Pagastiem apvienoties kopīgā novadā ir viegli, atdalīties – ļoti grūti. To apliecina Rojas un Mērsraga pieredze. Abi pagasti bija starp tiem, kuri 2008. gadā kopu ceļu sāka labprātīgi, bet dzīve apvienotajā Rojas novadā gada garumā nebija pa prātam mērsradzniekiem, kuri sajutās kā nokļuvuši nomalē un zaudējuši savu attīstības centra nozīmi.
Jau pērnā gada nogalē 500 Mērsraga iedzīvotāju parakstīja aicinājumu saviem deputātiem Rojas novada domē par pagasta izstāšanos no šīs pašvaldības. Pēc tam tautas sapulcē 16. janvārī vairāk nekā 300 tās dalībnieku ar saviem parakstiem pieprasīja brīvlaišanu no Rojas novada. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 23. februārī nolēma uzdot Rojas novada domei sarīkot publisku apspriešanu, lai noskaidrotu Mērsraga un Rojas pagasta iedzīvotāju viedokli par novada sadalīšanu. Tas tika izdarīts, un lielākā daļa iedzīvotāju, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, atbalstīja Rojas novada reorganizēšanu. Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsoja 882, bet pret – 31 iedzīvotājs. Kopš tā laika Mērsraga deputāti sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) kārto procedūras un dokumentus, lai varētu sākt atsevišķa Mērsraga novada izveidi. Protams, pirms tam ir jādabū Saeimas jāvārds divu likumu – "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" un likuma "Par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu" – veidolā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo jautājumu jau izskatīja 30. jūnijā un nolēma, ka sagatavoto dokumentu bāze un budžeta aplēses nav pietiekami pamatotas, lai pagastu atdalīšanās procesu virzītu tālāk izskatīšanai Saeimā. Atkārtoti par abu novadu veidošanu komisijā tika lemts 24. augustā, kad deputātiem jau tika piedāvāts dokumentu kopums (Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna projekts un pārveidoto pašvaldību struktūru shēmas) vairāk nekā 50 lappušu apjomā.
"Jau pērnā gada nogalē 500 Mērsraga iedzīvotāju parakstīja aicinājumu saviem deputātiem Rojas novada domē par pagasta izstāšanos no šīs pašvaldības."
Pēc gana karstām debatēm Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar balsu vairākumu konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada. Deputāti nolēma iesniegt Saeimā attiecīgus grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī speciālu likumprojektu, lai Rojas novads un Mērsraga novads varētu sākt darbu kā atsevišķas pašvaldības. Balsojot tika nolemts likumprojektus Saeimā virzīt kā steidzamus.
Kā notiek lielā mantas un pienākumu dalīšana
Tas nozīmē, ka Rojas novada sadalīšanai it kā gals redzams. Pirms lēmuma pieņemšanas deputāti sīki vētīja Rojas novada reorganizācijas plāna un Mērsraga novada izveidošanas projektus, lai pārliecinātos, ka līdzšinējās pašvaldības teritorijas sadalīšana ir nepieciešama, izdevīga un lietderīga. Īpašu uzmanību deputāti veltīja abu pašvaldību budžeta situācijai un tam, cik lielu atbalstu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā Rojas novads saņem pašlaik un kā šī vajadzība varētu mainīties pēc divu novadu izveides.
