Koncepcijas projekts, 2007. gadā uzsākts un 2008. gada vidū izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, līdz valdības akceptam nonāca tikai 2009. gada sākumā. Pārmaiņas, kas notikušas mūsu valstī un kas tieši skārušas visu valsts pārvaldi, ir ieviesušas savas korekcijas arī vērienīgajā projektā. Sabiedrības zināšanas kļuvušas vairāk digitalizētas, un domāšana pielāgojusies iespējām, ko var sniegt interneta tīmeklis. Tāpat valstī pēdējos gados jo aktīvi spriests par administratīvā sloga mazināšanu iedzīvotājiem, īpaši - uzņēmējiem, kas ņemts vērā, darbojoties ar koncepcijas realizēšanu un „pārceļot domāšanu” augstākā līmenī.
Kā ļoti liels pluss koncepcijas virzībā jāmin 2009. gada martā gūtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums divām koncepcijas ieviešanas kārtām – nedaudz vairāk kā 2,5 miljoni latu pirmajai kārtai „Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas izveide”, kurā sadarbības partneri ir PVD, LDC, VAAD, VTUA, un apmēram 1,3 miljoni latu otrajai kārtai - „Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izveide”.
"Sabiedrības zināšanas kļuvušas vairāk digitalizētas, un domāšana pielāgojusies iespējām, ko var sniegt pasaules tīmeklis."
Visa koncepcijas ieviešanas projekta kopējās izmaksas no 2008. līdz 2013. gadam ir 3,9 miljoni latu - 85% ir ERAF līdzfinansējums, bet 15% - Latvijas budžeta līdzekļi.
Pašlaik darbs norisinās pie projekta pirmās kārtas, kuras gaitā ZM ir jānodrošina pašas ministrijas un padotībā esošo iestāžu:
- centralizēta neklātienes pakalpojumu sniegšanas risinājuma izveide,
- elektronizējamo pakalpojumu prioritāšu noteikšana,
- centralizēta elektroniskās apkalpošanas kanāla (nozares e-pakalpojuma portāla) izstrāde klientiem,
- klientu pārvaldības un darba plūsmu vadības sistēmas izstrāde,
- informācijas sistēmu integrācijas un datu apstrādes platformas izstrāde,
- IT atbalsta sistēmu infrastruktūras izveide,
- administratoru mācību nodrošināšana,
- pakalpojumu sniedzēju mācību nodrošināšana un publicitātes pasākumu organizēšana.
Izvērtējot savu „saimniecību”
ZM Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore teic, ka pašlaik saistībā ar projektu pārskatot visus ZM sistēmas sniegtos pakalpojumus, klientu skaitu, pakalpojumu saņemšanas vietu izvietojumu un daudzumu. Tiekot arī rēķināts, cik izmaksā pakalpojuma sniegšana, klientam tiekoties ar pakalpojuma sniedzēju aci pret aci. Līdztekus vērtējot tehnisko nodrošinājumu, programmatūru un serverus, datubāzes un piekļūšanu tām. Ar vienu vārdu sakot, pašlaik ZM skrupulozi pārskata savu „saimniecību”, lai to pilnībā pārzinātu – gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā un arī zivsaimniecībā.
„Pašlaik apzinām, kāds klientu daudzums katrai iestādei ir un kurās pašvaldībās ir lielākā ZM sistēmas klientu koncentrācija,” skaidro Jānis Šnore. „Kad būsim izvērtējuši klientu „smaguma centrus”, tad kļūs skaidrs, uz kuras iestādes bāzes jāveido katras konkrētās pašvaldības vienas pieturas aģentūras birojs. Tas, visticamāk, veidosies uz tās iestādes bāzes, kuras funkcijas visvairāk šajā pašvaldībā nepieciešamas. Vislielākais sniegto pakalpojumu daudzums nenoliedzami ir LAD, bet „smaguma centri” būs jāvērtē pēc vairākiem rādītājiem.”
"Pašlaik iezīmēts tāds nodrošināmo pakalpojumu loks, ko var ieviest ar atvēlēto naudu."
Pirmo koncepcijas ieviešanas etapu – izveidot loģisko vienas pieturas aģentūras biroju izvietojuma shēmu - plānots pabeigt līdz 2010. gada jūlijam. Līdz šim termiņam arī noslēgts līgums ar konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem „AA projekts” un „Corporate Solutions”, kas kā apakšuzņēmējus piesaistījuši „PriceWaterhouseCoopers” un „Ernst and Young Baltic”. Konsultāciju līguma izmaksas ir 870 tūkstoši latu publiskā finansējuma, iekļaujot PVN, no kuriem 85% ir ERAF, bet 15% - Latvijas nauda. Šī naudas daļa ir iekļauta kopējās koncepcijas ieviešanas izmaksās.
