Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 23. februārī nolēma uzdot Rojas novada domei sarīkot publisku apspriešanu, lai noskaidrotu Mērsraga un Rojas pagasta iedzīvotāju viedokli par novada sadalīšanu.
Ar šādu lēmumu, par to balsojot septiņiem, bet atturoties trim komisijas locekļiem, beidzās diskusija saistībā ar piecu parlamenta deputātu iesniegtajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Rojas novada sadalīšanu. Komisija minētos grozījumus nolēma pagaidām nevirzīt tālāk izskatīšanai 1. lasījumā.
Likumprojekts atvirzās tālu pavasarī
"Mēs rīkosimies saskaņā ar noteikto procedūru un vispirms aicināsim Rojas novada domi līdz 15. aprīlim aptaujāt abu pagastu iedzīvotājus un pieņemt domes lēmumu par novada sadalīšanu vai tā saglabāšanu. Un tikai pēc tam, balstoties uz iedzīvotāju viedokli, novada domes lēmumu un Ministru kabineta atzinumu, komisija lems par izmaiņām novadu kartē," norādīja komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.
Jā, Satversme pieļauj iespēju, ka vismaz pieci deputāti ir tiesīgi iesniegt likumprojektu jebkurai likumdošanas iniciatīvai. Bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants paredz, ka novadus un to robežas nosaka, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Par iedzīvotāju aptauju tur nekas konkrēti nav teikts, toties likumā "Par pašvaldībām" gan – ka saistībā ar pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu ir jārīko publiskā apspriešana. Tā ilgst vismaz trīs nedēļas, un pašvaldībai ir pienākums apkopot izteiktos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā kopsavilkumu jeb informatīvu ziņojumu par apspriešanas rezultātiem.
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants paredz, ka novadus un to robežas nosaka, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus."
Likumprojektu par atsevišķa Mērsraga novada izveidošanu Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izvērtēšanai par atbilstību pašreizējai normatīvo aktu bāzei un vēl nepieciešamo rīcību nodeva 11. februārī, kad par likumprojektu bija nobalsojis 71 deputāts. Pret bija 14, bet atturējās septiņi. (Pret likumprojektu bija Tautas partijas (TP) deputāti un Guntis Eniņš no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kas pēc tam no tribīnes darīja zināmu, ka balsojumā pilnīgi ačgārni kļūdījies. Balsojumā arī atturējās tikai TP pārstāvji.) Likumprojektā plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks 2013. gada kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Mērsraga novada dome un Rojas novada dome.
Līdz šim savāktie paraksti neskaitās
Mērsraga pagastā jau pērnā gada nogalē 500 iedzīvotāju parakstīja prasījumu saviem deputātiem Rojas novada domē par pagasta izstāšanos no šīs pašvaldības. Pēc tam tautas sapulcē 16. janvārī vairāk nekā 300 tās dalībnieku ar saviem parakstiem pieprasījuši brīvlaišanu no Rojas novada.
Taču šie paraksti un tautas namā notikusī diskusija nav uzskatāma par publisko apspriešanu, jo tā norisinājās vienā pagastā un nebija vienlīdz pieejama visiem novada iedzīvotājiem, komisijas sēdē skaidroja RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme. Viņa arī sacīja, ka lielākajā daļā pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidoto pašvaldību jau ir izstrādāti saistošie noteikumi, kas paredz šādu publisko apspriešanu rīkošanu. Galvenokārt tad, ja to pieprasījuši 5% iedzīvotāju, un apspriešanas ilgums tāpat kā likumā lielākajā daļā pašvaldību paredzēts triju nedēļu garumā.
Komisijas loceklis Staņislavs Šķesteris (ZZS), kas balsošanā komisijas sēdē atturējās, gan bilda, ka normatīvajos aktos nav regulējuma par publiskās apspriešanas pamatprincipiem, un "mazajos pagastos iedzīvotāju skaits vienmēr būs mazāks pret to lielo teritoriju, kurā viņi ir iekļauti, un kā tad viņi savu gribu varēs izteikt? Turklāt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants jau šodien atļauj gan reorganizēt novadus, gan izveidot jaunus. Skaidrs, ka pa šo laiku ir jādabū Ministru kabineta atzinums, pašvaldības lēmums. Bet tas būs šīs vienas novada pašvaldības lēmums. Un ko tā īsti var nolemt – piekrītam vai nepiekrītam. Jebkurā gadījumā ar deviņām balsīm pret sešām var pārbalsot jebkuru lēmumu. Tā situācija nav tik vienkārša. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav skaidra regulējuma, kā īsti rīkoties situācijās, gan kad šķiras, gan kad precas. Kritēriji ir iestrādāti, bet aiz tiem nav nekāda regulējuma. [..] Arī tas, ka notika pagastu apvienošana, neievērtējot šo teritoriju attīstības iespējas, attīstības centrus, iedzīvotāju etniskās, kultūrvēsturiskās īpatnības un tamlīdzīgi, ir radījis šādu saspringtu situāciju".
