Valsts un pašvaldību pakalpojumu centru ieviešanas visi trīs posmi jeb kārtas ir jāpabeidz līdz 2013. gada 1. aprīlim - tā paredz šā pasākuma rosinātāja un īstenotāja RAPLM. Lai iecerēto VPA sistēmu īstenotu, ministrijas speciālisti izstrādājuši īpašu koncepciju 80 lappušu biezumā. Tā ietver rīcības plānu, kā līdz minētajam termiņam pakāpeniski pilnveidot valsts un pašvaldību pakalpojumu piegādi iedzīvotājiem un nodrošināt to pieejamību visā valsts teritorijā. Koncepcija vēl jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ja tā tiks akceptēta, tad, kā dokumentā paredzēts, RAPLM oficiāli kļūs par atbildīgo iestādi koncepcijas īstenošanas koordinācijā, pārraudzībā un aktualizēšanā. Ja valdība projektam dos zaļo gaismu, tad RAPLM līdz nākamā gada februārim sadarbībā ar nozaru ministrijām būs jāsagatavo nepieciešamie normatīvie akti valsts un pašvaldību pakalpojumu centru paraugprojektu darbības īstenošanai, tostarp par vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu piegādes kārtību. Iecerētais pasākums ir vērienīgs.
Kā lauciniekam nokļūt novada pašvaldībā
Uzreiz jāteic, ka valsts iestāžu taupības pasākumu un administratīvi teritoriālās reformas dēļ gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumu pieejamība krasi attālinājusies no lauku teritoriju iedzīvotājiem. Daudzi līdzšinējie autobusu maršruti ir likvidēti, nav radīti arī jauni, lai ļaudis no pagastiem varētu nokļūt uz jaunajām, jau krietni tālākajām novadu pašvaldībām. Piemēram, pat Taurenes pagasta centra iedzīvotāji, atrodoties tieši dzīvas maģistrāles malā, uz tagadējo novada centru Vecpiebalgā no rīta ar autobusu gan var aizkļūt, bet atpakaļ tiek tikai trijos pēcpusdienā. Par attālāku apdzīvoto vietu iemītniekiem, ja viņiem nav sava auto, pat negribas domāt, vēl jo vairāk tad, ja viņiem jākārto kādas formalitātes, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) vai Valsts zemes dienestā.
Skaidrs, ka būtu labi, ja viņam pietiktu ar pūliņiem aizkļūt līdz pagasta pārvaldei, izklāstīt savu vajadzību, iesniegt nepieciešamo veidlapu, un tālāk jau ar visām vajadzīgajām iestādēm visas iespējami vienkāršotās formalitātes kārtotu pārvaldes speciālists un iedzīvotājam atliktu vien vēlreiz ierasties pēc gatavas atbildes. Vēl vienkāršāk būtu tiem, kam mājās internets.
Jā, atšķirībā no pilsētniekiem, kuri žēlojas, ka viņiem joprojām jāstaigā kā pastniekiem no vienas iestādes uz citu (gan retāk kā pirms dažiem gadiem), lauciniekiem problēma ir vispār tur nokļūt, turklāt šāda braukāšana ar privāto auto piedevām izmaksā dārgi. Tādēļ tas, ka VPA ieviešanu varam sagaidīt tikai pēc trim gadiem, šķiet pārāk garš laiks.
"Valsts un pašvaldību pakalpojumu centru ieviešanas visi trīs posmi jeb kārtas ir jāpabeidz līdz 2013. gada 1. aprīlim - tā paredz šā pasākuma rosinātāja un īstenotāja RAPLM."
Taču, tā kā projekta īstenošana paredzēta trijos posmos, tam tā nevajadzētu būt. Jo pirmie divi VPA sistēmas posmi īstenībā paredz tieši pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības sakārtošanu un nodrošināšanu.
Pirmajā posmā jāveic šādi pasākumi:
- novada centrā un pagasta pārvaldēs ir jāizveido pakalpojumu centri ar personālu un tehnisko nodrošinājumu;
- jāievieš visā novadā vienota elektroniska dokumentu vadības sistēma;
- jānodrošina iespēja iesniegt iesniegumus un veidlapas par pašvaldības pakalpojumiem visā novadā.
Otrajā posmā paredzēts spert nākamos soļus – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt un saņemt pašvaldības pakalpojumus visā novadā (kas tiktu noteikts ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem), kā arī iespēja iesniegt iesniegumus valsts iestādēm un būtu pieejamas valsts iestāžu veidlapas visā novadā.
