Ne viens vien iedzīvotājs arī Ziemassvētku laikā bijis dusmīgs. Pilsētas egles atklāšanu 20. decembrī ar savu klātbūtni neesot pagodinājis neviens no pilsētas domes; Vecgada vakarā nebija tradicionālā svinīgā pasākuma un uguņošanas, kā citugad; dažam dzīvoklī tikai piecpadsmit grādu siltuma, bet jāmaksā dārgi; parkā dekoratīvais apgaismojums jauks, bet tas skaisti izskatoties tikai tumsā, jo pati teritorija neesot sakopta...
Ar pilsētas domes darbu apmierināti vien 29% iedzīvotāju, neapmierināti – gandrīz puse.
Var gandrīz droši teikt, ka tik personiski izteiktus un niansētus sabiedriskās dzīves sīkumus citās pilsētās ātri un viegli neatradīsim. Varbūt vienīgi izvērstās intervijās vai aptaujās. Jo, raugi, Jēkabpilī jau vairāk nekā trīs gadus darbojas interneta portāls www.jekabpils.lv, kurā ne tikai iegūstama plaša informācija par visu pilsētā notiekošo, pašvaldības aktivitātēm un projektiem, bet arī ir nodrošināta izvērsta vietējās pārvaldes atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem un pieejams vispusīgs elektronisko pakalpojumu piedāvājums.
Domei var rakstīt visu, kas uz sirds
Protams, arī citās pilsētu pašvaldībās iedzīvotāji e-pastā var izklāstīt vietējai varai savas pretenzijas, bet atbildes var nesaņemt vai klusi saņemt savā pastkastītē. Sarakstes temats tā arī paliks apslēpts un vien publiski neizskanējusi un neapspriesta aktualitāte.
Jēkabpils portālā uzzinām ne tikai to, kas iedzīvotājiem patīk vai nepatīk, bet arī to, kas un kā minētos trūkumus novērsīs.
Piemēram, Sanita raksta: „Jau vismaz nedēļu Tūrisma centram stāv izsists, netīrs logs. Ja nevar ielikt, tad vismaz vajag aizlīmēt. Tā taču rodas ļoti liels siltuma zudums, ja mīnus 20 grādos ir tikai 1 rūts. Tas taču pilsētas vaigs, ko apmeklē viesi. Nu nesmuki.”
"Tik personiski izteiktus un niansētus sabiedriskās dzīves sīkumus citās pilsētās ātri un viegli neatradīsim."
Viņai nekavējoties atbild Pilsētas tūrisma un informācijas centra vadītāja Biruta Bahmane: „Logam ir izsists paketes ārējais stikls. Jauna loga pakete ir pasūtīta un tiks uzstādīta tuvākajā laikā.”
Decembra sākumā raksta Dainis: „Labdien, vai pilsētā grunts ceļus ir plānots kaut reizi greiderēt? Pļaviņu iela no Bebriem līdz tiltam paliek jau neizbraucama, Akurātera iela no DUS Virši uz karjera pusi jau ir neizbraucama. Tagad labs laiks, lai greideri nosūtītu, kamēr nav sniegs un lietus. Tad jau būs par vēlu.”
Pēc pāris dienām atbild Daina Navenicka, ceļu būvinženiere/pārvadājumu speciāliste: „Apkalpojošai organizācijai ir uzdots nogreiderēt Jūsu vēstulē minētās ielas.”
Tā varētu turpināt un turpināt. Gan par sociālajiem pabalstiem, ielu apgaismojumu, ieilgušiem ielu remontiem, kādu nenojauktu graustu. Redzams, ka uz pēdējiem sarežģītākajiem jautājumiem atbildes kavējas jau dažas dienas – 22. decembrī zem dažām pat 17. un 18. decembrī sūtītām vēstulēm lasāms standarta teksts: „Pagaidām atbilde nav sniegta. Apmeklējiet šo sadaļu pēc laika!” Nu jā, ļoti jau interesē, kāds būs skaidrojums par pilsētas vadības pārstāvju nepiedalīšanos egles atklāšanā.
