Latvijā daudzdzīvokļu māju energopatēriņš ir divreiz augstāks (vidēji 180 kWh/m2) nekā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs. Tātad, dārgi maksājot, pusi siltuma izlaižam gaisā. Lielākā daļa iedzīvotāju mīt tipveida mājās, no kurām 90 procenti ir uzbūvēti līdz 1990. gadam un kuru nolietojuma pakāpe pašlaik nereti sasniedz pat 50 procentus un vairāk. Turklāt pagājušā gadsimta vidū, kad sākās šo tipveida ēku masveida būvniecība, energoresursi bija lēti un par siltumnoturību faktiski netika domāts.
Gadu gaitā tā, protams, arvien iet mazumā. Bijušās Mājokļu aģentūras aplēses liecina, ka Rīgā vien ir gandrīz 2000 daudzdzīvokļu māju, kurām nepieciešama renovācija.
No tūkstošiem - tikai pusotra simta
Valsts problēmas risināšanai ir atradusi glābšanas riņķi Eiropas Savienības līdzfinansētās atbalsta programmas "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" veidolā. Tā ļauj atmaksāt dzīvokļu īpašniekiem pusi no mājas remontam iztērētās naudas. Privāto ģimenes māju īpašnieki, ja viņiem dotu šādu iespēju, droši vien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas administrē šo programmu, ar saviem projektiem būtu gāzuši vai apkārt. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki to nedara. Četras sienas un jumtu, kas ietver viņu "kastīti" – dzīvokli, viņi arvien vēl nespēj uztvert kā sava kopīpašuma daļu un aptvert – ja reiz šis satvars bruks, tad nebūs vērtības arī ģimenes "būrītim".
"Latvijā daudzdzīvokļu māju energopatēriņš ir divreiz augstāks nekā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs."
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju zemo aktivitāti apliecina fakts, ka divos gados, kopš programma atvērta, LIAA par šādu māju siltināšanu noslēgti vien 140 līgumi. Februāra otrajā pusē, kad datus apkopoja Ekonomikas ministrija (EM), kopumā pozitīvi novērtēti bija 167 projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedza 17 milj. latu. Projektu īstenotājiem atmaksājamā summa – vairāk nekā 8 milj. latu.
Kaut arī katra jau renovētā māja izceļas kā pērle uz pārējo novalkāto kaimiņieņu fona un iedzīvotāji nebeidz priecāties par sarukušajiem apkures maksājumiem, salīdzinājumā ar programmā pieejamiem 44 milj. latu skaidri redzams, ka naudas vēl daudz, bet iedzīvotāji savas mājas nesteidz stutēt pat ar tik lielu valsts pretimnākšanu. Turklāt, kā zināms, minētās atbalsta programmas darbības laiks jau ir nosvēries uz beigu galu (2013. gads).
Informācijas bagātība, lai ļaudis "dzīvotu siltāk"
ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis saka: ne par vienu EM pārraudzībā esošo valsts atbalsta programmu nav bijis tik daudz izglītojošu semināru visā Latvijā kā par šo. Arī LIAA un ministrijas interneta vietnēs ievietota ļoti plaša informācija, un jau vairāk nekā gadu norisinās informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk", kurā, sadarbojoties EM, dažādām sabiedriskajām organizācijām, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un plašsaziņas līdzekļiem, kopīgie pūliņi tiek veltīti, lai sasniegtu šādus mērķus:
- aktivizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus veikt savas mājas renovāciju ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības pasākumu uzlabošana" ietvaros;
- informētu un konsultētu namu apsaimniekotājus, dzīvokļu īpašnieku biedrības un pilnvarotās personas par aktivitātes nosacījumiem un ieguvumiem;
- mudinātu būvdarbu veicējus, būvmateriālu ražotājus un tirgotājus uzņemties iniciatīvu mājokļu renovācijā;
- paaugstinātu izpratni par energoefektivitāti un samazinātu siltumenerģijas patēriņu.
No aprīļa līdz jūnijam aktivitātes ietvaros plānoti arī vismaz 16 reģionālie semināri. Vēl jaunums – reizi mēnesī notiek RTU tematiskie semināri projektu īstenotājiem, kas tiek pārraidīti arī interneta tiešsaistē, un pirmajā pusgadā plānoti trīs semināri sadarbībā ar valsts a/s "Latvenergo" energoefektivitātes centru; sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju notiks konkurss "Labākais energoefektivitātes projekts". Tas arī vēl nav viss.