Komisijas sēdē piedalījās Rojas novada deputāti, kuri pārstāv Mērsraga intereses un ir arī atdalīšanās procesa virzītāji – Lauris Karlsons un Alberts Neilands. Deputāti bija nesapratnē, kādēļ sanāksmē nepiedalījās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, taču mērsradznieki skaidroja, ka viņai šajā laikā kārtojamas lietas Satiksmes ministrijā un priekšsēdētāja pilnvarojusi novada pašvaldību pārstāvēt šos deputātus. Viņi arī apstiprināja, ka abu pagastu šķiršanās notiek savstarpējas sapratnes gaisotnē, bez domstarpībām. Tam lielākais apliecinājums ir tas, ka Rojas novada domes ārkārtas sēdē 13. jūlijā iepriekš minētais Rojas novada pašvaldības reorganizācijas plāna projekts atklātā balsošanā apstiprināts pilnīgā vienprātībā. Turklāt aprēķinus veica un dokumentus izstrādāja paši apvienotā novada domes finanšu un grāmatvedības speciālisti un deputāti. Kā sēdē informēja RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka, arī ministrija šajā darbā pastāvīgi sniegusi metodisku palīdzību. Izstrādājot šo projektu, kopīgiem spēkiem ļoti rūpīgi izvērtēts, kā jaunizveidotie novadi spēs īstenot likumā "Par pašvaldībām" noteiktās 24 izpildāmās funkcijas, un secināts, ka ar to patiešām grūtību nebūšot. Paliek viena problēma: Mērsraga novadā būs mazāks iedzīvotāju skaits, nekā paredzēja administratīvi teritoriālās reformas nosacījumi (šā iemesla dēļ, baidoties no iekļaušanas lielajā Talsu novadā, arī notika Mērsraga apvienošanās ar Roju). Taču, kā sacīja A. Stucka, šis kritērijs nav noteicošais novada dalīšanas procesā, no tā iespējams arī atkāpties. "Reorganizācijas projektā ir atspoguļoti visi aspekti, kā izskatīsies novadu administratīvā pārvalde, lai tā nebūtu pārāk dārga, ir sīki izstrādāta arī shēma, kā notiks nekustamo īpašumu pārdale, kurai pašvaldībai pēc novada sadalīšanas kādi īpašumi piekritīs. Tiks izveidots arī plāns, kā pārejas posmā tiks organizēti iestāžu pakalpojumi, lai neciestu iedzīvotāji," viņš skaidroja.
Uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu nepretendēs
Projektā tiešām ir sīki norādīts, kuras iestādes paliek Rojas pašvaldībai, kuras – Mērsragam, cik daudz darbinieku katrā strādā un kāds ir viņu atalgojums, kuri nekustamie īpašumi piederīgi vienam, kuri – otram pagastam, tāpat arī sadalīti aizņēmumi, galvojumi un citas ilgtermiņa saistības. Dokumentiem pievienots arī Mērsraga pamatbudžeta plāns 2011. gadam.
Izrādās, ka ar iestāžu dalīšanu faktiski nekādu grūtību nebūs, jo komunālie un sociālie dienesti arī līdz šim katrā no pagastiem darbojušies samērā autonomi, vienīgā neskaidrība paliek ar bāriņtiesu, kura pašlaik nav sadalāma. Savukārt izglītības ārpakalpojums jau sākotnēji pirkts no Talsu novada Izglītības pārvaldes, tā ka šeit nekas īpaši nemainīsies arī turpmāk.
Kaut arī L. Karlsons klāstīja, ka finanšu līdzekļu sadalījums Mērsraga novadā būs racionālāks nekā līdz šim, ka vairāk naudas tiks atvēlēts novada attīstībai, infrastruktūrai, kas kopš 2008. gada Mērsragā bijis galīgi nobremzēts, deputāti bija norūpējušies par vairākām lietām. Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš nebija pārliecināts, vai budžeta skaitļi atbilst reālajai situācijai, un tāpat kā Māris Kučinskis uzskatīja – pirms projektu virzīt tālāk, papildus nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums. Jānis Lagzdiņš taujāja, vai Mērsraga pašvaldības sniegtie pakalpojumi nekļūs dārgāki, vai pagastu savrupās dzīves sākšana neprasīs vairāk līdzekļu no finanšu izlīdzināšanas fonda un – galu galā – kā tiks kārtotas kredītsaistības, kā pagasti tiks galā ar tām.
"Pēc gana karstām debatēm Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar balsu vairākumu konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada."
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš par šīm debatēm pauda gandarījumu: "Ļoti priecē deputātu rūpes un prasība par dziļu izpēti saistībā ar Rojas novada reorganizēšanu. Tas dod pamatu domāt, ka arī turpmāk, atšķirībā no iepriekšējās prakses reformas laikā, apvienojot vietējās pašvaldības, šiem jautājumiem tiks veltīta daudz pamatīgāka uzmanība."
