Ja vien iztēle ļauj, varam saskatīt arī to sākto projektu aprises, kas ostas teritoriju kuplinās vēl pēc 3-5 gadiem. Protams, ja plānoto projektu naudas plūsmas valdziņš netiks pārrauts ar, piemēram, neparedzētiem maksājumiem, vai netiks apdraudēta ostas kā savrupas vienības pastāvēšana.
Kamēr vēl Rojas novada politiķu strīdi kūņojas kā miglas vāli piekrastē, tikmēr Mērsraga osta turpina savu darbu. Lai ledus klajs nezinātāju nemulsina! Ik nedēļu Mērsraga ostā ienāk vismaz trīs kuģi, ko pavada divi velkoņi – viens pašas ostas īpašums, otrs – piesaistīts no privāta uzņēmēja.
„Kaut osta un viss līcis ir aizsalis, mēs arī šajā ziemā ik nedēļu vedam kuģus ostā,” stāsta Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. „Plānojam, lai vienlaikus ienāktu vismaz trīs, – tad atmaksājas sagatavot ceļu līdz trim arī ziemā strādājošajām piestātnēm. Turklāt ostai ir apgrozījums, un naudas ziņā noturamies plusos.”
Mērsraga ostas kapteinis Aivars Ušackis papildina: „Ostai pašai ir divi velkoņi, no kuriem viens ir ledus klases un var strādāt cauru gadu. Ostā ievedamie kuģi paši atnāk līdz pieņemšanas bojas pievadkanālam, kur iegrime ir 6–7 metri, un mēs no ledus atbrīvojam tālāko ceļu.”
Pamatu pamats – ostas padziļināšana
Pārliecība par to, ka jāpadziļina Mērsraga osta, pārvaldes darbiniekiem bija jau 2007. gadā. Gadu vēlāk Mērsraga ostas pārvalde iesniedza projekta „Mērsraga ostas kanāla un akvatorijas padziļināšana” pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumam, ko apstiprināja vēl gadu vēlāk - 2009. gadā. Reālie darbi – krasta stiprināšana – ostā sākās 2009. gada augustā.
„Nostiprinājām krastus pretim ostas pārvaldes ēkai, tad - piestātni Nr. 7, Ziemeļu molu un Dienvidu molu, krastu starp piestātni Nr. 6 un ostas pārvaldes ēku. Pēdējos darbus veicām vēl decembrī,” par pērngad paveikto stāsta J.Budreika. „Līdz šim esam veikuši tikai daļu no projektā paredzētā, un pati ostas padziļināšana notiks 2010. gadā no aprīļa vai maija līdz septembrim.”
"Arī kārtīgā ziemā ik nedēļu Mērsraga ostā ienāk vismaz trīs kravas kuģi."
Kaut arī ERAF projekta realizācijas laiks lēsts divus gadus, projekts būs pabeigts nedaudz ilgāk kā gada laikā. Kādēļ tā?
„Ostai tas izdevīgi, raugoties no finanšu plūsmas – līdzfinansējumu ES fondu projektiem parasti saņem tikai pēc projekta realizēšanas. Un otrs iemesls – mums būs iespēja šajā programmēšanas periodā pieteikties vēl vienam ERAF projektam, lai turpinātu ostas krastus stiprināt,” neslēpj ostas pārvaldnieks un piebilst, ka jānostiprina arī vēl vairākas piestātnes ostas kanāla rietumu daļā pie tilta.
Sarunas ar Satiksmes ministriju par nākamo projektu jau esot ievadītas. A.Ušackis teic, ka osta pašlaik pieņemot kuģus ar maksimālo iegrimi 5,4 metri – pie nulles ūdens līmeņa. Pavasarī kanāls no pieņemšanas bojas līdz apgriešanās akvatorijam tikšot padziļināts līdz 8 metriem, tad ostā varēšot ienākt kuģi ar 7 metru iegrimi. „Viens metrs jāatstāj rezervē, jo pie austrumu un dienvidaustrumu vēja ūdens līmenis ostā strauji krītas,” skaidro ostas kapteinis.
Lielāki kuģi un citas eksporta kravas
Lielāka iegrime ļaus ostā jau nākamgad ienākt varenākiem kuģiem un rezultātā apstrādāt vairāk kravu. Pie esošā ostas dziļuma Mērsraga ostas loģistika ir ierobežota. Jo dziļākas ostas, jo lielākus kuģus var apkalpot, jo labāka loģistika, skaidro J.Budreika.
