Regulāri analizējot ekonomisko situāciju un prognozējot tās attīstību nākotnē, ministrija izstrādājusi Vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā paredzēts valdības darbību koncentrēt divos virzienos - mērķtiecīgi virzīt valsts atbalstu uzņēmējdarbībai un nodrošināt arvien labvēlīgāku vidi konkurētspējas paaugstināšanai. Plānotajai ekonomiskajai politikai noteikti arī konkrēti mērķi 2015. gadā: no 2013. līdz 2015. gadam vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 5% gadā, šā laikposma beigās IKP jāsasniedz 17 miljardi latu; bezdarba līmenis - mazāks par 8%, bet pētniecībai un attīstībai jānovirza finansējums 1,5% apjomā no IKP.
Eksporta veicināšanai un investoru piesaistei izstrādātas un valdībā apstiprinātas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.–2016. gadam, kas aptver visas galvenās tautsaimniecības nozares un nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes politikas pamatprincipus, mērķus un sasniedzamos rezultātus turpmākajiem 7 gadiem.
Uzņēmēju atbalstam tepat Latvijā un ārvalstīs
Tautsaimniecības attīstības rosināšanai EM 2009. gadā sagatavoja priekšlikumus nodokļu politikas pārskatīšanai. Daļa no šiem pasākumiem tika iekļauti valsts budžeta 2010. gadam likumprojektu paketē un apstiprināti Saeimā pērnā gada 1. decembrī.
Mazās un mikrouzņēmējdarbības sekmēšanai tika izstrādāta Mikrouzņēmumu atbalsta programma, kurā paredzēts uzņēmumu minimālo pamatkapitālu samazināt no 2000 latiem līdz 100 latiem, kā arī ieviest virkni jauninājumu un atvieglojumu nodokļu laukā, piemēram, paredzot iespēju mikrouzņēmumiem pievienotās vērtības nodokli maksāt, balstoties uz kases principu.
Valdībā 22. decembrī tika apstiprināti MK noteikumi „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā”, kas paredz kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, kā maksā šo maksu. Minētie noteikumi arī nosaka tās saimnieciskās darbības jomas un profesijas, kurās patentmaksa ir pielietojama.
Lai uzlabotu un sakārtotu tūrisma uzņēmējdarbības vidi, izstrādāti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos - gan jautājumā par tūristu drošību, gan PVN likmes pieauguma negatīvās ietekmes samazināšanai, veicot izmaiņas PVN piemērošanas kārtībā viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Vienkāršota arī ārzemnieku deklarēšanās kārtība, atceļot nosacījumu, ka aizpildītās deklarācijas 24 stundu laikā jāiesniedz Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā. Lai novērstu ārvalstu tūristu, kā arī Latvijas iedzīvotāju apkrāpšanas gadījumus izklaides vietās, pastiprinātas sankcijas pret negodīgiem krogu īpašniekiem.
"Lai uzlabotu un sakārtotu tūrisma uzņēmējdarbības vidi, izstrādāti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos - gan jautājumā par tūristu drošību, gan PVN likmes pieauguma negatīvās ietekmes samazināšanai."
Ārējo ekonomisko attiecību jomā svarīgas bija EM 2009. gadā īstenotās aktivitātes Latvijas uzņēmēju ekonomisko interešu aizstāvībā trešo valstu tirgos. Pērn tika parakstīti arī četri Latvijas ekonomiskās sadarbības līgumi ar Tadžikistānu, Ķīnu (divi līgumi) un Armēniju.
Zviedrijas prezidentūras laikā EM aizstāvēja Latvijas intereses trijās ES konkurētspējas ministru un divās ES enerģētikas ministru padomēs, kā arī citās Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas darba grupās. Konkurētspējas laukā galvenās prioritātes bija diskusijas par ES virzieniem izaugsmei un nodarbinātībai pēc 2010. gada, iekšējā tirgus attīstība, patērētāju aizsardzības jautājumi utt.
Notiek ES pakalpojumu direktīvas ieviešana. MK pērn tika atbalstīts likumprojekts „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”, kura mērķis ir veicināt brīvu pakalpojumu apriti un tiesības brīvi veikt saimniecisko darbību ES iekšējā tirgū, kā arī garantēt saimnieciskās darbības veicējiem un pakalpojumu saņēmējiem tiesību aizsardzību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Uzņēmējdarbības atbalsta programmas
Dažādās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, finansētās no ES struktūrfondu līdzekļiem, EM pērn apstiprinājusi dažādu uzņēmēju projektu īstenošanu par vairāk nekā 154 milj. latu. Valsts atbalsts izpaužas kā aizdevumi (~90 milj. latu), garantijas (~34 milj. latu) un granti (~30 milj. latu). Ekonomikā reāli iepludinātais naudas apjoms ir vēl lielāks, jo šajos projektos par ES struktūrfondu un valsts galvoto kredītu līdzekļiem tiek segta tikai daļa no projektiem nepieciešamā finansējuma. Šogad EM plāno atbalstīt uzņēmēju projektus apjomā, kas tuvosies 200 milj. latu. (Salīdzinājumam – 2008. gadā EM atbalsta programmās apstiprināja projektus par vairāk nekā 20 milj. latu.)