„Kad būs saņemti konsultantu darba rezultāti ar ieteikumiem, tad varēsim darbu turpināt, jau veicot konkrētus valsts iepirkumus projekta realizācijai – programmatūras izstrādei, datubāzu savienošanai un visiem nepieciešamajiem tehniskajiem informāciju komunikāciju tehnoloģijas (IKT) aspektiem,” nākotnē darāmajā ielūkojas J.Šnore.\
Projekta otrajā etapā:
- jāveic izpēte un jāizveido sistēmas ieviešanas projekta vadības atbalsts,
- jāizdara sistēmas ieviešanas sagatavošanās darbi,
- jārealizē sistēmas ieviešana
- un jārīko publicitātes pasākumi projekta rezultātu popularizēšanai.
Kā lēš J.Šnore, iespējami daudz IKT risinājumu jāveido jau uz esošo tehnoloģiju bāzes, jo katrai projektā iesaistītajai iestādei ir kaut kāda moderno tehnoloģiju jaudas rezerve, ko plānots izmantot darbības paplašināšanai: „Kamēr iestāde ar savu jaudu nedalās, tikmēr grūti kaut ko centralizēt. Bet šajā vienotas pakalpojumu sniegšanas projektā iestādēm kopīgi būs jāvienojas, kādu artavu katra gatava sniegt vienotam pakalpojumu sniegšanas mērķim.”
Var sniegt tik pakalpojumu, cik var
ZM Budžeta un finanšu departamenta Administratīvo resursu un informācijas tehnoloģiju pārvaldības nodaļas vecākais referents Armands Šmits saka, ka šāgada jūlijā ir plānots uzsākt projektu tehniskās puses realizāciju, tai skaitā nepieciešamo informācijas sistēmu izveidi un tehnikas iegādi. Izpēti paredzēts pabeigt 2010. gadā, līdz 2011. gada beigām paredzēta projekta tehniskā realizācija, tai skaitā informācijas sistēmu izveide un nodošana ekspluatācijā.
"Daudzi svarīgi ieraksti atrodas valsts pārvaldes iestāžu reģistros, un tos var pārsūtīt, neiesaistot klientu."
„Vēl gan nav zināms, vai un cik 2013. gadā projekta paplašināšanai būs pieejams papildu finansējums. Pašlaik iezīmēts tāds nodrošināmo pakalpojumu loks, ko varam ieviest ar atvēlēto naudu. Ja būs nepieciešams sniegt vēl kādu papildu pakalpojumu, tad līdzekļu vajadzēs vairāk. Tieši tādēļ arī neesam paredzējuši, ka visus pakalpojumus klienti saņems elektroniski, jo tas ne vienmēr būs iespējams. Bet klātienes konsultācijas ir dārgākas par tiešsaisti,” skaidro A.Šmits.
Viens no projekta mērķiem ir ieviest visus tos pakalpojumus, ko paredz Pakalpojumu direktīva (Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū). Tas ir, veicināt uzņēmējdarbības brīvību un pakalpojumu apriti ES iekšējā tirgū, samazinot administratīvos šķēršļus, vienkāršot uzņēmējdarbības reģistrācijas procedūras, izveidot vienotus reģistrācijas kontaktpunktus, ieviest saskaņotu veidlapu un elektronisko reģistrāciju, samazinot administratīvās izmaksas un iesniedzamo dokumentu daudzumu, tas ir - pakalpojumus uzņēmējdarbībai. Līdztekus tam klienti varēs saņemt dažādas izziņas, gūt informāciju u. tml.
Ja būs finansējums, tad varēs ieviest arī papildpakalpojumus, kuru sniegšanas nepieciešamību izvērtēs pašas projektā iesaistītās iestādes. Un jau tagad ir pakalpojumi, par kuriem ir skaidrs - no tiem atteiksies.
„Koncepcija tika izstrādāta vēl 2007. gadā. Tad skats uz pasauli bija pilnīgi cits, un ideālais skatījums uz kontaktpunktu izveidošanu arī bija pavisam atšķirīgs. Tad bija mērķis – ikvienam klientam pēc iespējas vairāk dažādu pakalpojumu un visos iespējamos kontaktēšanās veidos,” atminas J.Šnore. „Tagad valsts iestādes pret visu pakalpojumu sniegšanu izturas daudz rezervētāk, jo daļu iespējams nodot privātajam sektoram. Mērķis – atstāt visvairāk iespēju sazināties, to nodrošinot ar vismazākajām izmaksām. Nenoliedzami, dārgākā ir klātienes apkalpošana, tādēļ projekts mērķēts saziņai, izslēdzot fizisko kontaktu ar klientu - lai sazināšanās notiktu pa tālruni vai internetā. Bet tas ne vienmēr būs iespējams, tādēļ ļoti jāizsver, kuros novados vai pagastos jānodrošina tiešās kontaktēšanās iespējas.”
