Tagad allaž tiek atgādināts, ka apvienošanās ļoti savlaikus notika pēc Mērsraga pašvaldības deputātu ierosmes. Bet Mērsragā saka - tā vairāk bijusi bēgšana no vilka, jo neparko nav gribējuši tikt iekļauti lielajā Talsu novadā, kur, viņuprāt, galīgi zaudētu savu nozīmību.
Nevis par krēsliem, bet par attīstības centru
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis Gunārs Laicāns (Pilsoniskā savienība), kurš ilgus gadus bijis Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs, labi pārzina situāciju gan Mērsragā, gan Rojā un pazīst arī novada deputātus, situāciju īsumā raksturoja šādi: „Biju gan Mērsragā, gan Rojā. Tagad tā politika diemžēl nav pa partijām, bet ir Rojas partija un Mērsraga partija. Un politika – zobs pret zobu.”
Deputāts atceras, ka starp abiem pagastiem allaž pastāvējusi tāda kā konkurence, pat ar nenovīdības piesitienu, un šī attieksme ir sakņojusies gadu gadiem. „Tas nav, kā ballē viens otram pa acīm sadot.” G.Laicāns mēģinājis pierunāt abu pušu deputātus uz kompromisa rīcību – nu kaut vai rojeniekiem novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu Mērsraga pusei atdot, bet nav izdevies. Deputāts secina – diez vai viņi, no vilka (Talsu novada) mūkot, nebūs uzskrējuši lācim šīs pašas iesīkstējušās sāncensības veidolā.
Viens no nemiera līderiem Mērsraga deputāts Rojas novada domē, uzņēmējs Lauris Karlsons stāsta: „Ir divi viedokļi: Mērsraga un Rojas. Tādēļ jāmeklē, kas tad ir pa vidu? Komunikācijas trūkums bija no paša sākuma, bet tā ir vienīgi izpausme. Dziļākā problēma ir tā, ka iepriekš šeit bija divi attīstības centri. Rojas novadā tagad šis viens centrs spēcīgi sāk zaudēt savu pozīciju. To pierāda arī reālais attīstības budžeta dalījums: 2009. gadā 327 tūkstoši Rojai, 35 tūkstoši – Mērsragam. Šogad Rojai tuvu pie pusmiljona, bet Mērsragam – mazāk kā 22 tūkstoši. Mēs to izjūtam ļoti tieši. Te nav runa par vienu pakalpojumu, par vienu izziņu, tās dēļ neviens karu netaisīs.
Mērsrags kā atsevišķs pagasts ir spējis iesaistīties starptautiskos projektos, piesaistīt miljoniem latu un to dara joprojām. Piemēram, ir lieli kopprojekti ar Igauniju, Norvēģiju, tā ka pašvaldības lielumam nav nozīmes. Tajā pašā laikā pēc novada izveidošanas pašvaldība līdzekļu trūkuma dēļ bija spiesta no līdzīga projekta atteikties. Mērsragā nepilnu sešu gadu laikā ar domes atbalstu ir īstenoti 20 Eiropas projekti ar investīcijām, ar īstermiņa saistībām, kas rezultātā nenes ilgstošas gala saistības.
"Starp abiem pagastiem allaž pastāvējusi tāda kā konkurence pat ar nenovīdības piesitienu, un šī attieksme ir sakņojusies gadu gadiem."
Ļoti smagnēji, bet uz priekšu virzās projekts par plastmasas piedevu izgatavošanas rūpnīcu ar īslandiešu kapitālu, tā būs augsto tehnoloģiju ražošana. Jau saskaņots projekts saistībā ar norvēģu Ģeoloģijas institūtu, tiks būvēts pētniecības centrs ar laboratorijām un auditorijām. Ar Valsts elektronisko sakaru direkciju kopā strādājam pie viņu pētniecības centra izveides projekta, kas arī būtu šeit, Mērsragā, un kur arī paredzētas investīcijas aptuveni divu miljonu apmērā.”