Saistībā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanu A. Neilands skaidroja, ka pirms apvienošanās vienā novadā ar Roju Mērsraga pagasts pretēji kaimiņiem, kas saņēmuši no 200 līdz 400 tūkstošiem latu atbalsta, nekad nav bijis pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda klients, un arī pašlaik Mērsragā rosīgi strādā gan uzņēmumi, gan osta, šeit ir daudz darbavietu, kurp strādnieki brauc pat no Kauguriem, tāpēc grūtībām ar nodokļu ieņēmumiem nekādā ziņā nevajadzētu būt.
"Nākamā gada budžeta projektā, ļoti piesardzīgi plānojot, esam paredzējuši aptuveni 80 tūkstošu latu pārpalikumu," piebilda L. Karlsons.
Šeit iznira klupšanas akmens novadu dalīšanā: J. Lagzdiņš pauda bažas, ka šādā situācijā grūtāk varētu klāties otrai atdalītajai pašvaldībai un īstenībā pirms komisijas lēmuma pieņemšanas vajadzētu iepazīties arī ar Rojas finanšu prognozēm nākotnē.
Jo ilgāka neskaidrība, jo lielāks juceklis
Vienubrīd komisijas sēdē skaļākie viedokļi izskanēja pret Rojas un Mērsraga laulības šķiršanu, sliecoties par labu vēl pamatīgākai apstākļu izpētei, šo procesu uzskatot par nepamatoti sasteigtu, un domājot, ka īstenībā lēmums par likumprojektu apstiprināšanu būtu jāpieņem jaunajai Saeimai. Daļēji šo vilcināšanos izskaidroja J. Lagzdiņš jautājot: "Un kurš būs nākamais? Aiz durvīm jau ir atdalīties gribētāju rinda..."
Pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe šīs bažas atspēkoja ar apgalvojumu, ka šādas rindas patiesībā nemaz neesot. Piemēram, Staicelē iemesli vēlmei par atdalīšanos no apvienotā novada esot gluži citādi un arī situācija tur atšķirīga, turklāt pieņemts lēmums šo ideju atlikt uz trim gadiem; Baložu savrupības prasījums esot tikai triju deputātu iniciatīva, ko ministrija neuzlūkojot par atbalstāmu. "Bet šis ir visu Rojas novada deputātu lēmums, un atdalīšanās pamatojumi ir vērā ņemami," savu nostāju pauda ministre.
"Vienubrīd komisijas sēdē skaļākie viedokļi izskanēja pret Rojas un Mērsraga laulības šķiršanu, sliecoties par labu vēl pamatīgākai apstākļu izpētei."
Komisijas loceklis Staņislavs Šķesters uzsvēra – jo ilgāk velkas neskaidrība, jo ilgāk turpināsies juceklis un tiks bremzēta abu pagastu attīstība. Izskanēja doma, ka jau sākotnēji nav bijis pareizi vienā novadā apvienot teritorijas, kurās atrodas savā starpā tomēr konkurējošas mazās ostas, kuru veiksmīga darbība tomēr ir valstij pat stratēģiski nozīmīgs jautājums.
To netieši atbalstīja arī A. Neilands, minot, ka pēdējos gados Mērsrags nav ticis pie Eiropas Savienības fondu projektiem (LV.LV viņš atzina, ka šādi zaudētos līdzekļus lēšot aptuveni 500 tūkstošu latu apjomā) un tagad jāsteidz pieteikt tos projektus, ko vēl iespējams. Arī budžets nākamajam gadam jāgatavo laikus, tādēļ šis tomēr ir pēdējais laiks, kad jāpieņem lēmumi. Turklāt pārejas laiks, kad abos pagastos pakāpeniski aizaudzējama šķiršanās operācijas rēta, paredzēts aptuveni piecu mēnešu garumā.
Vēl jau, protams, priekšā abu novadu pašvaldību vēlēšanas. Kā skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars, ja novada reorganizācijas lieta nebūtu izbrāķēta komisijā jūlijā un viss būtu virzījies uz priekšu ātrāk, tad piemērots būtu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktais datums – 30. oktobris. Tā kā tagad likumprojekti izskatīšanai Saeimas sēdē nonāks vēlāk, tad jāgaida cits CVK lēmums un parlamenta pozitīva balsojuma gadījumā vēlēšanas Rojā un Mērsragā varētu notikt, iespējams, novembrī.
