„Šāda situācija Rojā izveidojās, kopš ostā darbojas uzņēmumi SIA „Līcis 93” un zvejnieku saimniecība „Irbe”, kas savulaik pārpirka lielāko daļu Rīgas jūras līča zvejas kuģu. Šie abi uzņēmumi ir Rīgas jūras līča lielākie zvejnieki,” lepni saka Jānis Megnis. „Visā pārējā līcī kopā bāzējas, izkrauj zivis un darbojas mazāk zvejas kuģu nekā vienā pašā mūsu ostā. Tādēļ es Rojas ostu saucu par Latvijas zvejas metropoli.”
Pašlaik Rojas ostā var ienākt kuģi ar 4,5 metru iegrimi. Zvejas kuģiem iegrime ir ap 3 metriem, tātad pašreizējais ostas dziļums zvejas floti pilnībā apmierina. Arī piestātņu garums – 800 metri – ir pietiekams zvejas ostas prasībām.
Pagājušajā gadā vērienīgu zvejas piestātņu rekonstrukcijas projektu par aptuveni 1,2 milj. latu, izmantojot ES Zivsaimniecības fonda līdzekļus, veica „Zvejniecības biedrība Roja”. Ja vēl ņemam vērā to, ka zvejas kuģu Rīgas jūras līcī paliek mazāk (jo to īpašnieki bieži vien izvēlas pārtraukt savu nodarbošanos un kuģīšus sagriezt metāllūžņos, par to saņemot kompensācijas naudu no ES Zivsaimniecības fonda), tad zvejnieku metropole savu lepno misiju var pildīt ilgi un laimīgi, ja vien...
Arī jahtas – skaistums un misijas apziņa
Ņemot vērā Rojas pilsētas izvietojumu un ostas darbības specifiku, vide pilsētā un ostā nav pārlieku industriāla. Šeit ir plašas iespējas tūrismam, atpūtai, burāšanai, līdz ar to arī jahtu ienākšanai ostā.
„Neteikšu, ka esam spēcīga jahtu osta. Tas, ka ostā sezonā apgrozās ap 300-400 jahtu, no finansiālā viedokļa nav nekas īpašs. Mēs vēlamies spert nākamo soli – palielināt jahtu skaitu, jo vide tam Rojā ir ļoti labvēlīga,” par nākotnes plāniem stāsta Rojas ostas pārvaldnieks. „Jebkurā pieklājīgā Zviedrijas jahtu ostā vienlaikus stāv vismaz 300 jahtu, jo ar mazāku jahtu skaitu šāda osta jau jāsāk dotēt. Tā ir skaudra patiesība.”
"Arī jahtu ostas misiju Rojas osta varētu pildīt ilgi un laimīgi, ja vien..."
Karogi, kas plīvo mastos Zviedrijas jahtu ostās, rāda, ka 80-100% ir pašu zviedru jahtas, bet līdz 20% - no citām valstīm ienākušās. Zviedrijā pavisam ir reģistrēts 300 tūkstoši (!) jūras jahtu. Latvijā pavisam – aptuveni 360 jūras jahtu. Tas nozīmē, ka 400 jahtu gadā, kas ienāk Rojas ostā gada laikā, ir ļoti daudz un ka vismaz reizi gadā Rojas ostā ienāk pilnīgi visas Latvijā reģistrētās jahtas. Tas ir ļoti labs rādītājs! Turklāt pagājušajā gadā biedrība „Rojas jahtklubs” uzņēma vienu prestižās regates „Baltic open” posmu.
Bet, ja zinām, ka saskaņā ar skandināvu pieredzi jahtu osta jāsāk dotēt brīdī, kad vienlaikus tajā nestāv 300 jahtu, tad ir pilnīgi skaidrs – arī šo lepno misiju Rojas osta nespēs pildīt ilgi un laimīgi, ja vien...
Ja vien Rojas ostas pārvaldes maciņš nesāks strauji pildīties.
Kas pilda ostas pārvaldes maciņu
Jebkurai, arī Rojas ostas, pārvaldei ir noteiktas funkcijas. Tai jānodrošina, lai darbotos navigācijas aprīkojums - vadugunis, bāka, bojas –, jānodrošina atbilstošs dziļums ostas kanālā, lai ir piestātnes (kas pārsvarā Rojā ir privātas, izņemot vienu - pašvaldības), lai tiktu ievēroti dabas un vides aizsardzības pasākumi – sateces ūdens savākšana, atkritumu apsaimniekošana, eļļas ūdeņu pieņemšana un citi, ko par pienākumu uzliek dalība Helsinku komisijā Baltijas jūras vides aizsardzībai jeb HELCOM.