„Kādēļ to saku? Jo Talsu rajonā aktīvi audzē graudaugus, bet labākais graudu tirgus ir Ziemeļāfrikā. Kuģos ar septiņu metru iegrimi Latvijas zemnieki varēs savus graudus sūtīt uz Ziemeļāfriku jau no mūsu ostas,” plānus atklāj ostas pārvaldnieks.
Mazās Latvijas ostas – Skultes, Salacgrīvas, Mērsraga, Rojas – ir Latvijas eksporta ostas, kurām tieši Latvijas preču izvedums veido lielāko apgrozījuma daļu. Mērsragam eksporta kravas ir gandrīz vai visi 100 apgrozījuma procenti. No šejienes pasaulē aiziet apaļkoki un kokmateriāli, šķelda, kūdra, koksnes granulas. Nozvejotās zivis, kas iziet caur ostu, paliek tepat Latvijā – tiek pārstrādes uzņēmumiem un tirdzniecībai. Tiesa, tikai pašlaik.
"Mērsraga ostai eksporta kravas ir gandrīz vai visi 100 apgrozījuma procenti."
Pagājušajā gadā no Mērsraga ostā pārkrautajiem 393 tūkstošiem tonnu kravas zivis, kas paliek Latvijā, veido tikai 4,7 tūkstošus tonnu. Pārējais kravas daudzums ir eksportēts – 119,2 tūkst. t šķeldas, 12,3 tūkst. t kūdras, 56 tūkst. t koksnes granulu un 201,5 tūkst. t kokmateriālu. Salīdzinot datus, redzams, ka zivju daudzums, kas iziet caur ostu, ir neliels. Bet nākotnē, kad osta būs dziļāka, tas augs.
„Osta darbu dod vismaz pusei Mērsraga pagasta iedzīvotāju – tiem, kas tieši strādā ostā, un tiem, kas strādā saistībā ar ostu. Ostā strādā arī cilvēki no Talsiem, Tukuma, Jūrmalas. Mūsu pagastā ir septiņi zivju pārstrādes uzņēmumi: „Silmas grupa”, „Saiva ANNO”, "Mežmaļi M", "Forele-AN", "Bērzlejas", "Ivolga" un "Sabiedrība IMS",” uzskaita Jānis Budreika. „Tas ir lieliski, bet – uzņēmumiem trūkst zivju. Tās jāiepērk, un Zviedrijas zvejnieki ir gatavi mums tās vest. Viņu kuģi ar sešu metru iegrimi ostā pašlaik ienākt nevar. Zivis būtu jāved uz Ventspili un tad pa sauszemi jātransportē uz Mērsragu. Tas procesu sadārdzina, tādēļ zviedru kolēģi skubina un gaida, kad mūsu osta būs dziļāka.”
Latvijas mazajās ostās 2009. gadā pārkrauto kravu daudzums sarindo ostas šādā secībā: vislielākais daudzums pārkrauts Skultē, tam seko Mērsrags, tad – Salacgrīva, un tad – Roja. Mērsraga ostai kļūstot dziļākai, nāks klāt jauni izvedamo kravu veidi – labība, celtniecības materiāli: grants, šķembas. Par to eksportu jau runāts ar uzņēmumiem „SIA Rudus Latvija” un SIA „Kubs E”, kas atrodas netālu no Mērsraga ostas. Mērsraga ostas pārvaldes darbiniekiem azotē ir vēl daži vērienīgi sadarbības projekti, par ko pagaidām atklātībā runāt esot pāragri.
Ieilgušais pingpongs ar Stendes staciju
Kravu terminālis Stendes dzelzceļa stacijā - tā arī ir viena no nākotnes ainām, ko Mērsraga ostas pārvaldes darbinieki jau redz gara acīm. Jo bez Stendes dzelzceļa stacijā ierīkota kārtīga kravu termināļa nebūs nedz iespējamo pārtikas produktu kravu, nedz metālizstrādājuma importa no Eiropas, nedz arī skaidu granulu tranzīta no Krievijas uz Rietumzemēm. Mērsraga osta ir ideāla vieta šīm kravām, savukārt Stende – ideāla vieta pamatīgam kravu terminālim, kas apvienojumā ar Mērsraga ostas industriālo parku radītu valstiski svarīgu starptautisku loģistikas centru.