Par vēl aptuveni tikpat lielu summu - 150 milj. latu - pērn noslēgti līgumi par projektiem, kuri tiks ieviesti laikā līdz 2014. gadam. Tie saistīti ar biznesa inkubatoru izveidi, riska kapitāla fondiem, kas izsniegs dažādu veidu aizdevumus mazajam biznesam, biznesa uzsākšanai, gan oriģinālu biznesa ideju ar augstu riska pakāpi īstenošanai.
Kopš 2009. gada aprīļa pieejami aizdevumi uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 200 milj. latu (ieviesējs - Hipotēku banka). Aizdevumos izsniegti 100 milj. latu.
"Dažādās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, finansētās no ES struktūrfondu līdzekļiem, EM pērn apstiprinājusi dažādu uzņēmēju projektu īstenošanu par vairāk nekā 154 miljoniem latu."
Tikpat ilgi darbojas garantijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. Šo finanšu instrumentu kopš 1. aprīļa administrē Latvijas Garantiju aģentūra. Līdz 21. decembrim 99 uzņēmumiem bija izsniegtas 289 garantijas par kopējo summu 33,6 milj. latu.
Hipotēku banka 21. augustā sāka programmas „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” īstenošanu. Līdz 18. decembrim bija iesniegti 95 biznesa plāni, no tiem apstiprināti 24 par kopējo summu 0,5 milj. latu. 21 no 24 apstiprināto biznesa plānu iesniedzējiem ir piešķirti granti saimnieciskās darbības nodrošināšanai par vairāk nekā 71 tūkst. latu.
Taupot energoresursus, saudzējot dabu
Enerģētikas jomā EM galvenie darbības virzieni bija pasākumu kopums energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā, tajā skaitā Ēku energoefektivitātes direktīvas prasību izpilde, gāzes drošības jautājumi; tika uzsākts darbs Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna izstrādē. Energoefektivitātes jomā jāatzīmē valdībā apstiprinātais Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likumprojekts. Ieviešot šo likumu, efektīvāk un taupīgāk tiks izmantoti energoresursi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu atmosfērā.
Saeimai atbalstot grozījumus Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā, līdz 2014. gadam atlikta dabasgāzes tirgus liberalizācija. Līdz šim spēkā esošā Enerģētikas likuma 42. pants noteica, ka jau no 2010. gada 1. janvāra visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, kā arī galalietotājam, kuram ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Ņemot vērā Eiropas direktīvās noteikto, jebkurš dabasgāzes jaunais tirgus, kur pirmā piegāde no ilgtermiņa piegādes līguma notikusi ne agrāk kā pirms 10 gadiem, iegūst tiesības neveikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Pirmā dabasgāzes piegāde Latvijai, kas izriet no 2003. gadā 18. jūlija noslēgtā ilgtermiņa piegādes līguma, notika 2004. gada 5. aprīlī, tāpēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas datums noteikts 2014. gada 4. aprīlis.
Lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā, ieviests 5% biodegvielas obligātais piejaukums. No pērnā gada 1. oktobra mazumtirdzniecībā drīkst tirgot tikai 95. markas benzīnu un dīzeļdegvielu ar 5% biodegvielas obligāto piejaukumu. (Obligātais 5% biodīzeļdegvielas piejaukums neattiecas uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu.) Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu, tiek veicināta ne tikai atjaunojamo energoresursu izmantošana, samazināts CO2 izmešu daudzums atmosfērā, bet arī sildīta Latvijas ekonomika, veicinot biopiedevu ražošanu Latvijā un to piejaukšanu fosilajai degvielai akcizēto preču noliktavās Latvijas teritorijā.
Pagājušā gada 26. maijā valdība akceptēja EM ierosinātos grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, un tādējādi vidēji par 30% tika samazinātas iepriekš ar MK lēmumu noteiktās nesamērīgi augstās cenas elektroenerģijai, kas iegūta no tā dēvētās zaļās enerģijas. Vienlaikus tika arī pārdalītas ražošanas kvotas starp zaļās enerģijas veidiem, dodot iespēju īstenot savus projektus tiem zemniekiem, kuri bija saņēmuši ES fondu atbalstu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai no biogāzes un biomasas. Pērn tika sākts un pašlaik EM turpinās darbs Atjaunojamo energoresursu likuma izstrādē.