Klupšanas akmens – pašvaldību atšķirīgās prasības
Tomēr rādās, ka arī šajos pirmajos posmos VPA sistēmas iedzīvināšana realitātē būs gana smagnējs process. Kā Saeimas komisiju informēja RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, jau ir apzināti pieci valsts un pašvaldību pakalpojumi, kuri tiks virzīti kā testa pakalpojumi piecās pašvaldībās (taču par iespēju šos pakalpojumus ieviest interesējas arī aptuveni puse pārējo pašvaldību, atsaucība esot liela), un līdz nākamā gada 1. jūnijam vismaz vienā pašvaldībā jau būtu jāsāk ierobežotu pakalpojumu apjomu izmēģināšana.
Paraugpakalpojumi būtu šādi:
- jauna nekustamā īpašuma kadastra objekta reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
- bezdarbnieka statusa piešķiršana, bezdarbnieku uzskaite, bezdarbnieku pabalsti;
- būvatļaujas izsniegšana;
- reklāmas materiālu, izkārtņu sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošana publiskās vietās;
- ar bērna piedzimšanu saistīto formalitāšu kārtošana.
Vismaz trīs minētos pakalpojumus jau nodrošina tās pašvaldības, kuras VPA ir ieviesušas pašu spēkiem, tā ka nekāds absolūtais jaunums VPA koncepcijas plānā tām nebūs. Taču katrā pašvaldībā tomēr tiek ieviesta sava, atšķirīga sistēma, un loģiski rodas jautājums, kā šos pašdarbībā radušos projektus (un pēc pāris gadiem to būs vēl vairāk) beigās iekļaut vienotā sistēmā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe Saeimas komisijā arī norādīja – katrai pašvaldībai ir savas īpatnības un specifika, jo lielāka pašvaldība, jo vairāk formalitāšu un dokumentu tā pieprasa.
"Valsts iestāžu taupības pasākumu un administratīvi teritoriālās reformas dēļ gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumu pieejamība krasi attālinājusies no lauku teritoriju iedzīvotājiem."
To apliecina arī RAPLM veiktais deviņu republikas pilsētu un četru novadu pašvaldību saistošo noteikumu apsekojums, salīdzinot iesniedzamo dokumentu, veicamo procedūru skaitu un termiņus, lai iegūtu atļaujas izkārtņu un reklāmas izvietošanai attiecīgo pašvaldību teritorijā. Starp republikas nozīmes pilsētām lielākais iesniedzamo dokumentu skaits ir Rīgā un Liepājā (14), bet mazākais Valmierā (8), Rēzeknē un Jūrmalā (7), un Daugavpilī (5).
Novados to skaits svārstās no 16 līdz 11, un augšgalā ir Tukuma novads, savukārt pieticīgākās prasības ir Siguldas un Bauskas novadu pašvaldībās. Atbilstošs papīra lietu apjomam ir arī procedūru skaits. Te arī parādās klupšanas akmens, kas ievērojami apgrūtinās vienotas dokumentu aprites sistēmas ieviešanu kaut vai pašvaldību līmenī – lai, piemēram, vienā novadā dzīvojošs cilvēks varētu elektroniski nokārtot īpašuma lietas vai iegūt būvatļauju citā novadā vai pilsētā.
Kā liecina RAPLM dati, piemēram, uzņēmēji šīs atšķirības izjūt kā lielu apgrūtinājumu. Telefonintervijās no 1200 reģistrētajiem reklāmas devējiem aptaujāts katrs sestais uzņēmums, un 80% aptaujāto komersantu ir atbalstījuši nepieciešamību noteikt vienotu kārtību valsts līmenī reklāmas izvietošanas un tās ekspluatācijas nosacījumu saskaņošanai.
Te jāatgādina – koncepcijas mērķis ir panākt, ka pašvaldības un valsts pakalpojumu piegāde klātienē un neklātienē tiek organizēta vienotā sistēmā pēc vienotiem principiem saskaņā ar valsts teritoriālo iedalījumu uz 118 pašvaldību bāzes.
Trešais posms – kā izkapts uz akmens
Šeit jāpaskaidro, ka pakalpojumu piegāde neklātienē norisināsies, izmantojot valsts un pašvaldību portālu www.latvija.lv, kā arī pašvaldību interneta vietnes. Līdztekus pakalpojumiem internetā iecerēts izveidot arī vienotu zvanu centru (līdzīgu kā, piemēram, 1188), kurā būtu iespējams iegūt izsmeļošu informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumiem. Klātienē pakalpojumi tiktu nodrošināti ar konsultantu palīdzību. Vienkāršākie no tiem tiktu sniegti pagastu un pilsētu pārvaldēs – aptuveni 440 vietās, tad novadu administratīvajos centros (88 vietās) un visbeidzot reģionu centros un Rīgā (29 vietās).