Pēc visa minētā redzams, ka Mērsrags ieminis taku inovatīvas ražošanas un zinātniskās pētniecības objektu izveidē, kas dotu papildu darbavietas iedzīvotājiem un atdzīvinātu pakalpojumu sniedzēju biznesu. Savukārt tūrisma industrijai atspaidu dos pārrobežu projekts sadarbībā ar Igauniju, kura laikā taps jahtu piestātnes, kafejnīca, jahtklubs (tam jau drīz būšot jumts), veco kuģu restaurēšanas angārs, jahtu apkope uz ziemu. „Puse no tā visa jau darbojas,” piebilst Lauris.
Uzņēmēja Silva Štreinerte uzskata: „Mēs spējam plaši domāt, mēs neesam tāds centrs kā Roja, kas par tālāko attīstību šādā veidā nedomā gandrīz nemaz.”
Inese Lagzdiņa, arī uzņēmēja, piebilst: „ Mūsu mammas jaunībā visas gāja uz zivju cehiem strādāt, bet mūsdienu jaunatne visu mūžu strādāt pie zivīm nav ar mieru, tāpēc jādomā kas cits.”
Liela nauda pret mazu naudu
Lai būtu taisnīgi, L.Karlsona minētajiem skaitļiem uzreiz jāliek pretī novada domes priekšsēdētāja Jāņa Žoluda argumenti. Tiesa gan, citēti no portāla „Rojas Vēstis”, jo trīs dienu laikā ar J.Žoludu parunāties neizdevās. Pēc aprauta, bet velti gaidīta solījuma dot ziņu par iespējamo sarunas laiku bija dzirdams vien pārrauts zvana signāls, līdz tālrunis tika atslēgts pavisam. (Jāatzīst, ilgajos darba gados ar šādu atbildīgu amatpersonas attieksmi sastapties nebija gadījies.)
Tātad – J.Žoluda atspēkojums L.Karlsona minētajām niecīgajām summām attīstībai: „Vispirms jānorāda, ka tabulās (portālā šie skaitļi sīkāk atšifrēti pa pozīcijām tabulās – aut.) minētie skaitļi ir īstermiņa aizdevumi, kas tiek ņemti, lai īstenotu projektus, kuros pēc vairāku gadu darba ir piesaistītas ievērojamas Eiropas Savienības un valsts investīcijas, bet pašvaldība iegulda tikai ap 15% no summas. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka lielāko kredītportfeļa daļu un apgrūtinājumu budžetam veido tieši ilgtermiņa kredīti.
Tātad Rojas aizņēmumu atlikušais parāds 01.01.2010. ir Ls 1 033 122, savukārt Mērsraga pagasta aizņēmumu atlikušais parāds 01.01.2010. – Ls 1 146 288. Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka labi strādājis Mērsraga ostas pārvaldnieks J.Budreikas kungs, kas ostas attīstībai ir piesaistījis ievērojamus finanšu līdzekļus, bet nākas atzīt, ka bijusī Mērsraga pašvaldība nav izmantojusi ES struktūrfondu piedāvātās iespējas pietiekami, jo nevar veidot attīstību tikai uz ilgtermiņa kredītiem.”
Tabulās minētais rāda, ka 2009. gadā Mērsraga Tautas nama rekonstrukcijai paredzēti 35,4 tūkst. latu, Rojas stadiona rekonstrukcijai – 327,1 tūkst. latu. Šogad Rojā plānoti projekti ūdenssaimniecības attīstībai, stadiona rekonstrukcijai, energoefektivitātes paaugstināšanai, muzeja renovācijai, dabas zinību kabineta iekārtošanai vidusskolā un izglītības iestāžu informatizācijai (vienīgais projekts, kas attiecas arī uz Mērsragu, Ls 22 tūkst.), kopā 294,8 tūkst. latu vērtībā. Te nav ieskaitīts domē vēl neapstiprinātais Kāpu un Talsu ielu rekonstrukcijas projekts par 180 tūkst. latu. Tātad patiešām liela nauda pret mazu naudu.