"Pagājušā gada 26. maijā valdība akceptēja EM ierosinātos grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus."
No 2009. gada pakāpeniski tiek pārtraukta energoneefektīvu spuldžu ražošana - kopš 1. septembra ES teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 100 W kvēldiega spuldzes, bet tās varēs iegādāties, kamēr vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Šāds lēmums pieņemts, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecību apgaismošanas ierīcēm, pārejot no mazāk efektīvo spuldžu lietošanas uz energoefektīvākām. No šā gada 1. septembra nevarēs laist tirgū arī 75W kvēldiega spuldzes.
Sadarbībā ar EM tika izveidota a/s „Latvenergo” sociālās palīdzības programma trūcīgo atbalstam. Atbalsts elektrības maksājumiem tiks sniegts tām mājsaimniecībām, kuru locekļi saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu, un trūcīgām ģimenēm. Katra mājsaimniecība neatkarīgi no tā, cik trūcīgo personu tajā dzīvo, varēs saņemt vienu 500 kWh norēķinu karti, kuras vērtība ir 37,15 lati.
Līdzīgu lēmumu par atbalstu 1,5 milj. latu vērtībā trūcīgām mājsaimniecībām gaidāmajā apkures sezonā 30. septembrī pieņēma a/s „Rīgas siltums”, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir EM.
Būvniecība un mājokļu politika
Sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām tika sagatavots jauns Būvniecības likuma projekts. Jaunā likuma izstrādes mērķis ir maksimāli samazināt būvniecības procesam nepieciešamo laiku un resursus, kā arī nodrošināt investoru interešu aizsardzību, lai tādējādi pietuvotos Pasaules Bankas pētījumā „Doing business” ietverto Dānijas būvniecības saskaņošanas procedūru skaitam un patērētajam laikam.
Mājokļu politikas jomā izstrādāts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas regulē visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šajā likumā ir noteiktas dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamās profesionālās izglītības prasības, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumi un pārvaldnieka kompetence.
Ministrija veikusi virkni pasākumu, lai strauji iekustinātu dzīvojamo māju renovāciju siltumnoturības paaugstināšanai.
Namu apsaimniekotājiem kļuva pieejams valsts līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas pasākumiem – energoauditu veikšanai, energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai, vienkāršotās renovācijas dokumentācijas sagatavošanai un tehnisko projektu līdzfinansēšanai, tehniskā apsekošanas atzinuma sagatavošanai un mājas renovācijai, kas veikta 2008. gadā. Kopējā valsts atbalsta summa – 253,1 tūkst. latu.
Veiksmīgi tika īstenota daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, šo māju renovācijai sniedzot 50-60% ES struktūrfondu līdzfinansējuma.
Līdz pērnā gada decembrim valsts atbalstam bija iesniegti 110 projekti 5,2 milj. latu apmērā; noslēgti 23 līgumi par kopējo ES līdzfinansējumu 990,7 tūkst. latu.
Strukturālās izmaiņas EM un ko tās devušas
Pagājušajā gadā notika ievērojamas izmaiņas EM un tās padotībā esošo iestāžu funkciju sadalījumā un struktūrā. Reformu rezultātā jau 2009. gadā algu un administratīvo izdevumu samazinājums deva 4 milj. latu ietaupījumu, bet no 2010. gada ekonomiskais efekts lēšams 8 milj. latu apmērā, informē ministrija.
Kopumā EM un tās pārraudzības iestādēs 2009. gada budžeta grozījumos atlīdzība samazināta par vairāk nekā 6 milj. latu (333 amata vietas), tai skaitā EM centrālajā aparātā samazinātas 50 amata vietas (30,8% salīdzinājumā ar 2008. gadu).
Pašlaik EM pārraudzībā ir trīs aģentūras – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA, līdz 1. jūlijam tā administrēs ES struktūrfondu programmas, pēc tam nododot šīs funkcijas LIAA), kā arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un Konkurences padome (KP). Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara iniciatīvas valdība no 2009. gada 1. novembra uz pusi samazināja SPRK padomes locekļu atalgojumu. Pirms samazināšanas tās priekšsēdētāja bruto mēnešalga bija 4900 latu, bet padomes locekļu - 4500 latu. Pēc samazināšanas SPRK priekšsēdētāja bruto atalgojums noteikts 2282 latu, bet padomes locekļu - 2136 lati.
Ekonomikas ministrs arī ierosināja apvienot KP ar SPRK, bet valdībā šo priekšlikumu noraidīja.