Mainoties domāšanai, mainās sistēma
Klientam, piemēram, ir izraksts no Zemesgrāmatas, un viņam to vajag pārveidot digitālā formātā, lai nosūtītu kādai iestādei. Šis ir labs piemērs, kā jāmaina domāšana: šajā situācijā – visticamākais - nemaz nevajadzēs dokumentu elektronizēt. Visi Zemesgrāmatas ieraksti jau atrodas datubāzē digitālā formātā. Te savstarpēji darbosies iestādes. Daudzi svarīgi ieraksti atrodas valsts pārvaldes iestāžu reģistros, un tos var pārsūtīt, neiesaistot klientu. Attīstoties tehniskajām iespējām, aizvien biežāk var izslēgt fizisko tikšanos un pārvietošanos.
"Iespējams, tieši tādēļ, ka daļai Latvijas sabiedrības nav datorprasmju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver: katrā Latvijas pagastā jābūt kontaktpunktam."
„Iecerēts, ka arī būs pieejami Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta u.c. valsts reģistru dati. Dažādu ministriju sistēmu iestādēm ir jāspēj strādāt vienoti portālā www.latvija.lv, lai klientiem iespējami atvieglotu saskarsmi ar valsts pārvaldes iestādēm,” ir pārliecināts departamenta direktors. „Visiem pakalpojumiem, kuri jau ir elektronizēti, ir jākļūst pieejamiem. Vienotā platforma Latvijā ir portāls e-Latvija. Tas ir RAPLM virzītais projekts, kurā tiks iekļauti arī ZM sistēmas pakalpojumi. Problēmu var radīt šo dažādās valodās veidoto datubāzu savietošana, kā arī tas, ka atsevišķu iestāžu dati vēl nav digitalizēti pilnībā. ZM sistēmā gandrīz visas datubāzes jau ir digitālas.”
Te gan jāsaka, ka elektroniskās datubāzes nenodrošina to, ka klienti ar iestādēm gatavi sazināties tiešsaistē. Piemēram, LAD patlaban ir 118 542 aktīvo klientu. Iestādē ir izveidota elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS), kuru izmanto, piesakoties uz platību maksājumiem. No visiem 68 348 klientiem, kuri pagājušajā gadā pieteicās platībmaksājumiem, tikai 1626 izmantoja EPS sniegtās iespējas. Rezultāts: no visas LAD pieteiktās platības - apmēram 20% - elektroniski pieteikti tikai ap 2 procentiem. Tas ir ļoti, ļoti maz. Iespējams, tieši tādēļ, ka daļai Latvijas sabiedrības nav datorprasmju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzsver, ka katrā Latvijas pagastā jābūt kontaktpunktam. Vai ZM spēs nodrošināt savu pakalpojumu katrā pagastā, vēl nav zināms. „Tas jāizskaitļo, vadoties no klientu skaita. ZM vienas pieturas aģentūras būs tajos pagastos, kuros būs pietiekami liels skaits pakalpojumu pieprasītāju,” teic J.Šnore. „Ja pašam cilvēkam nebūs digitālās saziņas prasmju, tad tās būs jāpērk – visticamākais – kā konsultatīva funkcija privātajā sektorā. Valsts vairs šādus pakalpojumus nesniegs. Un, ja tomēr sniegs, tad tas nebūs bezmaksas pakalpojums.”
"Tā kā projekta konsultanti ir iesaistīti gandrīz visos lielajos kontaktpunktu veidošanas projektos Latvijā, tad ir pieejama nepastarpināta informācija par līdzīgiem procesiem valstī."
Cik šo kontaktpunktu fiziski būs un kāds būs saņemamo pakalpojumu klāsts, tas izkristalizēsies 2011. gada laikā.
Konsultanti darbojas līdzīgos projektos
Budžeta un finanšu departamenta direktora vietnieks, Administratīvo resursu un informācijas tehnoloģiju pārvaldības nodaļas vadītājs Rihards Kancēvičs vērtē, ka pagaidām projekts norisinās ļoti veiksmīgi: „Iestādes ir atsaucīgas, diezgan viegli atrodam kompromisus. Visi ir ieinteresēti. Tā kā projekta konsultanti ir iesaistīti gandrīz visos lielajos kontaktpunktu veidošanas projektos Latvijā, tad ir pieejama nepastarpināta informācija par līdzīgiem procesiem RAPLM, Labklājības ministrijas un citu ministriju sistēmās. Tas ļoti palīdz strādāt, lūkoties uz procesiem valstiski un vienoti, kā arī sniedz pārliecību, ka ZM veidotais projekts nebūs radikāli atšķirīgs no citiem līdziniekiem.”
Kā to paredz ERAF nosacījumi, vismaz piecus gadus pēc projekta realizēšanas termiņa beigām sistēmai būs jādarbojas. Tas nozīmē, ka 2007. gadā sāktais darbs dos atdevi vismaz līdz 2018. gadam. „Mēs gan ceram, ka sistēma darbosies ilgāk,” saka J.Šnore.