„Lai mēs nodrošinātu savus pakalpojumus un arī nepieciešamo ostas infrastruktūru, vajadzīga nauda. Pašlaik pamatfinansējums Rojas ostai nāk no ostu nodevām, ko rēķina atbilstoši kuģa tonnāžai, kas zvejas kuģiem ir maza,” stāsta ostas pārvaldnieks. Otrs naudas avots ir zemes nomas maksa, kas saskaņā ar „Likumu par ostām” attiecībā uz zvejniecības uzņēmumiem ir maza – tikai 5 procenti no kadastrālās zemes vērtības. No šīs naudas mēs savas funkcijas nodrošināt nespējam. Turklāt nākotnē gribam saglabāt visus apstākļus, kādi Rojā ir zvejniekiem. Un gribam dot iespēju maksimāli attīstīties jahtu tūrismam. Tādēļ ostai nepieciešams noteikts kravas kuģu apgrozījums.”
Jo tieši kravas kuģi ir tie, kas ostai ienes lielo peļņu. Savukārt zvejas uzņēmumi ir tie, kas nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, kuģu remonta cehs„Līcis 93”, kas vienīgais Latvijā remontē zvejas kuģus, diendienā nodarbina 80 cilvēku. Rojas ostas teritorijā darbojas deviņi zivju apstrādes uzņēmumi, no tiem četri – lieli, kas katrs vidēji nodarbina arī 80 cilvēku.
"... ja vien kaklā nebūtu trīs akmeņi – lielās parādsaistības, tiesvedības dēļ dīkā stāvoša teritorijas daļa un tiesāšanās par nepabeigtajiem ostas padziļināšanas darbiem."
Rojas osta, ieskaitot ražojošos uzņēmumus, pašlaik nodrošina darbu ap 350 cilvēkiem. Bet ir vēl saistītie uzņēmumi, kam osta darbu dod pastarpināti, piemēram, zivju apstrāde – gan tepat, gan arī Ģipkā, Melnsilā, Valdemārpilī.
„Protams, raugoties no pašvaldības attīstības viedokļa, zivju pārstrāde un zvejniecība ir daudz izdevīgāka nekā liels kravu apgrozījums ostā. Bet – raugoties no ostas viedokļa, mums akūti nepieciešamas kravas. Vai arī tādas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošana, kurai vajadzīgs ūdens tuvums. Piemēram, apjomīgu konstrukciju būve, ko iespējams transportēt tikai pa ūdens ceļu.
Plānotā kuģu iegrime ostā ir pietiekama. Bet, lai ražošanu nodrošinātu, vajadzīga teritorija, kur ražotni izvietot. Kaut arī ostas teritorija nav maza – 30 hektāru, mums šādam mērķim brīvas zemes nav,” atzīst ostas pārvaldnieks, kas darbu Rojas ostā sācis 2006. gada sākumā.
Kaklā trīs akmeņi attīstībai
„Mēs valstij esam parādā 24 000 latu. Kopējais valsts galvotais kredīts, ko 2002. gadā paņēma ostas pārvalde, ir 550 000 latu, neskaitot procentus. Tagad atlicis nomaksāt 509 000 latu,” lielos skaitļus skaldīt skalda J.Megnis. „Visu laiku tika maksāti procenti, vienīgi pagājušajā gadā ne. Ostā, reaģējot uz krīzi pasaulē, krasi kritās kravu apgrozījums, un mūsu vietā 24 000 latu procentos bankai nomaksāja Finanšu ministrija. Par šo pretimnākšanu mums ministrijai tagad vēl jāsamaksā apmēram 11 000 latu soda nauda.”
Kredīts bankai jāatmaksā līdz 2019. gadam. Pamatsumma gadā ir 42 000 latu. Šogad Rojas ostai jānomaksā 48 000 latu – bankai un Finanšu ministrijai. Nākamgad – 66 000 latu bankai procentos un pamatsummas atmaksā.