"Mērsraga pagastā jau pērnā gada nogalē 500 iedzīvotāju parakstīja prasījumu saviem deputātiem Rojas novada domē par pagasta izstāšanos no šīs pašvaldības."
Par publisko apspriešanu Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars savukārt skaidroja: "Dalībnieku skaits nav noteicošais, jo šis nav referendums, kas gan ir paredzēts, bet vēl nav ieviests. Apspriešanā svarīgākais ir tieši iedzīvotāju viedokļu izteikšana. Jo vairāk tādēļ, ka domē ir divi pretēji viedokļi, svarīgi būs iedzīvotāju argumenti gan vienā, gan otrā pagastā." Tomēr, kā saprotams no E. Pastara skaidrotā, nedz domes lēmums, nedz publiskās apspriešanas rezultāti Saeimai nav saistoši, tiem ir rekomendējošs raksturs.
Kas konflikta pamatā – pakalpojumu kvalitāte vai amata krēslu bīdīšana?
Iepriekš minētajā Saeimas komisijas sēdē deputāts Jānis Lagzdiņš jautāja – vai pēc Rojas un Mērsraga apvienošanās vienā novadā ir konstatēts, ka būtu pasliktinājušies pakalpojumi vai to pieejamība? Vai nav konstatēts, ka patiesais nesaskaņu iemesls ir konflikts starp Rojas un Mērsraga deputātiem amatpersonām par amatu sadali pēc vēlēšanām? Tātad galvenais konflikta iemesls – krēsli?
Ielūkosimies, ko savā ziņojumā raksta RAPLM pārstāvis, kurš ministra E. Zalāna uzdevumā februārī bija devies uz Rojas novadu skaidrot konflikta cēloņus. Tajā situācija raksturota šādi.
Par pakalpojumiem Mērsraga pagastā.
Mērsraga pagasta pārvalde ir izveidota kā centrālās administrācijas struktūrvienība ar nodalītu budžetu 60 tūkst. latu (algas, saimnieciskie izdevumi, pagasta teritorijas uzturēšana un labiekārtošana).
Pagasta pārvaldes vadītājs atbildīgs par pagasta pārvaldi un pagasta teritoriju kopumā.
Sekretāre (veic arī kasiera pienākumus un turpmāk amatu savienošanā strādās par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku un veiks nepieciešamās darbības uz vietas, kas saistītas ar attiecīgo reģistru vešanu).
Pagastā ir sociālais darbinieks un paredzēts, ka būs vēl viens sociālais darbinieks, pabalstus izmaksā uz vietas.
Bāriņtiesas priekšsēdētājs pieņem apmeklētājus divas reizes nedēļā.
Pagastā darbojas vidusskola, tautas nams, bērnudārzs, ambulance (ir divas ģimenes ārstu prakses vietas), informācijas centrs, bibliotēka, kā arī Rojas mūzikas un mākslas skolas filiāle.
"Tas ir skatījums kā caur matētu stiklu, kas izdzēš asās kontūras un uguni, kas deg ar liesmu ap katru no minētajām un vēl daudzām citām problēmām."
Pagasta pārvaldes autobuss nodrošina skolēnu nokļūšanu no Ķūļciema uz Mērsraga vidusskolu. Rojas novada autobuss nodrošina bērnu nokļūšanu no Mērsraga uz Rojas vidusskolu.
Konstatētie trūkumi: nav ieviesta elektroniskā dokumentu aprites sistēma (dokumenti katru dienu tiek nogādāti uz novadu), nav instrukcijas par veidlapu un zīmogu lietošanu, nav struktūrvienības nolikuma.
Tikšanās ar deputātiem.
Uz tikšanos bija ieradušies 8 deputāti:
No Rojas: Haralds Valdemārs, Jānis Žoluds, Eva Kārkliņa, Agris Jansons.
No Mērsraga: Annemarija Lormane, Alberts Neilands, Aigars Šteinbergs, Lauris Karlsons.