Tomēr uzreiz jāsaka – nav jau jēkabpilieši tikai ērcīgi un strīdīgi. Izsenis zināms, ka dusmas sev ceļu izlauzīs, bet pateicības vārdiem atrast laiku un vietu allaž grūtāk. Tāds nu reiz ir demokrātijas izpausmju otrs vaigs: gaismā nāk arī tādas lietas, ko citkārt nobēdzinām tumšākajā stūrī.
Taču, par šo visu stāstot, jāpasaka galvenais: portāla sākumlapā skatāms košs logs – e-pakalpojumi – un iepriekš minētā informācija atrodama tieši šeit. Taču e-pasts ir vien neliela daļa no iespējamiem pakalpojumiem.
Pie pilsētas galvas elektroniski pieteikta vizīte
Sāksim ar to, ka šīs sadaļas apmeklētājiem ir iespēja uzreiz nokļūt e-pakalpojumu portālā www.e-Latvija.lv un izmantot tā sniegtās iespējas, piemēram, iesniegt dzīvesvietas deklarāciju, uzzināt savus datus vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, iepazīties ar saviem datiem Ceļu satiksmes un drošības direkcijā un iegūt vienas dienas braukšanas atļauju.
Bet īpaši interesantas ir iespējas sadarbībai ar vietējo pašvaldību. Vispirms jau minētā sarakste. Tālāk – elektroniska pieteikšanās vizītēm pie domes amatpersonām, izvēloties abpusēji pieņemamu laiku un norādot apmeklējuma iemeslu. Maksājumi pašvaldībai domes kontos. Standarta iesniegumi pašvaldībai noteiktu veidlapu veidā gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Iesniegumi dzīvokļu piešķiršanai, fizisku un juridisku personu pieteikumi būvniecībai, pieteikumi zemes ierīcības projekta izstrādei, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņai, nekustamā īpašuma nomai u.tml.
Visās elektroniskajās veidlapās atrodama norāde – neskaidrību gadījumā sazināties ar Jēkabpils pilsētas domes Vienas pieturas aģentūru (VPA), un līdzās tālruņa numurs.
"VPA koordinē elektronisko dokumentu apriti starp domes amatpersonām, un iedzīvotāji tādējādi ir atbrīvoti no nepieciešamības staigāt pa kabinetiem un iestādēm. "
VPA koordinē šo elektronisko dokumentu apriti starp domes amatpersonām, un iedzīvotāji tādējādi ir atbrīvoti no nepieciešamības staigāt pa kabinetiem un iestādēm.
Virtuāli nokārtotās formalitātes, un ja vēl ar elektronisko parakstu, ir augstākā pilotāža. Bet, ja pilsētas iedzīvotājam mājās vai darbavietā dators un internets nav pieejams, to piedāvā VPA savā atrašanās vietā pilsētas domes pirmajā stāvā. Taču iesniegumu veidlapas var aizpildīt arī ar roku turpat, pie VPA lodziņa, turklāt saņemot izsmeļošu informāciju, kuram atbildīgajam darbiniekam sava vajadzība jānodod. Ja kārtojamais jautājums neattieksies uz pašvaldību, darbinieces izstāstīs, kur jāvēršas.
Var patikt vai nepatikt, bet Jēkabpils pašvaldības durvis apmeklētājiem atvērtas tikai divas dienas nedēļā apmeklētāju pieņemšanas laikā. Pārējās dienās patiešām visu kārto VPA.
Jēkabpils domes Administratīvā departamenta direktors Guntars Gogulis gan bilst: cilvēkiem joprojām lietas vairāk patīk kārtot klātienē, savu rūpi, it sevišķi dzīvokļa vai sociālajā jomā, personiski izklāstot attiecīgajam speciālistam, bet arī šis paradums ejot mazumā. Kā liecina statistika, ik gadu strauji pieaug gan elektroniski uzdoto jautājumu skaits, gan ar VPA starpniecību kārtoto dokumentu aprite. Tā kā arī pašvaldība pārkārtojusi savu darbu galvenokārt elektroniskā veidā, šie jauninājumi ļauj ietaupīt naudu, piemēram, rakstāmpapīra iegādei – pēc jaunās sistēmas ieviešanas 2006. gada četros mēnešos un nākamajā gadā ietaupīts vairāk nekā 50 tūkstoši papīra lapu.