L.Karlsons stāsta, ka Mērsragā jau līdz šim īstenoti tādi infrastruktūras objekti, ko Rojā plāno tikai tagad, bet tas nenozīmē, ka viss būtu izdarīts un Mērsragam vairs gandrīz nekas nepienāktos. Turklāt visi projekti sākti pakāpeniski, ar apdomīgu aprēķinu, lai tēriņus varētu arī nomaksāt. Taupīts visur, kur vien var. „Mēs nopelnām, ne jau daudz, bet tā, lai varētu sākt jaunus projektus. Ja viss ir tik pareizi, tad kādēļ mūsu Tautas nama rekonstrukcijā ietaupītos 74 tūkstošus latu vajadzēja novirzīt Rojas stadiona tribīņu kredīta nomaksai, nevis papildus ieguldīt vēl Mērsragā? Skolas remontā ietaupīja 20 tūkstošus, tie arī Rojā pazuda.
Pēc vēlēšanām faktiski bija skaidrs, ka Rojas deputāti visu ņem no varas pozīcijām. Bez diskusijām, bez sarunām. Kad sākās strukturālās izmaiņas, starp citu, vajadzīgas, radās problēma, kad no ostas valdes atbrīvoja Albertu Neilandu un Aigaru Šternbergu, kas ilgus gadus bija valdes priekšsēdētājs un šādu izrāvienu bija panācis ar saviem darbiem. Tagad tur neviena tik augstas klases speciālista vairs nav.
"Dziļākā problēma ir tā, ka iepriekš šeit bija divi attīstības centri. Rojas novadā tagad šis viens centrs spēcīgi sāk zaudēt savu pozīciju."
J.Žoluds astoņus gadus bija Rojas ostas valdē, un mēs ļoti negribētu, ka kaut kas līdzīgs tagad sākas Mērsragā. Jo vairāk tādēļ, ka viņš publiski minējis abas ostu pārvaldes apvienot. Viņi apvienos abas ostas un atrisinās savas problēmas. Tas nozīmē Mērsraga ostas attīstības bremzēšanu.”
I.Lagzdiņa turpina: „Tas jau izskanēja arī pirmsvēlēšanu tikšanās reizēs – jūs būsiet industriālā zona, pelnīsiet naudu, un mēs tērēsim. Kad uzdeva jautājumu, kāpēc tad mums nevajag, atbilde bija – papriekš vajadzētu tā kā Roju attīstīt.”
L.Karlsons piebilst, ka Mērsrags ar savu ostu un ražotnēm labi pelnījis visus gadus un atšķirībā no Rojas nav saņēmis dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Mērsragā baidās arī par vidusskolas un bērnudārza nākotni. „Vidusskola – tā ir viena no divām asīm, ap ko griežas Mērsrags. Viena ass ir ekonomika, otra – izglītība. Abas cieši savā starpā saistītas. Šurp nenāks strādāt labi speciālisti, ja nebūs labas skolas. Bet skolā nebūs bērnu, ja vecākiem šeit nebūs darba. Skolā ir 227 skolēnu, pieaugums pret pagājušo gadu ir 11 procentu. Par vidusskolas likvidāciju bijušas vismaz trīs formālas un neformālas sarunas. Par to ar mani ir diskutēts, esmu dzirdējis replikas.
Ja ap lielu centru apvieno maziņos, nabagos, kas paši par sevi nevar pastāvēt, tas ir pareizi. RAPLM mājaslapā joprojām publicēti mērķi un kritēriji, kas pašvaldībām ar novadu reformu jāsasniedz. Mērsrags tos bija sasniedzis jau pirms reformas. Tad nu iznāk, ka tagad ārstē veselo.”
Pie neapmierinātības tērcēm, kas briedina lielo nemieru, vēl ir tādas šķietami sīkas nianses, kas ikdienā tomēr sāpīgi pamanāmas. Kultūras nams visus ienākumus pārskaitot novadam, bet, ja nepieciešami desmit latu kādam saimniecībā vajadzīgam sīkumam, tad jāiet kā lūdzējiem, varbūt pat saņemot atteikumu. Neesot arī vietējās varas tuvuma sajūtas, kad iedzīvotājs varējis atnākt uz pašvaldību, pastāstīt priekšniekam savu bēdu un saņemt atbalstu. Tagad jāraksta papīri, jāgaida formālas atbildes, bet novada pašvaldības gaiteņi tāli un sveši. Tiesa gan, pēc RAPLM vēlējuma J.Žoludam Mērsraga pagasta pārvaldē pirmdienās iekārtots iedzīvotāju pieņemšanas laiks.