Kā redzams, iespējamie projektu iesniedzēji - dzīvokļu īpašnieki un daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji – "tiek apdancoti", cik vien iespējams. Bet kā iemācīt cilvēkiem, ka ir kaut kas jādara arī bez maksas? Piemēram, jāizveido domubiedru grupa, kas pārējiem izskaidrotu siltināšanas pamatprincipus un sasauktu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai varētu pieņemt lēmumu par ēkas renovāciju un nereti arī – par labāka apsaimniekotāja izvēli. Gausties par cauru jumtu, aukstu un sapelējušu dzīvokli joprojām kaut kā šķiet loģiskāk nekā aizstāvēt un stiprināt savas tiesības.
Pilnveidota metode energoefektivitātes novērtēšanai
Kā neatbilstoši programmas prasībām LIAA ir noraidīti gandrīz 100 projekti. Uz apstiprināto iesniegumu fona tas nav maz. Līdzīgā situācijā pērn augustā atklājās, ka daudzi iesniegumi izbrāķēti energoauditoru atzinumu dēļ: pēc LIAA speciālistu vērtējuma tajos iekļautie aprēķini nebija pareizi un solīto siltuma zudumu ietaupījumu iegūt nebija iespējams. Auditori savukārt pretī lika argumentus, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 39 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" iekļautā metodika ir neprecīza un pieļauj šādu noviržu veidošanos un arī LIAA aprēķini esot apstrīdami.
Strauji tuvojās rudens, daudzu projektu īstenošana bija apdraudēta, un projektu iesniedzēji bija sašutuši. Skaidrs, ka ne viena vien iecere šā iemesla dēļ palika uz papīra, jo ziemā ēku siltināšana faktiski nav iespējama. Neapšaubāmi, ka pērnā rudens juceklis bija "lāča pakalpojums" jau tā gausajam māju siltināšanas procesam.
Šis pavasaris atnesis labus jaunumus. Pirmkārt, Ministru kabinets 15. februārī apstiprināja EM izstrādātos grozījumus minētajos MK noteikumos, kas nosaka aprēķina metodi ēku energoefektivitātes novērtēšanai.
"Dzīvokļu īpašnieki un daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji „tiek apdancoti”, cik vien iespējams."
Kā skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vecākais referents Dzintars Grasmanis, līdz šim energoauditoriem obligāti piemērojamā aprēķina metodika patiešām nav bijusi bez vainas. "Aprēķina metodes izstrāde tika uzsākta 2007. gadā, kad vairumam standartu bija pieejamas tikai to projektu versijas. Tikai 2008. gada beigās apstiprinātajā standartā EN ISO 13790:2008 ir virkne atšķirību, salīdzinot ar tā projekta versiju. Tagad pretrunas un nepilnības ir novērstas, precizēti punkti, kurus varēja pārprast vai dažādi interpretēt. Aprēķina metodes precizēšanā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes eksperti, tā tika saskaņota arī ar atbilstošām profesionālām nevalstiskām organizācijām."
Dz. Grasmanis gan apgalvo, ka minēto neprecizitāšu dēļ neviens projekts LIAA nav noraidīts un tiem energoauditoriem, kuri bija pietiekami profesionāli, tās nav sagādājušas grūtības, jo "viņi risināja jautājumus pēc būtības un spēja pieņemt pareizos risinājumus. Tie, kuri pieļāva kļūdas, vainoja metodi. Siltināšanas aktivitātes ietvaros par neatbilstošiem atzītie energoauditi netika noraidīti aprēķina metodes nepilnību dēļ". Tomēr viņš piekrīt, ka metodikas dēļ varēja rasties domstarpības, piemēram, attiecībā uz aprēķina platības noteikšanu nedzīvojamām telpām. Nu šī nepilnība ir novērsta.
Tagad vērtē arī eksperts
Savukārt E. Valantis atzīst: "Kopš pagājušā gada rudens ir diezgan daudz izdarīts. Pamatojoties uz EM lēmumu, saskaņā ar kuru tika konstatēts, ka LIAA kļūdaini vērtējusi no 2010. gada 1. maija līdz 30. jūnijam iesniegto projekta iesniegumu atbilstību vērtēšanas kritērija prasībām (MK noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" – red.), tika veikti šo energoauditu pārrēķini." Ar pieaicinātu ekspertu līdzdalību tika pārrēķināti 19 energoauditu pārskati, un LIAA apstiprināja 13 no iepriekš noraidītajiem projektu iesniegumiem.
"Ja LIAA rodas aizdomas, ka energoaudita pārskatā informācija nav korekta, tagad tas tiek nodots izvērtēšanai ekspertam. Ja viņš konstatē, ka energoaudita pārskatā ir pieļautas kļūdas, taču vienlaikus redzams, ka 20 procentu siltumenerģijas ietaupījumu ar projektā paredzētajiem darbiem varēs sasniegt un siltumenerģijas ietaupījuma un attiecināmo izmaksu attiecība atbilst MK noteikumu prasībām, projekts tiek apstiprināts. Šobrīd varam teikt, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru energoauditu kvalitāte ir uzlabojusies." Tagad tiek noraidīti tikai tie projektu iesniegumi, kuros iekļautie aprēķini ir tik greizi, ka neko nav iespējams labot.