„Stendē ir visi priekšnoteikumi – labs elektrības pieslēgums, 40 hektāru izmantojamas zemes būvējamām noliktavām, plānotiem sliežu ceļiem, kas ļaus vilciena sastāviem manevrēt,” stāsta J.Budreika. „Bet nav manā varā iesniegt dokumentus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. To, kas atkarīgs no mums, esam izdarījuši, grūdienu esam devuši. Par šo ieceri esmu vairākkārt atgādinājis Talsu novada pašvaldībai. Tagad bumbiņa nākamajai servei ir Talsos. Ja šis projekts izdotos, labums būtu visiem – Stendei un Talsu novadam, ostai un Latvijas valstij.”
Talsu novads ir izveidots nesen, un tas acīmredzot arī rada tīri sadzīvisku kavēšanos. Bet laiks negaida, nedrīkst nokavēt tās ES līdzfinansējuma iespējas, ko sola vēl 2007.-2013. gada programmperiods. Īpaši, ja šajā projektā iesaistīties interesi izrādījis privātais sektors. Tad varētu arī domāt par nākamo soli – šosejas starp Stendi un Mērsragu sakārtošanu tranzīta vajadzībām.
Industriālais parks ar jahtām un vēja rotoriem
Arī šī iecere ir turpinājums pašlaik veicamajai ostas padziļināšanai. Mērsraga ostā patlaban neizmantoti un jaunu pielietojumu gaida 30 hektāri zemes. Iespējams, te taps ražotnes, muitas noliktavas un telpas pakalpojumu sniedzējiem.
Ostas kapteinis A.Ušackis teic: „Mūsu ostu 2009. gadā apmeklējuši 858 zvejas kuģi, 134 komerckuģi un viens pētniecības kuģis. Loču dienests pērn apkalpojis 270 kuģus. Tas ir – vēl nepadziļinātā ostā. Ja realizēsim kaut daļu ieceru, apkalpojamo kuģu daudzums strauji augs un nauda ieplūdīs gan ostā, gan novada un valsts kasē.”
Mērsraga ostas pārvalde uzsākusi priekšdarbus investīciju projekta sagatavošanai, lai iesniegtu projekta pieteikumu ES strukturālo fondu līdzfinansējumam. Pašlaik top industriālā parka plānojums un darbi, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru - ceļus, ūdensapgādi, elektrības padevi utt. Mērsradznieki vēlas projektu iekļaut Kurzemes reģiona attīstības stratēģijā, lai radītu stabilāku pamatu ES līdzfinansējuma piesaistei.
"Stende – ideāla vieta pamatīgam kravu terminālim, kas apvienojumā ar Mērsraga ostas industriālo parku radītu valstiski svarīgu starptautisku loģistikas centru."
Līdztekus ostas pārvaldē prāto, kā atdzīvināt ostas rietumu daļu. „Ostas pārvalde piekritusi privātā sektora piedāvājumam sakārtot teritorijas rietumu daļu, padziļinot kanālu līdz četriem metriem, sakārtojot piestātni, nostiprinot krastu un radot pievilcīgu ainu,” teic J.Budreika.
Šis „Baltijas mazo ostu tīkls - BayLink” projekts INTERREG programmā pieteikts sadarbībā ar igauņiem. Projekta kopējās izmaksas ir 1 857 080 eiro. Projektā iesaistījusies Mērsraga ostas pārvalde, divi privātie uzņēmēji un Igaunijas mazās ostas. Mērsraga ostas pārvalde šajā projektā ir vadošais partneris, un tās realizējamā projekta izmaksas – 359 759 eiro (padziļināšana, ūdens pieņemšanas vieta, stāvlaukums).
Skaisto skatu un lietderīgu pielietojumu Mērsraga ostā kuplinās arī vēja ģeneratori. Pērn Mērsraga uzņēmēji Ekonomikas ministrijā iesniedza pieteikumu obligātajam iepirkumam, bet saņēma atteikumu. Tas lika mainīt iecerētā vēja parka projekta koncepciju, un šā gada martā Mērsraga ostā sliesies cita veida vēja ģenerators, kas pusi gada darbosies testa režīmā.
Uz visu banku!
Biedrība „Mērsraga reģiona uzņēmēju asociācija”, kuras dalībnieks ir arī ostas pārvaldnieks, 2009. gadā sāka projektu „Ilgtspējīga zinātnes centra izveide Mērsraga reģionā”. Šai iecerei piesaistīts finansējums no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas. Jāteic gan, ka sarunas par projektu sāktas jau 2005. gadā, kad arī parakstīts nodomu protokols starp SIA „Unicone”, Mērsraga uzņēmēju apvienības un Norvēģijas Ģeotehniskā institūta (Norges Geotekniske Institutt) pārstāvjiem. Projekta iedzīvināšanas rezultātā Mērsraga ostā taps Jūras ģeoloģijas zinātniski pētnieciskais un mācību centrs.
