieņemšanu. Cilvēki nevar gaidīt, un, ja neviens attiecīgo jautājumu nav koordinējis pārējās četras dienas, nekas uz priekšu nevirzās. Tā pamazām sadarbība jau veidojas elektronisko kontaktu virzienā.” Līdzīgi rīkojas arī, piemēram, Skrundas novada dome – pieņem no iedzīvotājiem iesniegumus un tad paši kontaktējas ar tām valsts iestādēm, kuras iedzīvotājiem nav pieejamas.
Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts savukārt atzina, ka novada ļaudis sāpīgi sajutuši brīdi, kad vairs nav pieejami Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumi.
"VPA principa ieviešana palīdzētu sakārtot valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, atsakoties no nevajadzīgām un neefektīvām procedūrām, pakalpojumiem un uzdevumiem."
Šo viedokli E.Zalāns komentēja šādi: „Savulaik Valsts kanceleja saskaitīja gandrīz tūkstoti tā dēvēto funkciju. Es uzdevu jautājumu – cik daudz to starpā ir pakalpojumu? Mēs esam orientēti uz pakalpojumiem. Ja redzam, ka ir ļoti daudz funkciju, kuras nerada iedzīvotājiem pakalpojumus, tad varam uzdot jautājumu – cik lielā mērā tās ir jāuztur? Tagad, samazinot budžetu, mazāk „griež” funkcijas, vairāk – tieši pakalpojumu daļu. To, kas tālāk no Rīgas, kas nav tā redzams.”
„Mēs ar savu koncepciju nevēlamies neko sagraut, ko pašvaldības vienas pieturas aģentūras virzienā jau paveikušas,” skaidro A.Stucka. „Šis process notiek paralēli. Galvenās vadlīnijas un idejas tiks iekļautas koncepcijā līdz 1. martam.”
Arī E.Zalāns atzīst, ka „skatīsimies uz tām pašvaldībām, kuras šajā jomā tikušas tālāk, un izmantosim to pieredzi, lai procesu uz priekšu virzītu ātrāk”.
Durbes novada domes vadītājs Andrejs Radzevičs cita starpā ierosināja: VPA izveides gaitā, plašāk izvēršot iedzīvotājiem pieejamos interneta punktus, būtu izmantojama publisko bibliotēku infrastruktūra. „Tajās ir ļoti kvalitatīvs internets, lauku apvidos tās atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, un arī darba laiks ir piemērots.”
Skaidrs ir tas, ka sarežģītākais posms šajā VPA ieviešanā būs valsts pakalpojumu iepludināšana pašvaldību darbības laukā jeb šo abu līdz šim stipri savrupo lauku apvienošana. A.Stucka teic, ka pārējās ministrijas VPA koncepciju gaida ar interesi, lai tad sāktu apsvērt, kādi kopdarbības virzienā sperami nākamie soļi.