Nedaudz par krēslu bīdīšanu
Loģiski rodas jautājums – kādēļ kašķis starp Mērsraga deputātiem un Roju izcēlās tikai pērnajā rudenī, ja kopu dzīve sākās jau 2008. gadā? Bieži dzirdēta atbilde – tādēļ, ka iepriekš abiem pagastiem bija vienāds deputātu skaits, turklāt novada domes priekšsēdis bija mērsradznieks. Varbūt tad savukārt slikti jutās rojenieki?
Novada domes priekšsēdētāja vietniece, Rojas vidusskolas direktore Eva Kārkliņa apstiprina, ka daļēji tā arī bijis: „Tad cilvēki tīri manīgi skatījās – novada domes priekšsēdētājs ir mērsradznieks, kāpēc viņš velk no turienes šurp savus darbiniekus: galveno grāmatvedi, sekretāri, bāriņtiesas priekšsēdētāju? Žoluds tad bija domes priekšsēdētāja vietnieks.”
Viņa atklāj, ka, pagastu pašvaldībām apvienojoties, ar vadības izvēli nav gājis gludi. „Rojas pagastā priekšsēdētājs bija Jānis Žoluds, Mērsragā – Alberts Neilands, un priekšsēdētāja krēsls patiesībā tika mētāts. Žoluds tajā laikā ne visai nopietni piegāja visām ar Rojas pagastu saistītajām lietām, un vietējie politiķi pieņēma lēmumu - viņa pāraudzināšanas nolūkos par priekšsēdētāju vajadzētu iecelt kādu citu. Cits citam prasīja – tu gribi par pagastveci? Negribu – man ir savs darbs, savs bizness! Kurš tad būtu ar mieru uz 10 mēnešiem pamest visu un iet šai laikā pašvaldības darbā?
Pēc iztaujāšanas secināja, ka Rojā neviens šādu pagaidu portfeli īpaši nevēlas, un Rojas deputāti runāja ar Mērsraga deputātiem. Priekšsēdētāja amatam labprāt piekrita Neilanda kungs, un deputāti viņu amatā arī iebalsoja.”
A.Neilanda tā laika vadīšanas metode bijusi apmēram šāda – tagad te neko lielu mainīt nevar, sliktiem darbiniekiem pievilkt grožus nevar, lūk, ja mani ievēlēsiet, tad gan es izdarīšu to un vēl to, visu sakārtošu! Šie solījumi iedarbojušies drīzāk pretēji, nekā viesuši uzticību.
Kam varas ābols, tas diktē noteikumus
Mērsradznieki pārstāv LPP/LC un „Jauno laiku” - no šīm partijām attiecīgi ievēlēja četrus un divus deputātus. Pa trim tautas pārstāvjiem – no „Demokrāti.lv”, TB/LNNK un ZZS, tie ir rojenieki. „Tā izveidojās šī pozīcija - seši pret deviņi,” skaidro E.Kārkliņa.
Viņa ievēlēta no „Demokrāti.lv” un vienubrīd saņēmusi priekšlikumu uzņemties novada domes vadību. Tad parādījusies arī J.Žoluda kandidatūra, un „es nebiju ar mieru grūstīties ar elkoņiem, sapratu, ka jāpaskatās, kā veidosies situācija”. Žēl bija šķirties no skolas, kur daudz padarīts un iesākts no jauna, turklāt zvanījuši skolēnu vecāki un lūguši palikt skolas vadībā.
Tā par domes priekšsēdētāju iebalsots J.Žoluds, E.Kārkliņa – par vietnieci. Jaunais deputātu sasaukums novada pašvaldību pārņēmis ar ļoti lielu budžeta deficītu, un E.Kārkliņa ar saviem partijas biedriem ierosinājusi, ka jāveic finanšu audits, tā rezultāti jāpublisko, lai visi zina, kāda ir situācija, „cik Neilanda kunga saimniekošanas laikā izdevumi bijuši atbilstoši vai neatbilstoši”. Ierosinājums atbalstu neesot guvis.