Jānis Megnis ir skrupulozi rēķinājis, kā šo naudu nopelnīt: „Ja sasniedzam 103 000 latu bruto ieņēmumus, kā 2007. gadā, tad 2010. gadā mēs visiem nomaksājam visu – bez problēmām, jo esam maksimāli samazinājuši savus izdevumus. Pats apkalpoju navigācijas iekārtas un pildu palīgkuģa „Lasis” mehāniķa darbu. Tas nozīmē, ka ostā jāienāk ne mazāk kā 30 kravas kuģiem visa gada laikā. Tehniski mēs varam tos apkalpot un ceram, ka šie kuģi ostā arī ienāks. Te mēs visas cerības liekam uz stividorkompāniju „Laskana”.”
Kravu apgrozījums Rojas ostā, 1995.-2009. gads
Avots: Rojas ostas pārvalde
Tātad lielās parādsaistības, kas jāsedz, ir viens akmens, kas neļauj pārvaldes darbiniekiem pacelt galvu pretim ostas straujākai attīstībai.
Otrs akmens ir dīkā stāvošā ostas teritorijas daļa, kurā patlaban atrodas maksātnespējīgam uzņēmumam „Stena” un SIA „Roja Port Terminal” piederošās ēkas un būves un uz kurām savulaik tika bāzēts biznesa plāns šobrīd problemātiskajam valsts galvotajam kredītam.
„Abi uzņēmumi pašlaik savā starpā tiesājas, bet mēs iznomāto ostas teritoriju nekādā veidā nevaram izmantot, kamēr notiek tiesvedība. No šī zemes gabala ostas pārvalde saņem tikai zemes nomas maksu, kas nav primārais ostas finanšu avots,” teic pārvaldnieks. „Bet tieši šī ostas teritorija bija pamats tam, kādēļ ostas pārvalde savu kredītu ņēma – cerībā, ka tieši te notiks aktīva rosība. Tā bija vienīgā ostas daļa, kas bija piemērota kravu apstrādei. Ja kravu apstrāde nenotiek, arī peļņa ostā nenāk.”
Pašlaik vienīgā teritorija, kas Rojas ostā tiek izmantota kravu apstrādei, ir vienu hektāru lielā noliktava. Šo noliktavu 2006. gadā, atpērkot un nojaucot graustus, izveidoja uzņēmums „Laskana” un tagad tur pārkrauj kurināmo un papīra malku.
„Ja nebūtu šī cienījamā un uzticamā uzņēmuma „Laskana” (kura piesaistīšanai ostai lielu ieguldījumu devis arī iepriekšējais pārvaldnieks), kas kārtīgi maksā nomas maksu un vienīgais nodrošina kravu eksportu, tad nebūtu ne apgrozījuma kāpums, ne līdzekļu, ar ko pakāpeniski segt parādu valstij. Tad mūsu kredītsaistības tagad būtu daudz lielākas,” neslēpj J.Megnis.
„Uzņēmums šogad ir ļoti aktivizējis kurināmās malkas pārkraušanu, kam pašlaik ir lielisks noiets, un tas varētu dot stabilu kravu apgrozījumu Rojas ostai turpmākos divus gadus.”
"Rojas novada dome vienbalsīgi ir lēmusi - kamēr nebūs atrisināts valsts galvotā kredīta jautājums Rojas ostai, kopīgu ostu administrāciju ar Mērsraga ostu neveidot."
It kā ar to vēl nepietiktu, Rojas ostai kaklā uzgūlies vēl trešais akmens – tiesa par nepabeigtajiem ostas kanāla padziļināšanas darbiem. Tas ir, darbiem, kuru dēļ tika rakstīts biznesa plāns un kuru dēļ ostas pārvalde ņēma valsts galvoto kredītu. Šo darbu mērķis bija nodrošināt kuģu ar 5,5 metru iegrimi ienākšanu ostā.
Ostas padziļināšana notika 2003. un 2004. gadā, un labticīgas uzticēšanās cienījamai dāņu kompānijai dēļ tā joprojām vēl nav pabeigta. Naudiņa gan samaksāta. Tādēļ vēl joprojām Rojas osta tiesājas par zaudējumu piedziņu ar akciju sabiedrību „Rhode Nielsen” (kuras uzņēmēju grupā ietilpa arī darbus nepabeigusī un patlaban likvidētā SIA „Odense”). Šobrīd lieta atrodas izskatīšanas procesā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.