„Ostas teritorijā ir trīsstāvu ēka – pašlaik tukša un gandrīz grausts. Tai projekta ietvaros ir izstrādāts tehniskais projekts, piesaistot norvēģu speciālistus. Ir tapusi projekta koncepcija, iekļaujot arī mārketinga un tirgus aspektus,” stāsta J.Budreika. „Mērsraga ostā Jūras ģeoloģijas centram būs peldošā laboratorija, bibliotēka, laboratorijas, ģeoloģijas datu bāze, kabineti, mācību ēka, studentu un lektoru dienesta viesnīca un darbnīciņas, kurās remontēt jūras ģeoloģisko aparatūru. Ir izstrādāts ģeologu apmācības modelis – sākot no tehniskās vidējās izglītības līdz pat maģistrantūrai, radot iespēju turpat iziet praksi. Plānots piesaistīt vieslektorus no visas pasaules. Šajā projektā līdzdarbojas arī Ventspils Augstskola.”
Projekta daļējai realizēšanai nepieciešami 2,5 miljoni latu. Jā, tas nav maz, turklāt tās ir ilgtermiņa investīcijas ar garu atgriešanās periodu. Bet, kad projekts realizēsies un centrs uzņems apgriezienus, tad šo pakalpojumu Latvija sniegs visai Baltijai un austrumu kaimiņzemēm. Tādēļ vien jāpaspēj pirmajiem.
„Kādreiz padomju laikos Rīgā bija ģeoloģijas centrs. Speciālisti vēl Latvijā ir, nu jāizmanto viņu potenciāls,” pēctecīgi spriež ostas pārvaldnieks. „Viss, kas bijis izpētāms uz zemes, vairāk vai mazāk jau izpētīts. Tagad jāpēta ūdenī. Vai mēs zinām, kas atrodams jūrā Latvijas ekonomiskajā zonā? Šai jomai ir perspektīva - tā ir zinātne, tā ir nākotne.”
Norvēģijas valsts katru gadu Ģeotehniskajam institūtam atvēl miljonu eiro, kaut institūts pats lieliski pelna – mēs uz ko tādu cerēt nevaram. Bet nevajag aizmirst, ka norvēģi ir tendēti uz lielajām peļņām okeānos, veicot apjomīgu izpēti. Baltijas jūra viņus interesē mazāk, tādēļ arī mērsradznieku projekts ir guvis norvēģu kolēģu atbalstu.
Ostas platība aug. Fiziski
Mērsraga ostas sauszemes platību varētu salīdzināt ar mazuli, kas ar katru gadu stiepjas garumā un izaug no savām drēbēm. Rodas jautājums – kā tas iespējams?
Gadskārtējos plānotajos pavasara un vasaras zemessūkšanas darbos, kad no jūras dibena virszemē nonāk ap 50 tūkst. kubikmetru smilts, ostas sauszemes teritorija palielinās, ļaujot jaunradītajā sauszemē izbūvēt kravu laukumus.
Abi ostas pārvaldes vīri smej, un viens caur otru stāsta: „Rudenī - kā vētra ar ziemeļu vēju, tā mums smiltis aiznes kanālu ciet! Iegrime - tikai četri metri! Visi vasaras padziļināšanas darbi vienā rudens vētrā aizslaucīti! Sūcam atkal. Domājat, ka kaimiņiem kas tāds ir? Nekā! Rojas ostā, piemēram, vētra grunti izgrauž un ostas pievadkanāls paliek dziļāks!”
Tādēļ Mērsraga osta nopirkusi vēl vienu zemessūcēju, lai operatīvi varētu reaģēt uz negaidītajiem smilšu sanesumiem. Jo kuģi ar kravu negaida, tiem jāienāk ostā, bet algot zemes sūkšanas ārpakalpojumu nozīmē ļoti lielas izmaksas.
ISO sertifikāts – mūsdienīgs konkurences līdzeklis
Lai piesaistītu investorus ostas teritorijai – gan esošajai, gan tai, kas vēl veidosies, – un realizētu visas ieceres, protams, vajadzīgi investori.
„Latviešiem tik lielas naudas nav. Ārvalstniekiem ir, un viņiem ir svarīgi, to ieguldot, zināt divas lietas. Pirmā - ostas budžets, kas liecina par tās stabilitāti. Ar budžeta uzrādīšanu problēmu nav. Otrā - ISO sertifikāts,” stāsta Mērsraga ostas pārvaldnieks. „Tagad jau lepni sakām, ka ISO kvalitātes vadības sertifikāts būs! Un jūtam - attieksme ir citādāka.”