L.Karlsonam ir cita versija: „Saistībā ar krīzi mēs gribējām panākt izdevumu samazinājumu par 12 procentiem, kas ļautu 2009. gadu pabeigt pa nullēm, bet rojenieki nepiekrita, jo nākot vēlēšanas. Jaunajā sasaukumā augustā un septembrī mūsu uzstādījums bija radīt nosacīti bezdeficīta budžetu, lai tiktu galā ar mīnusiem. Netikām sadzirdēti, un tas noveda pie tā, ka gada beigās nebija naudas. Seši pret deviņi – un tā arvien. Mēs neko nevaram izdarīt.”
"Kurš varas ābolu pazaudējis, tam jāpieņem noteikumi, kādi tie ir."
L.Karlsons baidās, kā šādā veidā, jo vairāk spiedīgos naudas apstākļos, Mērsrags nekad netiks pie jauniem attīstības projektiem. Un tā viscaur – par ikvienu faktu un skaitli skatījums atšķirīgs. E.Kārkliņa stāsta, ka jūlijā un augustā ik nedēļu notikušas finanšu komitejas sēdes, bet vezums nekustējies no vietas. Tas arī novedis pie neliela dumpja uz kuģa, kad daži rojenieki kopā ar Mērsraga deputātiem vienojušies rosināt atcelt J.Žoludu no amata.
Tomēr, šķiet, Mērsraga deputāti sastrēbuši karstu, neesot juridiski korekti sakārtojuši solītos dokumentus, un balsojums beidzies ierastajā proporcijā – 6 pret 9 par labu vecajai kārtībai. Pēc tam nomainīts finanšu speciālists, un tagad šajā jomā viss notiekot perfekti, teic E.Kārkliņa. Mērsraga deputātiem tiek pārmesta haotiska darbošanās, publiska trokšņa celšana par jautājumiem, kurus varētu izrunāt un izlemt turpat domē, kā arī pārdomātu un pamatotu priekšlikumu trūkums.
Taču pie viena viņa arī apstiprina, ka balsošana tradicionāli tā arī notiekot – seši pret vienu, jo - kurš varas ābolu pazaudējis, tam jāpieņem noteikumi, kādi tie ir. Taču uz balsošanu liktie jautājumi allaž tiekot iepriekš izspriesti komitejās, kurās darbojas arī deputāti no Mērsraga.
Kad maisam gals vaļā
Tāda nu ir šī greizo spoguļu karaļvalsts. Rojā sakās nezinām par jebkādiem jautājumiem, kur nu vēl plāniem par Mērsraga vidusskolas likvidēšanu. Bet Mērsragā par vidusskolas slēgšanu kā jau nolemtu apgalvo daudzi – sākot no skolas kurinātāja Jāņa Ņikitova, kurš savācis 500 iedzīvotāju parakstus iniciatīvai par novada sadalīšanu, līdz veikala pārdevējai un pircējiem, un uz ielas sastaptiem cilvēkiem.
Bet dzīves īstenība ir tāda, ka skola ar 507 audzēkņiem, protams, finansiāli vienmēr būs spēcīgāka par divreiz mazāku. E.Kārkliņa stāsta gan par skolēnu zinātniskajiem lasījumiem, gan licencētajām mācību programmām un Eiropas Savienības mērķa stipendijām 70% skolotāju, pie viena piebilstot, ka viņas vadītajā skolā uz brīdi iestājušies pāris skolēnu no Mērsraga, bet nav spējuši izturēt augstās prasības. Te iznirst gluži cita bīstamība konkurences veidolā.
Rojā aptaujātie iedzīvotāji lielākoties uzskata, ka nemiera cēlāji ir tikai daži cilvēki Mērsragā, kuri sacerējušies tikt pie varas. To apgalvo arī E.Kārkliņa, gan paplašinot šo loku līdz pusotram simtam. Viņa domā, ka sabiedriskajā apspriešanā rojenieki neiebilstu pret Mērsraga atdalīšanos, jo par sava pagasta attīstību jūtoties droši. Par 16. janvāra sapulci viņa teic – pēc tās saņēmusi tālruņa zvanus no mērsradzniekiem, kuri nemaz neesot par atdalīšanos, vienkārši aizgājuši lūkoties, kas saietā notiks, bet līdz ar reģistrēšanos ieskaitīti savrupības prasītājos.