„Ir izveidojies nepatīkams apburtais loks – kredītu, balstoties uz teritorijas aktīvu izmantošanu, ņēma, lai padziļinātu ostu, bet rezultātā – tikai un vienīgi parādi un tiesu darbi,” teic J.Megnis. „Ar tiem ostas parametriem, kas ir pašlaik, kredītu ņemt nemaz nevajadzēja!”
Labā vēsts ir tā, ka pērn novembrī Rojas ostas pārvalde vienojusies ar maksātnespējīgo SIA „Stena” un banku, kura ir „Stena” nodrošinātā kreditore, ka pārvalde varēs nomāt piestātnes un „iesaldēto” teritoriju izmantot. Tas gan nozīmē, ka katrs lēmums un līgums par šo teritoriju ir jāsaskaņo četrās atsevišķās iestādēs, bet – tas esot labāk nekā nekas. Pašlaik ostas pārvalde ir atradusi klientu, kurš izteicis vēlmi atgūtajā teritorijā uzsākt darbību.
Neveiksmīgs mēģinājums. Atteica novada deputāti
Tā kā pagājušajā gadā pasaulē krasi kritās celulozes patēriņš, arī Rojas ostā strauji saruka papīrmalkas izvedums. Bet parādsaistības tādēļ neviens „neatlaida”, tālab Rojas ostas pārvalde izeju saskatīja, daļu savas teritorijas nododot privatizācijai.
„Runa bija par tās zemes privatizāciju, kas atrodas zem ēkām un kas ostas darbību kā tādu neietekmē. Visi ēku un būvju īpašnieki ar lielāko prieku būtu šo zemi arī privatizējuši. Ēkas un būves, kas pieder uzņēmumam SIA „Līcis 93”, pirktu arī pats SIA „Līcis 93”. Privatizācijas pieteikumus bija iesnieguši akciju sabiedrība „Banga” un SIA „Būvserviss Roja”. Bet pieeja visām piestātnēm paliktu publiskā zeme - ostas pārvaldes teritorija. Osta no attīstības viedokļa nezaudētu neko,” ieceri klāsta J.Megnis. „Labums: ja šo naudu novirzītu parāda dzēšanai, tad tiktu nosegta iespaidīga daļa aizņēmuma, bet uzņēmumi iegūtu papildu stabilitāti.”
Pēc ilgām un sarežģītām debatēm šim darījumam Satiksmes ministrija beidzot devusi „zaļo gaismu”, bet „stop” pateica Rojas novada domē ievēlētie Mērsraga deputāti. Ar viņu balsīm pietika, lai risinājums tiktu noraidīts.
Koleģiāla vienošanās: „divi vienā” nebūs
Satiksmes ministrija Rojas novada domei izteica priekšlikumu apvienot Mērsraga un Rojas ostu, izveidojot vienotu Rojas novada ostas administrāciju.
„Par šādu modeli runājām vēl 2008. gadā, kad Rojas un Mērsraga pašvaldība iecerēja apvienošanos vienā novadā. No tā nevienam sliktuma nebūtu, jo visiem abu administrāciju darbiniekiem iemaņu ir pietiekami, lai nodrošinātu dienesta darbību,” teic ostas pārvaldnieks. „Tad būtu viens ostas pārvaldnieks un viens ostas kapteinis. Tolaik abas ostas šādu ideju principiāli atbalstīja.”
Kravu apgrozījums Latvijas mazajās ostās, 1995.-2009. gads
Avots: Rojas ostas pārvalde
Beigu beigās, iepazīstoties ar situāciju detalizētāk, mērsradznieki savas domas mainījuši. Kādēļ?
„Galvenais motīvs varētu būt mūsu ostas lielie parādi. Mērsraga cilvēki acīmredzot nobijās, ka viņiem šis parāds būs jānomaksā no savas peļņas. Nu, varu viņus saprast, jo Mērsraga osta ir iecerējusi vērienīgus projektus un viņiem pašiem ir milzīgas kredītsaistības,” apdomīgi saka Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.
„Mēs arī pašlaik, esot divi atsevišķi dienesti, labi sadarbojamies. Novada dome jau pagājušā gada septembrī ir vienbalsīgi lēmusi - kamēr nebūs atrisināts valsts galvotā kredīta jautājums Rojas ostai, kopīgu ostu administrāciju neveidot. Lai nebūtu kopīga budžeta, kas apdraudētu Mērsraga ostas sāktos ilgtermiņa projektus.”