VPA darbinieces Iveta Upmane, Inga Soroka un Anita Moskovska stāsta, ka klientu un kārtojamo dokumentu pieplūdums ir ļoti atkarīgs no sezonas aktualitātēm. Piemēram, ļoti liela dokumentu un kārtojamo lietu plūsma radusies saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras projektu par stipendiātu iekārtošanu darbā, augustā bijis daudz darba mācību stipendiju kārtošanā.
Bet regulāri apgrozās, piemēram, lietas par sociālo dzīvokļu statusa piešķiršanu, pagarināšanu; par būvniecības atļauju piešķiršanu un objektu nodošanu ekspluatācijā.
Elektroniski dokumentus var kārtot, autorizējoties ar bankas karti, bet pakāpeniski arvien plašāk tiek izmantots elektroniskais paraksts. Pērn to lietojušas 40 personas, šogad – 147; tagad parakstu izmanto ne tikai valsts iestāžu darbinieki, bet arī uzņēmēji. Kā zināms, līdzšinējā prakse pierādījusi, ka līdzšinējais elektroniskā paraksta modelis iedzīvotājiem ir pārāk neērts un dārgs, tādēļ tā lietošana izvēršas ļoti negribīgi. Ja ieviestu, piemēram, identifikācijas kartes, kurās šis paraksts jau būtu iekļauts, ir skaidrs, ka elektronisko dokumentu aprites apmēri strauji palielinātos.
VPA izveide devusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu arī pašvaldības iekšējās darba organizācijas sakārtošanā, jo tagad ļoti tiek sekots, kā virzās formalitāšu kārtošana, paātrinot dokumentu aprites laiku un izskaužot liekos birokrātijas posmus, norāda G.Gogulis.
No atsevišķām pašvaldībām uz valsts līmeni
Vienas pieturas aģentūras princips pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, par ko tik daudz pašlaik runājam, Jēkabpilī tika ieviests jau 2006. gada 1. septembrī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) prioritātes „Līdzsvarotas attīstības veicināšana” aktivitātes „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” ietvaros. Projekta „Jēkabpils pilsētas informācijas centra elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem” kopējās izmaksas bija 117 tūkstoši latu, no kuriem 75% sedza ERAF, 15% - pilsētas pašvaldība un 10% bija līdzfinansējums no valsts budžeta.
Kā saka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību attīstības departamenta Pašvaldību reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults, Jēkabpils pašvaldība savulaik bija vienīgā, kura vēlējās iesaistīties minētajā atbalsta programmā, un galu galā kļuva par pirmo, kurā ieviesta VPA sistēma. Šis Jēkabpils domes projekts – izveidotais elektroniskais resurss http://www.jekabpils.lv/ – ir atzīts par vienu no labākajiem e-pārvaldes jomā Eiropā nominācijā „Labākie publiskie pakalpojumi izaugsmei un darbam”; pilsētas pašvaldība par to ieguvusi arī „Efektīvas pārvaldības gada balvu 2007” un citus apbalvojumus.
Jēkabpils pilsētas domes pašvaldības elektroniskās iespējas ietver trīs virzienus: efektīvu resursu izmantošanu, kvalitatīvu elektronisko pakalpojumu izveidi un sabiedrības lomas palielināšanu pašvaldības darbā. Sistēmas efektivitāti pierāda arī skaitļi – VPA attālinātos pakalpojumus pilsētā izmantoja 2488 reizes, bet 2008. gadā šis rādītājs jau tuvojās septiņiem tūkstošiem.
"VPA izveide devusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu arī pašvaldības iekšējās darba organizācijas sakārtošanā."
Aizvadītajos trijos gados VPA izveidotas vēl dažās pilsētās, tās veido arī novadu pašvaldības. VPA darbības princips ir ieguvis īpašu nozīmi, jo kļuvis par svarīgu sastāvdaļu vienota valsts pakalpojumu saņemšanas tīkla izveidē, ko enerģiski uzsākusi RAPLM. Valdība šo ministriju noteikusi par atbildīgo visaptveroša VPA principa ieviešanā valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā. Šim pasākumam noteikti arī stingri un, kā saka A.Stucka, „ļoti saspiesti termiņi”.