Mērsraga ostas pārvalde pirms gada uzsāka projekta „ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas ieviešana Mērsraga ostas pārvaldē” īstenošanu, kam piesaistīti Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi. Pašlaik noritot kvalitātes vadības rokasgrāmatas izstrāde, veikti procedūru apraksti, tūlīt sākšoties darbinieku apmācības. Bet marta beigās pārvalde cer iziet sertifikāciju un iegūt ISO 9001 sertifikātu.
"Marta beigās ostas pārvalde cer iziet sertifikāciju un iegūt ISO 9001 sertifikātu. "
„Šāds ISO kvalitātes vadības standarts pašlaik ir tikai trim lielajām Latvijas ostām – Rīgai, Ventspilij un Liepājai. Tagad būs arī vienai mazai ostai – Mērsragam, ja veiksmīgi aizstāvēsim tā ieviešanu,” ostas pārvaldnieka balsī ieskanas lepnums.
Jāteic, ka ISO standarta ieviešanas gaitā ostas pārvalde pati saviem spēkiem izstrādājusi arī mārketinga materiālus: stendus, filmu, bukletus. „Naudu drukāšanai, filmēšanai un tām lietām, ko nespējam izdarīt paši, piesaistījām no ES fondiem,” teic J.Budreika. „Atsaucoties ārvalstu klientu vēlmei pēc ISO kvalitātes sertifikāta ostai, esam tikuši pie citiem lietderīgiem labumiem. Tā kā esam kravas osta, mums sevi jāmācās popularizēt pasaulē.”
Apvienotas ostas – kas no tā gūs?
Vaicāti par presē izskanējušo ieceri apvienot Rojas un Mērsraga ostas, izveidojot vienotu kapteiņdienestu, abi vīri sagumst. Jā, šādu ideju esot dzirdējuši. Dzirksteles acīs izdziest, un katrs vārds jāvelk ārā kā stangām.
„Mēs esam konkurējošas ostas, atrodamies vienā kravas baseinā. Piemēram, ja vienā laikā uz Rojas un Mērsraga ostu nāk kuģi, bet ostas kapteinis, kas ir arī locis, ir abām ostām viens? Ko darīt? Kurā ostā pieņemt kuģi, kurā – ne? Kuru kuģi neņemt?” J.Budreika runā lēni un negribīgi.
Apvienošana neesot ekonomiski pareiza un apdraudot abu ostu pastāvēšanu. Vai valstij izdevīgi, ka abas ostas bankrotēs? Un ko novads darīs ar visiem, kam osta tieši vai netieši dod darbu?
„Mērsraga osta aktīvi piesaista līdzekļus, tas nākas ļoti sarežģīti. Pašlaik mūsu kredītsaistības ir ap 800 000 latu, realizējot visus uzsāktos projektus būs
1 300 000 latu. Ja mums būs kāds papildu slogs, papildu - ne mūsu - maksājumi,
visa saplānotā sistēma sagrūs un Mērsraga ostas attīstība, pat pastāvēšana var
būt apdraudēta. Kas no tā iegūs?” vaicā pārvaldnieks.
Ostas kapteinis papildina: „Pašlaik paveiktais un uzsāktais ir mūsu darba augļi. Mēs skrupulozi plānojam, kur savu naudu ielikt. Ja būs jānomaksā vēl kādas citas saistības, mums, iespējams, pat nepietiks līdzekļu Mērsraga ostas uzturēšanai. Tad atgriezīsimies atkal pagājušā gadsimta 90. gados.”
Pērn nekustamā īpašuma nodoklī un ostu maksās Mērsraga osta Rojas novadam samaksājusi gandrīz 30 tūkstošus latu. Ostas apvienojot, Rojas novads varētu šo naudu nesaņemt, jo tā būtu jānovirza Rojas ostas kredīta atdošanai. Vīri runā pavisam negribīgi, jo ētika liedz apspriest kolēģu nedienas. Viņi neiesaistās Rojas un Mērsraga politiķu konfliktos un tieši tādēļ kopīgi ar Rojas ostas vīriem var strādāt un cits citam izpalīdzēt.
„Tikko iesaistīsimies konfliktā starp Rojas un Mērsraga deputātiem, tā normāla darba vairs nebūs,” teic Mērsraga ostas pārvaldnieks un kapteinis. „Bet visi mēs – rojenieki un mērsradznieki - gribam strādāt.”