Neraugoties uz iepriekš minētajiem šķēršļiem, tiktāl (tātad koncepcijas pirmajos divos posmos) viss tomēr ir kaut cik skaidrs. Taču trešā posma aprises ir pietiekami miglainas un ir acīmredzams, ka tā īstenošanā var uzskriet kā izkapts uz akmens. Jo, raugi, šeit ir paredzēta iespēja pieprasīt un saņemt valsts iestāžu pakalpojumus vietējās pašvaldībās. Tas nozīmē ne tikai ciešu sadarbību ar valsts iestādēm, bet koncepcijas projektā paredzēts, ka saistībā ar VPA ieviešanu līdztekus tiks īstenota visu valsts un pašvaldības pakalpojumu izvērtēšana. Valsts pārvaldē jāizskata 967 pakalpojumi, pārvaldībās – 230. Kā informēja A. Stucka, valsts iestāžu pakalpojumus izvērtē Valsts kanceleja, izstrādājot arī šo pakalpojumu standartus.
„Ideja par to, ka valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami vienuviet, ir apsveicama gan no ērtības, gan taupības viedokļa. Taču deputātiem saistībā ar ministrijas plāniem ir daudz jautājumu par šī plāna praktisko pusi. Cik reāli ir sistēmu iedarbināt jau līdz 2013. gadam? Kā tiks apmācīti speciālisti, kas varēs sniegt tik plašu pakalpojumu klāstu? Kas notiks ar aģentūrām, kas klientus apkalpo patlaban? Vai, ieviešot jauno sistēmu, nekritīsies sociālajā jomā sniegto pakalpojumu kvalitāte?” – ar šiem jautājumiem pie RAPLM pārstāvjiem vērsās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Komisijas deputāti, iepazīstoties ar ierēdņu plāniem ieviest VPA tīklu, skeptiski vērtēja iespēju vienuviet nodrošināt pašvaldības un valsts sniegtos pakalpojumus.
"Taču katrā pašvaldībā tomēr tiek ieviesta sava, atšķirīga sistēma, un loģiski rodas jautājums, kā šos pašdarbībā radušos projektus beigās iekļaut vienotā sistēmā."
„Kādai jābūt šādai aģentūrai, kas vienuviet izsniedz pases, rēķina pabalstus un nosaka invaliditāti?” vaicāja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka katras šādas funkcijas veikšanai nepieciešamas šauri specifiskas zināšanas, un apmācīt tik universālus aģentūras darbiniekus nav iespējams. „Protams, var likvidēt gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, gan Nodarbinātības valsts aģentūru, taču man ir lielas šaubas, vai vietā varētu izveidot ko labāku,” pauda A. Barča. Viņa arī norādīja, ka savas VPA veido arī nozaru ministrijas un to pakļautības iestādes, un ir jautājums, kā tās iekļausies šajā koncepcijas projektā.
Savukārt deputāte Silva Bendrāte sacīja, ka partiju pirmsvēlēšanu programmās nav saskatāms uzstādījums, ka RAPLM būtu turpmāk saglabājama, un tādēļ apšaubāma šķiet ministrijas pretendēšana uz galvenās atbildīgās iestādes statusu tik ilgā laikposmā līdz 2013. gadam. Diskusijā izskanēja, ka varas gaiteņos ir pazibējusi versija – VPA sistēmas veidošanu varētu uzticēt valsts a/s „Latvijas Pasts”. Te gan uzreiz vietā būtu atcerēties šīs iestādes ļoti neveiksmīgo e-paraksta ieviešanu.
Deputāte Ausma Kantāne izteica aizdomas, ka koncepcijas darba grupā līdztekus sociālajiem partneriem, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nav iesaistīts pietiekami plašs potenciāli iesaistīto ministriju un aģentūru ekspertu loks.
A. Barča arī uzsvēra, ka jaunās sistēmas ieviešanas izmaksas tiek lēstas 7,8 miljonu latu apmērā, ko plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un tā ir liela nauda, kuru gan vajadzētu tērēt ļoti apdomīgi.
Tā nu tika nolemts, ka koncepcijas projektu nepieciešams precizēt, papildināt un ar VPA ieviešanas trešo posmu īpaši nesteigties.
Acīmredzami ir tas, ka ar iecerēto VPA projektu viegli neies, un katra no ieinteresētajām pusēm striķi vilks uz savu pusi. Diezin vai valsts iestādes labprātīgi gribēs vienkāršot birokrātiskās procedūras, atteikties no tām, kuras dublējas, un atdot pašvaldībām tās, kuras patiešām varētu.