Patlaban dažādu valsts pārvaldes iestāžu reģionālās struktūrvienības Latvijas teritorijā ir izvietotas atšķirīgi, turklāt tām ir noteiktas arī atšķirīgas apkalpes teritorijas: dažām iestādēm tās atbilst bijušajām rajonu, dažām – plānošanas reģionu teritorijām. Tādējādi viena pakalpojuma saņemšanai iedzīvotāji ir spiesti pārvietoties plašu teritoriju robežās. Lai saņemtu pašvaldību pakalpojumus, bieži ir vajadzīgas valsts iestāžu izziņas un iedzīvotājiem tādēļ jāapmeklē dažādas iestādes, par ko jau ilgāku laiku īpaši sašutuši ir uzņēmēji.
Ņemot visu iepriekš teikto vērā, VPA principu sākotnēji paredzēts ieviest 20 nacionālas nozīmes centros – astoņās republikas pilsētās un 21 novada pilsētā, kur iedzīvotājiem būs iespējams saņemt valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus gan elektroniski, gan klātienē.
Ceļā uz VPA koncepciju – funkciju vētīšana
Lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus VPA principa ieviešanai, visām nozaru ministrijām līdz nākamā gada 15. janvārim RAPLM ir jāiesniedz informācija par ministriju padotības iestāžu reģionālajām struktūrvienībām un to sniegtajiem pakalpojumiem. Reizē tā būs arī ministriju funkciju vētīšana.
Decembrī Ministru kabinets noteicis: visām ministrijām saskaņā ar MK 8. decembra sēdes protokollēmumu ir jāizvērtē ministriju padotības iestāžu reģionālo struktūrvienību pakalpojumi un iespēja tos nodot plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām, privātajam sektoram vai citai valsts pārvaldes iestādei. Informācija jāsniedz arī par pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami un tāpēc izslēdzami no normatīvajiem aktiem. Ministrijām gan vienlaikus piekodināts izvērtēt iespējamos riskus, ja pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta.
Līdz 15. februārim RAPLM visa ministriju sniegtā informācija ir jāapkopo un jāiekļauj koncepcijā par VPA ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.
Taču jau tagad redzams, ka šis pasākums nebūs vienkāršs. Kā teic A.Stucka, ja tas sekmīgi izdosies, šādi organizēta valsts un pakalpojumu pieejamība būs jaunums pat Eiropas mērogā.
A.Stucka uzsver, ka pašvaldību patstāvība katrā ziņā jārespektē, taču valstī ir jābūt arī vienotiem standartiem, piemēram, saistībā ar prasībām būvatļauju izsniegšanai. Lai uzņēmējs, atrodoties vienā pašvaldībā, pēc saprotamas kārtības virtuāli lietas varētu nokārtot citā novadā, kas varbūt atrodas pat valsts otrā malā. Tādēļ VPA sistēmai, visticamāk, būšot divas daļas: viena, kurā pašvaldībām līdz zināmai robežai būs rīcības brīvība, otra, A.Stuckas vārdiem, – „cietā daļa”, ko regulēs normatīvie akti.
Viena lieta ir arī „augstās matērijas” un gluži cita – „ikdienas proza”. Bet tā jaunizveidotajos novados nereti ir tāda, ka dokumentus no pagastiem uz novada centru un atpakaļ nereti sūta nevis elektroniski, bet „ar četriem riteņiem”. Operatīvi strādāt vienotās sistēmās nav iespējams pat vienā pašvaldības teritorijā, jo savulaik katrs pagasts rīkojies pēc savas gaumes un vajadzības.
Šo visu apzinot, pat pesimistam jāatzīst: Jēkabpilī patiešām ir īstenota vismaz viena laba pārmaiņa – šī demokrātiskā, ātrā vienas pieturas aģentūra, kas ļauj izvairīties no daudzām liekām klapatām. Un droši vien ilgāk pastaigājot pa vietnes www.jekabpils.lv sadaļām, uzietu vēl citu noderīgu.