Darbinieki – novada domes sekretāre Laima Valdemāre, izpilddirektors Juris Kokins.
Tika uzklausīti visu klātesošo viedokļi.
Mērsraga deputāti izteica neapmierinātību par:
- novada domes priekšsēdētāja, kā arī izpilddirektora darbību (sākotnēji nav ieradušies Mērsragā un tikušies ar iedzīvotājiem, kā arī tika minēti darba disciplīnas pārkāpumi. Šobrīd pēc mutiska domes deputātu aizrādījuma notiek regulāra apmeklētāju pieņemšana Mērsraga pagastā). Arī Rojas deputāti atzina, ka sākotnēji nav bijusi veiksmīga komunikācija ar Mērsraga iedzīvotājiem. Tāpat tika atzīmēts, ka nav bijis skaidrojums par vēstuli novada iestāžu vadītājiem, kurā tika lūgts brīdināt darbiniekus par būtiskiem grozījumiem darba līgumā, kas bija saistīts ar darba algu izmaksas aizturēšanu par 2 nedēļām. Mērsraga deputāti uzskata, ka tas radījis satraukumu iestāžu darbiniekos;
- pārstāvju ievēlēšanu Mērsraga ostas valdē, kur ievēlēšana notikusi no varas pozīcijas, ievēlot Mērsraga ostā 2 pārstāvjus no Rojas. Arī šajā jautājumā 2 Rojas deputāti Jansons un Valdemārs atzina, ka tā nevajadzēja rīkoties, bet labākais variants būtu, ka Mērsraga ostas valdē būtu pārstāvji no Rojas un Mērsraga deputātiem – attiecīgi arī Rojas ostā.
- Par lucīšu murdu un zivju tīklu limitu sadali. Šajā jautājumā deputāti pamatā atzina, ka bija Zvejniecības un licenzēšanas komisijas nekvalitatīvs darbs, kur attiecīgais pārpratums ir novērsts un šobrīd pretenziju no zvejniekiem nav.
- Par ēdināšanas jautājumiem Mērsraga vidusskolā. Situācija: Mērsraga vidusskolā ēdināšanu nodrošina skola, bet Rojas vidusskolā – komercsabiedrība. Rojas vidusskolas direktore (deputāte) skaidroja, ka jautājums bija izvirzīts, lai varētu veikt aprēķinus un salīdzināt, kādas ir izmaksas uz vienu skolēnu. Šajā jautājumā asas diskusijas neizvirzījās un Rojas deputāti apliecināja, ka nekad nav domājuši par Mērsraga vidusskolas slēgšanu.
- Mērsraga deputāti bija neapmierināti, ka budžeta līdzekļi, kas domāti infrastruktūrai un attīstībai, ir krietni vairāk atvēlēti Rojai. Izpilddirektora skaidrojums bija, ka tas saistīts ar iepriekšējiem projektiem un ar to, ka Rojai krietni lielāka infrastruktūra. Tāpat bija pārmetums, ka izpilddirektors nav pietiekami rīkojies, lai virzītu Mērsraga bērnudārza siltināšanas projektu. Izpilddirektora skaidrojums bija, ka nevarēja paspēt to izdarīt, jo nebija tehniskās specifikācijas.
- deputāti pamatā atzina, ka pēc novada izveidošanas ir uzlabojusies kultūras dzīve un sociālās jomas darbs Mērsragā.
Secinājumi:
Konfliktsituācija Rojas novadā nav saistīta ar pakalpojumu pasliktināšanos Mērsraga pagastā, bet gan ar politiskiem aspektiem, kā arī ar domes priekšsēdētāja sākotnēji nepietiekamo komunikāciju ar Mērsraga iedzīvotājiem.
Viss it kā ir pareizi uzrakstīts un secināts. Jā, šur tur pieļautas kļūdas, šo un to varēja darīt citādi. Tādēļ īsti nav skaidrs, kādēļ būtu jāvicina kara cirvji, ja dažs misēklis, kā ar tīklu un murdu sadali, jau novērsts. Jā, amatu krēsli ne gluži pareizi sabīdīti, taču arī Saeimas komisijā izskanēja, ka idejā par abu ostu pārvalžu apvienošanu ir racionāls kodols. Bet tas ir skatījums kā caur matētu stiklu, kas izdzēš asās kontūras un uguni, kas deg ar liesmu ap katru no minētajām un vēl daudzām citām problēmām.