Gaidāmās izmaiņas – tikai uz labu
Ēku siltināšanas projektu iesniedzējus gaida vēl citas patīkamas pārmaiņas. Marta sākumā EM saskaņošanai Finanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā nodeva vairākus grozījumus iepriekš minētajos MK noteikumos Nr. 138.
Kā galvenās izmaiņas E. Valantis min šīs:
- uz atbalstu aktivitātes ietvaros varēs pretendēt daudzdzīvokļu mājas, kuru būvniecība sākta līdz 1993. gadam un tās nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gadam (ieskaitot). Te viens nosacījums: ja māja nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā;
- projekta iesniedzēji saņems papildu punktus par dzīvokļu īpatsvaru daudzdzīvokļu mājā, kuru īpašniekiem noteikts maznodrošinātās personas statuss;
- projektam nebūs jāsasniedz minimālais 20 punktu slieksnis;
- lēmumu par mājas renovāciju varēs pieņemt gan kopsapulcē, gan aptaujā;
- tiks precizēta ēkas energoaudita pārskata veidlapa, kas ļaus precīzāk novērtēt plānoto siltumenerģijas ietaupījumu;
- energoaudits nebūs nepieciešams, ja projekts būs par tipveida daudzdzīvokļu māju (būvēta pēc 1957. gada, ir vismaz trīs stāvi, un ir uzstādīts siltumenerģijas patēriņa skaitītājs), kuras vidējais kopējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir 150-210 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā. Tad projekta ietvaros būs jāveic vismaz ēkas sienu, augšējā stāva pārseguma vai jumta siltumizolācija, jāatjauno vai jānomaina logi koplietošanas telpās un arī ārdurvis;
- daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkstēs pārsniegt 120 kWh/m2, ja mājai ir viens vai divi stāvi; ja trīs vai vairāk stāvi – 100 kwh/m2;
- projekta iesniegumam nebūs jāpievieno būvniecības izmaksu tāme;
- viens no maksājumu veidiem būs avansa maksājums, kas nepārsniedz 35% no pieprasītā ES fondu finansējuma apmēra, ja sadarbības iestādei ir pieejami finanšu resursi.
Būvniecības kvalitātes prasības - stingrākas
Turpmāk projektu vērtējumu vairs jūtami neietekmēs arī dzīvokļu skaits mājā un tās atrašanās teritorijas attīstības indekss. "Galvenā nozīme būs tam, vai šīs investīcijas ir efektīvas," uzsver E. Valantis. Kaut arī līdz šim nav gadījies neviens tik liels siltināšanas kvalitātes brāķis, ka būtu jānoraida viss projekts, tomēr grozījumi MK noteikumos paredz trīs līdz šim nebijušas prasības:
- būvdarbu būvuzraudzība;
- projektētāja profesionālā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ne mazāk kā 100 tūkst. latu gadā;
- būvniecības garantijas apdrošināšana vismaz uz diviem gadiem no objekta nodošanas brīža par apdrošinājuma summu vismaz 5% apmērā no projekta kopējo būvniecības izmaksu summas vai būvniecības garantijas laika bankas garantija ar termiņu vismaz divi gadi no objekta nodošanas brīža par galvojuma summu, kas nav zemāka par 5% no projekta kopējo būvniecības izmaksu summas.
Protams, projekts ir projekts, un, iespējams, kaut kas no EM iecerētā MK noteikumu galīgajā variantā var mainīties. E. Valantis cer, ka MK noteikumu grozījumu projekts varas gaiteņos neiestrēgs, jaunie nosacījumi stāsies spēkā iespējami drīz un tiem, kuri vēlēsies renovēt savu māju, nosacījumi būs vienkāršāki un labvēlīgāki. Kamēr naudas būs gana, līdzfinansējums tiks piešķirts visiem projektiem, kuri izpildījuši pamatkritērijus. Bet, iestājoties saspringtākai situācijai, projektus salīdzinās savā starpā un atbalstu saņems tikai tie, kuriem punktu visvairāk.
Ir jāsarūgtina tie projektu gatavotāji, kuri cer uz līdzīgu grantu kā pērn EM sarūpētais, kad tika atmaksāti 80% no projekta dokumentācijas izstrādāšanas tēriņiem: šāda pabalsta šogad nebūs. "Par šā granta lietderīgumu secinājumus varēs apkopot gada beigās, kad redzēsim, cik daudzi no atbalsta saņēmējiem patiešām ir iesnieguši projekta iesniegumus mājas siltināšanai. Jo nav taču jēga izstrādāt dokumentus, ja tie pēc tam netiek izmantoti paredzētajam mērķim," tā E. Valantis.