Grūti pateikt, ko domā Mērsraga iedzīvotāji savās sniega vaļņos iemūrētajās mājās. Novada portālā viedokļi dažādi: „Priecīga vēsts gan Mērsragam, gan Rojai! Pavisam drīz būsim šķirti ļaudis! Pateiksim milzīgu ,,PALDIES” abu ciemu deputātiem par visu šo jezgu un centīsimies dzīvot mierā un saticībā. Mēs, iedzīvotāji, neesam vainīgi pie šiem kariem. Pie mums, tāpat kā Saeimā, neviens ne ar vienu nevar saprasties. Lai mums laba kaimiņu būšana!!!”
Bet ir arī gluži pretējas domas. Tāpat kā „Delfos”, kur pamatīgas plūkšanās vidū pazibēja aicinājums – vai kašķa cēlāji nevar satikties kaut kur Kolkā un izkauties?
Divi autobusa pieturu stabi, ko atdalīt
Kā jau teica G.Laicāns, tas nav tik vienkārši. Mērsradznieku protesti jau atrāvuši novadu dalīšanas maisam galu vaļā – Staicele gribētu tikt vaļā no Alojas, Kūku pagasts no Ķekavas, vēl daži citi arī. L.Karlsons domā, ka nekāda lielā nelaime tā nebūtu, jo arī kaimiņu valstīs pēc reformas pašvaldību robežas vēlējušies mainīt tikai četri pieci pagasti. Vien piebilstot – ja reforma īstenota pareizi.
E.Kārkliņa spriež: „Tas ir ļoti politizēts jautājums un tā arī iesprūdīs līdz oktobrim varas gaiteņos Saeimā kaut kādās komitejās un komisijās. Politiķi iejaucas tikai tik daudz, lai pateiktu – jā, mēs esam ar jums, bet cīnīties paši!”
Viņa arī domā, ka jau tagad grūti būtu sadalīt, piemēram, sociālo dienestu, kas strādā ļoti labi, bāriņtiesu, no jauna veidot administratīvo aparātu.
Ministrs E.Zalāns novadu dalīšanas idejas neatbalsta, jo uzskata: maziem novadiem maza nākotne un „iedzīvotāju emocijas laikā, kad ir ekonomiskā krīze, ir ļoti viegli pabīdīt vienā vai otrā virzienā. Domājam, ka jāiet konstruktīva risinājuma ceļu. Ja būs tā, ka publisko apspriešanu novadā negribēs veikt, mēs varam iejaukties un to procesu palīdzēt organizēt. Ja viss ritēs normāli, būs MK atzinums, pēc tam jautājumu varēs virzīt tālāk uz Saeimu. Viena no problēmām ir tā, ka deputāti vēl neapzinās, ka vairs nepārstāv tikai savu konkrēto bijušo pagastu, bet visu novadu”.
Pret sasteigtiem lēmumiem ir arī G.Laicāns: „Ir vajadzīgs noteikts laiks, lai cilvēki sajustu piederību savai teritorijai un to pieņemtu. Tādēļ ļoti svarīga ir šī aptauja, viedokļu izteikšana. Es domāju, ka vēl ir aptuveni desmit šādu pašvaldību, un jādomā arī par to, kas notiek, ja kāds grib pievienoties lielākam novadam. Kādas būs šīs procedūras.”
Bet L.Karlsons un viņa domubiedri uzskata, ka brīvlaišana 2013. gadā būs daudz par vēlu: „Janvārī dome pieņēma lēmumu paņemt vēl 260 tūkstošus eiro apēšanai - rēķinu nomaksai utt. Mēs baidāmies, ka, tādā garā turpinot, mums būs jāuzņemas atbildība par lietām, kam mēs nekad neesam piekrituši. Esošie kredīti dalās pēc teritoriālā principa, mēs neprasām, lai rojenieki maksātu kādu no mūsējiem. Mēs zinām, kādēļ tos ņēmām, naudu tērējām, un paši ar to arī gribam tikt galā. Bet esam skeptiski noskaņoti par šiem citiem tēriņiem. Negribas ar tādu bagāžu iet uz mājām. Jo ilgāks laiks paies, jo mazāk no iepriekšējā Mērsraga paliks. Varbūt beigās varēs atdalīt tikai autobusa pieturas stabiņu ar uzrakstu – Mērsrags.”
